Dzīves apstākļi
Dzīves apstākļi ir apstākļi vai faktori, kas ietekmē cilvēku dzīvesveidu, jo īpaši attiecībā uz viņu labklājību. Jēdziens "dzīves apstākļi" ir cieši saistīts ar jēdzienu "dzīves kvalitāte". Pēdējais ir pakāpe, kādā indivīds ir vesels, ērts un spēj piedalīties vai baudīt dzīves notikumus. Termins "dzīves kvalitāte" tad var attiekties gan uz indivīda pieredzi savā dzīvē, gan uz dzīves apstākļiem, kādos indivīdi atrodas.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Zaļās uzvedības publiskās politikas kartēšana ES
Šis raksts parāda, cik lielā mērā dalībvalstis ir izveidojušas kapacitāti izstrādāt un ieviest šādas uz uzvedību balstītas politikas. Tas atklāj būtiskas atšķirības visā ES, ar satraucošu modeli: valstis, kuras pakļautas vislielākajam pārejas spiedienam, bieži ir vismazāk sagatavotas izstrādāt cilvēkcentrētas politikas, kas to atvieglotu.Vai eiropieši ir gatavi klimata pārmaiņām?
Vai klimata krīzei pastiprinoties, vai Eiropa ir gatava karstumam? Šajā Eurofound sarunu epizodē Mary McCaughey kopā ar EEZ un Eurofound ekspertiem pēta īrnieka slazdus un pieaugošo pieejamības krīzi. Lai gan 80 % eiropiešu izjūt ekstremālu laika apstākļu ietekmi, satriecoši 38 % nevar atļauties uzturēt savas mājas vēsu. Sākot ar "renovācijas" risku un beidzot ar reģionālajām atšķirībām sagatavotībā, diskusija novērš plaisu starp ES zaļajiem mērķiem un skarbo realitāti mājsaimniecībās. Atklājiet, kāpēc nepietiek ar individuālo izpratni un kādas kolektīvas politikas darbības ir nepieciešamas, lai aizsargātu neaizsargātos.Izaugsme bez noturības: Eiropas slēptais sociālais lūzums
Nesen veiktā ES aptauja atklāj plaisu starp tautsaimniecības pamatdatiem un finanšu realitāti, ar ko saskaras mājsaimniecības visā Eiropā.Viens no Eurofound galvenajiem uzdevumiem ir veicināt labāku dzīves apstākļu plānošanu un izstrādi Eiropā. Kopš 1975. gada Eurofound ir izstrādājis pasākumu programmu, kas saistīta ar dzīves apstākļu un dzīves kvalitātes uzraudzību un analīzi Eiropā. Pētījums ietver cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanas galveno elementu kartēšanu un analīzi, tostarp informāciju par viņu uztveri par dzīves kvalitāti un sabiedrību. Pētījuma rezultātu mērķis ir sniegt informāciju politikas izstrādē, lai uzlabotu dzīves līmeni un veicinātu sociālo kohēziju, saskaroties ar ekonomiskajām atšķirībām un sociālo nevienlīdzību.
Veselības un tai sekojošās ekonomiskās krīzes dēļ pēc Covid-19 pandēmijas dzīves apstākļu un dzīves kvalitātes izpēte ir kļuvusi vēl svarīgāka. Eurofound pēta ekonomikas krīzes ietekmi uz eiropiešu dzīves apstākļiem dažādos dzīves posmos un dažādu iniciatīvu nozīmi, kas īstenotas, lai mazinātu dažādu iedzīvotāju grupu sociālās grūtības. Aģentūra turpinās uzraudzīt tendences šajā jomā, ņemot vērā šo jauno problēmu.
Augšupēja sociālā konverģence, proti, dzīves līmeņa, darba apstākļu un ekonomisko rezultātu uzlabošana visās dalībvalstīs, ir viens no galvenajiem ES mērķiem. Tādēļ dzīves apstākļu un dzīves kvalitātes attīstības uzraudzība un kartēšana ES dalībvalstīs ir prioritāte.
Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ko ES iestādes kopīgi izsludināja 2017. gada novembrī, aptver 20 principus trīs pamatjomās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, kas ietver taisnīgumu saistībā ar dzīves apstākļiem un nabadzību; taisnīgi darba apstākļi; sociālā aizsardzība un iekļaušana, kas ietver mājokļus un palīdzību bezpajumtniekiem. Jo īpaši principi uzsver sabiedrisko pakalpojumu nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Eiropas Komisija 2021. gada martā nāca klajā ar rīcības plānu, lai pīlāra 20 principus pārvērstu konkrētās darbībās, kas sniegtu labumu ES iedzīvotājiem viņu ikdienas dzīvē, un ierosināja pamatmērķus, kas ES jāsasniedz nākamajā desmitgadē. Jauns vērienīgs mērķis līdz 2030. gadam vismaz 15 miljonus cilvēku atbrīvot no nabadzības vai sociālās atstumtības riska izvirza dzīves apstākļus un dzīves līmeni sociālās politikas darba kārtībā. Pīlāram ir pievienots sociālo rezultātu pārskats – rādītāju saraksts, lai uzraudzītu progresu šo principu īstenošanā dalībvalstīs.
Eiropas Komisija ir izveidojusi dzīves kvalitātes statistikas kopumu un 2003. gadā uzsākusi ES statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILCopens in new tab). EU-SILC apkopo salīdzinošus datus par ienākumiem, nabadzību, sociālo atstumtību, mājokļa apstākļiem, darbaspēku, izglītību un veselību.
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānsopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlārs 20 principosopens in new tab
Eurostat: Eiropas sociālo tiesību pīlārs – rezultātu pārskatsopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem - Eurostatopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
19 December 2023
Intergenerational inequalities: How to close the gaps?
The various economic and social shocks of the past decade and a half – most recently the COVID-19 pandemic – have ongoing consequences for the living standards and prospects of Europeans, and sometimes these outcomes have been uneven across age groups. Social policies – such as those in the areas of social protection and housing – in some cases have benefited certain age groups over others. The upshot both of crises and of policies is that inequalities between the generations have widened in important areas.
This policy brief examines some of the intergenerational social trends that either were persistent or changed considerably over the last decade and a half, sometimes contrary to expectations. It focuses on significant developments that have received somewhat less attention in policy planning in the areas of income, housing, work and employment, and health. The intention is to develop a clearer sense of the direction of social change and bring medium- and long-term perspectives into policy thinking.
17 October 2023
Bridging the rural-urban divide: Addressing inequalities and empowering communities
The Treaty of Lisbon established territorial cohesion as the third dimension of European cohesion. Despite the high priority given in policy to achieving geographically balanced economic development, gaps in living conditions still exist between rural and urban areas. In some cases, these gaps are growing. This report documents rural–urban differences in social, political, cultural and economic outcomes. These differences may pose a serious threat to social cohesion in Europe. Indeed, this report finds that rural residents more often perceive themselves as disregarded by governments and have lower levels of trust in governments and institutions than urban residents. Moreover, public service provision in rural areas is poorer than in urban areas, and gaps in provision are continually emerging. To ensure a bright future for all areas, innovative solutions to combat economic decline must be found. This report outlines creative solutions that are being deployed across Member States to provide services in remote areas.
20 September 2023
Guaranteeing access to services for children in the EU
The European Child Guarantee was established in 2021 to ensure that children in need have access to a set of key services. This policy brief analyses trends and disparities in children’s access to early childhood education and care, education, healthcare, nutrition and housing. This is done using a convergence analysis, which tracks whether Member States are improving in respect of specific performance indicators and whether disparities between them are expanding or narrowing. The analysis, where possible, also looks at the differences between urban and rural areas and between children living in households with different levels of income and risk of social exclusion. The indicators chosen for analysis highlight the links between the Guarantee, the European Semester and the Social Scoreboard.
7 December 2022
Living, working and COVID-19 in the European Union and 10 EU neighbouring countries
The Living, working and COVID-19 survey, first launched by Eurofound in early 2020, aims to capture the wide-ranging impact of the pandemic on the work and lives of EU citizens. The fifth round of the Eurofound survey, which was implemented in spring 2022, also sheds light on a new uncertain reality caused by the war in Ukraine, record-high inflation and sharp rises in the cost of living. As a pilot survey, a shorter version of the questionnaire was fielded by the European Training Foundation (ETF) in 10 European Union (EU) neighbouring countries. This joint Eurofound-ETF factsheet presents a selection of results from the survey covering both the EU-27 and the 10 selected EU neighbouring countries.
The results reveal at least one clear commonality across respondents from all countries: serious concerns about the rising cost of living. At the same time, the results point to a large divergence in living and working conditions between respondents in the two groups of countries, but also show large differences within the EU itself and amongst the selected EU neighbouring countries.
6 July 2022
Fifth round of the Living, working and COVID-19 e-survey: Living in a new era of uncertainty
The fifth round of Eurofound's e-survey, fielded from 25 March to 2 May 2022, sheds light on the social and economic situation of people across Europe two years after COVID-19 was first detected on the European continent. It also explores the reality of living in a new era of uncertainty caused by the war in Ukraine, inflation, and rising energy prices.
The findings of the e-survey reveal the heavy toll of the pandemic, with respondents reporting lower trust in institutions than at the start of the pandemic, poorer mental well-being, a rise in the level of unmet healthcare needs and an increase in the number of households experiencing energy poverty.
30 March 2021
Wealth distribution and social mobility
This report explores the distribution of household wealth in the EU Member States and analyses the role of wealth in social mobility. Using data from three datasets (the Household Finance and Consumption Survey, the Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe and the Luxembourg Wealth Study), it focuses on wealth per household member. Wealth composition is compared across social groups and countries, and the role of housing assets in wealth distribution and negative wealth is assessed. The findings show that parental background, including parental wealth, has an impact on educational and wealth mobility. In order to promote equality of opportunities in terms of access to education and housing, the impact of wealth inequalities, including differences in parental wealth, should be counterbalanced. The report also suggests that regularising wealth declaration in the EU could be a way of promoting social justice by minimising hidden wealth and combating tax evasion.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Sanna Nivakoski
Research officerSanna Nivakoski ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētniece. Pirms pievienošanās Eurofound 2021. gadā viņa strādāja par pēcdoktorantūras pētnieci Dublinas Universitātes koledžas Geary Sabiedriskās politikas institūtā, Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā Dublinā un Karaliskajā ķirurgu koledžā Īrijā. Viņa ir strādājusi daudzās mikroekonomikas pētniecības jomās, tostarp pensijas ienākumos un bagātībā, pensiju uzkrājumos, paaudžu pārskaitījumos un atraitnības finansiālajā ietekmē. Sanna ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā Dublinas Trīsvienības koledžā.
Eszter Sándor
Senior research managerEszter Sandor ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākais pētniecības vadītājs. Viņai ir pieredze apsekojumu metodoloģijā un statistiskajā analīzē, viņa ir strādājusi pie Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma un nesen dzīves, darba un Covid-19 e-apsekojuma sagatavošanas un pārvaldības, un ir atbildīga par datu kopu kvalitāti. Viņas pētniecības jomas ir jauniešu labklājība un dzīves kvalitāte mājsaimniecībās un ģimenēs, tostarp subjektīvā labklājība, darba un privātās dzīves līdzsvars un dzīves apstākļi. Iepriekš viņa ir strādājusi par ekonomikas konsultanti Skotijā, koncentrējoties uz ekonomiskās ietekmes novērtējumiem, novērtējumiem un ielaides-izlaides analīzi. Viņai ir maģistra grāds ekonomikā un starptautiskajās attiecībās Budapeštas Corvinus universitātē.
Hans Dubois
Senior research managerHans Dubois ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Sociālās politikas nodaļā. Viņa pētniecības tēmas ietver mājokli, pārmērīgas parādsaistības, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, sociālos pabalstus, pensionēšanos un dzīves kvalitāti vietējā teritorijā. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija docents Kozminski universitātē (Varšava). Viņš pabeidza doktora grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībā Bocconi universitātē (Milāna), pēc tam, kad strādāja par pētnieku Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centrā (Madride).
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
