&w=3840&q=90)
Reprezentativitāte
Pārstāvniecība ir termins, ko Eiropas Komisija izmanto, nosakot likumīgos sociālā dialoga dalībniekus, kas paredzēts Eiropas Savienības darbības līguma (LSD) 154./155. pantā. Lai kvalificētos, organizācijām jābūt saistītām ar konkrētiem sektoriem vai kategorijām, jābūt organizētām Eiropas līmenī, jābūt atzītām biedru organizācijām, kas ir neatņemama dalībvalsts sociālās partnerības struktūras sastāvdaļa ar spēju slēgt vienošanās, kā arī atbilstošas struktūras, lai nodrošinātu efektīvu dalību konsultāciju procesos.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvība: Dzelzceļa sektors
Šis pētījums sniedz informāciju, kas ļauj novērtēt Eiropas sektoru sociālā dialoga komitejas dalībnieku pārstāvniecību dzelzceļa sektorā.Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvniecība: Personīgie pakalpojumi – Matu un skaistumkopšanas sektors – 2026
Šis pētījums sniedz informāciju, kas ļauj novērtēt Eiropas sektora sociālā dialoga komitejas dalībnieku pārstāvniecību personīgo pakalpojumu sektorā.Representativeness of the European social partner organisations: Commerce sector – 2026
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the commerce sector.Eurofound veic pētījumus par Eiropas nozaru sociālo partneru organizāciju pārstāvniecību, saskaņā ar pieprasījumu, ko tā saņēma no Komisijas 2006. gadā.
Šie pārstāvniecības pētījumi tiek veikti vairākās nozarēs un ir paredzēti, lai sniegtu pamatinformāciju Eiropas nozaru sociālā dialoga komiteju izveidei un darbībai. Pētījuma mērķis ir identificēt attiecīgās nacionālās un Eiropas sociālo partneru organizācijas katrā sektorā rūpniecisko attiecību jomā ES dalībvalstīs.
Desmit gadus pēc šo pētījumu veikšanas Eurofound analizēja Eiropas reprezentativitātes jēdzienu, pārskatot galvenos elementus, piemēram, vēlēšanu panākumus, organizācijas stiprumu biedru līmenī un spēju sarunāties. Analīze var veicināt diskusiju par to, vai Eurofound metodoloģijas elementi reprezentativitātes pētījumos ir jāpielāgo.
ES līmenī Eiropas Komisija pirmo reizi definēja pārstāvniecības jēdzienu 1993. gadā, skaidrāk definējot to 1998. gadā savā lēmumā 98/500/EK par Nozaru dialoga komiteju izveidi. Pārstāvniecība veido pamatu, lai Eiropas sociālo partneru organizācijas tiktu iekļautas to organizāciju sarakstā, kuras Komisija konsultē, kā noteikts TFEU 154. pantā, un lai nodrošinātu juridiski saistošu to līgumu īstenošanu, kā noteikts TFEU 155. pantā. Pārstāvniecība leģitimizē to lomu un efektīvu dalību Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejās. Tas ir arī par spēju sarunāties, kas ir būtiski sarunās, kas noved pie vienošanās īstenošanas ar Padomes lēmumu.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
13 December 2024
Representativeness of the European social partner organisations: Extractive industries sector
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the extractive industries sector. Their relative representativeness legitimises their right to be consulted, their role and effective participation in the European sectoral social dialogue, and their capacity to negotiate agreements. The aim of Eurofound’s studies on representativeness is to identify the relevant national and European social partner organisations in the EU Member States. This study assesses the representativeness of IndustriAll Europe, representing trade unions in the extractive industries sector, and Euracoal, Euromines, IMA-Europe, Aggregates Europe – UEPG, and APEP, representing the employers and companies, in the European sectoral social dialogue committee for extractive industries.
9 November 2023
Representativeness of the social partners in European cross-industry social dialogue
This study provides information to allow for an assessment of the representativeness of the national and supranational social partners at cross-industry level in the EU. Their relative representativeness legitimises their right to be consulted, their role and effective participation in the European cross-industry social dialogue, and their capacity to negotiate agreements. The aim of Eurofound’s representativeness studies is to identify the relevant national and European social partner organisations in the field of industrial relations in selected sectors in the EU Member States. This study identified ETUC, BusinessEurope, SMEunited and SGI Europe as the most representative social partner organisations at cross-industry level in the EU.
23 November 2022
Representativeness of the European social partner organisations: Food and drinks sector
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the Food and drink sector. Their relative representativeness legitimises their right to be consulted, their role and effective participation in the European sectoral social dialogue and their capacity to negotiate agreements. The aim of Eurofound’s studies on representativeness is to identify the relevant national and European social partner organisations in the field of industrial relations in the EU Member States. This study identifies EFFAT – representing employees – and FoodDrinkEurope – representing employers – as the representative European-level social partner organisations in the food and drink sector.
27 October 2021
Representativeness of the European social partner organisations: Live performance sector
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the live performance sector. Their relative representativeness legitimises their right to be consulted, their role and effective participation in the European sectoral social dialogue and their capacity to negotiate agreements. The aim of Eurofound’s studies on representativeness is to identify the relevant national and European social partner organisations in the EU Member States. This study identified EURO-MEI, FIA and FIM – representing employees – and PEARLE* – representing employers – as the representative European-level social partner organisations in the live performance sector.
20 October 2021
Representativeness of the European social partner organisations: Audiovisual sector
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the audiovisual sector. Their relative representativeness legitimises their right to be consulted, their role and effective participation in the European sectoral social dialogue and their capacity to negotiate agreements. The aim of Eurofound’s studies on representativeness is to identify the relevant national and European social partner organisations in the field of industrial relations in the EU Member States. This study identifies EURO-MEI, EFJ, FIA and FIM – representing employees – and ACT, AER, CEPI, the EBU and the FIAPF – representing employers – as the representative European-level social partner organisations in the audiovisual sector.
9 December 2021
Industrial relations landscape in Europe
This report analyses and compares the industrial relations landscape in several sectors and activities that form a public service cluster across the 27 EU Member States and the UK – altogether employing over 57 million workers and representing 25% of the total workforce in the economy. It is based on Eurofound’s representativeness studies on the central government administration (CGA), education, human health, local and regional government (LRG), and social services sectors. The landscape includes over 500 national trade unions and around 400 employer organisations across the public services sectors, with the highest numbers of trade unions and employer organisations found in the human health sector. The aim of the study is to contribute to a better understanding of the overall industrial relations landscape of employer and union organisations in a number of sectors, while helping social partners in these sectors to further strengthen their social dialogue and build capacity.
6 December 2019
European sectoral social dialogue: Facts and figures
European sectoral social dialogue plays an important role in promoting dialogue between the social partners in industrial sectors at European level. There are currently 43 European sectoral social dialogue committees that bring together the social partners from the EU Member States – representatives of trade unions and employer organisations – to engage in dialogue on behalf of specific sectors. This research report provides facts and figures on sectoral diversity, social partner organisations, and representativeness at EU, Member State and sectoral levels.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Carla Blanco Ameneiros
Temporary research support officerCarla Blanco Ameneiros ir pagaidu pētniecības atbalsta darbiniece Eurofound Darba dzīves nodaļā, sniedzot ieguldījumu rūpniecisko attiecību un sociālā dialoga pētījumos, īpaši Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvniecībā. Pirms šī amata viņas pētījumi bija vērsti uz darba laika samazināšanu un tā ietekmi uz darba apstākļiem un produktivitāti, kā arī elastīgiem darba režīmiem un platformu aprūpes darbu. Pirms pievienošanās Eurofound viņa bija pētniecības asistente Pablo de Olavide Universitātē, pētot ilgtermiņa aprūpes darbiniekus un attieksmi pret sociālās aprūpes sistēmu. Viņai ir maģistra grāds Eiropas starpdisciplinārajos pētījumos, specializējoties ES sabiedriskajās lietās un politikā, no Eiropas koledžas, kā arī kopīgs grāds socioloģijā un politikas zinātnē no Pablo de Olavide Universitātes.
Angelina Atanasova
Research support officerAngelina Atanasova ir pētniecības atbalsta darbiniece Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņas pašreizējās pētniecības tēmas ietver sociālo dialogu un darba attiecības, kā arī invaliditātes tiesības un personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū. Pirms pievienošanās Eurofound 2024. gadā viņa desmit gadus strādāja pie politikas pētījumiem Briselē, bija pētniece Eiropas Sociālajā observatorijā, pētniece KU Leuven Juridiskajā fakultātē un politikas konsultante vienlīdzības un antidiskriminācijas jautājumos Open Society European Policy Institute. Viņai ir doktora grāds ES tiesībās un socioloģijā no KU Leuven un maģistra grāds sabiedriskajā politikā no Centrāleiropas universitātes. Viņas galvenās pētniecības intereses ir invaliditātes tiesības, vienlīdzība, sociālā iekļaušana un sociālais dialogs.
Felix Appler
Research support officerFelikss Aplers ir pētniecības atbalsta speciālists Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņa darbs koncentrējas uz rūpnieciskajām attiecībām, minimālo algu un ar šīm tēmām saistītām būvniecības datubāzēm. Iepriekš viņš strādāja Vācijas Federālajā statistikas birojā (Destatis) un Pasaules bankā Austrumāfrikā, veicot mājsaimniecību aptaujas un pētījumus par darba tirgiem un nabadzību. Feliksam ir maģistra grāds ekonomikā no Bonnas Universitātes.
Victoria Cojocariu
Research officerViktorija Kojokariu ir pētniece Eurofound Darba dzīves nodaļā, strādājot pie sociālā dialoga un darba attiecībām. Viņa ir plaši iesaistīta pārstāvniecības pētījumos, ko Eurofound veic, lai atbalstītu Eiropas sociālo dialogu, kā arī pētījumos par sociālo partneru lomu nacionālā un Eiropas līmenī un kolektīvās līgumslēgšanas praksēm. Viņas pētniecības intereses ietver digitalizāciju, darba organizāciju un darba vietas praksi. Kopš 2025. gada Viktorija pārvalda ES PolicyWatch datubāzi. Pirms pievienošanās Eurofound 2019. gadā Viktorija bija pētniece Bukarestes Sabiedriskās inovācijas centrā un Atvērtās sabiedrības fondā Rumānijā, piedaloties nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos migrācijas, izglītības, trešo valstu pilsoņu piekļuves darba tirgum un cilvēktiesību jomā. Viņai ir socioloģijas bakalaura un maģistra grādi.
Tina Weber
Senior research managerTina Vēbera ir vecākā pētniecības vadītāja Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņas darbs ir koncentrējies uz darbaspēka trūkumu, hibrīda darba un 'vienmēr ieslēgtas' kultūras ietekmi, kā arī tiesībām uz atslēgšanos, darba apstākļiem un sociālās aizsardzības pasākumiem pašnodarbinātajiem, kā arī abu pāreju ietekmi uz nodarbinātību, darba apstākļiem un darba attiecībām. Viņa ir atbildīga par pētījumiem, kas novērtē Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvniecību. Viņa ir veikusi arī pētījumus par Eiropas Darba padomēm un rūpniecisko attiecību un sociālā dialoga attīstību Eiropas Savienībā. Pirms pievienošanās Eurofound 2019. gadā viņa strādāja privātā pētniecības institūtā, galvenokārt veicot ietekmes novērtējumus un ES darba tiesību un darba tirgus politikas izvērtējumus. Tina ir ieguvusi politikas zinātņu doktora grādu Edinburgas Universitātē, koncentrējoties uz nacionālo arodbiedrību un darba devēju organizāciju lomu Eiropas sociālajā dialogā.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
