IT nozare uzmanības centrā: ES digitālā darbaspēka attīstība

Digitālās prasmes kļūst par transversālu prasību lielākajā daļā profesiju un nozaru un priekšnoteikumu, lai varētu strādāt gandrīz visās straujāk augošajās un zināšanu ietilpīgajās nozarēs. Mūsu digitālās transformācijas avangardā ir cilvēki ar progresīvām informācijas tehnoloģiju (IT) prasmēm un kvalifikāciju. Šīs personas izstrādā programmatūru, pārvalda tīkla drošību un pēta un izstrādā jaunus risinājumus mākslīgā intelekta (AI), kvantu skaitļošanas un citu jauno tehnoloģiju jomā. ES-27 palielina šādu speciālistu rindas, bet ne vajadzīgajā ātrumā. Līdz ar to IT darbību ieguldījums ekonomikas izaugsmē ES-27 ir bijis nepietiekams salīdzinājumā ar citu attīstīto valstu izaugsmi. Šajā ziņojumā ir aplūkotas digitālā darbaspēka problēmas saistībā ar nodarbinātību un darba kvalitāti, kas jārisina, lai ES-27 sasniegtu savus vērienīgos digitalizācijas mērķus.

ES digitālajā pārveidē tiek ieguldīti milzīgi ieguldījumi. Ir pieejamas dāsnas ES un valstu subsīdijas daudzās shēmās un iniciatīvās, jo īpaši augsti kvalificētās jomās. Galvenās iniciatīvas ES līmenī ietver Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu, Kiberdrošības prasmju akadēmiju un ES MI gigafabriku attīstību. Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam ir noteikts politikas satvars šīm investīcijām.

Attiecībā uz darba tirgu šajā programmā ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam ES nodarbināt 20 miljonus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, kas aptver vairākas ar IT saistītas profesijas. IT nodarbinātība strauji pieaug, bet šis ļoti ambiciozais mērķis, visticamāk, netiks sasniegts pie pašreizējiem izaugsmes tempiem. Tāpēc arvien steidzamāk ir mobilizēt papildu digitālo talantu piedāvājuma avotus. To pastiprina mainīgie tehnoloģiskie un ģeopolitiskie apstākļi, jo īpaši MI paplašinātās iespējas, pieaugošie kiberdrošības draudi un tas, cik svarīgi ir ES attīstīt savu digitālo neatkarību un "suverenitāti".

Prasmju prasības, kas saistītas ar šiem izaicinājumiem, ir novirzītas uz augstāka līmeņa kvalifikāciju. Šo prasmju iegūšanai ir nepieciešama daudzu gadu pēcskolas akadēmiskā apmācība, ko papildina tālākizglītība un mācīšanās darba vietā. Šo prasmju plūsma ir ierobežota.

To jauniešu skaits, kuri izvēlas studēt dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku, lai gan pieaug, joprojām nav pietiekams, un daži no tiem, kas studē šādas studijas, piesaista augstāku atalgojumu citās nozarēs vai citās valstīs. Sievietes IKT nozarē joprojām ir nepietiekami pārstāvētas. Vairumā gadījumu pieprasījuma pieaugums pēc IT darbaspēka apvienojumā ar straujām tehnoloģiskām pārmaiņām pārsniedz mūsu izglītības sistēmu spēju nodrošināt pietiekami daudz cilvēku ar nepieciešamajām prasmēm.

• Nodarbinātība IT jomā ES strauji pieaug (gada pieauguma temps ir 7–8 % salīdzinājumā ar kopējo nodarbinātības pieauguma tempu nedaudz virs 1 %), bet no pieticīgas bāzes. IKT speciālisti 2011. gadā veidoja 3 % no ES-27 nodarbinātības un 5 % 2024. gadā. IKT speciālistu īpatsvars kopējā nodarbinātībā ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs – no 2,5 % Grieķijā līdz 8,6 % Zviedrijā.

• Pieaugošais pieprasījums nozīmē plašu IKT speciālistu trūkumu. 2024. gadā no uzņēmumiem ar brīvām IT vakancēm 57 % ziņoja par grūtībām aizpildīt amata vietas. Darbaspēka trūkums ir īpaši aktuāls vadošos amatos un augsti specializētos amatos kiberdrošības, mākslīgā intelekta / ģeneratīvā mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas jomā.

• Saskaņā ar ES līmeņa darba devēju apsekojumiem un valstu korespondentu datiem izglītības un profesionālās izglītības un apmācības sistēmas nespēj apmierināt pašreizējo un prognozēto nodarbinātības pieprasījumu lielākajā daļā dalībvalstu.

• Darbaspēka migrācija no trešām valstīm ir kļuvusi par galveno un arvien svarīgāko virzītājspēku, lai apmierinātu darba devēju lielo pieprasījumu pēc IKT speciālistiem ES, pārsniedzot ES iekšējās darbaspēka mobilitātes ieguldījumu.

• Saskaņā ar Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS) datiem darba un nodarbinātības kvalitāte IT jomā ir augstāka nekā vidēji gandrīz visās dimensijās, jo īpaši izpeļņas un prasmju jomā.

• Lielas dzimumu atšķirības IT nodarbinātībā ir pastāvīgas un lēni samazinās. Mazāk nekā katrs piektais (19 %) IKT speciālists ES-27 2024. gadā bija sievietes. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības plašākā informācijas un komunikācijas nozarē 2022. gadā bija nedaudz mazākas par 20 % salīdzinājumā ar 13 % darbaspēka kopumā.

• Krasas atšķirības pēc dzimuma vērojamas arī dažādās darba kvalitātes dimensijās. Sievietes IKT speciālistes daudz retāk uzskata, ka par savu darbu ir taisnīgi apmaksātas, viņām ir mazāka piekļuve apmaksātai apmācībai, viņas ir pakļautas augstākam darba intensitātes līmenim un nelabvēlīgai sociālajai uzvedībai, un tām ir mazāka ietekme uz to, kā viņu darbs tiek organizēts. Šādi rezultāti var atturēt sievietes no ienākšanas šajā jomā.

• Digitālās desmitgades nodarbinātības mērķis līdz 2030. gadam nodrošināt 20 miljonus IKT speciālistu, visticamāk, netiks sasniegts. Pašreizējā izaugsmes tempā ES atpaliks aptuveni 5 miljoni darba ņēmēju.

• Darbaspēka un prasmju trūkums IT jomā ir izskaidrojams no piedāvājuma puses (t. i., izglītība, tostarp tālākizglītība un pēcdiploma izglītība, un apmācība, tostarp apmācība darba vietā) un nav saistīts ar darba vai nodarbinātības apstākļiem. Saskaņā ar EWCS datiem IKT speciālisti ES ziņo par labāku darba un nodarbinātības kvalitāti visās dimensijās, bet jo īpaši atalgojumā un prasmēs.

• Ierobežojošā imigrācijas politika citur, visticamāk, ir padarījusi Eiropu par pievilcīgāku vietu ekspertiem no trešām valstīm, tostarp IKT specializācijās ar lielu pieprasījumu pasaulē. Ir liecina pierādījumi, ka tas jau var notikt. Tajā pašā laikā ierobežotā IKT speciālistu mobilitāte ES iekšienē liecina, ka ir iespējams mobilizēt esošos ES instrumentus, piemēram, Eiropas nodarbinātības dienestus (EURES) un Erasmus+, lai novērstu prasmju trūkumu.

• Dzimumu nodarbinātības atšķirību novēršana IT jomā ir ne tikai taisnīguma jautājums, bet arī ekonomiskās nepieciešamības jautājums. Darbaspēka trūkuma apstākļos nespēja piesaistīt sievietes nozīmē, ka ES darbojas ar mazāk nekā trim ceturtdaļām no potenciālā talantu kopuma IKT speciālistiem. Tas arī ierobežo perspektīvu daudzveidību tehnoloģiju veidošanā, kas arvien vairāk ietekmē visus sabiedrības aspektus gan darbā, gan ārpus tās.