Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Two people in glasses discuss artificial intelligence software on a tablet computer in a high-tech office, with computer monitors and a whiteboard in the background.
Tēma
Pēdējoreiz atjaunināts: 19 November 2026

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts (MI) attiecas uz mašīnbāzētām sistēmām, kas izstrādātas darbam ar dažādu autonomijas līmeni, un no saņemtās ievades var secināt, kā ģenerēt rezultātus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi (MI likums, 3. panta 1. punkts). Strauja MI attīstība, īpaši mašīnmācīšanās, lielo valodas modeļu un ģeneratīvā MI jomā, pārveido darba vietas, darba tirgus un sabiedriskos pakalpojumus. MI plaši tiek sagaidīts, ka tas palielinās produktivitāti, taču šo ieguvumu apjoms, cik ātri tie materializējas un kā tie tiek sadalīti starp uzņēmumiem, darbiniekiem un patērētājiem, joprojām ir atklāti jautājumi. MI var atbalstīt vai automatizēt lēmumu pieņemšanu, vadīt darba procesus, analizēt informāciju, ģenerēt saturu un palīdzēt cilvēku darbiniekiem, kas rada svarīgus jautājumus par nodarbinātību, darba apstākļiem, darba kvalitāti, prasmēm, sociālo dialogu, nevienlīdzību un dzīves kvalitāti. Izpratne gan par MI potenciālajiem ieguvumiem, gan riskiem ir būtiska, lai izstrādātu politiku, kas atbalsta inovācijas, vienlaikus nodrošinot taisnīgus un iekļaujošus rezultātus darbiniekiem un pilsoņiem.

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

19 November 2026
Jauns
Solījuma izpilde neatstāt nevienu novārtā: taisnīgas zaļās pārejas nodrošināšana ES pilsoņiem – digitālais stāsts
Šis digitālais raksts sniedz galvenos secinājumus par to, vai Eiropas Zaļā kursa solījums neatstāt nevienu novārtā ir saglabāts cilvēkiem un mājsaimniecībām visā ES.
Marianna Baggio+3
Digitālais stāsts
19 November 2026
Jauns
Solījuma izpildīt nevienu neatstāt: nodrošināt taisnīgu zaļo pāreju ES pilsoņiem
Šajā ziņojumā tiek analizēts, cik lielā mērā šis solījums ir izpildīts cilvēkiem un mājsaimniecībām visā ES, apvienojot aptauju datus par attieksmi un uzvedību ar vairāk nekā 150 nacionālo politikas pasākumu analīzi, kas saistīti ar energoefektīvu mājokļu un zaļās mobilitātes jautājumiem.
Marianna Baggio+3
Pētījuma ziņojums
December 2026
Gaidāms
Nestandarta nodarbinātība ES: tendences, veidi un darba apstākļi
Šis ziņojums sniedz pārskatu par tendencēm jaunās un nestandarta darba formās visā Eiropas Savienībā. Balstoties uz pieejamajiem salīdzinošajiem Eiropas datu kopumiem, tas kartē nesenos notikumus šajās darba kārtībās un analizē to ietekmi uz darba kvalitāti. Ziņojums arī analizē sociālo partneru pēdējos gados veiktās darbības, lai risinātu izaicinājumus, ko rada jaunas un nestandarta darba formas.
Dragoș Adăscăliței
Pētījuma ziņojums

Eurofound pēta MI ietekmi savās četrās pētniecības jomās: darba apstākļi un ilgtspējīgs darbs, nodarbinātība un darba tirgi, rūpnieciskās attiecības un sociālais dialogs, kā arī dzīves apstākļi un dzīves kvalitāte. Balstoties uz ilgstošo darbu digitalizācijas, automatizācijas un platformu jomā, Eurofound pētījums pēta, kā MI pārveido darbu, nodarbinātību un sabiedrību, ar mērķi veidot pierādījumos balstītu politikas veidošanu. Pašreizējā programmēšanas periodā notiekošie pētījumi koncentrējas uz MI ietekmi uz nodarbinātības produktivitāti un algām, kā arī uz to, kā MI virzītas darba izmaiņas ietekmē darba apstākļus un darba organizāciju.

Mākslīgais intelekts darba vietā

MI arvien vairāk tiek integrēts darba vietas vadībā, uzdevumu sadalē, snieguma uzraudzībā un lēmumu pieņemšanas procesos. Eurofound pētījums pēta, kā MI un ar MI iespējotās tehnoloģijas ietekmē darba apstākļus un organizāciju darbā, darba kvalitāti, prasmju prasības, darbinieku autonomiju, vadības kontroli un darba drošību un veselību. Galvenais jautājums ir, vai produktivitātes pieaugumi, ko sagaida MI darba vietā, nozīmē labāku darba kvalitāti vai lielāku darba intensitāti un rūpīgāku darbinieku uzraudzību.

Pētījumi, kas uzsākti 2025.–2028. gada programmā, pēta ar mākslīgo intelektu balstītu darba vadības sistēmu izmantošanu un to ietekmi uz nodarbinātību, darba apstākļiem un sociālo dialogu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta algoritmiskajai vadībai, tostarp automatizētai lēmumu pieņemšanai un darbinieku uzraudzībai, kā arī darba satura izmaiņām.

Šis darbs balstās uz paša Eurofound aptaujas datiem. Eiropas Darba apstākļu aptauja 2024 jautā darbiniekiem visā ES, vai viņi darbā izmanto ģeneratīvo mākslīgo intelektu, robotus un citus digitālos rīkus, un vai tehnoloģijas sadala viņu uzdevumus, nosaka darba stundas vai uzrauga viņu sniegumu, ļaujot izmērīt mākslīgā intelekta un algoritmiskās vadības izplatību un sasaistīt tos ar darba kvalitātes rezultātiem.

MI, nodarbinātība un darba tirgi

Sagaidāms, ka MI ietekmēs darba pieprasījumu, profesiju struktūras, prasmju vajadzības un jaunas darba formas. Eurofound analizē, kā MI veicina darba tirgus transformāciju, tostarp tā ietekmi uz darba vietu radīšanu, darba vietu zaudēšanu, profesiju maiņu un prasmju attīstību. Tas ietver darbu par to, kā MI iedarbība profesijās ietekmē nodarbinātības un algu attīstību visā ES.

Pētījumi arī analizē, kā digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ietekmē jaunas darba formas, tostarp platformu darbu, IKT balstītu mobilo darbu un attālināto darbu, kā arī to, kā tehnoloģiskās pārmaiņas ietekmē darba tirgus līdzdalību un nodarbinātības iespējas dažādās darbinieku grupās.

MI, rūpnieciskās attiecības un sociālais dialogs

Pieaugošā MI izmantošana darba vietās rada svarīgus jautājumus par darbinieku pārstāvniecību, kolektīvajām sarunām un darbinieku līdzdalību. Eurofound pēta, kā sociālie partneri risina MI jautājumus, izmantojot kolektīvās pārrunas, sociālo dialogu un darba vietas konsultācijas.

Pētījumi aplūko tādas tēmas kā algoritmiskās vadības sistēmu caurspīdīgums, darbinieku tiesības MI pārvaldītās darba vietās, darbinieku pārstāvju loma tehnoloģiju ieviešanā un pārvaldības ietvaru izstrāde, kas atbalsta atbildīgu un cilvēkcentrētu MI ieviešanu.

  • Raksts: Kolektīvās sarunas par mākslīgo intelektu darbā

  • Ziņojums (drīzumā): Kolektīvās sarunas un sociālais dialogs par mākslīgo intelektu un algoritmisko vadību ES un kandidātvalstīs: pārskata ziņojums (kā Eiropas Komisijas Sociālā dialoga tīkla rezultāts)

MI un dzīves apstākļi

MI ietekme sniedzas tālāk par darba vietu. Eurofound pēta, kā tehnoloģiskās pārmaiņas un MI ietekmē dzīves apstākļus, sociālo kohēziju un dzīves kvalitāti visā Eiropā.

Pētījumi koncentrējas uz tādām tēmām kā digitālā nevienlīdzība un piekļuve tehnoloģijām, mainīgie pakalpojumu sniegšanas modeļi, darba tirgus transformācijas sociālās sekas un plašāka MI ietekme uz sabiedrību. Tāpat tiek analizēts, kā MI veido uzticību institūcijām, informācijai un pašām tehnoloģijām, kā arī ko tas nozīmē sociālajai kohēzijai un demokrātiskai līdzdalībai, kā arī tās ietekmi uz garīgo veselību un labklājību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, cik lielā mērā MI veicina vai mazina sociālās nevienlīdzības, tostarp pēc vecuma, dzimuma, izglītības un ģeogrāfijas, kā arī e-veselības aprūpē un platformu un IKT bāzētu mobilo darbinieku dzīves apstākļos.

Pēdējoreiz atjaunināts: 16 September 2026

Mākslīgais intelekts ir kļuvis par galveno politikas prioritāti ES kā daļu no digitālās pārejas un plašākiem centieniem stiprināt konkurētspēju, inovācijas un sociālo noturību.

ES Mākslīgā intelekta likums (MI likums) stājās spēkā 2024. gada 1. augustā kā pirmais visaptverošais MI tiesiskais regulējums pasaulē. Izmantojot riska balstītu ietvaru, likums nosaka stingrākus noteikumus augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, kas tiek izmantotas personāla atlasē, darbinieku vadībā un piekļuvē pašnodarbinātības izglītībai un profesionālajai apmācībai. Šīs sistēmas tiek klasificētas kā augsta riska, jo tām var būt ievērojama ietekme uz darbinieku karjeras iespējām un iztiku, uzturēt diskriminācijas modeļus un apdraudēt tiesības uz datu aizsardzību un privātumu. Augsta riska MI sistēmu ieviešanai darba vietā ir jāinformē darbinieku pārstāvji un skartie darbinieki pirms šo sistēmu ieviešanas. Likums cenšas nodrošināt, ka MI sistēmas ES tirgū ir drošas, caurspīdīgas, nediskriminējošas un respektē pamattiesības. Likums attiecas uz posmiem: aizliegumi, tostarp aizliegums emociju atpazīšanas sistēmām darba vietā (ar ierobežotiem izņēmumiem), stājās spēkā 2025. gada 2. februārī, savukārt saistības augsta riska sistēmām, tostarp ar nodarbinātību saistītām, tagad ir spēkā no 2027. gada 2. decembra pēc 2026. gada Digitālā omnibusa par MI.

Eiropas Komisijas MI kontinenta rīcības plāns , kas tika uzsākts 2025. gada aprīlī, ir vērsts uz Eiropas globālās MI konkurētspējas veicināšanu, paplašinot MI infrastruktūru un piekļuvi datiem, atbalstot MI ieviešanu dažādās nozarēs, attīstot prasmes un talantus, kā arī veicinot cilvēkcentrētu inovāciju tehnoloģiju attīstībā. Tam sekoja 2025. gada oktobrī "Apply AI Strategy", kas veicina MI ieviešanu stratēģiskajos sektoros un valsts sektorā, kā arī ietver pasākumus darbaspēka sagatavošanai MI.

MI darbā tiek risināta arī caur ES darba tiesībām. Platformu darba direktīva (Direktīva (ES) 2024/2831), kuru dalībvalstīm jātransponē līdz 2026. gada 2. decembrim, satur pirmos ES noteikumus, kas īpaši attiecas uz algoritmisko vadību, aptverot caurspīdīgumu, cilvēku uzraudzību automatizētiem lēmumiem un informāciju un darbinieku pārstāvju konsultācijas. Iniciatīva "Kvalitatīvo darbu likums" arī identificē algoritmisko vadību un MI darbībā kā vienas no prioritārajām jomām, kas jārisina, lai uzlabotu darba apstākļus, vienlaikus izmantojot digitālo tehnoloģiju sniegto efektivitātes pieaugumu. Priekšlikums par Kvalitatīvu darba vietu likumu tiek gaidīts līdz 2026. gada beigām.

Šie notikumi tieši ietekmē darba tirgu. Tā kā mākslīgā intelekta izmantošana pastiprinās personāla atlasē, snieguma vadībā, darbaspēka plānošanā un darba vietas uzraudzībā, politikas diskusijas par caurspīdīgumu, atbildību, prasmju attīstību un darbinieku tiesībām ir pieaugušas. Tādējādi MI kļūst par centrālo prioritātes jomu nodarbinātības, sociālo un rūpniecisko attiecību politikā gan ES, gan valsts līmenī.

Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies