Konverģences uzraudzība Eiropas Savienībā

Novirzītie darbības rādītāji starp dalībvalstīm un arvien ieaugošās nevienlīdzības dalībvalstu vidū apstiprina šīs kopīgās bažas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka tās ir pretrunā sagaidītajam attiecībā uz to, ka padziļināta Eiropas integrācija rada pieaugošu kohēziju valsts un visas Eiropas līmenī. Otrkārt, tāpēc, ka tās iedzīvotāju vidū var izplatīt sociālā netaisnīguma sajūtu, uzkurinot antieiropeisku noskaņojumu un graujot šo Eiropas projektu.

Lai varētu īstenot pareizās iniciatīvas un novērtēt to efektivitāti augšupējās konverģences mērķa sasniegšanā, politikas veidotājiem ir nepieciešami dati par novirzītajām tendencēm un dinamiku gan dalībvalsts robežās, gan starp dažādām dalībvalstīm. Ir svarīgi zināt, vai šīs tendences pastāv, vai tās ir vai nav dzīves un darba apstākļu vispārējas pasliktināšanās signāls un vai attālums starp dalībvalstu grupām vai reģioniem palielinās un dažas grupas virzās dažādos virzienos.  

Augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci uzskata par kopīgu ekonomiskās un monetārās savienības un Eiropas Savienības kopumā mērķi. Sociālā elementa iekļaušanas Komisijas politikas darbības kodolā nolūkā 2017. gada novembrī tā oficiāli pasludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Kā viena no Komisijas pašreizējām politikas prioritātēm tā kalpo kā kompass atjaunotajam konverģences procesam visā Eiropā.

• Eiropas Komisija: The social dimension of Economic and Monetary Union: Towards convergence and resilience (Ekonomiskās un monetārās savienības sociālā dimensija. Ceļā uz konverģenci un elastīgumu).
• Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlārs.

Eurofound darbs

Pievēršot uzmanību dalībvalstu un reģionu rezultātu un snieguma konverģencei, Eurofound uzrauga konverģenci starp dalībvalstīm šādās izpētes jomās: sociālekonomiskie faktori, nodarbinātība, darba apstākļi un dzīves apstākļi. Sociālekonomiskā joma ietvers reālās konverģences pārbaudi, proti, IKP uz iedzīvotāju un citus makroekonomikas mainīgos, kā arī piekļuvi plašam pakalpojumu kopumam un sociālajai aizsardzībai.

Konverģence nodarbinātībā tiks analizēta, galvenokārt pamatojoties uz dalības nodarbinātībā vēsturisko attīstību, izmantojot Eurostat datus.

Konverģences darba apstākļos izpēte tiks veikta, izmantojot darba kvalitātes koncepciju, ko mēra ar Eiropas darba apstākļu apsekojuma un citu statistikas avotu palīdzību.

Dzīves apstākļu izpēte ietvers objektīvus un subjektīvus rādītājus, tostarp no Pētījuma par Eiropas dzīves kvalitāti iegūtos datus, un aplūkos sabiedrības kvalitāti, dzīves apstākļus un vispārējo labklājību.

Šī konverģences analīze apsvērs arī dažādus laika horizontus no īstermiņa līdz ilgtermiņa tendencēm, un, kad vien tas būs būtiski un iespējams, šī analīze tiks sadalīta pēc dzimuma un vecuma grupām, lai apzinātu dažādās iedzīvotāju vidū valdošās tendences.

Izpētes darbība tiek izvērsta trīs galvenajos virzienos. Pirmkārt, tā uzrauga jaunākās konverģējošās un novirzošās tendences un darbības rezultātus iepriekš minētajās izpētes jomās dalībvalsts robežās un dalībvalstu starpā. Pēc tam, izmantojot visaptverošu pieeju, šī izpētes darbība ir vērsta uz šo tendenču virzītājspēku izpratni. Tā ietvers institucionālo, makrolīmeņa un mikrolīmeņa raksturlielumu analīzi. Visbeidzot, pētījums sniegs pierādījumu, ko izmantot debatēs par iniciatīvām un iespējām ekonomiskās un sociālas konverģences attīstībai Eiropas līmenī.

Eurofound apzina iespēju apvienot rādītājus un izveidot kopsavilkuma indeksus, pamatojoties uz citu starptautisku organizāciju pieredzi. Pamatojoties uz iepriekšējo darbu, šajās analīzēs tiks apsvērta iespēja valstis vai reģionus sadalīt pa grupām, lai varētu saprast starp tām esošās atšķirības.