Dalībnieki un iestādes Itālijā

Šajā sadaļā ir aprakstītas valsts iestādes, kas iesaistītas sociālajā dialogā, darba attiecībās un darba apstākļu regulēšanā.

CNEL tika izveidota ar Itālijas Konstitūcijas 99. pantu. Sīkāku informāciju skatīt sadaļā "Trīspusējās un divpusējās struktūras un saskaņošana".

Pat ja Darba un sociālās politikas ministrija, Uzņēmumu un Made in Italy ministrija, Ekonomikas attīstības ministrija un vietējās iestādes nav galvenokārt iesaistītas sociālajā dialogā valsts līmenī, tām bieži vien ir jāveicina sociālais dialogs uzņēmumu līmenī uzņēmumu krīžu gadījumā (t. i., koplīgumu parakstīšana kolektīvās atlaišanas gadījumā vai saistībā ar darba ņēmēju ienākumu atbalsta pasākumiem). Dažos retos gadījumos (t.i., kad vadošie uzņēmumi vai daļēji valstij piederoši uzņēmumi saskaras ar grūtībām) valdība pati cenšas veicināt, būt par starpnieku un atbalstīt sociālo dialogu.

INPS ir valsts iestāde, kas nav saimnieciska darbība, kas pārvalda gandrīz visu Itālijas sociālā nodrošinājuma sistēmu, apdrošinot lielāko daļu pašnodarbināto personu un darba ņēmēju publiskajā un privātajā sektorā. Institūts ir valsts labklājības sistēmas pīlārs.

INAIL ir valsts iestāde, kas nav saimnieciska darbība, kas pārvalda obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Pēc Likuma Nr. 149/2015 stāšanās spēkā tika izveidota Valsts darba inspekcija. Inspekcija veic pārbaudes, ko iepriekš veica Darba un sociālās politikas ministrija, INPS un INAIL. To uzrauga darba un sociālās politikas ministrs, un to kontrolē Revīzijas palāta.

Itālijas tiesu sistēmā darba tiesnesis nosaka specializētu nodaļu (darba tiesas) katrā vispārējās jurisdikcijas tiesā pirmajā instancē, katras apelācijas tiesas otrajā instancē un Augstākajā kasācijas tiesā leģitimitātes pārbaudei, kuras kompetencē ir izskatīt konkrētus jautājumus, kas saistīti ar darba tiesībām un sociālo nodrošinājumu. Strīdus par individuālām darba attiecībām papildus tiesas nolēmumiem var izšķirt arī ārpustiesas samierināšanas ceļā kādā no likumdevēja noteiktajiem "aizsargātajiem forumiem". Likumā noteiktā procedūra paredz, ka lēmumu var pieņemt samierināšanas komisija, kuras priekšsēdētājs ir teritoriāli kompetentās provinces darba direkcijas direktors un kuras sastāvā ir darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji.

Valsts aktīvas darba tirgus politikas aģentūra (ANPAL) veicina cilvēku tiesības uz darbu, apmācību un profesionālo izaugsmi; koordinē valsts nodarbinātības dienestu tīklu; un ir atbildīga par darba tirgus informācijas sistēmu.

Kritēriji sociālo partneru pārstāvības noteikšanai gadu gaitā ir vairākkārt mainīti. Pirmais un vienīgais noteikums līdz 1970. gadam bija Itālijas Konstitūcijas 39. pantā, kas paredz vienotu kritēriju, pamatojoties uz asociēto personu skaitu. Saprašanās memorands, ko 1993. gada 3. jūlijā parakstījaProtocollo d'Intesa), ieviesa būtiskas izmaiņas darba ņēmēju pārstāvībā Itālijā. Vienotos arodbiedrību pārstāvjus (RSU) var iecelt darba ņēmēji vēlēšanu ceļā un uzņēmumu arodbiedrību pārstāvju (RSA) vietā.

2014. gada 14. janvārī Confindustria, CGIL, CISL un UIL parakstīja 2014. gada TU, ar kuru tika ieviesti jauni noteikumi par pārstāvību. Saskaņā ar TU 2014, lai piedalītos valsts darba koplīgumos, arodbiedrībām ir jāsasniedz 5% reprezentativitātes slieksnis, kas mērāms kā vidējais arodbiedrību biedru īpatsvars un to pašu arodbiedrību iegūto balsu īpatsvars RSU vēlēšanās. NCBA ir saistošas, ja tās paraksta arodbiedrības, sasniedzot pārstāvības līmeni 50% + 1, un ja tās apstiprina vairākums darba ņēmēju referendumā. Turklāt TU 2014 nosaka, ka firmas līmeņa līgumi ir saistoši, ja tos paraksta RSU biedru vairākums vai RSA saņem lielāko daļu pilnvarojumu no darbiniekiem.

Par arodbiedrību pārstāvību

Darbiniekiem ir konstitucionāli nostiprinātas tiesības apvienoties un iestāties arodbiedrībās (39. pants) un streikot (40. pants). Šīs tiesības nodrošina brīvību iestāties arodbiedrībās un nepiedalīties streikos.

Darba ņēmēju statūtos (17. pants) ir noteikts aizliegums "izdevīgajām arodbiedrībām" (sindacati di comodo) vai "dzeltenajām arodbiedrībām", t.i., arodbiedrībām, ko izveidojuši un atbalsta darba devēji un to organizācijas.

Attiecībā uz darba ņēmēju kategorijām un nozarēm, kurām ir izslēgtas tiesības iestāties arodbiedrībās, vienīgie Itālijā spēkā esošie ierobežojumi attiecas uz militārajiem un policijas korpusa locekļiem. Abām šīm kategorijām ir tiesības apvienoties arodbiedrībās, bet saskaņā ar nošķiršanas sistēmu, t. i., arodbiedrībās, kuras veido, vada un pārstāv tikai policija/militārie darbinieki (kā paredzēts Likumā Nr. 121/1981 par policijas locekļiem un Likumā Nr. 46/2022 par militārpersonām saskaņā ar Konstitucionālās tiesas spriedumu Nr. 120/2018). Gan militārpersonām, gan policijai ir aizliegts streikot.

Attiecībā uz arodbiedrību blīvumu un dalību Itālijā 2010.–2022. gadā tendence ir negatīva. Tomēr precīzus skaitļus par 2020.–2022. gadu nevar paziņot. Itālijā trūkst pārredzamas sistēmas darba ņēmēju dalības arodbiedrībās mērīšanai, un arodbiedrības mēdz neizpaust oficiālus un precīzus datus, kā arī oficiāli apstiprinātus datus (t.i., ko apstiprina neatkarīgas iestādes).

Negatīvā tendence arodbiedrību veidošanā norāda uz Itālijas pilsoņu vispārēju nepatiku pret apvienošanu un līdzdalību starpniekinstitūcijās, kas nozīmē vispārēju pārstāvības krīzi gan politiskā, gan arodbiedrību līmenī.

Dalība arodbiedrībās un blīvums, 2010.–2022. gads

Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāri, pašnodarbinātie, studenti, bezdarbnieki). N.P., nav pieejams.

Avots: ESAO un AIAS (2021. gads).

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Lielākās arodbiedrību konfederācijas pēc dalības Itālijā ir CGIL, CISL un UIL. Ņemot vērā, ka Itālijas arodbiedrības parasti neizpauž oficiālus un precīzus datus, kā arī oficiāli sertificētus un apstiprinātus datus, var ziņot par šādām pašdeklarācijām.

• CGIL norāda, ka tai ir vairāk nekā 5 miljoni biedru.

• CISL norāda, ka tai ir vairāk nekā 4 miljoni biedru.

• UIL norāda, ka tai ir vairāk nekā 2 miljoni biedru.

Oficiālos datus nav iespējams paziņot, jo tie nav pieejami. Gaidāmi Darba un sociālās politikas ministrijas paziņojumi par pašdeklarētajiem datiem.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas*

Piezīmes: * Lūdzu, ņemiet vērā, ka dati par dalību arodbiedrībās nav oficiāli vai oficiāli apliecināti, jo tos nav apstiprinājušas neatkarīgas iestādes. Datus tieši publicē arodbiedrības vai to pētniecības centri. ** Pensionāru arodbiedrības bieži iesaistās sarunās ar pašvaldībām par vietējo valsts politiku. n.p., nav pieejams.

Par darba devēju pārstāvību

Pievienojoties darba devēju organizācijai, nerodas nekādas saistības, izņemot pienākumu piemērot VCBA, par kuru vienojusies un parakstījusi darba devēju organizācija. Pēdējos gados darba devēju organizācijas ir papildinājušas savu tradicionālo interešu pārstāvības lomu attiecībās ar arodbiedrībām ar divām citām funkcijām:

• pakalpojumu sniegšana savu biedru uzņēmējdarbības un attīstības atbalstam

• politiskās ekonomikas un pārvaldības ietvaros veicināt dialogu ar politiskajām institūcijām par nodokļu jautājumiem, stratēģiskajiem ieguldījumiem, Eiropas reformām utt.

Starporganizāciju inovācijas, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu organizāciju jomā (kopīgas struktūras, kas saviem biedriem nodrošina labklājību un pakalpojumus), ir uzplaukušas.

Attiecībā uz darba devēju organizāciju blīvumu un dalību Itālijā 2012.–2022. gadā tendenci nevar noteikt, jo trūkst oficiālu datu.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2022. gads (%)

Piezīme: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās. n.p., nav pieejams.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Darba devēju organizācijas, kas piedalās CNEL

Oficiālos datus nav iespējams paziņot, jo tie nav pieejami. Gaidāmi Darba un sociālās politikas ministrijas paziņojumi par pašdeklarētajiem datiem.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas*

Piezīme: * Lūdzu, ņemiet vērā, ka dati par dalību darba devēju organizācijās nav oficiāli vai oficiāli sertificēti, jo tos neapstiprina neatkarīgas iestādes. Datus tieši izplata darba devēju organizācijas vai to pētniecības centri. n.p., nav pieejams.

Institucionālā līmenī CNEL ir konsultatīva struktūra, kas izveidota ar Itālijas Konstitūciju (99. pants) un kurā ietilpst sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

CNEL vada 64 valdes locekļi, kas tiek izvirzīti ik pēc pieciem gadiem. Konkrēti, 10 locekļus ieceļ tieši republikas prezidenti: divus ierosina Ministru padomes priekšsēdētājs; pārējos izvirza Itālijas prezidents pēc apspriešanās procedūras, kurā sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas izvirza valdes locekļus to kvotu ietvaros.

CNEL ir tiesības izstrādāt tiesību aktus un veic daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, pēc parlamenta, valdības vai reģionu pieprasījuma sagatavo ziņojumus, atzinumus un aptaujas par tiesību aktu projektiem vai par attiecīgiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomikas un sociālo politiku. Turklāt CNEL pārvalda, īsteno un atjaunina sarunu nolīgumu valsts arhīvus.

Paritārās institūcijas (enti bilaterali) kopīgi izveido darba devēji un arodbiedrības, lai nodrošinātu saviem biedriem labklājību un pakalpojumus. Pēdējos gados šīs iestādes ir kļuvušas arvien svarīgākas. Ir vairāki veidi, un tos var izveidot darba devēju organizācijas un arodbiedrības starpnozaru vai nozaru līmenī. Paritārās iestādes kopīgi pārvalda sociālie partneri, un tām ir iekšēja organizatoriskā struktūra, kas sastāv no asamblejas, valdes, priekšsēdētāja, izpilddirektora un uzraudzības komitejas. Šīs administratīvās struktūras parasti ieceļ sociālie partneri reizi trijos vai četros gados. Apvienotās struktūras risina vairākus jautājumus, piemēram, algas, prasmes, apmācību, darba laiku un bezdarbnieka pabalstus. Tos var klasificēt kā institucionālus fondus vai neinstitucionālus fondus.

Struktūras var uzskatīt par institucionāliem fondiem, ciktāl likums nosaka konkrētus mērķus darba koplīguma slēgšanas sarunām, kas jāsasniedz, izmantojot fondus, vai īpašas shēmas, kas jāīsteno ar to starpniecību; Fondi ietver pensiju fondus, privātos veselības aprūpes fondus, bezdarba fondus un profesionālās izglītības fondus. Neinstitucionālie fondi ir fondi, kas tiecas sasniegt mērķus vai īsteno shēmas, kas ir pašregulētas ar darba koplīguma slēgšanas sarunām.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Itālijā pastāv divu veidu pārstāvība darbavietas līmenī: RSA un RSU.

RSA tiek izveidotas uzņēmuma līmenī pēc darba ņēmēju iniciatīvas arodbiedrībās, kuras paraksta attiecīgajā uzņēmumā piemēroto NCBA, kā to paredz Darba ņēmēju statūti (19. pants). Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu Nr. 231/2013 RSA var veidot arī arodbiedrības, kas nav parakstījušas piemērojamos koplīgumus, bet aktīvi piedalījušās ar to saistīto darba koplīgumu slēgšanas procesā.

1990. gadu sākumā darba koplīguma slēgšanas sarunas lielākajā daļā ražošanas nozaru aizstāja RSA ar RSU, ko regulē starpnozaru līgumi, nevis likumi. RSU dibina arodbiedrības, kas parakstījušas vai oficiāli atzinušas TU 2014. Savukārt civildienestā RSU regulē 2001. gada 30. marta likuma Nr. 165 42. pants.

Starp RSA un RSU nav būtisku atšķirību darbības vai pilnvaru ziņā. To uzdevums ir tāds pats: apspriest uzņēmuma līmeņa koplīgumus ar darba devēju un piedalīties informēšanas un konsultāciju procedūrās. RSU aizstāj RSA darba koplīgumu līmenī, un tos ievēlē visi darbinieki. RSA/RSU var izveidot ražotnēs ar vairāk nekā 15 darbiniekiem.

Pārstāvniecības institūciju regulējums, sastāvs un kompetence