Living conditions and quality of life

Covid-19 pandēmija un dzimumu pienākumu sadalījums darbā un mājās

Report
Publicēts
13 Oktobris 2022
pdf
Formats and languages
Executive summary
Lejuplādēt
Autors(-i): 
Nivakoski, Sanna; Calò, Ximena; Mencarini, Letizia; Profeta, Paola

Būtiskākie secinājumi

  • Tradicionālās dzimumu lomas, kurās sievietes ir galvenās aprūpētājas, joprojām ir dziļi iesakņojušās sieviešu un vīriešu sociālajās normās, un tas arī atspoguļojas apmaksātā un neapmaksātā darbā. Šis dzimumu sadalījums joprojām redzams darba tirgū un ārpus tā; tas izpaužas dažādos rādītājos, tostarp darba apstākļu, nabadzības, kopējā darba laika un darba un privātās dzīves līdzsvara trūkuma ziņā.
Read more
  • Tradicionālās dzimumu lomas, kurās sievietes ir galvenās aprūpētājas, joprojām ir dziļi iesakņojušās sieviešu un vīriešu sociālajās normās, un tas arī atspoguļojas apmaksātā un neapmaksātā darbā. Šis dzimumu sadalījums joprojām redzams darba tirgū un ārpus tā; tas izpaužas dažādos rādītājos, tostarp darba apstākļu, nabadzības, kopējā darba laika un darba un privātās dzīves līdzsvara trūkuma ziņā.
  • Covid-19 pandēmijas ietekme uz darba tirgu bija ievērojami dzimumneitrāla ES līmenī, daļēji atspoguļojot sieviešu pārmērīgo pārstāvību slēgtajās nozarēs, kā arī viņu koncentrāciju tāldarba darbvietās un būtiskajās nozarēs. Tomēr pētījumu rezultāti liecina, ka Covid-19 krīzes laikā visvairāk darbu zaudēja sievietes viszemāk atalgotajās darbvietās, savukārt vīrieši darbu zaudēja vienmērīgāk.
  • Covid-19 pandēmijas laikā dramatiski samazinājās darba un privātās dzīves līdzsvars, īpaši tas attiecas uz mazu bērnu mātēm, kas strādāja tāldarbu. Eiropai izkļūstot no pandēmijas, politikas veidotājiem ir jāņem vērā tas, ka brīvprātīgs, elastīgs darba režīms, ko, visticamāk, pieņems sievietes, var nozīmēt arī lielāku neapmaksātu darba slodzi un mazāku pamanāmību darbavietā, kas ilgtermiņā ietekmēs karjeras izaugsmi, atalgojumu un pensijas.
  • Covid-19 krīze ir izgaismojusi aprūpes pakalpojumu izšķirošo nozīmi sieviešu dalībai darba tirgū, finansiālās drošības un vispārējās labklājības atbalstīšanā. Būtiski, lai dalībvalstis atbalstītu kvalitatīvu, pieejamu un cenas ziņā pieņemamu aprūpes pakalpojumu sniegšanu visās jomās, vienlaikus novēršot darbinieku trūkumu un uzlabojot darba apstākļus šajās nozarēs.
  • Atveseļošanās pēc pandēmijas ir iespēja panākt reālas izmaiņas dzimumu normās, uzvedībā un politikas inovācijā. Politikas veidotājiem, tostarp sociālajiem partneriem, būs ļoti svarīgi piešķirt prioritāti dzimumu līdztiesības jautājumiem, vienlaikus turpinot uzraudzīt un novērtēt progresu.
Read less

Kopsavilkums

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi nelīdztiesību daudzās Eiropas sabiedrības dimensijās, tostarp nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem vairākās svarīgās jomās. Šajā ziņojumā aplūkota dzimumu nelīdztiesība, kas pastāvēja pirms Covid-19 krīzes, un aprakstīts, kādā veidā pandēmija ir ietekmējusRead more

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi nelīdztiesību daudzās Eiropas sabiedrības dimensijās, tostarp nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem vairākās svarīgās jomās. Šajā ziņojumā aplūkota dzimumu nelīdztiesība, kas pastāvēja pirms Covid-19 krīzes, un aprakstīts, kādā veidā pandēmija ir ietekmējusi dzimumu atšķirības. Tajā analizēti arī valstu valdību dažādie politikas risinājumi visā ES, lai novērstu dzimumu atšķirības un novērstu to paplašināšanos pandēmijas laikā. Pandēmijas ietekme uz nodarbinātību ES līmenī kopumā ir bijusi ievērojami dzimumneitrāla ar jaunām niansēm dažādās nozarēs un sociālekonomiskajās grupās. Līdzšinējās dzimumu atšķirības neapmaksātā darbā ir saglabājušās, izjaucot darba un privātās dzīves līdzsvaru, galvenokārt tas attiecas uz mazu bērnu mātēm, kuras strādā tāldarbu. Visbeidzot, ziņojumā ir aprakstīta dzimumu nelīdztiesības attīstība Eiropā, norādot uz faktoriem, kas veidos sieviešu un vīriešu līdztiesības nākotni – dzimumu segregācija darba tirgos, dzimumu atšķirības tāldarbā un hibrīddarbos un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana politikas veidošanā, īpaši attiecībā uz aprūpētājiem un aprūpes pakalpojumiem. 

Read less

Formats and languages

  • Ziņojums

    Lappušu skaits: 
    86
    Atsauces Nr.: 
    EF22010
    ISBN: 
    978-92-897-2275-9
    Kataloga Nr.: 
    TJ-07-22-930-EN-N
    DOI: 
    10.2806/015588
    Permalink: 
    eurofound.link/ef22010
    Catalogue info

    Covid-19 pandēmija un dzimumu pienākumu sadalījums darbā un mājās

    Autors(-i): 
    Nivakoski, Sanna; Calò, Ximena; Mencarini, Letizia; Profeta, Paola
    Topics: 
    Subjective well-being; Darba un privātās dzīves līdzsvars; Employment structure; European Pillar of Social Rights; Dzimumu līdztiesība; Care; COVID-19; Living conditions; Dzīves apstākļi un dzīves kvalitāte; Inequality

    Formāti

    Citēt šo publikāciju: 

    Eurofound (2022), COVID-19 pandemic and the gender divide at work and home, Publications Office of the European Union, Luxembourg.

  • Executive summary

    Atsauces Nr.: 
    EF22010EN1
    Catalogue info

    COVID-19 pandemic and the gender divide at work and home

    Autors(-i): 
    Eurofound

    Pieejams lejupielādei 1 valodā

    Lejuplādēt

  • Working papers

  • Tables and graphs

    The report contains the following table and figures

    • Table: Gender equality policy measures analysed as part of the research
    • Figure 1: Annual labour market indicators, 2002–2019, EU27
    • Figure 2: Employment rate in 2019, by gender and country (%)
    • Figure 3: Average number of actual hours of work a week in main job, annual data by gender, 2002–2019, EU27 (hours)
    • Figure 4: Main reason for economic inactivity, by gender, 2019, EU27 (%)
    • Figure 5: Economic inactivity due to care responsibilities, family reasons, or personal reasons in 2019, by gender and country (%)
    • Figure 6: Top 10 employment sectors, 2019, EU27 (% of total employment by gender)
    • Figure 7: Mean hours spent on unpaid work, by gender and year, EU27 (hours per week)
    • Figure 8: Mean hours spent on unpaid work in 2016, by gender and country (hours per week)
    • Figure 9: Mean total working time among employed individuals in 2016, EU27 (hours per week)
    • Figure 10: Mean hours spent on total work in 2016, by gender and country (hours per week)
    • Figure 11: Frequency of sporting, cultural or leisure activity participation by gender in 2015, EU27 (%)
    • Figure 12: Work–life conflict by gender and parenthood status, EU27 (%)
    • Figure 13: Risk of depression by gender and year, EU27 (%)
    • Figure 14: Annual labour market indicators, 2019–2021, EU27 (%)
    • Figure 15: Monthly unemployment rate by gender, EU27 (%)
    • Figure 16: Quarterly employment rate by gender (change from Q3 2008/Q4 2019), EU27 (percentage points)
    • Figure 17: Share of employment in sector groups by gender in 2019, EU27 (% of total employment by gender)
    • Figure 18: Change in employment compared with Q2 2019, in sector groups by gender, EU27 (%)
    • Figure 19: Change in annual employment rate compared with 2019, by gender and age group, EU27 (percentage points)
    • Figure 20: Employment shifts (thousands) by gender and job–wage quintile: two crisis periods compared, EU27
    • Figure 21: Change in annual employment rate by gender and country (from 2019 to 2020) (percentage points)
    • Figure 22: Absence from work by main reason, EU27 (thousands)
    • Figure 23: Changes Q4 2019 to Q4 2021 in average number of actual weekly hours of work in main job by gender, EU27 (hours)
    • Figure 24: Total duration of school closures up until March 2022, by country (weeks)
    • Figure 25: Mean hours spent on unpaid work, by gender, EU27 (hours per week)
    • Figure 26: Mean hours spent on childcare, by gender and presence of children in the household, EU27 (hours per week)
    • Figure 27: Mean hours spent on unpaid work by gender, EU27 (hours per week)
    • Figure 28: Mean hours spent on unpaid work, by age and gender, EU27 (hours per week)
    • Figure 29: Sharing of unpaid work within couples, EU27 (%)
    • Figure 30: Change in division of unpaid work within couples, EU27 (%)
    • Figure 31: Change in division of childcare and education of children within couples, depending on both partners’ teleworking status, EU27 (%)
    • Figure 32: Mean total working time among employed individuals, EU27 (hours per week)
    • Figure 33: Changes in health during the pandemic by gender, EU27 (%)
    • Figure 34: Risk of depression during the pandemic by gender, EU27 (%)
    • Figure 35: Optimism about future during the pandemic by gender, EU27 (scale 1–5)
    • Figure 36: Risk of poverty or social exclusion by gender, EU27 (%)
    • Figure 37: Work–life conflicts by gender, EU27 (%)
    • Figure 38: Work–life conflicts, by gender and parenthood status, EU27 (%)
    • Figure 39: Difficulties concentrating on job because of family responsibilities, by teleworking and parenthood status, EU27 (%)

Pētījumi, kas veikti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī un pēc tam publicēti, var ietvert datus par 28 ES dalībvalstīm. Pēc šā datuma pētījumos ņem vērā tikai 27 ES dalībvalstis (ES 28 bez Apvienotās Karalistes), ja vien nav norādīts citādi.

Part of the series

  • COVID-19

    Eurofound’s work on COVID-19 examines the far-reaching socioeconomic implications of the pandemic across Europe as they continue to impact living and working conditions. A key element of the research is the e-survey, launched in April 2020, with five rounds completed at different stages during 2020, 2021 and 2022. This is complemented by the inclusion of research into the ongoing effects of the pandemic in much of Eurofound’s other areas of work.

Useful? Interesting? Tell us what you think. Hide comments

Pievienot komentāru