Vieta pie galda, bet kas lemj? Sociālie partneri valsts nodarbinātības un sociālās drošības institūciju pārvaldībā

Lielākajā daļā ES dalībvalstu un Norvēģijā darba devēju un arodbiedrību pārstāvji zināmā mērā piedalās to institūciju pārvaldībā, kas sniedz nodarbinātības pakalpojumus un ar nodarbinātību saistītus labumus. Eurofound projekts ir analizējis sociālo partneru lomu šo institūciju pārvaldībā, balstoties uz Eurofound korespondentu tīkla ieguldījumu un arodbiedrību, darba devēju organizāciju, kā arī PES un SSI vadības viedokļiem. Šajā rakstā ir sniegti daži sākotnējie secinājumi.

PES un SSI skaits katrā valstī Eiropā atšķiras, atspoguļojot nacionālo labklājības struktūru daudzveidību. Lielākajā daļā valstu PES sastāv no vienas centralizētas nacionālas institūcijas, parasti ar reģionālām vai vietējām pārvaldēm. Somija ir vienīgā valsts, kurā nav centrālas PES institūcijas; nodarbinātības pakalpojumus pilnībā nodrošina pašvaldības vietējā līmenī pēc iepriekšējo nacionālo Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības (TE) biroju likvidēšanas 2025. gada janvārī. Beļģija un Francija arī ir atšķirīgas, jo katrā ir četri dažādi PES. Beļģijas gadījumā tas ir valsts reģionālās struktūras rezultāts – pa vienam PES katrai Flandrijai (Flandrijas Valsts nodarbinātības dienests un profesionālās apmācības aģentūra, VDAB), Valonijai (Forem), Briselei (Actiris) un vāciski runājošajai kopienai (Vāciski runājošās kopienas nodarbinātības birojs, ADG). Francijā četras institūcijas (valsts (l'É tat), Afpa, France Travail un Unédic) aptver dažādas valsts PES kodolteritorijas.

Attiecībā uz SSI – institūcijām, kas atbild par pabalstiem, kas tieši saistīti ar nodarbinātību – aina ir daudzveidīgāka. Sešpadsmit no 28 valstīm ir viens SSI, un 9 ir divi šādi orgāni, sadalot atbildību par dažādiem pabalstiem (piemēram, bezdarba pabalstiem un pensijām) vairumā gadījumu. Somijā un Vācijā ir trīs SSI, pa vienam katrai sociālās drošības nozarei, kamēr Francijā ir četri (ar atsevišķām iestādēm bezdarba apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai, ģimenes pabalstiem un nozares specifiskai shēmai).

Lielākajā daļā valstu sociālo partneru iesaiste dažādās pārvaldības institūcijās PES un SSI ietvaros ir formāli nostiprināta likumdošanā vai dibināšanas noteikumos. Somijā, Īrijā, Nīderlandē un Norvēģijā viņu loma abās institūcijās ir neformāla (t.i., nav noteikta likumdošanā). Maltā viņu loma ir neformāla PES, bet formāla SSI; Zviedrijā tā ir pretēja: formāla PES un neformāla SSI. Dažās dalībvalstīs sociālo partneru iesaiste vispār nav; Itālijā tas attiecas uz PES, kamēr Ungārijā un Latvijā sociālajiem partneriem nav lomas ne PES, ne SSI.

Runājot par sociālo partneru iesaisti PES un SSI pārvaldībā un to lomas apjomu, dažādība starp valstīm paplašinās. Viņu lomu var iedalīt četros galvenajos veidos: aktīvs līdzvadītājs, uzraudzības, konsultatīvais vai vispār neviens.

Austrijas, Beļģijas, Igaunijas un Vācijas PES sociālie partneri ir līdzlēmējpieņēmēji ar likumīgām pilnvarām trīspusējās institūcijās pār stratēģiskajām prioritātēm, budžetiem, resursu sadali un organizatorisko personālu. Tas attiecas uz Austrijas Federālo nodarbinātības dienestu (AMS), kuru vada stingri formalizēta trīspusēja administratīvā padome federālā un reģionālā līmenī. Vācijas Federālā nodarbinātības aģentūra (BA) darbojas kā pašpārvaldes valsts iestāde, kuru uzrauga trīspusēja valdes locekļu padome ar vienlīdzīgu darba devēju, darbinieku un valsts iestāžu pārstāvību. Šī padome apstiprina BA biznesa politiku, stratēģisko virzienu un budžetu. Beļģijā PES pārvaldība ir reģionalizēta, un sociālie partneri kopīgi vada Flandrijas VDAB, Valonijas Forem, Briseles Actiris un vāciski runājošā reģiona ADG direktoru padomēs. Piemēram, flāmu likumdošana prasa vismaz pusi darba devēju un darbinieku pārstāvju, lai apstiprinātu jebkādus valdes lēmumus.

Vēl piecās valstīs sociālajiem partneriem ir uzraudzības loma PES pārvaldībā. Piemēram, Spānijā Valsts Valsts nodarbinātības dienesta (SEPE) ģenerālpadome iekļauj sociālos partnerus stratēģiskajā plānošanā, arodbiedrības raksturo savu ietekmi galvenokārt kā uzraudzības un informatīvu, bet bez tiešām vadības funkcijām. Horvātija ir līdzīga, kur sociālie partneri darbojas Horvātijas Nodarbinātības dienesta (HZZ) vadības padomē un piedalās budžeta pārskatos un politikas uzraudzībā. Francijā sociālie partneri nodrošina stratēģisko uzraudzību un politikas izvērtēšanu trim no četriem PES (valsts, Afpa un Francijas Travail) un ir iesaistīti kā Unédic līdzvadītāji.

Lielākais valstu skaits – 15 – ziņo, ka sociālajiem partneriem ir konsultatīva loma PES pārvaldības struktūrā. Tas ir, piemēram, Lietuvā, kur sociālie partneri piedalās nacionālās PES formālajā trīspusējā un nodarbinātības padomē, sniedzot stratēģiskus padomus un konsultācijas politikas izvērtēšanā. Īrijā, lai gan sociālie partneri nepiedalās nacionālās PES (Intreo) vadībā, viņi tiek konsultēti par tās darbību un lomu caur Darba tirgus konsultatīvo padomi (LMAC). Līdzīgi Dānijā sociālie partneri sniedz padomus darba ministrijai caur nacionālo Darba tirgus padomi (Arbejdsmarkedsrådet), kas ir ārpus nacionālās PES pārvaldības.

Vēl četrās dalībvalstīs sociālie partneri ir izslēgti no PES formālajām pārvaldības struktūrām. Ungārijā tā ir kopš 2015. gada, kad nacionālā PES tika likvidēta. Itālijā PES darbojas kā decentralizēts tīkls pēc Itālijas Nacionālās aktīvās darba politikas aģentūras (ANPAL) likvidēšanas, kas tika likvidēta 2024. gada martā, un tās funkcijas tika nodotas Darba un sociālās politikas ministrijai. Latvijā nav pārvaldes institūcijas aģentūrai, kas darbojas kā PES un kā tiešs Labklājības ministrijas departaments; līdzīga struktūra ir Kiprā, kur PES darbojas kā Darba departamenta daļa Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijā.

Lai gan sociālo partneru lomām PES un SSI visā Eiropā ir vairākas līdzības, pastāv arī atšķirības.

Sešās valstīs sociālie partneri ir iesaistīti SSI pārvaldībā kā līdzvadītāji. Piemēram, Austrijā jumta organizāciju Sociālās apdrošināšanas federācija (DVSV) un individuālos veselības un pensiju fondus pārvalda sociālie partneri. Tas attiecas arī uz Beļģijas Nacionālo veselības un invaliditātes apdrošināšanas institūtu (RIZIV) un Nacionālo nodarbinātības biroju (RVA-ONEM, kas atbild par bezdarbnieka pabalstiem) un Igaunijas veselības apdrošināšanas fondu.

Vēl sešās valstīs sociālajiem partneriem ir uzraudzības loma: piemēram, Bulgārijas Nacionālajā sociālās apdrošināšanas institūtā, kur tie piedalās uzraudzības padomē; Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūta (ZZZS) vadības padomē; un Slovākijas Sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Tikai četrās valstīs sociālajiem partneriem ir konsultatīva loma SSI pārvaldībā, kas ir ievērojami mazāks skaits nekā PES gadījumā. Visos gadījumos viņu dalība ir formāla un parasti balstīta uz likumīgi noteiktām vietām padomēs vai vispārējās padomēs kopā ar valsts pārstāvjiem. Tas attiecas uz Kipru Sociālās apdrošināšanas dienesta (SIS) vārdā; Itālijā ar Nacionālo sociālās drošības institūtu (INSP) un Nacionālo institūtu darba vietas negadījumu apdrošināšanai (INAIL); Portugālē ar Sociālās drošības institūtu (ISS); un Rumānijā ar Nacionālo pensiju fondu (CNPP) un Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu (CNAS).

Sociālo partneru lomas piecu dalībvalstu SSI pārvaldības struktūrās atšķiras atkarībā no iestādes, kas PES gadījumā nepastāv. Piemēram, Vācijas veselības apdrošināšanas sniedzējs GKV-Spitzenverband un nelaimes gadījumu apdrošināšanas sniedzējs Vācijas Sociālā nelaimes gadījumu apdrošināšana (DGUV) darbojas sociālo partneru likumīgās pašpārvaldes ietvaros, savukārt pensiju apdrošināšanas sniedzējam DRV Bund ir uzraudzības institūcija, kurā piedalās sociālie partneri. Unédic un Lauksaimniecības sociālais fonds (MSA) Francijā ir paritāras institūcijas, kuras pilnībā pārvalda sociālie partneri, savukārt valsts pārvaldītajā Nacionālajā veselības fondā (CNAM) un Nacionālajā ģimenes pabalstu fondā (CNAF) tie darbojas kā uzraugi. Somijā sociālie partneri pārvalda Darba ņēmēju kompensācijas centru (TVK), pilda uzraudzības lomu Nodarbinātības fondā un darbojas tikai kā padomdevēji sociālās apdrošināšanas iestādei Kela.

Septiņās dalībvalstīs sociālie partneri ziņo, ka SSI nav vai ir minimāli iesaistīti, kas ir vairāk nekā PES gadījumā. Izņemot Ungāriju un Latviju, kur sociālajiem partneriem nav lomas PES pārvaldībā, Čehijas Sociālās apdrošināšanas administrācijai (CSSA) un Īrijas Sociālās aizsardzības departamentam arī nav vietas sociālo partneru iesaistei, jo tos pārvalda attiecīgā ministrija. Turklāt Nīderlandes, Zviedrijas un Norvēģijas SSI nav sociālo partneru vietu savās pārvaldības padomēs.

Formāla loma ne vienmēr nozīmē efektīvu ietekmi uz institūciju pārvaldību. Bulgārijas gadījums, kur Nodarbinātības veicināšanas likums juridiski izveido konsultatīvo padomi, lai iekļautu sociālos partnerus PES pārvaldībā, ir ilustratīvs. Šeit nacionālie darba devēju pārstāvji ziņo, ka padome ir bijusi nefunkcionāla, jo tā nav sasaukta vairāk nekā piecus gadus. Līdzīgi Luksemburgā nacionālajai PES ( Nodarbinātības attīstības aģentūrai, ADEM) būtu jāiekļauj uzraudzības komisija ar sociālajiem partneriem kā locekļiem. Tomēr arodbiedrības ziņo, ka komisija ilgstoši ir bijusi neaktīva, kas ir apturējusi tās uzraudzības lomu. Tas pats ir noticis ar PES nodarbinātības komitejām Kiprā. Visi šie piemēri liecina, ka sociālo partneru juridiski nostiprinātā loma negarantē ietekmi uz lēmumiem, kas ietekmē darba tirgu.

Dažādos iesaistes līmeņos sociālie partneri sniedz būtisku pievienoto vērtību PES un SSI pārvaldībā gan savā, gan šo institūciju vadībā. Gadījumos, kad sociālie partneri kopīgi vada institūcijas, gan viņi, gan vadības pārstāvji novērtēja sociālo partneru lomu kā leģitimitātes, konsensa un savstarpēji saskaņotu lēmumu noturības nodrošināšanu. Piemēram, Austrijā sociālie partneri norādīja uz savu lomu kā skaidru piemēru 'dzīvotai' sociālajai partnerībai, saskaņā ar AMS vadību, tāpat kā arodbiedrības un trīs Beļģijas PES vadība.

Tur, kur sociālajiem partneriem ir uzraudzības loma, abas puses savu pievienoto vērtību saskata efektīvā uzraudzībā un uzraudzībā, neskatoties uz sociālo partneru neapmierinātību ar reālo ietekmi. Tas īpaši attiecas uz Poliju , Spāniju un citām valstīm, kur uzraudzības lomu uzsvēra gan sociālie partneri, gan vadība.

Valstīs, kur sociālajiem partneriem ir konsultatīva loma PES pārvaldībā, viņi parasti iestājas par spēcīgāku lomu. Izņēmums ir Zviedrija, kur abas puses ir apmierinātas ar sociālo partneru lomu gan PES, gan SSI un norāda, ka valsts aģentūrām galvenokārt jābūt valsts pārvaldītām, jo sociālajiem partneriem ir instrumenti, piemēram, lobēšana un kolektīvās pārrunas. Vadības skatījums ir līdzīgs, uzskatot sociālos partnerus par 'būtisku atbalsta platformu'. Līdzīgs skatījums tika reģistrēts Norvēģijā, kur sociālie partneri ir apmierināti ar augsta līmeņa politiskajām struktūrām, ko izmanto, lai ietekmētu labklājības valsts institūciju pārvaldību, kamēr vadība uzsvēra savstarpējas uzticības un neformālu attiecību lomu ar sociālajiem partneriem.

Valstīs, kurās nav vai ir minimāla sociālo partneru iesaiste, sociālo partneru paustie viedokļi bija ierobežoti, taču pieejamie viedokļi atspoguļoja sociālo partneru neapmierinātību, īpaši Ungārijas gadījumā. Vadības pārstāvji norādīja uz 'slēptu vērtību', ko varētu sniegt sociālo partneru iekļaušana, taču tā netiek izmantota; sociālo partneru neesamība Īrijas SSI pārvaldībā ir spilgts piemērs.

Iegūtie salīdzinošie pierādījumi ilustrē, kā sociālo partneru iesaiste PES un SSI pārvaldībā Eiropā izpaužas dažādās formās. Neatkarīgi no pieeju daudzveidības, sociālo partneru iekļaušana nav šķērslis valsts institūciju modernizācijai, bet gan leģitimitātes, caurspīdīguma un politikas īstenojamības avots.