Working conditions

Tāldarba pieaugums Ietekme uz darba apstākļiem un noteikumiem

Report
Atjaunināts
3 Janvāris 2023
Publicēts
8 Decembris 2022
pdf
Formats and languages
Executive summary
Lejuplādēt
Autors(-i): 
Vargas Llave, Oscar; Hurley, John; Peruffo, Eleonora; Rodriguez Contreras, Ricardo; Adăscăliței, Dragoș; Botey Gaude, Laura; Staffa, Elisa; Vacas‑Soriano, Carlos

Būtiskākie secinājumi

  • Tāldarbs joprojām saglabāsies. Jauni konstatējumi liecina, ka 2021. gadā visā ES tāldarbu strādāja 41,7 miljoni darbinieku, un tas apstiprina tāldarbinieku skaita divkāršošanos kopš 2019. gada. Lai gan 2022. gadā bija vērojams neliels samazinājums, paredzams, ka šī augšupējā tendence atsāksies, jo tehnoloģiju attīstība palielina tāldarba darbvietu skaitu un darbinieku un darba devēju vēlmes vairāk nosliecas uz attālinātu darbu.
Read more
  • Tāldarbs joprojām saglabāsies. Jauni konstatējumi liecina, ka 2021. gadā visā ES tāldarbu strādāja 41,7 miljoni darbinieku, un tas apstiprina tāldarbinieku skaita divkāršošanos kopš 2019. gada. Lai gan 2022. gadā bija vērojams neliels samazinājums, paredzams, ka šī augšupējā tendence atsāksies, jo tehnoloģiju attīstība palielina tāldarba darbvietu skaitu un darbinieku un darba devēju vēlmes vairāk nosliecas uz attālinātu darbu.
  • Pandēmija apliecināja tāldarba milzīgo potenciālu, uzlabojot darbinieku dzīves un darba apstākļus, kā arī ļaujot viņiem līdzsvarot savu darba laiku ar privāto un ģimenes dzīvi. Darbiniekiem arī vajadzēja mazāk laika svārstsatiksmei, un viņi izjuta lielāku darba autonomiju un elastību bez negatīvas ietekmes uz darba ražīgumu darbavietā.
  • Tāldarba izplatību ne vienmēr ietekmē dzimums, lai gan tāldarbu strādā mazliet vairāk sieviešu nekā vīriešu. Tomēr, ņemot vērā dzimumu lomu pastāvīgo sadalījumu, pastāv atšķirības attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo sievietes, īpaši pandēmijas laikā, biežāk uzņēmās papildu neapmaksāta darba slogu un viņām bija grūtāk nekā vīriešiem līdzsvarot tāldarbu ar privāto dzīvi.
  • Vairākas ES valstis ir atjauninājušas savus noteikumus par tāldarbu, tomēr universālas pieejas nav, jo ES dalībvalstu nozarēm un uzņēmumiem ir vajadzīgas dažādas noteikumu, prakses un darba kultūras kombinācijas. Tas uzsver, kā jebkuros turpmākajos ES tiesību aktos būs jāņem vērā pastāvošās atšķirības starp valstīm, veicinot attiecīgu tāldarba noteikumu izstrādi valsts līmenī. Konstatējumi apstiprina sociālā dialoga izšķirošo nozīmi tādu tāldarba noteikumu īstenošanā, ar kuriem aizsargā darba apstākļus un rada pozitīvus rezultātus gan darba devējiem, gan darbiniekiem.
  • Tāldarba pieaugums kopš pandēmijas, iespējams, ir vēl vairāk saasinājis algu un nodarbinātības atšķirību starp augsti kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem, jo tas galvenokārt notika labāk apmaksātās, augstāka līmeņa profesijās, radot nevienlīdzību starp darbiniekiem, kuriem ir piekļuve tāldarbam, un tiem, kuriem tas nav pieejams. Tā kā darbinieki, kuriem ir piekļuve tāldarbam, var baudīt lielāku darba drošību, labākas algas un, iespējams, lielāku autonomiju un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, politikas veidotājiem ir svarīga funkcija vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā tiem, kuri var strādāt tāldarbu, un tiem, kuri to nevar.
Read less

Kopsavilkums

Šajā ziņojumā ir izklāstīts Eurofound pētījums par tāldarbu Covid-19 pandēmijas laikā 2020.–2021. gadā. Tajā ir pētītas tāldarba biežuma, darba apstākļu izmaiņas, ar kādām saskārās darbinieki, strādājot no mājām, un izmaiņas noteikumos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo darba režīmu. KoRead more

Šajā ziņojumā ir izklāstīts Eurofound pētījums par tāldarbu Covid-19 pandēmijas laikā 2020.–2021. gadā. Tajā ir pētītas tāldarba biežuma, darba apstākļu izmaiņas, ar kādām saskārās darbinieki, strādājot no mājām, un izmaiņas noteikumos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo darba režīmu. Konstatējumos atklājas pandēmijas izraisīta strauja tāldarba eskalācija – divi no 10 Eiropas darbiniekiem 2021. gadā strādāja tāldarbu. Šis skaitlis, visticamāk, nebūtu sasniegts pirms 2027. gada, ja nebijis pandēmijas. Veselības krīze atraisīja sociālo un tehnoloģisko potenciālu elastīgumam darba laika un vietas ziņā. Tāldarba ietekmi uz darba apstākļiem sākotnēji bija grūti noteikt, jo to bija grūti nodalīt no pandēmijas izraisītiem faktoriem, piemēram, mājsēdes un skolu slēgšanas. Tomēr ir kļuvusi acīmredzamāka gan pozitīvā ietekme, piemēram, tāldarba ieguldījums darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanā, gan negatīvā ietekme, piemēram, sociālās mijiedarbības samazināšanās un nostrādāto virsstundu skaita pieaugums. Tāldarba pieaugums un izpratne par tā ietekmi uz darba apstākļiem ir likusi no jauna koncentrēties uz tiesisko regulējumu, jo vairākās ES dalībvalstīs ir pieņemti jauni tāldarba noteikumi.

Read less

Formats and languages

  • Ziņojums

    Last updated date: 
    03 Jan 2023
    Lappušu skaits: 
    86
    Atsauces Nr.: 
    EF22005
    ISBN: 
    978-92-897-2297-1
    Kataloga Nr.: 
    TJ-09-22-648-EN-N
    DOI: 
    10.2806/069206
    Permalink: 
    eurofound.link/ef22005
    Catalogue info

    Tāldarba pieaugums Ietekme uz darba apstākļiem un noteikumiem

    Autors(-i): 
    Vargas Llave, Oscar; Hurley, John; Peruffo, Eleonora; Rodriguez Contreras, Ricardo; Adăscăliței, Dragoș; Botey Gaude, Laura; Staffa, Elisa; Vacas‑Soriano, Carlos
    Topics: 
    Jauni nodarbinātības veidi; Darba apstākļi un ilgtspējīgs darbs; Working conditions; Tāldarbs; Employment relationship; COVID-19; Digitālais laikmets: iespējas un izaicinājumi darbam un nodarbinātībai; Labour and social regulation

    Formāti

    Citēt šo publikāciju: 

    Eurofound (2022), The rise in telework: Impact on working conditions and regulations, Publications Office of the European Union, Luxembourg.

  • Executive summary

    Atsauces Nr.: 
    EF22005EN1
    Catalogue info

    The rise in telework: Impact on working conditions and regulations

    Autors(-i): 
    Eurofound

    Pieejams lejupielādei 1 valodā

    Lejuplādēt

  • Working papers

  • Tables and graphs

    The report contains the following lists of tables and figures.

    List of tables

    Table 1: Frequency working with ICT from home and statistical sources
    Table 2: Share of teleworkable employment, 2020, EU27 (%)
    Table 3: Telework categories based on the EWCTS 2021
    Table 4: Share of employees with a poor work–life balance, by telework arrangement, gender and whether or not they have children, EU27 (%)
    Table 5: Telework regulation clusters
    Table 6: Changes in national regulations of telework
    Table 7: Main topics addressed in telework legislative reforms
    Table 8: Overview of national-level (cross-industry) collective agreements on telework

    List of figures

    Figure 1: Share of employees working from home, 2008–2021, EU27 (%)
    Figure 2: Simple projections of the share of employees working from home in a non-pandemic scenario, 2012–2035, EU27 (%)
    Figure 3: Share of employees working from home, 2019–2021, EU27 (%)
    Figure 4: Employees working from home by sex, 2021 (%) and 2019–2021 (percentage point change), EU27
    Figure 5: Employees working from home by sex and country, 2021, EU27 (%)
    Figure 6: Employees working from home by age, 2021 (%) and 2019–2021 (percentage point change), EU27
    Figure 7: Employees working from home by size of business, 2020 (%) and 2019–2020 (percentage point change), EU27
    Figure 8: Share of employees working from home by country, 2019–2021, EU27 (%)
    Figure 9: Share of employees working from home by settlement type, 2020 (%) and 2019–2020 (percentage point change), EU27
    Figure 10: Share of employees working from home by level of education, 2020 (%) and 2019–2020 (percentage point change), EU27
    Figure 11: Employees working from home by occupation, 2020 (%) and 2019–2020 (percentage point change), EU27
    Figure 12: Employees working from home by sector, 2020 (%) and 2019–2020 (percentage point change), EU27
    Figure 13: Share of employees in teleworkable employment by sex and country, 2020, EU27 (%)
    Figure 14: Average wage levels by degree of teleworkability and sex, 2018 (average wage levels in 2018 are equal to 100), EU27
    Figure 15: Absolute change (thousands) in employment levels by occupations’ degree of teleworkability and sex, 2018–2019 (a) and 2019–2020 (b), EU27
    Figure 16: Share of full-time employees working long (weekly) hours by telework arrangement, 2021, EU27 (%)
    Figure 17: Share of full-time employees working overtime, working during their free time and working more than 40 hours per week by telework arrangement (%)
    Figure 18: Share of employees in telework arrangements (full-time and partial telework) working overtime compared with the national average of all workers, 2021 (%)
    Figure 19: Share of teleworking employees with a poor work–life balance compared with the national average of all workers, EU27 (%)
    Figure 20: Share of employees with a poor work–life balance by gender and telework arrangement, EU27 (%)
    Figure 21: Share of employees feeling too tired after work to do some of the household jobs that need to be done by telework arrangement, EU27 (%)
    Figure 22: Share of employees finding it difficult to concentrate on their job because of family responsibilities, EU27 (%)
    Figure 23: Share of employees reporting headaches and eyestrain by telework arrangement, EU27 (%)
    Figure 24: Share of teleworkers experiencing anxiety, compared with teleworkers and the national average of all workers, 2020–2021 (%)
    Figure 25: Employees’ well-being score (out of 100) by telework arrangement, 2021, EU27
    Figure 26: Regulatory sources of telework in the EU countries
    Figure 27: Number of sectors covered by sectoral agreements with telework provisions by selected Member States, 2021

  • Subscribe to updates

    To be notified of this publication and other publications in this area please visit the subscription management centre to update your contact details and subscription preferences.

Pētījumi, kas veikti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī un pēc tam publicēti, var ietvert datus par 28 ES dalībvalstīm. Pēc šā datuma pētījumos ņem vērā tikai 27 ES dalībvalstis (ES 28 bez Apvienotās Karalistes), ja vien nav norādīts citādi.

Part of the series

  • COVID-19

    Eurofound’s work on COVID-19 examines the far-reaching socioeconomic implications of the pandemic across Europe as they continue to impact living and working conditions. A key element of the research is the e-survey, launched in April 2020, with five rounds completed at different stages during 2020, 2021 and 2022. This is complemented by the inclusion of research into the ongoing effects of the pandemic in much of Eurofound’s other areas of work.

Useful? Interesting? Tell us what you think. Hide comments

Pievienot komentāru