Neaizsargāti darba ņēmēji

Pēdējo divu desmitgažu laikā darba tirgos visā ES ir ievērojami palielinājies nestandarta nodarbinātības līmenis. Lai gan šādi pasākumi var nodrošināt elastību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, neaizsargātība rodas, ja tie ir piespiedu kārtā vai krustojas vairākas nestandarta pazīmes. Šajā ziņojumā analizēta nodarbinātības neaizsargātības izplatība ES-27 valstīs no 2009. līdz 2021. gadam, pārbaudot tās saikni ar darba apstākļiem, veselības rezultātiem un politikas reakciju. Rezultāti liecina, ka sievietes, jaunieši un migranti saskaras ar vislielāko risku, un tie, kas saskaras ar vairākām neaizsargātības dimensijām, ziņo par sliktākām darba izredzēm, ierobežotām apmācības iespējām, mazāku autonomiju un augstāku trauksmes un depresijas līmeni. Ziņojumā aplūkoti arī ES un valstu politikas pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt līgumnoteiktību un atbalstīt pāreju uz drošāku nodarbinātību.

Šajā rakstā aplūkots, kāpēc "brīvībai palikt" vajadzētu būt ES reģionālās politikas centrā un kā Eurofound jaunais sešu dimensiju indekss mēra apstākļus, kas to nodrošina, atklājot, ka neviens reģions nav izcils visos reģionos, un pamatojot pielāgotas, uz vietu balstītas stratēģijas teritoriālo atšķirību mazināšanai.

Šajā pētījumā ir sniegta informācija, kas ļauj novērtēt Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejā iesaistīto dalībnieku pārstāvību cukura ražošanas nozarē.