2012. gada Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums

PDF version Printer-friendly version

Trešā Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma aptauja tika veikta 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs laikposmā no 2011. gada septembra beigām līdz 2012. gada februāra sākumam.

Rezultātu apkopojums, Dzīves kvalitāte Eiropā – Impacts of the crisis, tagad pieejams tiešsaistē.

 

Galvenie secinājumi

Dažās ES valstīs par vairāk nekā 20 % mazinājies optimisma un laimes sajūtas līmenis, un vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem piemin finansiālā stāvokļa pasliktināšanos pēdējos piecos gados. Šie rezultāti lielākoties atbilst - ar dažiem interesantiem izņēmumiem - ekonomiskajai situācijai, jo augstākais optimisma līmenis noteikts Dānijā un Zviedrijā, bet zemākais – Grieķijā, Itālijā un Portugālē. Sociālā situācija Eiropas Savienībā pašlaik ir ārkārtīgi sarežģīta. Kopš iepriekšējā, 2007. gadā veiktā apsekojuma, pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem agrāk bija labi ienākumi un kvalitatīvi mājokļi, bet pašlaik jārisina ar bezdarbu, nedrošību pajumtes ziņā un pakalpojumu pieejamību saistītās problēmas. 

Turklāt apsekojuma dati liecina, ka daudziem ir grūtāk savilkt galus kopā: 7% ir ‘ļoti grūti’ savilkt galus kopā, bet atšķirības starp valstīm ir ļoti lielas, no 22% Grieķijā līdz 1% Somijā. Uz jautājumu, no kā steidzamos gadījumos varētu aizņemties naudu, vairums eiropiešu (70%) atbildēja, ka tas būtu ģimenes loceklis vai cits radinieks. Daļa aptaujāto (12%) aizņemtos no drauga, kaimiņa vai kāda cita cilvēka, bet 8% vērstos pie kāda pakalpojumu sniedzēja vai iestādes. Viens no desmit (10%) atzīstas, ka nevarētu lūgt aizdevumu ne no viena; tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kas ierindojami zemākajā ienākumu kvartilē (15%). Kopumā 8% ES iedzīvotāju nav varējuši atdot neformālos aizdevumus savlaicīgi.

Pēdējos piecos gados strauji mazinājusies uzticēšanās nozīmīgākajām valsts iestādēm, valdībām un parlamentiem, un ievērojamākais samazinājums izpaužas valstīs, kas saskaras ar vissmagākajām ekonomiskajām problēmām, piemēram, Spānijā un Grieķijā. Uzticēšanās valsts iestādēm Dānijā, Somijā, Luksemburgā un Zviedrijā ir visaugstākā, galvenokārt tāpēc, ka šajās dalībvalstīs cilvēki ārkārtīgi uzticas valsts politiskajām institūcijām.

Pārskata ziņojumā analizēti vairāki aspekti, piemēram, nodarbinātība, ienākumi, mājoklis un dzīves apstākļi, ģimene, veselība, darba un privātās dzīves līdzsvars, apmierinātība ar dzīvi un viedoklis par sabiedrības kvalitāti. 2013. gadā tiks publicēti arī ziņojumi par subjektīvo labklājības izjūtu, sociālo nevienlīdzību, sabiedrības kvalitāti un sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī dzīves kvalitātes tendencēm trijās apsekojuma kārtās.

Aptvērums

Šajā ziņojumā sniegti dati par 27 dalībvalstīm, bet kopumā tika aptaujāti 43 636 cilvēki 34 valstīs (šī starpība skaidrojama ar to, ka apsekojums tika veikts arī  septiņās kandidātvalstīs/pirmspievienošanās valstīs: Horvātijā, Islandē, bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, Melnkalnē, Kosovā, Serbijā un Turcijā). Šajās valstīs iegūtie rezultāti tiks publicēti 2013. gadā. Eurofound cieši sadarbojās ar savu darbuzņēmēju GfK EU3C Beļģijā, lai nodrošinātu visaugstāko kvalitātes līmeni trešā EQLS sagatavošanas un veikšanas gaitā.

Paredzēts, ka 2013. gada pavasarī šī datu kopa būs pieejama plašākai sabiedrībai Apvienotās Karalistes datu arhīvā.

Metodoloģija

Click to share this page to Facebook securely

Click to share this page to Twitter securely

Click to share this page to Google+ securely

Click to share this page to LinkedIn securely