Industrial relations and social dialogue

Kolektīvie darba strīdi ES

Report
Publicēts
7 Februāris 2022
pdf
Formāti
Executive summary in 22 languages
Lejuplādēt

Būtiskākie secinājumi

  • Darba koplīguma slēgšanas sarunas ir konteksts vairāk nekā trešdaļā strīdu, ceturtdaļu veidoja sūdzības par uzņēmuma līmeņa politiku, bet sūdzības par valsts politiku – vēl 18 %.
Read more
  • Darba koplīguma slēgšanas sarunas ir konteksts vairāk nekā trešdaļā strīdu, ceturtdaļu veidoja sūdzības par uzņēmuma līmeņa politiku, bet sūdzības par valsts politiku – vēl 18 %.
  • Ar atalgojuma problēmām bija saistīti vairāk nekā 40 % strīdu, ar nodarbinātību – 20 %, citiem darba apstākļu aspektiem – 16 % un protestiem – 13 %. Vairāk nekā 80 % strīdu attiecās uz interešu jautājumiem.
  • Pašreizējie dati par protesta akcijām Eiropā ir nepilnīgi. Sistemātiska vākšana būs nepieciešama, lai nodrošinātu datus salīdzinošai analīzei, pamatojoties uz skaidrām definīcijām, par kurām panākta vienošanās starptautiskā līmenī, lai varētu salīdzināt ar citiem datiem, kas ļautu aprēķināt strīdu ekonomiskās izmaksas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.
  • Strīdi ES ir iedalīti piecās galvenajās grupās, ko izmanto tipoloģijā: strīdi valstīs par interesēm un tiesībām; paplašināti interešu strīdi par kolektīvajiem (darba samaksas) līgumiem; vietēji strīdi par interesēm, kas skar nodarbinātības problēmas, darbalaiku un restrukturizāciju ar īsiem darba pārtraukumiem; vietēji strīdi par strādnieku tiesībām un sūdzībām par uzņēmumu politiku; strīdi par valsts politiku.
  • Šo tipu izplatība atsevišķās valstīs neatbilda nevienam no sagaidāmajiem modeļiem, pamatojoties uz piecām literatūrā norādītajām tipoloģijām: tipoloģijām, kas balstītas uz nacionālajām atšķirībām kapitālisma variācijās, arodbiedrību blīvumu, streiku darbības intensitāti, industriālās demokrātijas veidiem un koplīguma sarunām.
Read less

Kopsavilkums

Pēdējos gados ES dalībvalstīs ir vērojama vispārēja protesta akciju samazināšanās, ja neskaita dažus neregulārus kāpumus. Covid-19 pandēmijas laikā šī tendence ir turpinājusies, un nav pārsteigums, ka nozīmīgākie darba strīdi notiek cilvēku veselības un sociālo pakalpojumu, izglītības, kā arī traRead more

Pēdējos gados ES dalībvalstīs ir vērojama vispārēja protesta akciju samazināšanās, ja neskaita dažus neregulārus kāpumus. Covid-19 pandēmijas laikā šī tendence ir turpinājusies, un nav pārsteigums, ka nozīmīgākie darba strīdi notiek cilvēku veselības un sociālo pakalpojumu, izglītības, kā arī transporta un loģistikas sektorā. Šajā ziņojumā ir analizēti dati, ko Eurofound savāca 2018.–2019. gadā, veicot savas Industrial Action Monitor (IAM) datubāzes izmēģinājumu. Izmantojot kopu analīzi, pētījums klasificēja protesta akcijas Eiropā piecās kategorijās: valstu strīdi par interesēm un tiesībām, kas reizēm ietver dažādas nodarbinātības formas; plašāki strīdi par samaksas koplīgumiem; lokalizēti strīdi par nodarbinātības problēmām, darba laiku un pārstrukturēšanu ar īsiem darba pārtraukumiem; lokalizēti strīdi par darbinieku tiesībām un sūdzības par uzņēmuma politiku; strīdi par sabiedrisko kārtību.

Runājot par konkrētiem jautājumiem, ar atalgojuma problēmām bija saistīti vairāk nekā 40 % strīdu, ar nodarbinātības problēmām — 20 %, citiem darba apstākļu aspektiem — 16 % un protestiem — 13 %. Atzīmējot pilnīgu datu trūkumu par protesta akcijām Eiropā, analīze norāda uz sistemātiskas empīrisko pierādījumu apkopošanas nepieciešamību nākotnē, lai nodrošinātu stabilu pamatu salīdzinošai analīzei.

Read less

Formāti

  • Ziņojums

    Lappušu skaits: 
    72
    Atsauces Nr.: 
    EF21026
    ISBN: 
    978-92-897-2241-4
    Kataloga Nr.: 
    TJ-05-21-371-EN-N
    DOI: 
    10.2806/060345
    Catalogue info

    Kolektīvie darba strīdi ES

    Formāti

    Citēt šo publikāciju: 

    Eurofound (2022), Collective labour disputes in the EU, Publications Office of the European Union, Luxembourg.

  • Executive summary

    Atsauces Nr.: 
    EF21026EN1
    Catalogue info

    Kolektīvie darba strīdi ES

    Autors(-i): 
    Eurofound

    Pieejams lejupielādei 22 valodās

    Lejuplādēt
  • Tables and graphs

    The report contains the following lists of tables and figures

    List of tables

    Table 1: Information captured for each record type
    Table 2: Types of events recorded
    Table 3: Continuous variables in the clusters: mean values   
    Table 4: Categorical variables: distribution of indicator categories within clusters (percentages in columns)
    Table 5: Categorical variables: distribution of indicator categories between clusters (percentages in rows)


    Table A1: Overview of parameters covered and gaps in national statistics on industrial action and collective labour disputes
    Table A2: Number of realised industrial action events by country and sector from the IAM database, EU27 and UK
    Table A3: Number of strikes and lockouts by country and sector from the ILO data for the latest year available, EU27 and UK
    Table A4: Number of workers involved in realised industrial action events by country and sector from the IAM database (in thousands), EU27 and UK
    Table A5: Number of workers involved in strikes and lockouts by country and sector from the ILO data for the latest year available (thousands)
    Table A6: Number of days not worked as a result of realised industrial action events by country and sector from the IAM database (in thousands), EU27 and UK
    Table A7: Number of days not worked as a result of strikes and lockouts by country and sector from the ILO data for the latest year available (in thousands), EU27 and UK
    Table A8: Correlations of transformed variables from the second categorical principal components analysis model
    Table A9: Amount of indicator variance accounted for in the four-dimensional solution from the second categorical principal components analysis model
    Table A10: Cluster breakdown by country: distribution of disputes across clusters, EU27 and UK
    Table A11: Cluster breakdown by country: distribution of disputes within clusters, EU27 and UK
    Table A12: Cluster breakdown by sector: distribution of disputes across clusters
    Table A13: Cluster breakdown by sector: distribution of disputes within clusters
    Table A14: A representation of five typologies across countries showing (the lack of) relationships, EU27 and UK

    List of figures

    Figure 1: Eurofound’s concept of a labour dispute
    Figure 2: Context of disputes in the IAM database
    Figure 3: Main issue of disputes in the IAM database
    Figure 4: Matters of rights or interest for disputes in the IAM database
    Figure 5: Context of disputes in the data to be analysed
    Figure 6: Main issue of disputes in the data to be analysed
    Figure 7: Matters of rights or interest for disputes in the data to be analysed
    Figure 8: Context in which the labour disputes emerged, by sector (number)
    Figure 9: Context in which the labour disputes emerged, by country (%), EU27 and UK
    Figure 10: Detailed breakdown of main dispute issues (number)
    Figure 11: Labour disputes in non-standard forms of employment, by sector (number)
    Figure 12: Correspondence plot for clusters and countries, EU27 and UK
    Figure 13: Correspondence plot for clusters and sectors
    Figure 14: Dispute resolution by cluster (%)
    Figure 15: Dispute resolution involving a collective agreement by cluster (%)
    Figure 16: Typology of labour disputes by cluster and varieties of capitalism


    Figure A1: Dendrogram from the application of Ward’s method of clustering
    Figure A2: Relating Eurofound’s typology of labour disputes to the union density typology, EU27 and UK
    Figure A3: Relating Eurofound’s typology of labour disputes to the intensity of strike activity typology, EU27 and UK
    Figure A4: Relating Eurofound’s typology of labour disputes to the industrial democracy typology, EU27 and UK
    Figure A5: Relating Eurofound’s typology of labour disputes to the collective bargaining typology, EU27 and UK

Pētījumi, kas veikti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī un pēc tam publicēti, var ietvert datus par 28 ES dalībvalstīm. Pēc šā datuma pētījumos ņem vērā tikai 27 ES dalībvalstis (ES 28 bez Apvienotās Karalistes), ja vien nav norādīts citādi.

Useful? Interesting? Tell us what you think. Hide comments

Pievienot komentāru