Minimālā alga
Termins 'minimālā alga' attiecas uz regulatīvo ierobežojumu attiecībā uz zemāko likmi, ko darba devēji maksā darbiniekiem. Likumā noteiktās minimālās algas regulē formāli likumi vai likumi. Kolektīvi saskaņotās minimālās algas ir noteiktas kolektīvajos līgumos starp arodbiedrībām un darba devējiem. Termins 'valsts minimālās algas' tiek lietots, ja valstīs ir viena (vai vairākas) pamatlikmes, kas aptver darbiniekus visā valstī. Tās var būt gan likumīgas, gan kolektīvi saskaņotas.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Minimālās algas 2026. gadā: gada pārskats
Minimālās algas noteikšana visā ES ir kļuvusi par arvien dinamiskāku un cieši uzraudzītu politikas jomu, ko veidojusi ES Minimālās algas direktīvas transponēšana un desmit gadu ilgs ilgstošs likumīgo likmju reālais pieaugums. Šis ziņojums analizē algu noteikšanas diskusijas, kas notika dalībvalstīs un Norvēģijā 2025. gadā, koncentrējoties uz valstīm ar un bez nacionālās minimālās algas, minimālās algas un kolektīvo sarunu mijiedarbību zemu apmaksātās nozarēs, kā arī indikatīvo atsauces vērtību pieaugošo lomu nacionālo lēmumu veidošanā.Nacionālā minimālā alga ES: politikas virzīta izaugsme, turpmāka konverģence un tuvums sarunām par algām
Pēdējā gada laikā valsts minimālās algas visā ES, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, turpina mazināt reģionālās atšķirības. ES minimālās algas direktīva ir kļuvusi par nozīmīgu minimālās algas paaugstināšanas virzītājspēku daudzās valstīs, pārsniedzot inflācijas līmeni un pieaugot ātrāk nekā kolektīvi vienotie algu grīdi daudzās zemu apmaksātās nozarēs.Zemi apmaksātas darbavietas: nodarbinātības tendences un minimālās algas politikas ietekme
Šajā ziņojumā tiek analizēta minimālās algas politikas ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātības struktūrām ES-27 valstīs pēdējo divdesmit gadu laikā. Tas sistemātiski analizē, kā izmaiņas nozarēs un profesijās nodarbinātības modeļos ir saistītas ar šīm politikām. Plašākā un ilgtermiņa skatījumā ziņojums sniedza papildu dziļumu esošajiem pētījumiem, kas bieži vien vairāk koncentrējas uz tūlītēju ietekmi uz konkrētām grupām, piemēram, jaunajiem vai zemas kvalifikācijas darbiniekiem, nevis uz strukturālām pārmaiņām un plašāku darba tirgus dinamiku.Pēdējoreiz atjaunināts: 4 September 2026
Mūsu infografika sniedz papildu informāciju par situāciju 2020. gadā.
Eurofound regulāri sniedz atjauninājumus par atalgojumu ES, tostarp ikgadēju pētījumu par to, kā minimālās algas likmes ir attīstījušās visā ES (kā arī Norvēģijā), pārskatot, kā nacionālās valdības un sociālie partneri iesaistās jaunu likmju noteikšanā. Aģentūra arī aplūko iztikas minimuma algas jēdzienu, kas vērsts uz to, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm pienācīgu dzīves līmeni un sociālo līdzdalību, reaģējot uz ienākumu nepietiekamību daudzām strādājošām mājsaimniecībām, kas paļaujas uz esošajām valsts minimālās algas likmēm.
Lielākajai daļai ES dalībvalstu ir ieviesta nacionālā (statutārā) minimālā alga, lai gan tās līmenis, pielāgošanas mehānismi un aptvērums atšķiras. Austrijā, Dānijā, Somijā, Itālijā un Zviedrijā minimālās algas ir noteiktas kolektīvajos līgumos.
Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas tika pasludināts 2017. gadā, nosaka ES apņemšanos nodrošināt taisnīgu atalgojumu strādniekiem. Tas ietver adekvātu algu nodrošināšanu darbiniekiem, lai viņi un viņu ģimenes varētu dzīvot cienīgu dzīves līmeni, zemas kvalifikācijas un jauno darbinieku spēju aizsardzību atrast darbu, vienlaikus padarot darbu finansiāli pievilcīgu. Pīlāra īstenošanas rīcības plāns, kas publicēts 2021. gada martā, ir pavēris ceļu ES minimālās algas reformu iniciatīvai.
2020. gada 28. oktobrī Komisija iesniedza priekšlikumu ES direktīvai par pietiekamu minimālo algu. Tam sekoja politiska vienošanās starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm 2022. gada 7. jūnijā. Minimālās algas direktīva tika pieņemta 2022. gada oktobrī. Tās mērķis ir uzlabot dzīves līmeni, lai panāktu augšupejošu konverģenci un samazinātu darba vietu nabadzību, algu nevienlīdzību un dzimumu atalgojuma plaisu. Dalībvalstīm bija jāpārvērš direktīva nacionālajā likumā līdz 2024. gada novembrim (17. pants). 2023. gadā Dānija lūdza ES Tiesas (C-19/23) pilnībā vai alternatīvi daļēji atcelt direktīvu. 2025. gada 11. novembrī EST pieņēma lēmumu, apstiprinot tās juridisko derīgumu, ar nosacījumu, ka tā daļēji tiks atcelta.
Pēdējoreiz atjaunināts: 3 June 2026
Eurofound minimālās algas valstu profili apraksta, kā minimālās algas tiek regulētas un noteiktas Eiropas Savienības un Norvēģijas valstīs. Tās var lasīt kā fona informāciju Eurofound ikgadējā minimālās algas noteikšanas pārskata sērijā.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
1 September 2026
Minimālās algas 2026. gadā: gada pārskats
29 January 2026
Valsts minimālā alga, 2026. gads (attēls)
30 January 2026
Reāls minimālās algas pieaugums 2026. gadā, ņemot vērā gan progresu, gan dalībvalstu ambīciju samazināšanu
26 January 2024
Minimum wages for low-paid workers in collective agreements
In this pilot project, Eurofound successfully established the feasibility of, and piloted, an EU-wide database of minimum pay rates contained in collective agreements related to low-paid workers. A conceptual and measurement framework was devised, a total of 692 collective agreements – related to 24 low-paid sectors of interest – were selected to be ‘fully coded’ and representative data on negotiated minimum pay were compiled for 24 EU Member States. Based on more than 3,202 renewal texts, time series of collectively agreed minimum rates were created from 2015 to 2022 for 19 countries. This is the first time that an EU-wide data collection has provided comparative time series on negotiated pay. Key findings are is that in some countries outdated agreements contain rates below the applicable statutory minima, and that the potential of collective agreements to regulate pay generally or for employees earning higher wages than the minimum pay is not always fully capitalised on.
See also the national country reports (Eurofound papers), providing meta-data for the data collection, at the end of this web page.
27 November 2023
Minimum wages: Non-compliance and enforcement across EU Member States – Comparative report
In the EU, non-compliance with statutory or negotiated minimum wages averages 6.93% or 1.3%, depending on the statistics used. The lowest national estimate is 0.01% in Belgium and the highest is 11.59% in Hungary. It mostly affects young workers, those on fixed-term or part-time contracts and those working for small companies. It is more common in services than in manufacturing, and is characterised by shorter working time. Member States monitor, enforce and promote compliance in similar ways, although with some differences. This report identifies hindering and enabling factors. Some countries focus on specific economic sectors, such as construction, domestic work, platform work, agriculture and meat processing. National authorities often enforce minimum wages indirectly by helping employers comply, raising workers’ awareness, and helping stakeholders increase cooperation and develop faster procedures. Combining these soft initiatives with tougher measures increases the effectiveness of inspectorates’ actions in enforcing compliance with minimum wages.
30 November 2022
Regulating minimum wage and other forms of pay for the self-employed
This report is carried out in the context of the three-year pilot project (2021–2023), ‘Role of the minimum wage in establishing the Universal Labour Guarantee’, mandated to Eurofound by the European Commission. Its focus is module 3 of the project, investigating minimum wages and other forms of pay for the self-employed. Out of concern for the challenging conditions faced by certain groups of self-employed workers, some Member States have established or are in discussions about proposing some statutory forms of minimum pay for selected categories of the self-employed. The main objective of the report is to understand how minimum wages, wage rates, tariffs, fees and other forms of pay could be fixed for specific jobs or professions in sectors having a high level of ‘vulnerable’ workers, as well as ‘concealed’ self-employed. While the majority of Member States allow trade union representation, the right to collective bargaining for the self-employed is much more limited. Only a small number of Member States provide examples of collectively agreed minimum wages or other forms of pay for the self-employed.
15 June 2022
How to ensure adequate minimum wages in an age of inflation
22 January 2020
Minimum wages in the EU
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Carlos Vacas‑Soriano
Senior research managerCarlos Vacas Soriano ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound nodarbinātības nodaļā. Viņš strādā ar tēmām, kas saistītas ar algu un ienākumu nevienlīdzību, minimālo algu, zemu atalgojumu, darba kvalitāti, pagaidu nodarbinātību un segmentāciju, kā arī darba kvalitāti. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja kā makroekonomikas analītiķis Eiropas Komisijā un kā pētnieks Eiropas darba tirgos Spānijas Centrālajā bankā. Viņam ir maģistra grāds Eiropas ekonomikas studijās Eiropas koledžā Brigē un doktora grāds darba ekonomikā Salamankas Universitātē (Doctor Europaeus).
Christine Aumayr-Pintar
Senior research managerKristīne Aumaira-Pintara ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Viņa koordinē Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un darba attiecībām un pārrauga Eurofound korespondentu tīklu (NEC). Viņas primārā pētniecības pieredze, kas aplūkota no salīdzinoša ES mēroga viedokļa, koncentrējas uz minimālo algu, kolektīvi apspriestu darba samaksu un vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece uzņēmumā Joanneum Research Austrijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jönköpingā.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

&w=3840&q=75)




