Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Tēma
Pēdējoreiz atjaunināts: 4 September 2026

Minimālā alga

Termins 'minimālā alga' attiecas uz regulatīvo ierobežojumu attiecībā uz zemāko likmi, ko darba devēji maksā darbiniekiem. Likumā noteiktās minimālās algas regulē formāli likumi vai likumi. Kolektīvi saskaņotās minimālās algas ir noteiktas kolektīvajos līgumos starp arodbiedrībām un darba devējiem. Termins 'valsts minimālās algas' tiek lietots, ja valstīs ir viena (vai vairākas) pamatlikmes, kas aptver darbiniekus visā valstī. Tās var būt gan likumīgas, gan kolektīvi saskaņotas.

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

1 September 2026
Minimālās algas 2026. gadā: gada pārskats
Minimālās algas noteikšana visā ES ir kļuvusi par arvien dinamiskāku un cieši uzraudzītu politikas jomu, ko veidojusi ES Minimālās algas direktīvas transponēšana un desmit gadu ilgs ilgstošs likumīgo likmju reālais pieaugums. Šis ziņojums analizē algu noteikšanas diskusijas, kas notika dalībvalstīs un Norvēģijā 2025. gadā, koncentrējoties uz valstīm ar un bez nacionālās minimālās algas, minimālās algas un kolektīvo sarunu mijiedarbību zemu apmaksātās nozarēs, kā arī indikatīvo atsauces vērtību pieaugošo lomu nacionālo lēmumu veidošanā.
Felix Appler+2
Pētījuma ziņojums
16 July 2026
Nacionālā minimālā alga ES: politikas virzīta izaugsme, turpmāka konverģence un tuvums sarunām par algām
Pēdējā gada laikā valsts minimālās algas visā ES, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, turpina mazināt reģionālās atšķirības. ES minimālās algas direktīva ir kļuvusi par nozīmīgu minimālās algas paaugstināšanas virzītājspēku daudzās valstīs, pārsniedzot inflācijas līmeni un pieaugot ātrāk nekā kolektīvi vienotie algu grīdi daudzās zemu apmaksātās nozarēs.
Carlos Vacas‑Soriano+1
Raksts
September 2026
Gaidāms
Zemi apmaksātas darbavietas: nodarbinātības tendences un minimālās algas politikas ietekme
Šajā ziņojumā tiek analizēta minimālās algas politikas ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātības struktūrām ES-27 valstīs pēdējo divdesmit gadu laikā. Tas sistemātiski analizē, kā izmaiņas nozarēs un profesijās nodarbinātības modeļos ir saistītas ar šīm politikām. Plašākā un ilgtermiņa skatījumā ziņojums sniedza papildu dziļumu esošajiem pētījumiem, kas bieži vien vairāk koncentrējas uz tūlītēju ietekmi uz konkrētām grupām, piemēram, jaunajiem vai zemas kvalifikācijas darbiniekiem, nevis uz strukturālām pārmaiņām un plašāku darba tirgus dinamiku.
Carlos Vacas‑Soriano
Pētījuma ziņojums

Pēdējoreiz atjaunināts: 4 September 2026

  • Nacionālās minimālās algas pieauga no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 1. janvārim visās ES valstīs, izņemot Igauniju (kur lēmums tika atlikts līdz 2026. gada aprīlim) un Rumāniju (kur likme janvārī palika nemainīga, bet vēlāk tika paaugstināta no jūlija). Tas ir veicinājis minimālās algas saņēmēju pirktspējas pieaugumu gandrīz visās valstīs, no kuriem daži ir bijuši ievērojami. Minimālās algas direktīva ir ietekmējusi paaugstinājumu veidu daudzās valstīs, jo daudzas dalībvalstis centās nodrošināt, ka to nominālās likmes sasniedz noteiktu vērtību, kas izteikta attiecībā pret vidējo/mediāno algu.

  • Spēcīgā minimālās algas pieauguma tendence daudzās valstīs ir tuvinājusi tās indikativitātes atsauces vērtībām 60% no mediānas vai 50% no vidējās algas, kas minētas kā piemēri Minimālās algas direktīvā.

  • Nacionālās minimālās algas kopš tūkstošgades sākuma ir kļuvušas taisnīgākas salīdzinājumā ar citu strādnieku algām, salīdzinot likumā noteiktās minimālās algas ar visu strādnieku mediānas algām. Prakse sasaistīt minimālās algas ar procentu no vidējās vai mediānas algas, kā to paredz Minimālās algas direktīva, turpinājās arī 2026. gadā, un arvien vairāk ES valstu pieņēma šo praksi gan likumos, gan praksē.

  • Sievietes ir pārmērīgi pārstāvētas minimālās algas saņēmēju vidū gandrīz visās dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kā minimālās algas saņēmējas tiek definētas. Tas vēl vairāk attiecas uz jaunākiem darbiniekiem un tiem, kuriem ir zemāks izglītības līmenis.

  • No visiem minimālās algas saņēmējiem 23% 2022. gadā vidēji ziņoja par grūtībām savilkt galus kopā ES dalībvalstīs – par 10 procentpunktiem vairāk nekā citiem darbiniekiem. Tāpat 10% minimālās algas darbinieku ES ziņoja par grūtībām uzturēt mājas pietiekami siltas, salīdzinot ar 6% citiem. Eurofound EU PolicyWatch datubāze arī rāda, ka valdības bieži atsaucas uz likumā noteikto minimālo algu, nosakot augšējos vai zemākos sliekšņus ienākumu atbalsta pabalstu līmenim, piemēram, īstermiņa darbam.

Mūsu infografika sniedz papildu informāciju par situāciju 2020. gadā.

Background
1 May 2025
Epizode 32Kā mainās minimālās algas līmenis Eiropā?
Šajā epizodē Mary McCaughey apsēžas kopā ar Eurofound ekspertu Carlos Vacas Soriano, lai izpētītu, kā pēdējā gada laikā Eiropā ir mainījusies minimālā alga, kā arī šo pārmaiņu sekas. Klausītāji tiek aicināti iedziļināties Eiropas minimālās algas dinamikas sarežģītībā un faktoros, kas veicina šīs pārmaiņas. Saruna arī izgaismo minimālās algas izmaiņu plašāku ietekmi uz ienākumu nevienlīdzību un dzimumu līdztiesību.
Aplādes epizode

Eurofound regulāri sniedz atjauninājumus par atalgojumu ES, tostarp ikgadēju pētījumu par to, kā minimālās algas likmes ir attīstījušās visā ES (kā arī Norvēģijā), pārskatot, kā nacionālās valdības un sociālie partneri iesaistās jaunu likmju noteikšanā. Aģentūra arī aplūko iztikas minimuma algas jēdzienu, kas vērsts uz to, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm pienācīgu dzīves līmeni un sociālo līdzdalību, reaģējot uz ienākumu nepietiekamību daudzām strādājošām mājsaimniecībām, kas paļaujas uz esošajām valsts minimālās algas likmēm.

Minimālās algas attīstība

Eurofound ikgadējā minimālās algas pārskatā 2026 . gadam sniedz datus par būtisko progresu valsts minimālās algas jomā pēdējā desmitgadē, kur minimālās algas parasti ir pārspējušas inflāciju un vidējās algas lielākajā daļā valstu ir pieaugušas. Eurofound publicē minimālās algas valstu profilu kopumu, kas sniedz detalizētu fona informāciju par to, kā minimālās algas tiek noteiktas un regulētas ES un Norvēģijā.

Agrākā pētījumā par atalgojumu Eiropā 21. gadsimtā Eurofound izpētīja hipotētiskas minimālās algas scenārija sekas, kas tiek koordinēta ES līmenī un noteikta 60% no valsts vidējās algas.

Pētījuma ziņojums: Pay in Europe in the 21st century

Minimālā alga pret iztikas algu

Saistīts, bet atšķirīgs jēdziens ar nacionālo minimālo algu ir iztikas alga, kas ir alga, kas paredzēta, lai nodrošinātu pamata, bet pieņemamu dzīves līmeni tās pelnītājam (un dažos gadījumos arī mājsaimniecības apgādājamajiem). Dzīves algas kampaņas parasti ir brīvprātīgas un balstās uz interešu grupu, arodbiedrību un darba devēju sadarbību. Šīs kampaņas var pildīt gan aizstāvības lomu (Īrijā), gan akreditācijas lomu (Apvienotajā Karalistē), kur organizācijas tiek oficiāli akreditētas kā iztikas algas darba devēji. Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra noteiktajiem taisnīgas algas noteikumiem, Eurofound pētījums cenšas sniegt politikas veidotājiem praktisku ceļvedi par iztikas algas jēdzienu.

COVID-19 ietekme uz zemu algu saņēmējiem

Pastāvīgās minimālās algas diskusijas, visticamāk, ietekmēs COVID-19 pandēmija un tās sekas, jo daudzi darbinieki, kas pandēmijas laikā sniedza būtiskus pakalpojumus, bija tie, kas atradās zemākajā atalgojuma slānī, kamēr citi zemu atalgojuma darbinieki bija pirmie, kurus skāra bezdarbs. Eurofound e-aptauja "Dzīvošana un darbs ES" dokumentē Eiropas respondentu situāciju un viņu bažas pēc pandēmijas, tostarp tiem, kuriem ir zemi ienākumi un kuri cīnās par izdzīvošanu pieaugošo dzīves izmaksu dēļ. Minimālās algas varētu spēlēt politisku lomu ienākumu stabilizēšanā.

Lielākajai daļai ES dalībvalstu ir ieviesta nacionālā (statutārā) minimālā alga, lai gan tās līmenis, pielāgošanas mehānismi un aptvērums atšķiras. Austrijā, Dānijā, Somijā, Itālijā un Zviedrijā minimālās algas ir noteiktas kolektīvajos līgumos.

Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas tika pasludināts 2017. gadā, nosaka ES apņemšanos nodrošināt taisnīgu atalgojumu strādniekiem. Tas ietver adekvātu algu nodrošināšanu darbiniekiem, lai viņi un viņu ģimenes varētu dzīvot cienīgu dzīves līmeni, zemas kvalifikācijas un jauno darbinieku spēju aizsardzību atrast darbu, vienlaikus padarot darbu finansiāli pievilcīgu. Pīlāra īstenošanas rīcības plāns, kas publicēts 2021. gada martā, ir pavēris ceļu ES minimālās algas reformu iniciatīvai.

2020. gada 28. oktobrī Komisija iesniedza priekšlikumu ES direktīvai par pietiekamu minimālo algu. Tam sekoja politiska vienošanās starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm 2022. gada 7. jūnijā. Minimālās algas direktīva tika pieņemta 2022. gada oktobrī. Tās mērķis ir uzlabot dzīves līmeni, lai panāktu augšupejošu konverģenci un samazinātu darba vietu nabadzību, algu nevienlīdzību un dzimumu atalgojuma plaisu. Dalībvalstīm bija jāpārvērš direktīva nacionālajā likumā līdz 2024. gada novembrim (17. pants). 2023. gadā Dānija lūdza ES Tiesas (C-19/23) pilnībā vai alternatīvi daļēji atcelt direktīvu. 2025. gada 11. novembrī EST pieņēma lēmumu, apstiprinot tās juridisko derīgumu, ar nosacījumu, ka tā daļēji tiks atcelta.

Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Carlos Vacas‑Soriano

Senior research manager
Employment research

Carlos Vacas Soriano ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound nodarbinātības nodaļā. Viņš strādā ar tēmām, kas saistītas ar algu un ienākumu nevienlīdzību, minimālo algu, zemu atalgojumu, darba kvalitāti, pagaidu nodarbinātību un segmentāciju, kā arī darba kvalitāti. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja kā makroekonomikas analītiķis Eiropas Komisijā un kā pētnieks Eiropas darba tirgos Spānijas Centrālajā bankā. Viņam ir maģistra grāds Eiropas ekonomikas studijās Eiropas koledžā Brigē un doktora grāds darba ekonomikā Salamankas Universitātē (Doctor Europaeus).

Christine Aumayr-Pintar

Senior research manager
Working life research

Kristīne Aumaira-Pintara ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Viņa koordinē Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un darba attiecībām un pārrauga Eurofound korespondentu tīklu (NEC). Viņas primārā pētniecības pieredze, kas aplūkota no salīdzinoša ES mēroga viedokļa, koncentrējas uz minimālo algu, kolektīvi apspriestu darba samaksu un vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece uzņēmumā Joanneum Research Austrijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jönköpingā.

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies