&w=3840&q=90)
Darba attiecības
Arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valsts iestādēm ir sava loma darba attiecību pārvaldībā. Tās ir savstarpēji saistītas sistēmas daļas, kas darbojas Eiropas, valstu, nozaru, reģionālā un uzņēmumu līmenī. Pēdējos gados, attīstoties tehnoloģijām un darba formām pastāvīgi mainīgā ekonomiskajā vidē, darba attiecību sistēmas ir saskārušās ar kritiskiem izaicinājumiem.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Minimālās algas 2026. gadā: gada pārskats
Minimālās algas noteikšana visā ES ir kļuvusi par arvien dinamiskāku un cieši uzraudzītu politikas jomu, ko veidojusi ES Minimālās algas direktīvas transponēšana un desmit gadu ilgs ilgstošs likumīgo likmju reālais pieaugums. Šis ziņojums analizē algu noteikšanas diskusijas, kas notika dalībvalstīs un Norvēģijā 2025. gadā, koncentrējoties uz valstīm ar un bez nacionālās minimālās algas, minimālās algas un kolektīvo sarunu mijiedarbību zemu apmaksātās nozarēs, kā arī indikatīvo atsauces vērtību pieaugošo lomu nacionālo lēmumu veidošanā.Darba devēju organizāciju un arodbiedrību iesaiste Eiropas semestrī 2024.–2025. gadā
Šajā ziņojumā tiek analizēta arodbiedrību un darba devēju organizāciju loma vidēja termiņa fiskālās struktūras plānu un 2025. gada ikgadējo progresu ziņojumu veidošanā. Tajā analizēta sociālo partneru iesaiste nacionālā līmenī ar valdībām, kā arī viņu sadarbība ar Eiropas Komisiju faktu vākšanas misijās, valstu ziņojumos un valstu specifiskos ieteikumos, kā arī novērtēta viņu līdzdalība plašākā Eiropas semestrī, tostarp jaunajā sociālās konverģences ietvarā.Nacionālā minimālā alga ES: politikas virzīta izaugsme, turpmāka konverģence un tuvums sarunām par algām
Pēdējā gada laikā valsts minimālās algas visā ES, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, turpina mazināt reģionālās atšķirības. ES minimālās algas direktīva ir kļuvusi par nozīmīgu minimālās algas paaugstināšanas virzītājspēku daudzās valstīs, pārsniedzot inflācijas līmeni un pieaugot ātrāk nekā kolektīvi vienotie algu grīdi daudzās zemu apmaksātās nozarēs.Vairāk nekā 40 gadu laikā Eurofound ir kļuvis par galveno kompetences centru darba attiecību tendenču uzraudzībai un analīzei. Tas ietver saikni starp Eiropas un valstu līmeņa sociālo dialogu. Pamatojoties uz Eurofound korespondentu tīkla zināšanām ES dalībvalstīs un Norvēģijā, tas ir apkopojis norises visās dalībvalstīs un ES kopumā.
Eurofound ir sagatavojis virkni salīdzinošu analīžu, rakstu un gadījumu izpētes visā ES un Norvēģijā darba attiecību jomā, kā arī regulāri atjauninātas datubāzes par saistītiem tematiem.
Pētījumi kartē un apspriež galvenās dimensijas un rādītājus, kas attiecas uz darba attiecību sistēmām Eiropā 21. gadsimtā. Vēl viens pētījuma virziens aplūko, kā sociālie partneri ES un Norvēģijā ir izpētījuši jaunas tēmas, rīkus un inovatīvas pieejas, lai reaģētu uz daudzām jaunām politiskām, juridiskām un sociālām problēmām, kas radušās pēdējos gados.
Darba samaksa un darba laiks joprojām ir ļoti svarīgas jomas, un tās tiek pārskatītas katru gadu. Viena no nesen atjauninātās darba samaksas sadaļām ir vērsta uz likumā noteikto minimālās algas līmeni visā ES, bet otra – darba koplīguma slēgšanas sarunām.
Kopš 2006. gada Eurofound saskaņā ar Eiropas Komisijas pilnvarojumu veic pētījumus par Eiropas nozaru sociālo partneru organizāciju pārstāvību. Šie pētījumi ir izstrādāti, lai sniegtu pamatinformāciju, kas nepieciešama Eiropas nozaru sociālā dialoga komiteju izveidei un darbībai.
Šajā kontekstā Eiropas Komisija 2015. gadā uzsāka "jaunu sākumu" Eiropas sociālajam dialogam. Komisija, Eiropas Savienības Padome un sociālie partneri 2016. gada jūnija kopīgā paziņojumā uzsvēra tās būtisko nozīmi ES nodarbinātības un sociālās politikas veidošanā.
Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena 2023. gada septembrī paziņoja par sociālo partneru samitu ar Eiropas sociālajiem partneriem Valherasē 2024. gadā, lai risinātu darbaspēka un prasmju trūkuma problēmu, atkārtojot samitu par sociālo dialogu tajā pašā vietā pirms gandrīz 40 gadiem. 2025. gada martā Komisija un starpnozaru sociālie partneri parakstīja kopīgu paktu par Eiropas sociālā dialoga stiprināšanu. Tas balstās uz 2024. gada Val hercogienes sociālo partneru deklarāciju.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
24 October 2023
Working time in 2021–2022
The most important changes in the regulation of working time in Europe in 2021 and 2022 were related to the transposition of two European directives: the Work–life Balance Directive and the Transparent and Predictable Working Conditions Directive. The reduction of working time and more specifically the four-day working week have been increasingly debated in many EU Member States. In 2022, the average collectively agreed working week in the EU stood at 38.1 hours. Of the sectors analysed, agreed working hours were shortest in public administration, at around 37.7 hours – still longer than the overall average – and longest in the retail sector, at 38.5 hours. The average collectively agreed paid annual leave entitlement stood at 24.3 days in the EU, and was higher in the Member States that were part of the EU prior to its 2004 enlargement (EU14), at 25.3 days, than in the other Member States, at only 20.9 days. If working collectively agreed hours, full-time workers in the EU27 would have worked, on average, 1,726 hours in 2022, with an average of 1,698 hours in the EU14 and 1,822 hours in the other Member States.
29 June 2023
Minimum wages in 2023: Annual review
The 2023 annual review of minimum wages was prepared in the context of unprecedented inflation across Europe. While this led to hefty increases in nominal wage rates in many countries, it was in many cases not enough to maintain workers’ purchasing power. Based on developments over the last decade, this report shows that, overall, minimum wage earners in nearly all countries saw their purchasing power rising, the gap between their wages and average wages narrowing, and to some degree growth exceeding labour productivity development. Despite the short-term losses in real terms, these longer-term gains did not disappear in 2023. Even in the context of rising inflation, the processes of wage setting did not change substantially. But the early impacts of the EU directive on adequate minimum wages are noticeable, with more countries electing to use the international ‘indicative reference values’ mentioned in the directive – 50% of the average or 60% of the median wage – when determining their targets for new levels. This year’s report presents, for the first time, an in-depth insight into net minimum wages for single adults, through the EUROMOD tax–benefit microsimulation model, while presenting the latest research findings on minimum wages, published during 2022.
30 August 2022
Moving with the times: Emerging practices and provisions in collective bargaining
This report analyses recent developments and emerging practices in collective bargaining processes and outcomes, mainly in the private sector. The report covers collective bargaining systems in 10 EU Member States and is based on cases identified through interviews with key stakeholders and negotiating parties at national level. It analyses the effects of the COVID-19 pandemic and the subsequent economic and social crisis on collective bargaining dynamics and collective agreements. It also investigates practices and innovations that have emerged in response to structural drivers such as technological change, decarbonisation and climate-neutrality policies, and workforce ageing. It assesses the capacity of collective bargaining systems to adapt to structural changes in work, production and the labour market as well as medium-term trends.
10 December 2021
Social partners going digital: Using digital tools and adapting social dialogue processes
Digital transformation is changing the world of work. This report looks at how social partners – the actors involved in the regulation of employment relationships – are increasingly adopting technological solutions to improve the services that they provide to their members and facilitate collective bargaining processes. Technological tools offer social partners the opportunity to enhance consultation, engage with their members through digitised processes, improve services and increase networking activities, as well as addressing the issue of membership decline. The findings of this report show that the extent to which the social partners use digital technologies varies greatly across the EU Member States, Norway and the United Kingdom. Provisions in collective agreements on several aspects of digitalisation have been identified in about half of the countries. Through these provisions, social partners encourage their members to boost training on digital skills, ensure fair and safe working conditions and take account of data protection and employee monitoring practices. The European social partners’ autonomous framework agreement on digitalisation has provided inspiration to national-level organisations, and follow-up actions in this regard have the potential to greatly benefit their members.
11 December 2020
Industrial relations: Developments 2015–2019
As part of its mandate to promote dialogue between management and labour, Eurofound has monitored and analysed developments in industrial relations systems at EU level and in EU Member States for over 40 years. This flagship report is based on the work done in this context during the last programming period (2015–2019). It draws on the extensive monitoring of industrial relations systems and social dialogue carried out by Eurofound on an ongoing basis. The overall aim of the report is to assist policymakers and industrial relations actors both to understand the challenges facing social dialogue and to identify possible ways to contribute to balanced and well-functioning industrial relations systems going forward.
10 September 2020
Capacity building for effective social dialogue in the European Union
The aim of this report is to add to the discussion on how Eurofound can contribute to supporting capacity building of social partners for effective social dialogue. The report includes a review by Eurofound aimed at identifying the capacity-building needs and initiatives of social partners in relation to national frameworks for autonomous collective bargaining, involvement in European social dialogue and the European Semester, and the development of membership and services for members. It also includes the results from stakeholder consultations and two exchange seminars held in 2019, along with a set of policy pointers for further discussion.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Victoria Cojocariu
Research officerVictoria Cojocariu ir Eurofound Darba dzīves nodaļas reprezentativitātes pētījumu pētniece. Viņa ir atbildīga par Eurofound valstu korespondentu ieguldījumu pētniecībā pārvaldību, kvalitātes kontroli, kā arī piedalās pārskata ziņojumu sagatavošanā nozaru reprezentativitātes pētījumiem un datu veidošanā Eiropas sociālo partneru datubāzei. Pirms pievienošanās Eurofound 2019. gadā Viktorija strādāja par programmas koordinatoru Atvērtās sabiedrības fondā Rumānijā un par pētnieci Publiskās inovācijas centrā Bukarestē, sniedzot ieguldījumu valsts un starptautiskos pētniecības projektos migrācijas, izglītības, trešo valstu valstspiederīgo piekļuves darba tirgum, kā arī cilvēktiesību jomā. Viņai ir bakalaura un maģistra grāds socioloģijā.
Mária Sedláková
Research officerMária Sedláková ir Eurofound Darba dzīves nodaļas pētniece. Viņa ir atbildīga par pārskata ziņojumu sagatavošanu nozaru reprezentativitātes pētījumiem, valstu ziņojumu par darba attiecībām, sociālo dialogu un darba dzīvi pārvaldību un kvalitātes kontroli, kā arī projekta izstrādi par darba koplīguma slēgšanas sarunām ārpus atalgojuma. Pirms pievienošanās Eurofound viņa strādāja par tehniskās pētniecības speciālistu Starptautiskās Darba organizācijas Pārvaldības un trīspusējā departamentā Ženēvā, izstrādājot 2022. gada sociālā dialoga pamatziņojumu. Viņa strādāja arī par pētnieci Centrāleiropas Darba pētījumu institūtā Bratislavā (2013–2020), koncentrējoties uz sociālo dialogu, darba koplīguma slēgšanas sarunām, darba apstākļiem un darba socioloģiju. Marija ir ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju salīdzinošajā Eiropas politikā Centrāleiropas Universitātē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
