&w=3840&q=90)
Sociālie partneri
"Sociālie partneri" ir termins, ko Eiropā parasti lieto, lai apzīmētu vadības un darba ņēmēju (darba devēju organizācijas un arodbiedrības) pārstāvjus, un dažos kontekstos arī valsts iestādes, kas iesaistās sociālajā dialogā. Termins "Eiropas sociālie partneri" īpaši attiecas uz tām organizācijām ES līmenī, kas iesaistītas Eiropas sociālajā dialogā, kā noteikts Eiropas Savienības darbības līguma (TFEU) 154. un 155. pantā. Sociālie partneri spēlē galveno lomu nodarbinātības attiecību pārvaldībā un ir galvenie dalībnieki rūpniecisko attiecību sistēmās. Lielākajā daļā ES dalībvalstu viņi veido darba apstākļus un ietekmē sociālo politiku, vai nu caur kolektīvajām sarunām, vai trīspusēju sociālo dialogu. Tie ir savstarpēji saistītas daļas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā, kas ietver Eiropas, nacionālo, sektoru, reģionālo (provinciju vai vietējo), uzņēmumu un iestāžu līmeni.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvība: Dzelzceļa sektors
Šis pētījums sniedz informāciju, kas ļauj novērtēt Eiropas sektoru sociālā dialoga komitejas dalībnieku pārstāvniecību dzelzceļa sektorā.Vieta pie galda, bet kas lemj? Sociālie partneri valsts nodarbinātības un sociālās drošības institūciju pārvaldībā
Šajā rakstā tiek analizēta arodbiedrību un darba devēju organizāciju iesaiste valsts nodarbinātības pakalpojumu un sociālās drošības institūciju pārvaldībā 27 ES dalībvalstīs un Norvēģijā, kā arī ziņots par to ietekmi, ja tāda ir, šajās institūcijās.Representativeness of the European social partner organisations: Commerce sector – 2026
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the commerce sector.Eurofound pēta un ziņo par attīstību sociālo partneru jomā, kā arī analizē, kā tie ir reaģējuši ES dalībvalstīs un Norvēģijā uz daudziem jauniem politiskiem, juridiskiem un sociāliem izaicinājumiem, kas radušies pēdējos gados.
Līgums atzīst un veicina sociālo partneru lomu ES līmenī un dokumentē ES apņemšanos veicināt dialogu starp sociālajiem partneriem, respektējot viņu autonomiju. Šo atzīšanu ilustrē sociālo partneru daudzgadu darba programmu pieņemšana. Šajās programmās paši sociālie partneri nosaka savas prioritātes un sarunu dienaskārtību, kā arī lemj par piemērotiem sociālā dialoga instrumentiem.
Gadu gaitā Eiropas institūcijas ir arvien vairāk atzinušas ES līmeņa sociālo partneru lomu. Tas atspoguļojas, piemēram, ikgadējā trīspusējā sociālā samita izveidē starp Eiropadomi, Eiropas Komisiju un sociālajiem partneriem, kas ļauj pēdējiem sociālā dialoga kontekstā sniegt ieguldījumu dažādās ES ekonomiskās un sociālās pārvaldības sastāvdaļās. Galvenās starpnozaru organizācijas, kas pārstāv sociālos partnerus ES līmenī, ir:
Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC)
Eiropas Biznesa konfederācija (BusinessEurope)
Eiropas Amatniecības un MVU asociācija (SMEunited, agrāk UEAPME)
Eiropas Darba devēju un uzņēmumu centrs, kas sniedz publiskos pakalpojumus un vispārējās intereses pakalpojumus (CEEP)
Sociālie partneri spēlē nozīmīgu lomu ES sociālās likumdošanas veidošanā. Komisijai pirms priekšlikumu iesniegšanas sociālās politikas jomā jāapspriežas ar sociālajiem partneriem, izmantojot obligātu divpakāpju konsultāciju procedūru (LESD 154. pants). Turklāt sociālie partneri var vienoties par vienošanām, kuras var īstenot vai nu autonomi, saskaņā ar nacionālajām praksēm, vai arī pēc viņu pieprasījuma ES līmenī, izmantojot Padomes lēmumu (LESD 155. pants). Šajā ziņā sociālo partneru vienošanās, kas īstenotas ES līmenī, ir spēlējušas nozīmīgu lomu ES sociālās informācijas izstrādē.
Turklāt Eiropas institucionālās institūcijas uzskata nozares abas puses par būtiskām Eiropas semestra attīstībā – ekonomiskās un fiskālās politikas koordinācijas ciklā ES ietvaros. Lai gan sociālo partneru loma semestrī nav skaidri noteikta likumdošanas ietvarā, viņu līdzdalība ir atzīta un nostiprināta Regulā 1175/2011 par budžeta pozīciju uzraudzību un ekonomisko politiku uzraudzību un koordināciju. Pārveidotais Eiropas semestris, kas uzsākts 2015. gadā, dod vairāk laika dialogam un lielāku sociālo partneru iesaisti visos līmeņos. 2025. gada martā Komisija un starpnozaru sociālie partneri parakstīja kopīgu paktu Eiropas sociālā dialoga stiprināšanai. Tas balstās uz 2024. gada Val Duchesse Sociālo partneru deklarāciju.
Eiropas Komisija: Komisija un sociālie partneri paraksta kopīgu paktu, lai stiprinātu sociālo dialogu Eiropāopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas semestrisopens in new tab
EUR-Lex: Regula (ES) Nr. 1175/2011 par budžeta pozīciju uzraudzības stiprināšanu un ekonomisko politiku uzraudzību un koordinācijuopens in new tab
Eiropas Komisija: Sociālo partneru konsultācijasopens in new tab
BusinessEurope: Eiropas sociālais dialogs – Darba programma 2022.–2024opens in new tab.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
31 March 2025
National-level social governance of the European Semester and the Recovery and Resilience Facility
The Recovery and Resilience Facility (RRF) is integrated into the European Semester framework for economic and social policy coordination. It is the cornerstone of the NextGenerationEU package and provides funds to Member States for the implementation of the reforms and investments in their recovery and resilience plans until the end of 2026.
This report looks at the extent and quality of social partner involvement in the European Semester and in the RRF. It examines the question of how the social partners have been involved in the design and implementation of national recovery and resilience plans and how satisfied they have been with this involvement. It also aims to identify general trends in the implementation of the national plans, with a particular focus on measures in the social policy field. The involvement of the social partners came to the fore with the adoption of a new economic governance framework in April 2024, which introduced national medium-term fiscal-structural plans on which the social partners need to be consulted.
19 July 2023
Supporting regions in the just transition: Role of social partners
This report investigates the involvement of social partners in the just transition to a climate-neutral economy, with a particular focus on the territorial just transition plans. These plans aim to support the regions most negatively affected by the just transition by assisting workers to retrain, relocate and find other jobs, and also support industries that need to phase out fossil fuels or other greenhouse gas-intensive activities. The role and input of the social partners in these plans and their views on the just transition are explored. An analysis of social dialogue practices and examples of collective agreements shows the range of topics covered by the social partners. The report also investigates the role of the energy crisis in the just transition and how it has contributed to delays in the implementation of territorial just transition plans in certain Member States.
10 December 2021
Social partners going digital: Using digital tools and adapting social dialogue processes
Digital transformation is changing the world of work. This report looks at how social partners – the actors involved in the regulation of employment relationships – are increasingly adopting technological solutions to improve the services that they provide to their members and facilitate collective bargaining processes. Technological tools offer social partners the opportunity to enhance consultation, engage with their members through digitised processes, improve services and increase networking activities, as well as addressing the issue of membership decline. The findings of this report show that the extent to which the social partners use digital technologies varies greatly across the EU Member States, Norway and the United Kingdom. Provisions in collective agreements on several aspects of digitalisation have been identified in about half of the countries. Through these provisions, social partners encourage their members to boost training on digital skills, ensure fair and safe working conditions and take account of data protection and employee monitoring practices. The European social partners’ autonomous framework agreement on digitalisation has provided inspiration to national-level organisations, and follow-up actions in this regard have the potential to greatly benefit their members.
9 March 2021
Involvement of social partners in policymaking during the COVID-19 outbreak
Since 2016, Eurofound has closely monitored the involvement of national social partners in policymaking as part of the European Semester cycle. In 2020, the focus was on their involvement during the first months of the COVID-19 outbreak. While the pandemic has presented a huge challenge to social dialogue, the results of the analysis highlight how social dialogue can be an effective tool in shaping policy initiatives and finding solutions to emergency situations affecting businesses, workers, the economy and society. It is clear that the participation of social partners in the design and implementation of national recovery and resilience plans in 2021 will be key in the recovery process and for strengthening social dialogue going forward.
30 August 2020
Role of social partners in tackling discrimination at work
This report assesses the role of the social partners in tackling workplace discrimination. Against the background of EU and national anti-discrimination legislation, it highlights the extent to which the need to tackle discrimination on different grounds is on the radar of cross-sectoral social partners. It also provides an overview of the measures taken to deal with the persistent incidence of discrimination on the grounds of age, disability, race or ethnic origin, religion or belief, and sexual orientation or gender identity.
24 June 2020
COVID-19: Policy responses across Europe
The effect of the COVID-19 pandemic on the lives of individuals and societies, including on the economy and labour markets, is unprecedented. The impact of the global health emergency has placed a growing number of businesses under threat, putting the jobs of more and more workers at risk and impacting the livelihoods of many citizens. Policymakers moved swiftly in an effort to mitigate the social and economic effects on businesses, workers and citizens. Eurofound’s COVID-19 EU PolicyWatch database provides information on initiatives introduced to cushion these effects. Drawing on the content of this database of around 500 policy initiatives (April 2020), this report aims to present an overview of both large-scale government measures and collective agreements that impact on large groups of workers, setting this in the context of the evolving labour market situation.
Data: COVID-19 EU PolicyWatch
10 September 2020
Capacity building for effective social dialogue in the European Union
The aim of this report is to add to the discussion on how Eurofound can contribute to supporting capacity building of social partners for effective social dialogue. The report includes a review by Eurofound aimed at identifying the capacity-building needs and initiatives of social partners in relation to national frameworks for autonomous collective bargaining, involvement in European social dialogue and the European Semester, and the development of membership and services for members. It also includes the results from stakeholder consultations and two exchange seminars held in 2019, along with a set of policy pointers for further discussion.
6 December 2019
European sectoral social dialogue: Facts and figures
European sectoral social dialogue plays an important role in promoting dialogue between the social partners in industrial sectors at European level. There are currently 43 European sectoral social dialogue committees that bring together the social partners from the EU Member States – representatives of trade unions and employer organisations – to engage in dialogue on behalf of specific sectors. This research report provides facts and figures on sectoral diversity, social partner organisations, and representativeness at EU, Member State and sectoral levels.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Angelina Atanasova
Research support officerAngelina Atanasova ir pētniecības atbalsta darbiniece Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņas pašreizējās pētniecības tēmas ietver sociālo dialogu un darba attiecības, kā arī invaliditātes tiesības un personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū. Pirms pievienošanās Eurofound 2024. gadā viņa desmit gadus strādāja pie politikas pētījumiem Briselē, bija pētniece Eiropas Sociālajā observatorijā, pētniece KU Leuven Juridiskajā fakultātē un politikas konsultante vienlīdzības un antidiskriminācijas jautājumos Open Society European Policy Institute. Viņai ir doktora grāds ES tiesībās un socioloģijā no KU Leuven un maģistra grāds sabiedriskajā politikā no Centrāleiropas universitātes. Viņas galvenās pētniecības intereses ir invaliditātes tiesības, vienlīdzība, sociālā iekļaušana un sociālais dialogs.
Victoria Cojocariu
Research officerViktorija Kojokariu ir pētniece Eurofound Darba dzīves nodaļā, strādājot pie sociālā dialoga un darba attiecībām. Viņa ir plaši iesaistīta pārstāvniecības pētījumos, ko Eurofound veic, lai atbalstītu Eiropas sociālo dialogu, kā arī pētījumos par sociālo partneru lomu nacionālā un Eiropas līmenī un kolektīvās līgumslēgšanas praksēm. Viņas pētniecības intereses ietver digitalizāciju, darba organizāciju un darba vietas praksi. Kopš 2025. gada Viktorija pārvalda ES PolicyWatch datubāzi. Pirms pievienošanās Eurofound 2019. gadā Viktorija bija pētniece Bukarestes Sabiedriskās inovācijas centrā un Atvērtās sabiedrības fondā Rumānijā, piedaloties nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos migrācijas, izglītības, trešo valstu pilsoņu piekļuves darba tirgum un cilvēktiesību jomā. Viņai ir socioloģijas bakalaura un maģistra grādi.
Mária Sedláková
Research officerMária Sedláková ir pētniece Eurofound Darba dzīves vienībā, specializējoties salīdzinošajās rūpnieciskajās attiecībās, sociālajā dialogā un kolektīvajās sarunās. Viņai ir pieredze kolektīvo līgumu satura analīzē. Viņas pašreizējais darbs pēta sociālo partneru lomu valsts nodarbinātības dienestu un sociālās drošības institūciju pārvaldībā, kā arī sociālā dialoga lomu darba migrācijā. Viņa arī palīdz novērtēt ES līmeņa nozaru sociālo partneru pārstāvniecību un veicina divgadējo trīspusējo apmaiņas semināru organizēšanu. Pirms pievienošanās Eurofound Mária veica pētījumus par kolektīvo līgumu slēgšanu Starptautiskās Darba organizācijas Pārvaldības un tripartisma nodaļā Ženēvā (2020–2022), pēc pētnieces darba Centrāleiropas Darba studiju institūtā Bratislavā (2013–2020). Viņai ir politikas zinātnes maģistra grāds ar specializāciju salīdzinošajā Eiropas politikā no Centrāleiropas universitātes.
Peter Kerckhofs
Senior research managerPeter Kerckhofs ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņa darbs ir vērsts uz sociālo partneru lomu Eiropas pusgadā, kā arī uz valstu ziņošanu par darba attiecību attīstību. Pēterim ir plaša pieredze reprezentativitātes pētījumu metodoloģijas izstrādē, piemērojot Eiropas un valstu reprezentativitātes kritērijus dažādu nozaru specifiskajā kontekstā, vienlaikus uzkrājot padziļinātas zināšanas par darba attiecību vidi dažādās nozarēs. Pēteris ir strādājis arī pie projektiem, kas saistīti ar Eiropas Uzņēmumu padomēm un Eiropas nozaru sociālo dialogu. Pirms pievienošanās Eurofound viņš strādāja par pētnieku ETUI un UCL, kā EMCEF politisko sekretāru un bija KU Leuven sociālo zinātņu fakultātes doktorantūras skolas zinātniskais koordinators. Viņam ir bakalaura grāds sociālajā darbā un maģistra grāds politikas zinātnē KU Leuven un viens starptautisko attiecību grāds UCL, kā arī doktora grāds darba attiecībās Mančestras Universitātē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
