Employment and labour markets

Atgūšanās no Covid-19: nodarbinātības struktūras izmaiņas ES

Report
Publicēts
20 Oktobris 2022
pdf
Formats and languages
Executive summary
Lejuplādēt

Būtiskākie secinājumi

  • Covid-19 radītais satricinājums darba tirgos 2020. gadā bija īss un straujš, taču atgūšanās ir bijusi ātra, ko veicināja politikas intervences un ievērojams publiskais atbalsts valstu un ES līmenī. Kopumā ES nodarbinātības līmenis divu gadu laikā atjaunojās līdz pirmskrīzes līmenim (salīdzinājumā ar gandrīz astoņiem gadiem pēc globālās finanšu krīzes).
Read more
  • Covid-19 radītais satricinājums darba tirgos 2020. gadā bija īss un straujš, taču atgūšanās ir bijusi ātra, ko veicināja politikas intervences un ievērojams publiskais atbalsts valstu un ES līmenī. Kopumā ES nodarbinātības līmenis divu gadu laikā atjaunojās līdz pirmskrīzes līmenim (salīdzinājumā ar gandrīz astoņiem gadiem pēc globālās finanšu krīzes).
  • Atgūšanās pēc Covid-19 krīzes dažādās nozarēs ir bijusi ļoti nevienmērīga. Lai gan nodarbinātība izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī transporta nozarē laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam kopumā zaudēja 1,4 miljonus darba ņēmēju, informācijas un sakaru nozare tajā pašā laikposmā palielināja 1 miljonu darbvietu.
  • Lai gan pandēmija ir paātrinājusi dažas iepriekš pastāvējušas strukturālas tendences, piemēram, digitalizāciju, tā ir atstājusi ilgstošas nodarbinātības problēmas arī pakalpojumu nozarēs, kuras ir smagi skāruši sociālās distancēšanās ierobežojumi. Arvien vairāk, pirmo reizi paaudzē, politikas veidotājiem rodas lielākas bažas par darbaspēka trūkumu, nevis bezdarbu — darbaspēka piedāvājumu, nevis pieprasījumu.
  • Kaut arī darba zaudēšana pandēmijas laikā koncentrējās uz mazatalgotiem darbiem, nodarbinātības līmeņa atgūšanu 2021. gadā noteica labi atalgotu amatu un profesiju izaugsme. Laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam labi apmaksāta darba pieaugums ES 27 dalībvalstīs ir bijis lielāks sieviešu nekā vīriešu vidū, bet vienlaikus darba zaudēšana vissmagāk ir skārusi zemu atalgotos darbos strādājošās sievietes.
  • Tāldarba pieaugums, visticamāk, saglabāsies kā Covid-19 krīzes mantojums, un attālinātais darbs 2021. gadā turpināja pieaugt gandrīz visās ES dalībvalstīs — pat pēc pandēmijas sākumā reģistrētā dramatiskā pieauguma. Krīze ir arī veicinājusi nodarbinātības pieaugumu nozarēs un profesijās, kurās tāldarbs ir labāk īstenojams: laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālista profesija piedzīvoja vislielāko izaugsmi un tajā 2021. gadā bija vislielākais tāldarba īpatsvars.
Read less

Kopsavilkums

Eiropas darba tirgi ir lielā mērā atguvušies no Covid-19. Līdz 2021. gada beigām nedaudz vairāk kā 18 mēnešus pēc pandēmijas sākuma nodarbinātības līmenis ES bija gandrīz pirmskrīzes līmenī. Šajā ziņojumā ir apkopotas norises darba tirgū 2020. un 2021. gadā, izmantojot ES darbaspēka apsekojuma ceRead more

Eiropas darba tirgi ir lielā mērā atguvušies no Covid-19. Līdz 2021. gada beigām nedaudz vairāk kā 18 mēnešus pēc pandēmijas sākuma nodarbinātības līmenis ES bija gandrīz pirmskrīzes līmenī. Šajā ziņojumā ir apkopotas norises darba tirgū 2020. un 2021. gadā, izmantojot ES darbaspēka apsekojuma ceturkšņa datus. Tas tiek darīts no strukturālā viedokļa, galveno uzmanību pievēršot nozares un profesijas līmeņa datiem un galvenajiem demogrāfiskajiem mainīgajiem lielumiem — dzimumu un vecumu. Pat ja nodarbinātības līmenis ES dalībvalstīs atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, nodarbinātības sastāvs būs ievērojami mainījies. Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi dažas iepriekšējās tendences — nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos, palielinot nodarbinātību kvalitatīvākās un apmaksātās darbvietās un tāldarba ieviešanu, — tādā veidā, kas, visticamāk, neatgriezeniski ietekmēs nodarbinātības struktūru ES.

Read less

Formats and languages

  • Ziņojums

    Lappušu skaits: 
    46
    Atsauces Nr.: 
    EF22022
    ISBN: 
    978-92-897-2286-5
    Kataloga Nr.: 
    TJ-09-22-521-EN-N
    DOI: 
    10.2806/321685
    Catalogue info

    Atgūšanās no Covid-19: nodarbinātības struktūras izmaiņas ES

    Formāti

    Citēt šo publikāciju: 

    Eurofound (2022), Recovery from COVID-19: The changing structure of employment in the EU, Publications Office of the European Union, Luxembourg.

  • Executive summary

    Atsauces Nr.: 
    EF22022EN1
    Catalogue info

    Recovery from COVID-19: The changing structure of employment in the EU

    Autors(-i): 
    Eurofound

    Pieejams lejupielādei 1 valodā

    Lejuplādēt
  • Tables and graphs

    The report contains the following lists of tables and figures

    List of tables

    • Table 1: Job vacancy rates, by sector, EU27, 2021 (%)
    • Table 2: Year-on-year changes in employment levels and actual weekly hours worked, 2019–2021, EU27
    • Table 3: Year-on-year changes in employment levels and weekly hours worked, by gender and age, 2020–2021, EU27
    • Table 4: Year-on-year changes in employment levels and weekly hours worked for the 15–24 age group, by gender, Q4 2020–Q4 2021, EU27
    • Table 5: Year-on-year changes in employment by gender and sector, Q4 2019–Q4 2021, EU27 (%)
    • Table 6: Year-on-year changes in average number of actual weekly working hours, by age, gender and sector, Q4 2020–Q4 2021, EU27 (hours)
    • Table 7: Main broad occupational trends in employment and hours year on year, Q4 2019–Q4 2020, EU27
    • Table 8: Top three jobs with biggest employment gains and losses, Q4 2019–Q4 2021, EU27

    List of figures

    • Figure 1: Actual and trend estimates of employment levels among workers aged 15 and older, 2019–2020, EU27 (millions)
    • Figure 2: People employed but not working, EU27 (percentage point difference from pre-COVID-19 baseline – same quarter in 2019)
    • Figure 3: People employed but not working, by sector, Q4 2019–Q4 2021, showing peak incidence in Q2 2020, EU27 (%)
    • Figure 4: Year-on-year changes in unemployment levels, by age, 2020–2021, EU27 (percentage points)
    • Figure 5: Labour market slack, 2019–2020, EU27 (% of the extended labour force)
    • Figure 6: Labour market slack, by country, Q4 2021, EU27 (percentage of the extended labour force)
    • Figure 7: The components of labour market slack, by age and gender, Q4 2021 (percentage of the extended labour force)
    • Figure 8: Transitions in labour market status, EU27, Q3 2021–Q4 2021 (million people)
    • Figure 9: Net flows between employment and inactivity, by country and gender, Q3 2021–Q4 2021, EU27 (thousands)
    • Figure 10: Employment shifts by job–wage quintile comparing the financial crisis (2008–2010) and the pandemic (Q4 2019–Q4 2021), EU27 (millions)
    • Figure 11: Employment shifts by job–wage quintile, Q4 2019–Q4 2021, EU27 (millions)
    • Figure 12: Employment shifts by job–wage quintile, by gender, Q4 2019–Q4 2021, EU27 (millions)
    • Figure 13: Employment shifts, by job–wage quintile and broad sector, Q2 2019–Q4 2020, EU27 (millions)
    • Figure 14: Employees working from home, by country, 2019–2021, EU27 (%)
    • Figure 15: Employees working from home, by occupation, 2019–2021, EU27 (%)
    • Figure 16: Change in employment, by occupation and teleworking incidence, Q4 2019–Q4 2021, EU27 (%)
    • Figure 17: Employees working from home, by sector, 2019–2021, EU27 (%)
    • Figure 18: Employees working from home, by gender, EU27
    • Figure 19: Employees working from home, by gender and country, 2021, EU27 (%)
    • Figure 20: Employees in teleworkable jobs, by gender and country, 2020, EU27 (%)
    • Figure 21: Employees working from home, by age, 2016–2021, EU27 (%)

Pētījumi, kas veikti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī un pēc tam publicēti, var ietvert datus par 28 ES dalībvalstīm. Pēc šā datuma pētījumos ņem vērā tikai 27 ES dalībvalstis (ES 28 bez Apvienotās Karalistes), ja vien nav norādīts citādi.

Part of the series

  • COVID-19

    Eurofound’s work on COVID-19 examines the far-reaching socioeconomic implications of the pandemic across Europe as they continue to impact living and working conditions. A key element of the research is the e-survey, launched in April 2020, with five rounds completed at different stages during 2020, 2021 and 2022. This is complemented by the inclusion of research into the ongoing effects of the pandemic in much of Eurofound’s other areas of work.

Useful? Interesting? Tell us what you think. Hide comments

Pievienot komentāru