Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Tēma
Pēdējoreiz atjaunināts: 14 September 2026

Sociālie partneri

"Sociālie partneri" ir termins, ko Eiropā parasti lieto, lai apzīmētu darba devēju un darba ņēmēju (darba devēju organizāciju un arodbiedrību) pārstāvjus un dažos gadījumos valsts iestādes, kas iesaistās sociālajā dialogā. Termins "Eiropas sociālie partneri" īpaši attiecas uz tām ES līmeņa organizācijām, kas ir iesaistītas Eiropas sociālajā dialogā, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 154. un 155. pantā. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma darba attiecību pārvaldībā, un tie ir galvenie dalībnieki darba attiecību sistēmās. Lielākajā daļā ES dalībvalstu tās veido darba apstākļus un ietekmē sociālo politiku, izmantojot darba koplīgumus vai trīspusēju sociālo dialogu. Tās ir savstarpēji saistītas daļas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā, kas ietver Eiropas, valstu, nozaru, reģionālo (provinču vai vietējo), uzņēmumu un uzņēmumu līmeni.

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

14 September 2026
Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvniecība: Lauksaimniecības sektors – 2026

Šis pētījums sniedz informāciju, kas ļauj novērtēt organizāciju pārstāvniecību, kas iesaistītas Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejā lauksaimniecības sektorā. To relatīvā pārstāvniecība leģitimizē tiesības tikt konsultētām un spēju slēgt vienošanās. Eurofound pētījumu par pārstāvniecību mērķis ir identificēt attiecīgās nacionālās un Eiropas sociālo partneru organizācijas šajā sektorā. Šis pētījums identificē Eiropas Pārtikas, lauksaimniecības un tūrisma arodbiedrību federāciju (EFFAT), kas pārstāv darbiniekus, un Eiropas Savienības profesionālo lauksaimniecības organizāciju darba devēju grupu / Eiropas Savienības profesionālo lauksaimniecības organizāciju komiteju (GEOPA-COPA), kas pārstāv darba devējus, kā vispārstāvošākās Eiropas līmeņa sociālo partneru organizācijas lauksaimniecības sektorā.

Georg Adam+1
Pētījuma ziņojums
31 August 2026
Darba devēju organizāciju un arodbiedrību iesaiste Eiropas semestrī 2024.–2025. gadā
Šajā ziņojumā tiek analizēta arodbiedrību un darba devēju organizāciju loma vidēja termiņa fiskālās struktūras plānu un 2025. gada ikgadējo progresu ziņojumu veidošanā. Tajā analizēta sociālo partneru iesaiste nacionālā līmenī ar valdībām, kā arī viņu sadarbība ar Eiropas Komisiju faktu vākšanas misijās, valstu ziņojumos un valstu specifiskos ieteikumos, kā arī novērtēta viņu līdzdalība plašākā Eiropas semestrī, tostarp jaunajā sociālās konverģences ietvarā.
Peter Kerckhofs
Pētījuma ziņojums
September 2026
Gaidāms
Representativeness of the European social partner organisations: Personal services sector – 2026
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the personal services sector.
Tina Weber
Pētījuma ziņojums

Eurofound izmeklē un ziņo par norisēm attiecībā uz sociālajiem partneriem, un pētījumos tiek pētīts, kā tie ES dalībvalstīs un Norvēģijā ir reaģējuši uz daudzām jaunām politiskām, juridiskām un sociālām problēmām, kas radušās pēdējos gados.

Arodbiedrības

Eurofound sniedz salīdzinošus pētījumus un rakstus par galvenajām Eiropas arodbiedrībām, to dalību, organizatorisko blīvumu, pilnvarām, stratēģijām, to, ko tās piedāvā saviem biedriem, un daudziem citiem to darbības aspektiem.

Darba devēju organizācijas

Ir pieejami salīdzinoši pētījumi un raksti par galvenajām Eiropas darba devēju organizācijām, to dalību, organizatorisko blīvumu, pilnvarām, stratēģijām un citiem to darbības aspektiem.

Iesaistīšanās politikas veidošanā

Eurofound arī aplūko valstu sociālo partneru iesaistīšanos reformu un politikas izstrādē un īstenošanā gan valsts politikas veidošanā, gan Eiropas pusgada kontekstā un valsts reformu programmu izstrādē.

Sociālo partneru loma taisnīgas pārkārtošanās procesā

Eurofound pētījumā tiek pētīta sociālo partneru iesaiste taisnīgā pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Tajā galvenā uzmanība pievērsta to ieguldījumam taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu izstrādē, kas paredzēti, lai aizsargātu neaizsargātus reģionus, kuros ir oglekļietilpīgi vai kuros lielākā daļa nodarbinātības ir atkarīga no fosilā kurināmā. Sociālā dialoga prakses analīze un koplīgumu piemēri parāda sociālo partneru aptverto tematu klāstu.

Politikas reakcija

Eurofound EU PolicyWatch apkopo informāciju par valdības un sociālo partneru reakciju uz Covid-19 pandēmiju, karu Ukrainā un pieaugošo inflāciju, tostarp par sociālo partneru lomu dažādu pasākumu izstrādē un īstenošanā dalībvalstīs.

ES līmeņa nozaru sociālie partneri un pārstāvība

Kopš nozaru sociālā dialoga komiteju izveides 1998. gadā Eiropas nozaru sociālais dialogs ir lēnām attīstījies. Kopš 2018. gada ir 43 šādas komitejas. Kopš 2006. gada Eurofound ir pilnvarots veikt ES līmeņa nozaru sociālo partneru organizāciju pārstāvības pētījumus, lai noteiktu pārstāvības dalībniekus, ar kuriem jāapspriežas. Šie pētījumi ir visplašākais ar nozari saistīto darba devēju organizāciju un arodbiedrību kartējums visā Eiropā. Pētījumos ir arī salīdzināti dažādi veidi, kā sociālo partneru pārstāvība tiek definēta valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī.

LESD atzīst un veicina sociālo partneru lomu ES līmenī un dokumentē ES apņemšanos veicināt dialogu starp sociālajiem partneriem, ievērojot viņu autonomiju. Šo atzīšanu apliecina sociālo partneru daudzgadu darba programmu pieņemšana. Šajās programmās sociālie partneri paši nosaka savas prioritātes un sarunu programmu un lemj par piemērotiem sociālā dialoga instrumentiem.

Gadu gaitā Eiropas iestādes ir arvien vairāk atzinušas ES līmeņa sociālo partneru lomu. Tas atspoguļojas, piemēram, ikgadējā trīspusējā sociālo lietu augstākā līmeņa sanāksmē starp Eiropadomi, Eiropas Komisiju un sociālajiem partneriem, ļaujot sociālajiem partneriem sociālā dialoga ietvaros sniegt ieguldījumu dažādos ES ekonomikas un sociālās pārvaldības komponentos. Galvenās starpnozaru organizācijas, kas pārstāv sociālos partnerus ES līmenī, ir:

  • Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK)

  • Eiropas Uzņēmējdarbības konfederācija (BusinessEurope)

  • Eiropas Amatniecības un MVU asociācija (SMEunited, agrāk UEAPME)

  • Eiropas Darba devēju un uzņēmumu centrs, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus un vispārējas nozīmes pakalpojumus (CEEP),

Sociālajiem partneriem ir nozīmīga loma ES sociālo tiesību aktu izstrādē. Komisijai pirms priekšlikumu iesniegšanas sociālās politikas jomā ir jāapspriežas ar sociālajiem partneriem, izmantojot obligātu divpakāpju apspriešanās procedūru (LESD 154. pants). Turklāt sociālie partneri var risināt sarunas par nolīgumiem, kurus var īstenot vai nu autonomi saskaņā ar valstu praksi, vai arī pēc viņu pieprasījuma īstenot ES līmenī ar Padomes lēmumu (LESD 155. pants). Šajā ziņā ES līmenī īstenotajiem sociālo partneru nolīgumiem ir bijusi nozīmīga loma ES sociālā acquis izstrādē.

Turklāt Eiropas institucionālās struktūras uzskata, ka darba devēji un darba ņēmēji ir būtiski Eiropas pusgada izstrādē, proti, ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas cikls Eiropas Savienībā. Lai gan sociālo partneru loma pusgadā nav skaidri noteikta tiesiskajā regulējumā, to līdzdalība ir atzīta un nostiprināta Regulā (ES) Nr. 1175/2011 par budžeta stāvokļa uzraudzību un ekonomikas politikas uzraudzību un koordināciju. Pārskatītais Eiropas pusgads, kas tika uzsākts 2015. gadā, dod vairāk laika dialogam un sociālo partneru lielākai iesaistei visos līmeņos. 2025. gada martā Komisija un starpnozaru sociālie partneri parakstīja kopīgu paktu par Eiropas sociālā dialoga stiprināšanu. Tas balstās uz 2024. gada Val hercogienes sociālo partneru deklarāciju.

Valsts konteksts

Sociālie partneri ir galvenās ieinteresētās personas, kas var novērtēt politikas vajadzības un sniegt ieguldījumu politikas veidošanā un valsts reformu izstrādē un īstenošanā sociālajā un nodarbinātības jomā. Šī loma un nepieciešamība iesaistīt sociālos partnerus politikas veidošanā ir atzīta Padomes Lēmuma 2018/1215 7. pamatnostādnē par dalībvalstu nodarbinātības politiku, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra 8. principā.

Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Peter Kerckhofs

Senior research manager
Working life research

Peter Kerckhofs ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņa darbs ir vērsts uz sociālo partneru lomu Eiropas pusgadā, kā arī uz valstu ziņošanu par darba attiecību attīstību. Pēterim ir plaša pieredze reprezentativitātes pētījumu metodoloģijas izstrādē, piemērojot Eiropas un valstu reprezentativitātes kritērijus dažādu nozaru specifiskajā kontekstā, vienlaikus uzkrājot padziļinātas zināšanas par darba attiecību vidi dažādās nozarēs. Pēteris ir strādājis arī pie projektiem, kas saistīti ar Eiropas Uzņēmumu padomēm un Eiropas nozaru sociālo dialogu. Pirms pievienošanās Eurofound viņš strādāja par pētnieku ETUI un UCL, kā EMCEF politisko sekretāru un bija KU Leuven sociālo zinātņu fakultātes doktorantūras skolas zinātniskais koordinators. Viņam ir bakalaura grāds sociālajā darbā un maģistra grāds politikas zinātnē KU Leuven un viens starptautisko attiecību grāds UCL, kā arī doktora grāds darba attiecībās Mančestras Universitātē.

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies