Publications

Europe faces a winter of uncertainty and potentially discontent. The cost of living is rising rapidly and the spectre of recession looms.

Economic concerns are affecting citizens’ trust in institutions. Research by Eurofound has indicated a decrease in trust in national institutions across the European Union – including in governments, healthcare systems and the police.

Šajā ziņojumā ir izklāstīts Eurofound pētījums par tāldarbu Covid-19 pandēmijas laikā 2020.–2021. gadā. Tajā ir pētītas tāldarba biežuma, darba apstākļu izmaiņas, ar kādām saskārās darbinieki, strādājot no mājām, un izmaiņas noteikumos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo darba režīmu. Konstatējumos atklājas pandēmijas izraisīta strauja tāldarba eskalācija – divi no 10 Eiropas darbiniekiem 2021. gadā strādāja tāldarbu. Šis skaitlis, visticamāk, nebūtu sasniegts pirms 2027. gada, ja nebijis pandēmijas.

Dzīves, darba un Covid-19 apsekojuma, ko Eurofound pirmoreiz uzsāka 2020. gada sākumā, mērķis ir apzināt pandēmijas plašo ietekmi uz ES iedzīvotāju darbu un dzīvi. Eurofound apsekojuma piektajā kārtā, ko īstenoja 2022. gada pavasarī, atklājas arī jauna neskaidra realitāte, ko izraisījis karš Ukrainā, rekordaugsta inflācija un strauji dzīves dārdzības pieaugumi. Eiropas Izglītības fonds (ETF) 10 Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīs izmantoja īsāku anketas versiju kā pilotapsekojumu.

Eurofound’s European Restructuring Monitor database reveals the impact of the energy crisis on employment in the EU. Following Russia’s invasion of Ukraine in February 2022, energy prices have hit record highs. The European Commission imposed sanctions and limitations on the import of oil and gas from Russia, which has reacted by reneging on supply commitments to many Member States. Compared to other countries, market disruption has been especially acute in the EU, given the bloc’s overdependence on Russian energy supply.

This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the electricity sector. Their relative representativeness legitimises their right to be consulted, their role and effective participation in the European sectoral social dialogue and their capacity to negotiate agreements.

Šajā ziņojumā ir analizēta sociālā dialoga un darba koplīguma sarunu nozīme to problēmu risināšanā, ar kurām saskaras civilās aviācijas nozare Covid-19 pandēmijas laikā. Sociālo partneru iesaiste pandēmijas negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumos dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīga. Lielākajā daļā valstu liela nozīme bija sociālajam dialogam un darba koplīguma sarunām, savukārt citās valstīs tām bija ierobežotāka loma. Ziņojumā ir aplūkotas arī izmaiņas, kas veiktas esošajā sociālajā dialogā un/vai darba koplīguma sarunu procesos valsts līmenī.

Šajā ziņojumā ir analizēta sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu nozīme Covid-19 pandēmijas radīto vai saasināto problēmu risināšanā slimnīcu nozarē. Tajā arī pētīts, vai esošie sociālā dialoga un darba koplīguma sarunu procesi valstu līmenī tika pielāgoti, lai risinātu šīs jaunās problēmas. Pētījums ietvēra literatūras apskatu, lai kontekstualizētu slimnīcu nozares strukturālās iezīmes, un analīzi par politikas iniciatīvām krīzes pārvarēšanai, kas īstenotas ES-27 un Norvēģijā.

Šis ziņojums ir sagatavots saistībā ar trīs gadu (2021.–2023. gada) pilotprojektu “Minimālās algas nozīme vispārējās darba garantijas izveidē”, ko Eiropas Komisija bija uzticējusi Eurofound. Ziņojuma uzmanības centrā ir projekta 3. modulis, kurā pētītas minimālās algas un citi atalgojuma veidi pašnodarbinātām personām. Ņemot vērā problemātiskos apstākļus, ar kādiem saskaras konkrētas pašnodarbināto personu grupas, dažas dalībvalstis ir izveidojušas vai pašlaik apspriež dažu ar likumu noteiktu minimālā atalgojuma veidu piedāvāšanu pašnodarbināto personu izvēlētām kategorijām.

Stingrie sabiedrības veselības ierobežojumi, ko valdības ieviesa 2020. gadā, lai kontrolētu Covid-19 pandēmiju, pēkšņi mainīja darba dzīvi un turpināja to ietekmēt turpmākajos divos gados. No 2021. gada marta līdz novembrim 36 valstīs ar Eiropas darba apstākļu telefona apsekojumu (EWCTS), kas balstīts uz augstas kvalitātes varbūtību, tika veiktas vairāk nekā 70 000 intervijas. Mērķis bija sniegt detalizētu priekšstatu par eiropiešu darba dzīvi šajā ārkārtējā laikā.

This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the Food and drink sector. Their relative representativeness legitimises their right to be consulted, their role and effective participation in the European sectoral social dialogue and their capacity to negotiate agreements. The aim of Eurofound’s studies on representativeness is to identify the relevant national and European social partner organisations in the field of industrial relations in the EU Member States.