Dzīves kvalitāte COVID-19 laikā

Eurofound’s unique e-survey, Living, working and COVID-19, provides a snapshot of the impact of the pandemic on people’s lives, with the aim of helping policymakers to bring about an equal recovery from the crisis. Three rounds of the e-survey have been carried out to date.

  • Round 1: Launched on 9 April 2020 when most Member States were in their first lockdown
  • Round 2: July 2020 when economies and societies were gradually reopening
  • Round 3: March 2021, almost a year on, as countries were still dealing with various levels of lockdown to curb the spread of new strains of the virus, while vaccination programmes were rolled out.

The data cover a range of topics including life satisfaction, happiness, optimism and resilience, health, support and (mental) well-being. Compare the data for each round and explore by country, gender and age.

Galvenie konstatējumi

 

  • Kopš pandēmijas sākuma vairāk kā pirms gada garīgā labsajūta visās vecuma grupās ir sasniegusi zemāko līmeni. Jo īpaši tas ir saredzams jauniešu un cilvēku, kas ir zaudējuši darbu, vidū.   

  • Pastāvošā nevienlīdzība paplašinās dēl pandēmijas nesamērīgās ietekmes uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu. No pētījuma rezultātiem izriet, ka “grūtības savilkt galus kopā”, būtiski ietekmē tos, kuri jau atrodas nedrošā situācijā.

  • Tāpat kā slimība un nāve, COVID-19 ir radījis garīgu kaitējumu pilsoņiem ar izteiktākām bailēm no saslimstības, ekonomiskām grūtībām un nedrošību par krīzes patieso ietekmi. Lēmumu pieņēmējiem būs jārēķinās ar to, kā pagarinātie ierobežojumi COVID-19 izplatības mazināšanai, ir palielinājuši vientulības, depresijas un spriedzes sajūtu. Mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai, lai risinātu garīgās veselības blakusrezultātu, ir jābūt pašreizējo pasākumu pamatelementam.

  • Lai novērstu to, ka tie, kuri krīzes ietekmē ir cietuši vissmagāk, neatpaliktu vēl vairāk, lēmumu pieņēmējiem atbalsta sniegšanā ir jāizmanto holistiska pieeja. Nespēja novērst pieaugošo nevienlīdzību pilsoņu vidū un starp dalībvalstīm, ir risks vēl vairāk graut eiropiešu uzticību savām iestādēm, kā arī izraisīt neapmierinātību ar politisko situāciju.    

  • Kas interesanti, cilvēku skatījums par savu finansiālo situāciju daudziem eiropiešiem ir pozitīvāks. Septiņās dalībvalstīs pesimisms par nākotni ir mazāks nekā 2020. gada vasarā. Arī nedrošība par darbu kopumā ir zemāka nekā pandēmijas sākumā, bet augstāka nekā 2020. gada jūlijā. 

Background and data collection

Suggested citation

Eurofound (2020), Living, working and COVID-19 dataset, Dublin, http://eurofound.link/covid19data

Comments, feedback, questions? Let us know!


Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī, jāatzīmē, ka daudzos Eurofound tīmekļa vietnē publicētajos datos joprojām var būt iekļautas 28 ES dalībvalstis, jo Apvienotā Karaliste bija iekļauta iepriekšējos pētījumos. Tas tiks pakāpeniski mainīts, lai atspoguļotu pašreizējo 27 ES dalībvalstu sastāvu.