Industrial relations and social dialogue

Minimālās algas 2020. gadā: gada pārskats

Report
Atjaunināts
13 Novembris 2020
Publicēts
4 Jūnijs 2020
pdf
Formāti
Executive summary
Lejuplādēt

Related content

Autors(-i): 
Aumayr-Pintar, Christine; Rasche, Matthias

Būtiskākie secinājumi

  • Daudzās valstīs 2019. gadā norisinājās debates par minimālo algu turpmāku būtisku palielināšanu pēc 2020. gada daļēji saistībā ar relatīvu mērķi, daļēji absolūtā izteiksmē.
Read more
  • Daudzās valstīs 2019. gadā norisinājās debates par minimālo algu turpmāku būtisku palielināšanu pēc 2020. gada daļēji saistībā ar relatīvu mērķi, daļēji absolūtā izteiksmē.
  • Ar likumu noteiktās minimālās algas kopš tūkstošgades sākuma salīdzinājumā ar citu strādājošo algām ir kļuvušas taisnīgākas (salīdzinot ar likumu noteiktās minimālās algas un visu strādājošo medianālās algas).
  • Lai gan šī tendence ir augšupejoša, vairumā valstu minimālā alga joprojām ir zem 60 % vai pat zem 50 % no medianālās algas. Tas jo īpaši attiecas uz Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm, kurās tūkstošgades sākumā minimālā alga bija salīdzinoši ļoti zemā līmenī un kuru mērķi noteikumos par minimālo algu joprojām ir sasniegt ap 50 % vai zemāku līmeni.
  • Kopumā 7 no 10 strādājošajiem, kuri saņem minimālo algu, norāda vismaz uz zināmām grūtībām nodrošināt iztiku salīdzinājumā ar 5 no 10 citiem strādājošajiem. Tomēr šie skaitļi ievērojami atšķiras atkarībā no valsts. Piemēram, Dānijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā mazāk nekā 10 % no strādājošajiem, kuri saņem minimālo algu, uzskata, ka viņiem ir grūti vai ļoti grūti nodrošināt iztiku. Salīdzinājumam šis rādītājs Bulgārijā, Horvātijā un Kiprā ir 50–60 %, bet Grieķijā — 80 %.
  • Eiropas valstu valdības reaģē, ieviešot ienākumu stabilizācijas pasākumus tiem, kurus skārusi Covid-19 krīze. Politikas pasākumu kopumā ar minimālajām algām var stabilizēt ienākumus un tādējādi arī pieprasījumu, novēršot tādu situācijas pasliktināšanos, kas izraisītu recesiju vai depresiju.
Read less

Kopsavilkums

Šis ziņojums ir daļa no ikgadējā izdevuma par minimālajām algām, tajā ir apkopoti ar ES taisnīga atalgojuma iniciatīvu saistītie galvenie notikumi 2019. gada laikā un 2020. gada sākumā un šajā kontekstā ierosinātās valstu debates par likmju noteikšanu 2020. gadam un turpmāk. Ziņojumā izklāstīts, Read more

Šis ziņojums ir daļa no ikgadējā izdevuma par minimālajām algām, tajā ir apkopoti ar ES taisnīga atalgojuma iniciatīvu saistītie galvenie notikumi 2019. gada laikā un 2020. gada sākumā un šajā kontekstā ierosinātās valstu debates par likmju noteikšanu 2020. gadam un turpmāk. Ziņojumā izklāstīts, kā tika noteiktas minimālās algas, un aprakstīta sociālo partneru loma. Tajā tiek apspriesta ar likumu noteikto minimālo algo attīstība un sniegti dati par minimālo algu likmēm koplīgumos saistībā ar 10 zemu atalgotiem darbiem valstīs, kurās minimālā alga nav noteikta ar likumu. Šajā ziņojumā ir iekļauta arī sadaļa par minimālo algu reģionālo dimensiju un izklāstīti jaunākie pētījumi par minimālās algas izmaiņu ietekmi uz atalgojumu, nodarbinātību, nodarbinātu personu nabadzību, cenām un peļņu.

Read less

Formāti

  • Ziņojums

    Last updated date: 
    23 Jūn 2020
    Lappušu skaits: 
    86
    Atsauces Nr.: 
    EF20005
    ISBN: 
    978-92-897-2068-7
    Kataloga Nr.: 
    TJ-AS-20-001-EN-N
    DOI: 
    10.2806/999852
    Permalink: 
    eurofound.link/ef20005
    Catalogue info

    Minimālās algas 2020. gadā: gada pārskats

    Autors(-i): 
    Aumayr-Pintar, Christine; Rasche, Matthias

    This report, as part of an annual series on minimum wages, summarises the key developments during 2019 and early 2020 around the EU initiative on fair wages and puts the national debates on setting the rates for 2020 and beyond in this context. The report features how minimum wages were set and the role of social partners. It discusses developments in statutory minimum wages and presents data on minimum wage rates in collective agreements related to 10 low-paid jobs for countries without statutory minimum wages.

    Topics: 
    Darba samaksa un ienākumi; Working poor; Working conditions; Collective bargaining; Agreements; Sociālo partneru attiecības; Minimālā alga; Darba apstākļi un ilgtspējīgs darbs; Darba attiecības un sociālais dialogs

    Formāti

    Citēt šo publikāciju: 

    Eurofound (2020), Minimum wages in 2020: Annual review, Minimum wages in the EU series, Publications Office of the European Union, Luxembourg.

  • Executive summary

    Number of pages: 
    6
    Atsauces Nr.: 
    EF20005EN1
    Catalogue info

    Minimum wages in 2020: Annual review

    Autors(-i): 
    Eurofound

    During the year 2019 many countries were debating a further substantial increase to minimum wages beyond 2020, partially in relation to a relative target, partially in absolute terms. Some governments — such as Poland, Slovakia and Spain — have announced or are considering plans to elevate the statutory minimum wages to 60% of median or average wages. The United Kingdom reached this aim and intends to move beyond. Statutory minimum wages have become fairer as compared to other workers’ wages since the beginning of the millennium (when comparing statutory minimum wages to the median wages of all workers). In most countries, the level of the minimum wage as a proportion of the median wage (the ‘Kaitz index’) has grown between 2000 and 2018.

    Pieejams lejupielādei 1 valodā

    Lejuplādēt

  • Working papers

    Related working papers

  • Data

    Data

    Find data on statutory minimum wages in the EU.

    List of tables

    • Table 1: Social partners’ first reactions to the announced initiative on fair wages
    • Table 2: Overview of main arguments and proposals concerning an EU minimum wage initiative from social partners
    • Table 3: Gross minimum wages, selected EU Member States and the UK, 2019 and 2020
    • Table 4: Sub-minimum rates for selected EU Member States and the UK as at 1 January 2020
    • Table 5: Further statutory minimum wage rates for private sector workers in selected EU Member States
    • Table 6: Number of collective agreements covering low-paying job categories for countries without statutory minimum wages
    • Table 7: Minimum wages in collective agreements, applicable in 2019 for selected low-paid jobs
    • Table 8: Collective agreement coverage in Finland
    • Table 9: Overview of debates during 2019 on aspects of the minimum wage setting processes
    • Table 10: Demands for and agreements on targets for future minimum wages to address adequacy in selected EU Member States and the UK
    • Table 11: Regional statutory minimum wage rates
    • Table 12: Latest minimum wage research in EU Member States and the UK
    • Table 13: Overview of recent empirical research in the EU, Norway and the UK on employment impacts of minimum wage increases, 2019
    • Table 14: Policies influencing in-work poverty
    • Table A1: Network of Eurofound Correspondents – Members participating in the research

    List of figures

    • Figure 1: Conceptualising adequate minimum wages
    • Figure 2: Estimated share of employees earning 90% to 110% of the minimum wage, EU Member States, 2017
    • Figure 3: Proportions of female and male employees, EU level, 2017
    • Figure 4: Proportion of minimum wage workers per sector, EU level, 2017
    • Figure 5: Proportion of minimum wage workers per occupation (top 10), EU level, 2017
    • Figure 6: Hourly minimum wages, selected EU Member States, 2020
    • Figure 7: Minimum wage developments in real terms, 15 euro area countries, 2015 price levels
    • Figure 8: Minimum wage developments in real terms, non-euro area, 2015 price levels
    • Figure 9: Impact of purchasing power on the minimum wage value for selected EU Member States and the UK, as at 1 January 2020
    • Figure 10: Relative distance between purchasing power of lowest and median minimum wage EU Member States and the UK and highest minimum wage EU Member States and the UK, 2010–2020
    • Figure 11: Process for determining minimum wage rates for 2020
    • Figure 12: Number of minimum wage rate updates, EU Member States with statutory minimum wages and the UK, since 2010
    • Figure 13: Longer-term trend of development of statutory minimum wages relative to median wages of full-time employed workers, selected countries within the EU and the UK, 2000–2018
    • Figure 14: Proportion of minimum wage workers who find it difficult to make ends meet, EU average
    • Figure 15: Proportion of minimum wage workers who find it difficult to make ends meet
    • Figure 16: Making ends meet and minimum wages in relative and absolute terms
    • Figure 17: Monthly minimum wage as a proportion of the mean value of average monthly earnings by NUTS1 region, reference year 2016
    • Figure 18: Regional variation of relative monthly minimum wages, by NUTS1 region, 2016
    • Figure 19: Examples of countries with higher interregional differences in the proportion of minimum wage workers

     

Pētījumi, kas veikti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī un pēc tam publicēti, var ietvert datus par 28 ES dalībvalstīm. Pēc šā datuma pētījumos ņem vērā tikai 27 ES dalībvalstis (ES 28 bez Apvienotās Karalistes), ja vien nav norādīts citādi.

Šajā ziņojumā ir sniegti rezultāti no pētījuma, kas veikts pirms Covid-19 uzliesmojuma Eiropā 2020. gada februārī. Tādēļ uzliesmojums rezultātos nav ņemts vērā.

Part of the series

  • Minimum wages in the EU

    This series reports on developments in minimum wage rates across the EU, including how they are set and how they have developed over time in nominal and real terms. The series explores where there are statutory minimum wages or collectively agreed minimum wages in the Member States, as well as minimum wage coverage rates by gender.  

Useful? Interesting? Tell us what you think. Hide comments

Pievienot komentāru