&w=3840&q=90)
Darba apstākļi
Darba apstākļi attiecas uz apstākļiem, kādos un kādos tiek veikts darbs. Darba stāvoklis ir darba īpašību raksturojums vai kombinācija, ko var mainīt un uzlabot. Pašreizējās darba apstākļu koncepcijas ietver plašāku faktoru apsvērumus, kas var ietekmēt darbinieku psihosomatiski. Tādējādi plašāka termina definīcija ietver darba ekonomisko dimensiju un ietekmi uz dzīves apstākļiem. Darba apstākļi ir darba tiesību priekšmets, un tos regulē visi to dažādie avoti: tiesību akti, koplīgumi, darba noteikumi, darba līgums, kā arī paražas un prakse.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Pāreja uz hibrīddarbu: vadības izaicinājumi – digitālais stāsts
Šis digitālais stāsts sniedz galvenos secinājumus par to, kā hibrīddarbs pārveido vadības praksi tiešā vadītāja līmenī: Kāpēc hibrīddarbs prasa jaunas koordinācijas formas; Kā vadītāji saglabā redzamību un snieguma uzraudzību bez fiziskas līdzklātbūtnes; Kas uztur komandas saliedētību un labklājību izkliedētās komandās; Kā nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un iespējām; Tur, kur politikas vadlīnijas vai atbalsts ir visvairāk nepieciešami.Pāreja uz hibrīda darbu: vadības izaicinājumi
COVID-19 pandēmija paātrināja pāreju uz hibrīda darbu, kur darbinieki savu laiku dala starp attālinātu un klātienes darbu. Lai gan šis modelis piedāvā lielāku elastību, tas arī rada jaunus izaicinājumus tiešajiem vadītājiem un citiem uzraugiem. Šis ziņojums analizē, kā hibrīddarbs pārveido darba organizāciju un ietekmē ikdienas vadības praksi tiešā vadītāja līmenī, koncentrējoties uz izmaiņām koordinācijā, komunikācijā, snieguma vadībā un darbinieku labklājībā.Algoritmiskā pārvaldība Eiropas darbavietās: ietekme uz darba organizāciju un darba apstākļiem
Šajā pētījumā sniegta Eurofound Septītā Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS 2024) datu sekundārā analīze, kurā pētīta digitālo tehnoloģiju izplatība mūsdienu darbavietās un algoritmiskās pārvaldības prakses izplatība. Sasaistot darba ņēmēju ziņoto iedarbību uz datorprogrammām, kas uzrauga veiktspēju, sadala uzdevumus un plāno darbu, ar darba kvalitātes rādītājiem, analīzē tiek novērtēts, kā tehnoloģijas maina darbu. Tas arī identificē atšķirīgus darbinieku profilus, pamatojoties uz digitālo tehnoloģiju izmantošanas modeļiem un ar katru profilu saistītajām īpašībām. Secinājumi tiks izmantoti politikas veidošanā, kuras mērķis ir veicināt augstas kvalitātes darbvietas arvien digitālākajās darbavietās.Eurofound uzrauga darba ņēmēju un pašnodarbināto darba apstākļus darbā. Tajā ir sniegta analīze, kas koncentrējas uz interesējošām darba situācijām, piemēram, IKT, mobilo darbu un psihosociālajiem riskiem darbā, un pievēršas konkrētām darba tirgus grupām. Pētījumi par ilgtspējīgu darbu aplūko darba un tā apstākļu nozīmi, atbalstot cilvēku līdzdalību darbā visa mūža garumā tā, lai pielāgotos individuālajām vēlmēm un ļautu viņiem gūt labu darba kvalitāti.
Eiropas valstis ir stingri apņēmušās uzlabot darba apstākļus. Lai gan liela uzmanība ir pievērsta darba apstākļiem, kas negatīvi ietekmē veselību un drošību un labklājību, arvien svarīgāki kļūst arī apstākļi, kas veicina "labu darbu" un augstu darba kvalitāti.
Darba apstākļi un darba kvalitāte ir svarīgs jautājums Eiropas politikas darba kārtībā. Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) kā nozīmīgi mērķi ir uzsvērti "nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana ... pienācīga sociālā aizsardzība, dialogs starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstība ar mērķi panākt ilgstošu nodarbinātību un atstumtības apkarošana".
ES politika paredz vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem darbavietā, ierobežo darba laiku, nosaka standartus drošības nodrošināšanai un veicina ieguldījumus prasmju attīstībā. Eiropas Komisija un dalībvalstis ir izveidojušas dažādus procesus, lai uzraudzītu progresu un attīstību saistībā ar darba apstākļiem.
2017. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija oficiāli pasludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Viens no pīlāra galvenajiem principiem ir panākt taisnīgus darba apstākļus. Tas attiecas uz drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, nodarbinātības nosacījumiem un aizsardzību atlaišanas gadījumā, sociālo dialogu un darba ņēmēju iesaistīšanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi un datu aizsardzību.
Jaunā Direktīva 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem, kas tika pieņemta 2019. gada jūnijā un kas ir tiešs pīlāra turpinājums, nosaka jaunas minimālās tiesības visiem darba ņēmējiem un jaunus noteikumus par informācijas sniegšanu darba ņēmējiem par viņu darba apstākļiem.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
29 November 2022
Working conditions in the time of COVID-19: Implications for the future
The strict public health restrictions implemented by governments in 2020 to control the COVID-19 pandemic abruptly changed working life and continued to shape it over the two years that followed. Between March and November 2021, over 70,000 interviews were carried out in 36 countries by the European Working Conditions Telephone Survey (EWCTS), a high-quality probability-based survey. The aim was to provide a detailed picture of the working lives of Europeans in that exceptional time.
The report documents the working conditions of Europeans in 2021. It examines variation in job quality and identifies its positive association with well-being, health, work engagement and the financial sustainability of work. It highlights the divergences in the experiences of workers depending on workers’ own attributes and their place in the workforce. From this analysis, the report aims to derive lessons for the future, particularly in relation to the enduring marks on how we work and the implications for work organisation, the quality of work, and the interaction between work and private life.
7 December 2022
Living, working and COVID-19 in the European Union and 10 EU neighbouring countries
The Living, working and COVID-19 survey, first launched by Eurofound in early 2020, aims to capture the wide-ranging impact of the pandemic on the work and lives of EU citizens. The fifth round of the Eurofound survey, which was implemented in spring 2022, also sheds light on a new uncertain reality caused by the war in Ukraine, record-high inflation and sharp rises in the cost of living. As a pilot survey, a shorter version of the questionnaire was fielded by the European Training Foundation (ETF) in 10 European Union (EU) neighbouring countries. This joint Eurofound-ETF factsheet presents a selection of results from the survey covering both the EU-27 and the 10 selected EU neighbouring countries.
The results reveal at least one clear commonality across respondents from all countries: serious concerns about the rising cost of living. At the same time, the results point to a large divergence in living and working conditions between respondents in the two groups of countries, but also show large differences within the EU itself and amongst the selected EU neighbouring countries.
19 May 2022
Darba dzīve COVID-19 pandēmijas laikā 2021
Šī publikācija sastāv no atsevišķu valstu ziņojumiem par darba dzīvi 2021. gadā 28 valstīm – 27 ES dalībvalstīm un Norvēģijai. Valsts ziņojumi apkopo pierādījumus par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz darba dzīvi, balstoties uz nacionālajiem pētījumiem un aptauju rezultātiem 2021. gadā. Tās izklāsta valdību un sociālo partneru politikas reakcijas, cenšoties mazināt sociālekonomiskās sekas, un koncentrējas uz politikas jomām, kas saistītas ar pielāgošanos pandēmijai un atgriešanos darbā. Tas ietver īpašu uzmanību jaunām darba drošības un veselības aprūpes sistēmām, jauniem darba kārtības modeļiem, politikai darbaspēka trūkuma risināšanai, kā arī algām un atalgojuma noteikšanai. Ziņojumos tiek pētīta arī pandēmijas ietekme uz sociālo dialogu, kolektīvajām sarunām un rūpniecisko rīcību.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka 2021. gadā nav apkopota ziņojuma par darba dzīvi ES.
10 March 2022
Overtime in Europe: Regulation and practice
Despite the well-known adverse effects of regular long working hours on workers’ health, well-being and performance, many workers in the EU continue to work beyond their normal hours. Part of this additional working time is classified as overtime. This report takes a comparative overview of how overtime is regulated in the EU Member States, Norway and the United Kingdom, including its definition, the limits on its use and the compensation received by workers for working extra hours. The report assesses the extent of the phenomenon using national-level data, delves into the factors that explain it, and examines the potential consequences for workers and firms. Finally, the report summarises the current debate on the topic, as uncompensated working hours, structural overtime and monitoring of working hours are currently some of the most discussed work-related issues across the EU.
9 December 2020
Employee monitoring and surveillance: The challenges of digitalisation
New digital technologies have expanded the possibilities of employee monitoring and surveillance, both in and outside the workplace. In the context of the increasing digitalisation of work, there are many issues related to employee monitoring that warrant the attention of policymakers. As well as the often-cited privacy and ethical concerns, there are also important implications for worker–employer relations, as digitally enabled monitoring and surveillance inevitably shift power dynamics in the workplace. Based on input from the Network of Eurofound Correspondents, this report explores the regulatory approaches to workplace monitoring in Europe, and the many challenges arising from the use of new digital technologies. Drawing from empirical and qualitative research, the report also provides some insight into the extent of employee monitoring in Europe and the implications for job quality and work organisation.
16 January 2020
Telework and ICT-based mobile work: Flexible working in the digital age
Advances in ICT have opened the door to new ways of organising work. We are shifting from a regular, bureaucratic and ‘factory-based’ working time pattern towards a more flexible model of work. Telework and ICT-based mobile work (TICTM) has emerged in this transition, giving workers and employers the ability to adapt the time and location of work to their needs. Despite the flexibility and higher level of worker autonomy inherent in TICTM, there are risks that this work arrangement leads to the deterioration of work–life balance, higher stress levels and failing worker health. This report analyses the employment and working conditions of workers with TICTM arrangements, focusing on how it affects their work–life balance, health, performance and job prospects. While policymakers in many EU countries are debating TICTM and its implications, the study finds that only a few have implemented new regulations to prevent TICTM from having a negative impact on the well-being of workers.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Agnès Parent-Thirion
Senior research managerAgnès Parent-Thirion ir vecākā pētniecības vadītāja Eurofound Darba dzīves nodaļā, kuras uzdevums ir plānot, izstrādāt un īstenot darba apstākļu pētniecības projektus, jo īpaši Eiropas darba apstākļu apsekojumu (EWCS) un tā analīzi. Viņa ir atbildīga par EWCS 2021 ārkārtas izdevumu un anketas sagatavošanu EWCS 2024. gadam. Viņas pētnieciskās intereses ietver darba apstākļus, darba kvalitāti, darba apstākļu uzraudzību, darba organizāciju, dzimumu, darba nākotni un laiku. Viņa vairāk nekā desmit gadus strādā Eiropas salīdzinošo apsekojumu jomā visos aspektos, tostarp izstrādē, anketu izstrādē, lauka darbā, kvalitātes kontrolē un analīzē. Viņa ir absolvējusi ekonomiku un vadību Parīzes IX Dauphine un Parīzes I Panteonas Sorbonnas universitātēs, kā arī ieguvusi pēcdiploma diplomu statistikā Dublinas Trīsvienības koledžā. Viņa nesen ir pabeigusi tiešsaistes kursus par mākslīgo intelektu: izmeklēšanas virzīta vadība ar MIT Sloan Executive Education un "Les grand enjeux de la transition: re-ouvrir l'horizon, comprendre pour agir" ar Campus de la Transition. Pirms pievienošanās Eurofound viņa vairākus gadus strādāja Eiropas Komisijā.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
