Mākslīgais intelekts
Mākslīgais intelekts (MI) attiecas uz mašīnbāzētām sistēmām, kas izstrādātas darbam ar dažādu autonomijas līmeni, un no saņemtās ievades var secināt, kā ģenerēt rezultātus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi (MI likums, 3. panta 1. punkts). Strauja MI attīstība, īpaši mašīnmācīšanās, lielo valodas modeļu un ģeneratīvā MI jomā, pārveido darba vietas, darba tirgus un sabiedriskos pakalpojumus. MI plaši tiek sagaidīts, ka tas palielinās produktivitāti, taču šo ieguvumu apjoms, cik ātri tie materializējas un kā tie tiek sadalīti starp uzņēmumiem, darbiniekiem un patērētājiem, joprojām ir atklāti jautājumi. MI var atbalstīt vai automatizēt lēmumu pieņemšanu, vadīt darba procesus, analizēt informāciju, ģenerēt saturu un palīdzēt cilvēku darbiniekiem, kas rada svarīgus jautājumus par nodarbinātību, darba apstākļiem, darba kvalitāti, prasmēm, sociālo dialogu, nevienlīdzību un dzīves kvalitāti. Izpratne gan par MI potenciālajiem ieguvumiem, gan riskiem ir būtiska, lai izstrādātu politiku, kas atbalsta inovācijas, vienlaikus nodrošinot taisnīgus un iekļaujošus rezultātus darbiniekiem un pilsoņiem.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
MI jau tiek izmantots Eiropas darba vietās, taču ne uz jauno darbinieku rēķina
Ātrā MI ieviešana pēdējo gadu laikā ir izraisījusi diskusijas par to, vai tehnoloģija vājina nodarbinātības iespējas jauniešiem. Šajā rakstā tiek analizēti pierādījumi visā ES27, salīdzinot darba tirgus rezultātus jauniešiem un pilnvērtīgiem darbiniekiem no 2011. līdz 2025. gadam, vienlaikus atšķirot faktisko ģeneratīvā MI izmantošanu no iespējamās saskares ar to.IT nozare uzmanības centrā: ES digitālā darbaspēka attīstība
IKT nozare veicina digitalizāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu visā Eiropā, tomēr kvalificēta darbaspēka trūkums kavē tās izaugsmi. Šajā ziņojumā aplūkoti IKT speciālistu nodarbinātības un darba apstākļi un problēmas, kas veido vienu no ES svarīgākajām nozarēm.Algoritmiskā pārvaldība Eiropas darbavietās: ietekme uz darba organizāciju un darba apstākļiem
Šajā pētījumā sniegta Eurofound Septītā Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS 2024) datu sekundārā analīze, kurā pētīta digitālo tehnoloģiju izplatība mūsdienu darbavietās un algoritmiskās pārvaldības prakses izplatība. Sasaistot darba ņēmēju ziņoto iedarbību uz datorprogrammām, kas uzrauga veiktspēju, sadala uzdevumus un plāno darbu, ar darba kvalitātes rādītājiem, analīzē tiek novērtēts, kā tehnoloģijas maina darbu. Tas arī identificē atšķirīgus darbinieku profilus, pamatojoties uz digitālo tehnoloģiju izmantošanas modeļiem un ar katru profilu saistītajām īpašībām. Secinājumi tiks izmantoti politikas veidošanā, kuras mērķis ir veicināt augstas kvalitātes darbvietas arvien digitālākajās darbavietās.Eurofound pēta MI ietekmi savās četrās pētniecības jomās: darba apstākļi un ilgtspējīgs darbs, nodarbinātība un darba tirgi, rūpnieciskās attiecības un sociālais dialogs, kā arī dzīves apstākļi un dzīves kvalitāte. Balstoties uz ilgstošo darbu digitalizācijas, automatizācijas un platformu jomā, Eurofound pētījums pēta, kā MI pārveido darbu, nodarbinātību un sabiedrību, ar mērķi veidot pierādījumos balstītu politikas veidošanu. Pašreizējā programmēšanas periodā notiekošie pētījumi koncentrējas uz MI ietekmi uz nodarbinātības produktivitāti un algām, kā arī uz to, kā MI virzītas darba izmaiņas ietekmē darba apstākļus un darba organizāciju.
Pēdējoreiz atjaunināts: 16 September 2026
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par galveno politikas prioritāti ES kā daļu no digitālās pārejas un plašākiem centieniem stiprināt konkurētspēju, inovācijas un sociālo noturību.
ES Mākslīgā intelekta likums (MI likums) stājās spēkā 2024. gada 1. augustā kā pirmais visaptverošais MI tiesiskais regulējums pasaulē. Izmantojot riska balstītu ietvaru, likums nosaka stingrākus noteikumus augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, kas tiek izmantotas personāla atlasē, darbinieku vadībā un piekļuvē pašnodarbinātības izglītībai un profesionālajai apmācībai. Šīs sistēmas tiek klasificētas kā augsta riska, jo tām var būt ievērojama ietekme uz darbinieku karjeras iespējām un iztiku, uzturēt diskriminācijas modeļus un apdraudēt tiesības uz datu aizsardzību un privātumu. Augsta riska MI sistēmu ieviešanai darba vietā ir jāinformē darbinieku pārstāvji un skartie darbinieki pirms šo sistēmu ieviešanas. Likums cenšas nodrošināt, ka MI sistēmas ES tirgū ir drošas, caurspīdīgas, nediskriminējošas un respektē pamattiesības. Likums attiecas uz posmiem: aizliegumi, tostarp aizliegums emociju atpazīšanas sistēmām darba vietā (ar ierobežotiem izņēmumiem), stājās spēkā 2025. gada 2. februārī, savukārt saistības augsta riska sistēmām, tostarp ar nodarbinātību saistītām, tagad ir spēkā no 2027. gada 2. decembra pēc 2026. gada Digitālā omnibusa par MI.
Eiropas Komisijas MI kontinenta rīcības plāns , kas tika uzsākts 2025. gada aprīlī, ir vērsts uz Eiropas globālās MI konkurētspējas veicināšanu, paplašinot MI infrastruktūru un piekļuvi datiem, atbalstot MI ieviešanu dažādās nozarēs, attīstot prasmes un talantus, kā arī veicinot cilvēkcentrētu inovāciju tehnoloģiju attīstībā. Tam sekoja 2025. gada oktobrī "Apply AI Strategy", kas veicina MI ieviešanu stratēģiskajos sektoros un valsts sektorā, kā arī ietver pasākumus darbaspēka sagatavošanai MI.
MI darbā tiek risināta arī caur ES darba tiesībām. Platformu darba direktīva (Direktīva (ES) 2024/2831), kuru dalībvalstīm jātransponē līdz 2026. gada 2. decembrim, satur pirmos ES noteikumus, kas īpaši attiecas uz algoritmisko vadību, aptverot caurspīdīgumu, cilvēku uzraudzību automatizētiem lēmumiem un informāciju un darbinieku pārstāvju konsultācijas. Iniciatīva "Kvalitatīvo darbu likums" arī identificē algoritmisko vadību un MI darbībā kā vienas no prioritārajām jomām, kas jārisina, lai uzlabotu darba apstākļus, vienlaikus izmantojot digitālo tehnoloģiju sniegto efektivitātes pieaugumu. Priekšlikums par Kvalitatīvu darba vietu likumu tiek gaidīts līdz 2026. gada beigām.
Šie notikumi tieši ietekmē darba tirgu. Tā kā mākslīgā intelekta izmantošana pastiprinās personāla atlasē, snieguma vadībā, darbaspēka plānošanā un darba vietas uzraudzībā, politikas diskusijas par caurspīdīgumu, atbildību, prasmju attīstību un darbinieku tiesībām ir pieaugušas. Tādējādi MI kļūst par centrālo prioritātes jomu nodarbinātības, sociālo un rūpniecisko attiecību politikā gan ES, gan valsts līmenī.
Eiropas Komisija: MI likumsopens in new tab
Eiropas Komisija: MI kontinenta rīcības plānsopens in new tab un MI stratēģijas pielietošanaopens in new tab
Eiropas Komisija: Komisija uzsāk otrās fāzes konsultācijas par Kvalitatīvo darba vietu likumuopens in new tab
EUR-Lex: Direktīva (ES) 2024/2831 par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbāopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
October 2026
Algoritmiskā pārvaldība Eiropas darbavietās: ietekme uz darba organizāciju un darba apstākļiem
20 July 2026
IT nozare uzmanības centrā: ES digitālā darbaspēka attīstība
30 April 2026
Mākslīgais intelekts, algoritmiskā pārvaldība un sabiedrības, darba un nodarbinātības transformācija – jēdzienu izpēte
27 February 2026
Kas izmanto ģeneratīvo mākslīgo intelektu? Modeļi un nevienlīdzības visā ES
12 February 2026
Algoritmiskā kontrole: kā digitālā uzraudzība ietekmē tiešsaistes platformu darbu Eiropā
26 September 2025
Kolektīvās sarunas par mākslīgo intelektu darbā
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Dragoș Adăscăliței
Research officerDragoș Adăscăliței ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas pētnieks. Viņa pašreizējie pētījumi koncentrējas uz tēmām, kas saistītas ar darba nākotni, tostarp mākslīgā intelekta ietekmi uz darbavietām, automatizācijas ietekmi uz nodarbinātību un regulatīvajiem jautājumiem, kas saistīti ar platformu darbu. Viņš arī regulāri piedalās salīdzinošos projektos, kas uzrauga strukturālās pārmaiņas Eiropas darba tirgos. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija darba attiecību pasniedzējs Šefīldas Universitātes Vadības skolā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē Centrāleiropas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Manheimas Universitātē.
Marianna Baggio
Research officerMarianna Baggio ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētniece, kas strādā pie Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma (EQLS) aspektiem, kā arī pie tēmām par vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību un neformālo aprūpi. Pirms pievienošanās Eurofound viņa strādāja par politikas analītiķi Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Uzvedības ieskatu kompetenču centrā. Viņa ir strādājusi par pēcdoktorantūru Universitātē Vita-Salute San Raffaele (Milāna) un Trento Universitātē. Viņai ir arī plaša pieredze iepriekšējā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) amatpersonas amatā Dienvidāfrikā. Marianna ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā un vadībā Trento Universitātē, specializējoties uzvedības ekonomikā.
Tina Weber
Senior research managerTina Weber is a senior research manager in Eurofound’s Working Life unit. Her work has focused on labour shortages, the impact of hybrid work and an ‘always on’ culture and the right to disconnect, working conditions and social protection measures for self-employed workers and the impact of the twin transitions on employment, working conditions and industrial relations. She is responsible for studies assessing the representativeness of European social partner organisations. She has also carried out research on European Works Councils and the evolution of industrial relations and social dialogue in the European Union. Prior to joining Eurofound in 2019, she worked for a private research institute primarily carrying out impact assessments and evaluations of EU labour law and labour market policies. Tina holds a PhD in Political Sciences from the University of Edinburgh which focussed on the role of national trade unions and employers’ organisations in the European social dialogue.
Sara Riso
Senior research managerSara Riso pievienojās Eurofound 2006. gadā un pašlaik ir vecākā pētniecības vadītāja Darba dzīves nodaļā. Viņa ir iesaistīta pētniecības projektos, kas vērsti uz digitalizāciju un darba apstākļiem. Pirms pievienošanās Eurofound Sāra vadīja pētniecības projektus lielām Eiropas asociācijām un tīkliem Briselē. Viņas akadēmiskā izglītība ir psiholoģijā, komunikācijā un valodās. Viņas galvenā pētnieciskā interese ir izpētīt jaunus darba vietas stresa faktorus, kas rodas no pieaugošās darba digitalizācijas, organizatoriskās prakses un pārmaiņu vadības stratēģiju attīstības, lai risinātu digitalizācijas radītos izaicinājumus mūsdienu darba vidē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
