Quality of life and quality of society during COVID-19

Eurofound’s unique e-survey, Living, working and COVID-19, provides a snapshot of the impact of the pandemic on people’s lives, with the aim of helping policymakers to bring about an equal recovery from the crisis. Two rounds of the e-survey have been carried out to date, allowing for comparison between the first round launched on 9 April, when most Member States were in lockdown, and the second round in July, when society and economies were slowly re-opening. The data cover a range of topics including life satisfaction, happiness, optimism and resilience, health, support and well-being and trust in institutions. Compare the data for each round and explore by country, gender and age.

Galvenie konstatējumi

  • Jūlijā uzticība ES palielinājās, savukārt uzticība valstu valdībām samazinājās. Lielākais pieaugums bija Itālijā un Spānijā, kuras smagi cieta pandēmijas dēļ. Uzticība gan valstu valdībām, gan ES ir daudz lielāka to ES pilsoņu vidū, kuri pandēmijas laikā saņēma finansiālu atbalstu.
  • Krīzes laikā arī turpmāk liela uzmanība būtu jāpievērš tam, lai saglabātu pilsoņu uzticību valstu un Eiropas iestādēm, jo Covid-19 kontroles pasākumu ievērošana lielā mērā ir atkarīga no uzticēšanās iestādēm un zinātnieku ieteikumiem. Arī tas, ka respondenti, kuri guva labumu no atbalsta pasākumiem, atzina, ka ir pieaugusi viņu uzticēšanās iestādēm, pauž skaidru vēstījumu valstu valdībām un ES.
  • Jaunieši ir vieni no tiem, kuri izolācijas dēļ ir cietuši visvairāk, un, līdzīgi bezdarbniekiem, viņi ziņo par zemāko labklājības līmeni neatkarīgi no dažiem uzlabojumiem kopš pandēmijas sākuma. Kopš aprīļa apmierinātība ar dzīvi un optimisms ir pieaudzis, tomēr jaunieši aizvien jūtas izstumti no sabiedrības un viņi aizvien ir visvairāk pakļauti depresijas riskam, kas liecina par to, ka ierobežojumi izolācijas laikā viņus ietekmē vairāk.
  • Arī sievietes turpina izjust nesamērīgu ietekmi un joprojām nav tik optimistiskas par savu nākotni kā vīrieši, turklāt laikposmā no aprīļa līdz jūlijam šī atšķirība ir vēl vairāk palielinājusies. Pandēmija ir arī ietekmējusi sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru vairāk nekā vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo sievietes vairāk izjūt ietekmi samazināta darba laika dēļ un jaunām sievietēm ir lielāks risks zaudēt darbu nekā vīriešiem. Jo īpaši pandēmijas laikā sievietēm palielinājās aprūpes pienākumu slogs. Šā kaitējuma novēršana būs izšķiroša, lai nodrošinātu, ka sievietes nesamērīgi necieš no pandēmijas.
  • Pasākumi bezdarbnieku un jauniešu garīgās veselības risku mazināšanai būs izšķiroši turpmāku koronavīrusa viļņu gadījumā. Mērķorientēta atbalsta sniegšanai, lai darba meklētāji varētu atgriezties uz pareizā ceļa un tikt galā ar pandēmijas sekām, kā arī lai nodrošinātu jauniešu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā, jābūt īstenojamo politikas pasākumu daļai.
  • Aptaujas rezultāti liecina, ka pandēmija var vēl vairāk palielināt nevienlīdzību starp sociālekonomiskajām grupām un valstīm. Šīs pieaugošās atšķirības var ietekmēt arī ES stabilitāti un uzsver nepieciešamību pilnībā īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un skaidri paziņot par šiem pasākumiem ES pilsoņiem.

Background and data collection

Suggested citation

Eurofound (2020), Living, working and COVID-19 dataset, Dublin, http://eurofound.link/covid19data

Comments, feedback, questions? Let us know!


Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī, jāatzīmē, ka daudzos Eurofound tīmekļa vietnē publicētajos datos joprojām var būt iekļautas 28 ES dalībvalstis, jo Apvienotā Karaliste bija iekļauta iepriekšējos pētījumos. Tas tiks pakāpeniski mainīts, lai atspoguļotu pašreizējo 27 ES dalībvalstu sastāvu. 

COVID-19 data