Anticipating and managing the impact of change

Digitalizācija darbavietā

Report
Publicēts
25 Oktobris 2021
pdf
Formats and languages
Executive summary in 22 languages
Lejuplādēt
Autors(-i): 
Riso, Sara

Būtiskākie secinājumi

  • The presence of innovation clusters that support innovation is an important enabling factor for the implementation of digitisation in the workplace. Good practices that highlight the business case and raise awareness about the opportunities that digitisation technologies can provide are critical to the higher uptake of new technologies.
Read more
  • The presence of innovation clusters that support innovation is an important enabling factor for the implementation of digitisation in the workplace. Good practices that highlight the business case and raise awareness about the opportunities that digitisation technologies can provide are critical to the higher uptake of new technologies.
  • The area in work most impacted by new technologies is task definition and content, with the Internet of Things (IoT) putting a greater emphasis on managerial and analytical tasks, 3D printing reducing physically demanding tasks, and virtual and augmented reality (VR/AR) either enriching or simplifying existing tasks. This drives the upgrading of skills and a rise in job discretion, mainly among managerial and engineering professionals, and less so for lower skilled and blue-collar workers. Public support in the form of funding, incentives and advice can help companies and smaller businesses with fewer resources to identify skills gaps and assist with measures to meet the skills required for digitisation technologies.
  • Management decisions play an important role in how digitisation technologies impact on work organisation and job quality. A digitisation strategy with a phased approach, based on experimentation and piloting underpinned by a high level of employee involvement in the innovation process, can contribute to more positive outcomes for both workers and organisations.
  • Social dialogue plays a critical role in digitisation at the workplace at many different levels. At company level, a digitisation approach that disregards employee participation and engagement will amplify negative impacts on working conditions. In the context of technological change, social dialogue also encourages greater acceptance by employees of new technologies.
  • IoT is the most pervasive of the three technologies examined, raising the greatest concerns when used for employee performance monitoring and requiring greater safeguards to protect workers’ fundamental rights. At European level, one avenue to address the issue of employee monitoring can be the EU social partners’ negotiation of a specific framework agreement on the collection and use of personal data in the employment context.
Read less

Kopsavilkums

Digitālās revolūcijas pārveidojošā potenciāla izpētei ir tendence izmantot kvantitatīvu pieeju, lai uzraudzītu digitalizācijas izraisītās nodarbinātības līmeņa izmaiņas. Politiskajās debatēs par digitalizāciju figurē bailes no darba potenciālas zaudēšanas un negatīvas ietekmes, ko var izraisīt diRead more

Digitālās revolūcijas pārveidojošā potenciāla izpētei ir tendence izmantot kvantitatīvu pieeju, lai uzraudzītu digitalizācijas izraisītās nodarbinātības līmeņa izmaiņas. Politiskajās debatēs par digitalizāciju figurē bailes no darba potenciālas zaudēšanas un negatīvas ietekmes, ko var izraisīt digitālās tehnoloģijas. Turpretī šajā ziņojumā, kura pamatā ir gadījumu izpētes pētījumi, ir izmantota kvalitatīvāka pieeja, lai izpētītu izvēlēto digitālo tehnoloģiju (lietu interneta, 3D drukāšanas, virtuālās un paplašinātās realitātes) ietekmi darbavietā. Lai gan digitālās tehnoloģijas var sniegt daudzas iespējas un ir pierādīts to ieguvums gan darba ņēmējiem, gan organizācijām, ir jāievieš aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju datu aizsardzību un privātumu. 
Lai gūtu labumu no digitālajām tehnoloģijām un novērstu vai mazinātu jebkādus negatīvus rezultātus, būtisks ir arī labi funkcionējošs sociālais dialogs.
 

Read less

Formats and languages

  • Ziņojums

    Lappušu skaits: 
    72
    Atsauces Nr.: 
    EF21001
    ISBN: 
    978-92-897-2207-0
    Kataloga Nr.: 
    TJ-09-21-427-EN-N
    DOI: 
    10.2806/806842
    Permalink: 
    eurofound.link/ef21001
    Catalogue info

    Digitalizācija darbavietā

    Autors(-i): 
    Riso, Sara
    Topics: 
    Working conditions; Work organisation; Pārmaiņu ietekmes paredzēšana un pārvaldība; Digitālais laikmets: iespējas un izaicinājumi darbam un nodarbinātībai; Just Transition; Industrial policy; Darba kvalitāte

    Formāti

    Citēt šo publikāciju: 

    Eurofound (2021), Digitisation in the workplace, Publications Office of the European Union, Luxembourg.

  • Executive summary

    Atsauces Nr.: 
    EF21001EN1
    Catalogue info

    Digitalizācija darbavietā

    Autors(-i): 
    Eurofound

    Pieejams lejupielādei 22 valodās

    Lejuplādēt

  • Tables and graphs

    The report contains the following tables and graphs.

    List of tables

    Table 1: Definitions of digitisation technologies
    Table 2: Overview of the digitisation case studies
    Table 3: Most relevant sectors for technology uptake and use cases
    Table 4: Drivers of and barriers to the adoption of digitisation technologies
    Table 5: Overview of approaches to digitisation across the establishments investigated
    Table 6: Areas of work organisation most impacted by the use of digitisation technologies
    Table 7: Elements of job quality impacted by the use of digitisation technologies
    Table 8: Specific impacts of digitisation technologies on skills and discretion

    List of figures

    Figure 1: Analytical model for digital technologies
    Figure 2: Adoption by enterprises of IoT and 3D printing by size and sector, EU27, 2020 (%)
    Figure 3: Advanced technology use by enterprises (with at least 10 employees) by country, EU27, 2020 (%)
    Figure 4: Distribution of IoT clusters in Europe, 2019
    Figure 5: Key elements for successful technology implementation
     

Pētījumi, kas veikti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī un pēc tam publicēti, var ietvert datus par 28 ES dalībvalstīm. Pēc šā datuma pētījumos ņem vērā tikai 27 ES dalībvalstis (ES 28 bez Apvienotās Karalistes), ja vien nav norādīts citādi.

Useful? Interesting? Tell us what you think. Hide comments

Pievienot komentāru