Minimālā alga
Termins "minimālā alga" attiecas uz normatīvo ierobežojumu attiecībā uz zemāko likmi, ko darba devēji maksā darba ņēmējiem. Likumā noteikto minimālo algu regulē oficiāli likumi vai statūti. Darba koplīgumā noteiktās minimālās algas ir noteiktas arodbiedrību un darba devēju koplīgumos. Terminu "valsts minimālā alga" lieto, ja valstīs ir viena (vai vairākas) pamatlikmes, kas attiecas uz darba ņēmējiem visā valstī. Tie var būt likumā noteikti vai koplīgumi.

Jauns un gaidāms
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
21 July 2025
Šī gada pārskatā ir izklāstītas minimālās algas likmes 2025. gadam un kā tās tika noteiktas un paaugstinātas 2024. gadā. Tajā ir iekļauta informācija par valstīm, kurās ir un nav noteiktas minimālās algas. Turklāt tajā ir sniegts pirmais salīdzinošais pārskats par to, kā dalībvalstis ir transponējušas Minimālās algas direktīvu, un sniegtas jaunas aplēses par minimālās algas saņēmēju īpatsvaru un viņu spēju atļauties mājokli. Visbeidzot, tajā apkopoti pētījumi par minimālo algu, kas publicēti 2024. gadā.
23 June 2025
23 June 2025
Valsts minimālās algas palielināšanai var būt dažādas rezonanses sekas, piemēram, tas var izraisīt algu paaugstināšanos kopumā un var ietekmēt sociālo partneru rīcības brīvību darba koplīguma slēgšanas sarunās. Šajā ziņojumā aplūkots, kā izmaiņas valsts minimālajā algā ietekmē koplīgumā noteiktās un faktiskās algas atsevišķās zemu apmaksātās darbvietās un nozarēs. Kvantitatīvajā analīzē tiek izmantota Eurofound datubāze par zemu atalgotu darba ņēmēju minimālo algu koplīgumos, lai analizētu valstu minimālās algas ietekmi uz koplīgumā noteikto minimālo algu. Eiropas Savienības statistikas dati par ienākumiem un dzīves apstākļiem tiek izmantoti, lai analizētu valsts minimālās algas ietekmi uz faktisko algu.
Kvalitatīvā analīze ir balstīta uz valstu gadījumu izpēti par mājokļa un sociālās aprūpes un pārtikas un dzērienu ražošanas nozarēm sešās dalībvalstīs: Francijā, Vācijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Spānijā. Šīs dalībvalstis tika izvēlētas, jo tās atšķiras attiecībā uz mijiedarbību starp valsts minimālo algu un darba koplīgumā noteiktajām algām. Analīzē konstatēts, ka kopumā pastāv pozitīva saikne starp valstu minimālās algas paaugstināšanu un izmaiņām gan faktiskajā, gan sarunās panāktajā algā zemu atalgotajās nozarēs, lai gan starp valstīm pastāv atšķirības.
Par Minimālā alga
Uzzināt vairāk par šo tēmu un tās nozīmi ES politikas veidošanā.
Galvenie secinājumi par Minimālā alga
Šis ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
21 July 2025
Minimālā alga 2025. gadā: gada pārskats
Šī gada pārskatā ir izklāstītas minimālās algas likmes 2025. gadam un kā tās tika noteiktas un paaugstinātas 2024. gadā. Tajā ir iekļauta informācija par valstīm, kurās ir un nav noteiktas minimālās algas. Turklāt tajā ir sniegts pirmais salīdzinošais pārskats par to, kā dalībvalstis ir transponējušas Minimālās algas direktīvu, un sniegtas jaunas aplēses par minimālās algas saņēmēju īpatsvaru un viņu spēju atļauties mājokli. Visbeidzot, tajā apkopoti pētījumi par minimālo algu, kas publicēti 2024. gadā.
29 January 2025
National minimum wages, 2025
26 January 2024
Minimum wages for low-paid workers in collective agreements
In this pilot project, Eurofound successfully established the feasibility of, and piloted, an EU-wide database of minimum pay rates contained in collective agreements related to low-paid workers. A conceptual and measurement framework was devised, a total of 692 collective agreements – related to 24 low-paid sectors of interest – were selected to be ‘fully coded’ and representative data on negotiated minimum pay were compiled for 24 EU Member States. Based on more than 3,202 renewal texts, time series of collectively agreed minimum rates were created from 2015 to 2022 for 19 countries. This is the first time that an EU-wide data collection has provided comparative time series on negotiated pay. Key findings are is that in some countries outdated agreements contain rates below the applicable statutory minima, and that the potential of collective agreements to regulate pay generally or for employees earning higher wages than the minimum pay is not always fully capitalised on.
See also the national country reports (Eurofound papers), providing meta-data for the data collection, at the end of this web page.
27 November 2023
Minimum wages: Non-compliance and enforcement across EU Member States – Comparative report
In the EU, non-compliance with statutory or negotiated minimum wages averages 6.93% or 1.3%, depending on the statistics used. The lowest national estimate is 0.01% in Belgium and the highest is 11.59% in Hungary. It mostly affects young workers, those on fixed-term or part-time contracts and those working for small companies. It is more common in services than in manufacturing, and is characterised by shorter working time. Member States monitor, enforce and promote compliance in similar ways, although with some differences. This report identifies hindering and enabling factors. Some countries focus on specific economic sectors, such as construction, domestic work, platform work, agriculture and meat processing. National authorities often enforce minimum wages indirectly by helping employers comply, raising workers’ awareness, and helping stakeholders increase cooperation and develop faster procedures. Combining these soft initiatives with tougher measures increases the effectiveness of inspectorates’ actions in enforcing compliance with minimum wages.
30 November 2022
Regulating minimum wage and other forms of pay for the self-employed
This report is carried out in the context of the three-year pilot project (2021–2023), ‘Role of the minimum wage in establishing the Universal Labour Guarantee’, mandated to Eurofound by the European Commission. Its focus is module 3 of the project, investigating minimum wages and other forms of pay for the self-employed. Out of concern for the challenging conditions faced by certain groups of self-employed workers, some Member States have established or are in discussions about proposing some statutory forms of minimum pay for selected categories of the self-employed. The main objective of the report is to understand how minimum wages, wage rates, tariffs, fees and other forms of pay could be fixed for specific jobs or professions in sectors having a high level of ‘vulnerable’ workers, as well as ‘concealed’ self-employed. While the majority of Member States allow trade union representation, the right to collective bargaining for the self-employed is much more limited. Only a small number of Member States provide examples of collectively agreed minimum wages or other forms of pay for the self-employed.
15 June 2022
How to ensure adequate minimum wages in an age of inflation
22 January 2020
Minimum wages in the EU
Eksperti par Minimālā alga
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Carlos Vacas‑Soriano
Senior research managerCarlos Vacas Soriano ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Nodarbinātības nodaļā. Viņš strādā pie tēmām, kas saistītas ar algu un ienākumu nevienlīdzību, minimālo algu, zemu atalgojumu, darba kvalitāti, pagaidu nodarbinātību un segmentāciju, kā arī darba kvalitāti. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja par makroekonomikas analītiķi Eiropas Komisijā un par Eiropas darba tirgu pētnieku Spānijas Centrālajā bankā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Eiropas ekonomikas studijās Eiropas koledžā Brigē un doktora grādu darba ekonomikā Salamankas Universitātē (Doctor Europaeus).
Christine Aumayr-Pintar
Senior research managerKristīne Aumaira-Pintara ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Viņa koordinē Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un darba attiecībām un pārrauga Eurofound korespondentu tīklu (NEC). Viņas primārā pētniecības pieredze, kas aplūkota no salīdzinoša ES mēroga viedokļa, koncentrējas uz minimālo algu, kolektīvi apspriestu darba samaksu un vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece uzņēmumā Joanneum Research Austrijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jönköpingā.
Viss saturs par Minimālā alga
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.