Eurofound surveys are regular pan-European studies that gather comparative data on living and working conditions across the European Union.
Eiropas dzīves kvalitātes aptaujas (EQLS)
Eiropas dzīves kvalitātes aptauja (EQLS) ir uzraudzības rīks, kas fiksē dzīves kvalitāti vairākās dimensijās. Kopš tās ieviešanas 2003. gadā EQLS ir attīstījusies par vērtīgu rādītāju kopumu, kas papildina tradicionālos ekonomiskās izaugsmes un dzīves līmeņa rādītājus, piemēram, IKP vai ienākumus. EQLS rādītāji ir tikpat skaidri un pievilcīgi kā IKP, taču tie ir iekļaujošāki attiecībā uz vides un sociālajiem progresa aspektiem, tāpēc tos viegli integrēt lēmumu pieņemšanas procesā un iekļaut sabiedriskajās debatēs ES un Eiropas Savienības nacionālajā līmenī.
Pašlaik notiek sagatavošanās 2026. gada EQLS kārtai .
Aptaujas mērķi
EQLS analizē gan objektīvos Eiropas pilsoņu dzīves apstākļus, gan to, kā viņi jūtas par šiem apstākļiem un savu dzīvi kopumā.
Galvenie aptaujas mērķi ir:
Identificēt grupas, kas ir riska grupās, kā arī bažas, kā arī progresu.
Uzraugiet tendences, sniedzot viendabīgus rādītājus par šiem jautājumiem.
Veicināt Eiropas politikas izstrādi dzīves apstākļu jomā.
EQLS ir reprezentatīva, uz anketām balstīta interviju aptauja, kas aptver pieaugušo populāciju (18+ gadi).
EQLS aptver dzīves jomas, kas atbilst plašam politikas jomu un programmu lokam, ko īsteno Eiropas institūcijas. Daudzas no šīm politikām risina dažādus jautājumus, kas ietekmē dzīves kvalitāti, sabiedrības kvalitāti un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Tās ietver nodarbinātību, ienākumus, izglītību, mājokli, ģimenes, veselību un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Aptauja arī aplūko subjektīvas tēmas, piemēram, cilvēku laimes līmeni, apmierinātību ar savu dzīvi un to, kā viņi uztver savas sabiedrības un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Šī daudzdimensionālā pieeja dzīves kvalitātei ir saglabājusies spēcīga arī aptaujas izdevumos, pat ja tēmas un rādītāji laika gaitā ir paplašinājušies, lai atspoguļotu jaunas politikas tēmas. Regulāri veicot aptauju, ir iespējams arī izsekot galvenajām tendencēm cilvēku dzīves kvalitātē laika gaitā.
Ņemot vērā iespējamo Eiropas paplašināšanos un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstu interesi, EQLS ģeogrāfiskais pārklājums laika gaitā ir paplašinājies. Zemāk redzamajā laika grafikā ir uzskaitītas valstis, kas iekļautas dažādos aptaujas izdevumos.
Turklāt vairāki jautājumi no EQLS 2007.–2008. gada tika uzdoti kā daļa no Eurobarometra aptaujas 2009. gadā, kas ļāva pētīt dzīves kvalitātes tendences ES: 2003–2009.
EQLS 2026
EQLS 2016
EQLS 2012
EQLS 2007
EQLS 2003
Eurofound experts
You can contact the following experts for questions on the survey.
Daphne Ahrendt
Senior research managerDaphne Ahrendt ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Kopš pievienošanās Eurofound 2013. gadā viņas darbs ir aptvēris plašu sociālās politikas jomu klāstu. Pašlaik viņa koordinē Eurofound apsekojumu pārvaldību un izstrādi un vada Covid-19 e-apsekojumu sagatavošanu un analīzi. Dafnei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kā pētniecei, kas strādā pie starptautiskiem pētījumiem, iepriekš strādājusi Eiropas Komisijas Eirobarometra nodaļā un Nacionālajā sociālo pētījumu centrā Londonā, kur viņa strādāja pie Starptautiskās sociālo aptauju programmas. Dafnei ir maģistra grāds krimināltiesību politikā Londonas Ekonomikas skolā un bakalaura grāds politikas zinātnē Sanfrancisko štata universitātē.
Eszter Sándor
Senior research managerEszter Sandor ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākais pētniecības vadītājs. Viņai ir pieredze apsekojumu metodoloģijā un statistiskajā analīzē, viņa ir strādājusi pie Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma un nesen dzīves, darba un Covid-19 e-apsekojuma sagatavošanas un pārvaldības, un ir atbildīga par datu kopu kvalitāti. Viņas pētniecības jomas ir jauniešu labklājība un dzīves kvalitāte mājsaimniecībās un ģimenēs, tostarp subjektīvā labklājība, darba un privātās dzīves līdzsvars un dzīves apstākļi. Iepriekš viņa ir strādājusi par ekonomikas konsultanti Skotijā, koncentrējoties uz ekonomiskās ietekmes novērtējumiem, novērtējumiem un ielaides-izlaides analīzi. Viņai ir maģistra grāds ekonomikā un starptautiskajās attiecībās Budapeštas Corvinus universitātē.
