
Eiropas Savienībā lielu satraukumu rada nepietiekama mājokļu pieejamība. Tas noved pie bezpajumtniecības, mājokļa nedrošības, finansiālas spriedzes un neatbilstīgiem mājokļiem. Tas arī liedz jauniešiem pamest savu ģimenes dzīvesvietu. Šīs problēmas ietekmē cilvēku veselību un labklājību, iemieso nevienlīdzīgus dzīves apstākļus un iespējas un rada veselības aprūpes izmaksas, samazina ražīgumu un kaitē videi. Privātie īrnieki ir saskārušies ar īpaši lielu mājokļu izmaksu pieaugumu, un īpašnieki, kuriem ir hipotekārie kredīti, ir neaizsargāti pret procentu likmju pieaugumu. Turklāt daudzi īpašnieki bez hipotēkām, jo īpaši postkomunistiskajās un Dienvideiropas valstīs, saskaras ar nabadzību un mājokļu nepietiekamību. Dzīves dārdzības izraisītā krīze ietekmē cilvēkus visās jomās. Sociālo mājokļi un īres subsīdijas atbalsta daudzus, bet atbalsta apjoms atšķiras dažādās valstīs un to iekšienē, un šie pasākumi izslēdz noteiktas grupas, kas atrodas neaizsargātā situācijā, un nesasniedz ikvienu, kam uz tām ir tiesības. Trijās ceturtdaļās dalībvalstu ir iniciatīvas "Housing First" (mājokļa nodrošināšana bezpajumtniekiem), taču tās lielākoties darbojas nelielā mērogā. Šajā ziņojumā aplūkotas mājokļu problēmas ES un politika, ar kuras palīdzību tās risina, pamatojoties uz Eurofound Dzīves, darba un Covid-19 e-apsekojumu, Eiropas Savienības statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem un Eurofound korespondentu tīkla ieguldījumu.
Key findings
Mājokļu atbalsts, piemēram, sociālo mājokļu un īres subsīdijas, veicina lielāku noturību un sociālo aizsardzību daudziem ES iedzīvotājiem. Ir ļoti svarīgi, lai politikas veidotāji apsvērtu šāda atbalsta ieguldījumu, veidojot pabalstu reformas, jo mājokļu ieguvumi var nodrošināt tūlītēju aizsardzību jaunajās krīzēs, ja to nosaka reālās mājokļu izmaksas, tostarp enerģijas izmaksas un ienākumi.
Ir ļoti svarīgi, lai mājokļu politika, kuras mērķis ir uzlabot mājokļu pieejamību, neapzināti nepalielinātu nevienlīdzību. Mājokļu pieejamības palielināšanas politikai var būt sarežģīta ietekme, kas ne vienmēr uzlabo mājokļu pieejamību un dzīves kvalitāti. Piemēram, mājokļa pabalsti var palielināt īres un pirkšanas cenas, un īpašumtiesību atbalsts bieži vien cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem dod lielāku labumu nekā cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, bieži mudinot aizņēmējus pieņemt hipotēkas, ko viņi nevar atmaksāt.
Ir būtiski, lai politikas veidotāji visos amatos ņemtu vērā grupas neaizsargātā situācijā. Piemēram, konstatējumi liecina, ka 46 % no privātajiem īres tirgus īrniekiem uzskata, ka viņiem ir risks atstāt mājokli nākamajos trīs mēnešos, jo viņi to vairs nevar atļauties, un lielākajā daļā valstu, kurās vairāk nekā puse iedzīvotāju ir mājokļu īpašnieki bez hipotēkas, aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju joprojām ir pakļauti nabadzības riskam.
Politika “Mājokļi pirmajā vietā” lielā mērā palīdz cilvēkiem izkļūt no bezpajumtniecības, un tā ir jāpaplašina visā ES. Ir ļoti svarīgi, lai šādi mājokļi būtu neatkarīgi, stabili un patiesi beznosacījumu attiecībā uz sadarbību ar atbalsta pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka tiek garantēta piekļuve mājoklim.
Līdzekļiem mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai ir jāsasniedz iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem, aizsargājot tos no enerģijas cenu pieauguma nākotnē. Pētījuma rezultāti liecina, ka 28 % ES iedzīvotāju paredz, ka viņiem būs grūtības samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, un šis rādītājs ir palielinājies līdz 36 % sociālo īrnieku un mājokļu īpašnieku bez hipotekārā kredīta ienākumu sadalījuma apakšējā pusē, kur daudzi nevar uzturēt mājokli atbilstošā temperatūrā, un tas liecina, ka, uzlabojot mājokļu atbilstību, ir jāņem vērā iedzīvotāju pašreizējās un nākotnes vajadzības.
The report contains the following table and figures.
- Table 1: Examples of Housing First-inspired policies and initiatives in EU Member States
- Figure 1: A framework for housing affordability and problems
- Figure 2: Distribution of population by type of tenure, EU Member States, 2020 (%)
- Figure 3: Distribution of population by dwelling type, EU Member States, 2020 (%)
- Figure 4: Housing costs, EU Member States, 2010 and 2019 (monthly purchasing power standard)
- Figure 5: Housing costs: Rents, prices and interest rates, EU27, 2005–2023 (indexed, January 2005=100)
- Figure 6: Housing costs: Maintenance, services and utilities, EU27, 2005–2023 (indexed, January 2005=100)
- Figure 7: People aged 25–34 living with their parents in 2019 and change since 2010, EU Member States (%)
- Figure 8: Likelihood of needing to leave accommodation within the next three months, EU Member States, 2020–2022 (%)
- Figure 9: Likelihood of facing difficulties paying for utilities in the next three months, EU Member States, 2022 (%)
- Figure 10: Housing costs as a proportion of income by type of tenure, 2019 (%), and change in tenant–owner gap since 2010 (percentage points), EU Member States
- Figure 11: Homeowners without a mortgage who are at risk of poverty, in EU Member States with highest rates of ownership without a mortgage, 2020 (%)
- Figure 12: Ability to make ends meet, by proportion of income spent on housing, EU27, 2019 (%)
- Figure 13: People reporting problems with accommodation, by type of accommodation and rural or urban area, EU27, 2022 (%)
- Figure 14: People reporting problems with accommodation, by type of tenure, EU27, 2022 (%)
- Figure 15: People reporting problems with the local area, by degree of urbanisation, EU27, 2022 (%)
- Figure 16: Changes in perceived importance of accommodation attributes during the pandemic, EU27, 2022 (%)
- Figure 17: Changes in perceived importance of local area attributes during the pandemic, EU27, 2022 (%)
- Number of pages
-
84
- Reference nº
-
EF22024
- ISBN
-
978-92-897-2328-2
- Catalogue nº
-
TJ-04-23-499-EN-N
- DOI
-
10.2806/715002
- Permalink
Cite this publication
Eurofound (2023), Unaffordable and inadequate housing in Europe, Publications Office of the European Union, Luxembourg.