&w=3840&q=90)
Sociālais dialogs
Sociālo dialogu var definēt kā sarunas, konsultācijas, kopīgas darbības, diskusijas un informācijas apmaiņu, iesaistot darba devējus un darbiniekus. Labi funkcionējošs sociālais dialogs ir galvenais instruments darba apstākļu veidošanā, iesaistot dažādus dalībniekus dažādos līmeņos. Tas līdzsvaro darbinieku un darba devēju intereses un veicina gan ekonomisko konkurētspēju, gan sociālo kohēziju.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Rūpnieciskās attiecības: Diskurss un darba laika kārtības attīstība 2025. gadā
Izmaiņas darba laika kārtībā visā ES 2025. gadā atspoguļo nacionālo darba attiecību sistēmu daudzveidību un līmeņus, kuros notiek sociālais dialogs. Šis raksts analizē diskusiju un attīstību 2025. gadā saistībā ar virsstundām, laika uzskaiti, ikgadējo atvaļinājumu un darba laika samazināšanu.Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvība: Dzelzceļa sektors
Šis pētījums sniedz informāciju, kas ļauj novērtēt Eiropas sektoru sociālā dialoga komitejas dalībnieku pārstāvniecību dzelzceļa sektorā.Representativeness of the European social partner organisations: Commerce sector – 2026
This study provides information allowing for an assessment of the representativeness of the actors involved in the European sectoral social dialogue committee for the commerce sector.Politikas veidotājiem ir nepieciešami stingri pierādījumi, lai izprastu izmaiņas darba tirgū un reaģētu uz mainīgo rūpniecisko attiecību dinamiku Eiropā. Eurofound izmanto datus un analīzi , kas iegūta no tā korespondentu tīkla ES dalībvalstīs un Norvēģijā, lai kartētu tendences un modeļus, kā arī norādītu uz piemēriem labi funkcionējošam sociālajam dialogam gan Eiropas, gan nacionālā līmenī.
Eurofound pētījums pēta tādus aspektus kā sociālo partneru iesaiste politikas veidošanā, darbinieku iesaiste un līdzdalība, kolektīvās sarunas, atalgojuma un atalgojuma sistēmas, darbinieku pārstāvniecība un rūpnieciskās attiecības visos līmeņos. Tiek analizēts, cik lielā mērā darba attiecības ir pielāgojušās daudzvalstu organizāciju rašanās.
Aģentūra ir radījusi plašu darbu klāstu, kas aptver vairāk nekā 40 gadus, atspoguļojot sociālā dialoga daudzos un mainīgos aspektus Eiropā dažādos līmeņos: uzņēmumu, sektoru, nacionālo, Eiropas un starptautisko.
2022. gadā publicētais galvenais darba attiecību ziņojums sniedz pārskatu par svarīgākajiem notikumiem rūpnieciskajās attiecībās, tostarp sociālo dialogu, laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam. Citi darbi šajā jomā kartē galvenos rūpniecisko attiecību aspektus.
Publikācija: Rūpnieciskās attiecības: attīstība 2015–2019
Publikācija: Rūpniecisko attiecību galveno dimensiju kartēšana
Sociālais dialogs ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra galvenais princips, kas tika pasludināts 2017. gadā. Jaunu diskusiju rašanās par sociālo taisnīgumu, demokrātiju, darba kvalitāti un jauniem darba attiecību modeļiem ir izaicinājusi tradicionālās rūpnieciskās attiecības un sociālā dialoga sistēmas.
Trīsdesmit gadus pēc vēsturiskās Eiropas sociālā dialoga atklāšanas Val Duchesse Briselē, Eiropas Komisija 2015. gada 5. martā augsta līmeņa pasākumā, apvienojot sociālo partneru organizācijas no visas Eiropas, atsāka jauna sākuma procesu. Eiropas sociālais dialogs ir ES sociālās politikas instruments, kas tieši veicina ES darba likumdošanas un politikas veidošanu.
2023. gada 25. janvārī Komisija ierosināja Padomes ieteikumu par 'sociālā dialoga stiprināšanu ES' un publicēja jaunu paziņojumu par sociālā dialoga stiprināšanu un veicināšanu, 'pilnībā izmantojot tā potenciālu taisnīgu pāreju pārvaldībā', kā paziņots Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā. 2023. gada septembrī Komisijas prezidente fon der Leiena paziņoja par sociālo partneru samitu 2024. gadā, lai atkārtotu 1985. gada samitu.
2025. gada martā Komisija un starpnozaru sociālie partneri parakstīja kopīgu paktu Eiropas sociālā dialoga stiprināšanai. Tas balstās uz 2024. gada janvāra Val Duchesse samitu un tā Sociālo partneru deklarāciju.
Eiropas Komisija: Val Duchesse Sociālo partneru samits 2024opens in new tab
Eurofound blogs: No Val Duchesse līdz Rīgai: kā atjaunot sociālo dialogu?
Eiropas Komisija: Komisija nosaka konkrētas darbības sociālo partneru lielākai iesaistei nacionālā un ES līmenīopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānsopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
20 November 2024
Tripartite Exchange Seminar 2024: The role of social dialogue in a green just transition
20 March 2023
Trends in national social dialogue in responding to external shocks or crises: Background paper
This paper provides an overview of the involvement of the social partners in policymaking and social dialogue in recent years, primarily at national peak level. It will focus on the evolution of social dialogue over the past decade and a half in terms of its response to external shocks, focusing on three key periods: the financial and economic crisis between 2008 and 2012; the subsequent recovery and consolidation phase between 2013 and early 2020; the recent series of new crises, starting in 2020 with the COVID-19 pandemic up to today’s combined challenges of inflation, the ‘cost of living crisis’ and the Russian invasion of Ukraine.
1 December 2022
Social dialogue and collective bargaining in the hospital sector during the COVID-19 pandemic
This report analyses the role of social dialogue and collective bargaining in addressing the challenges created or exacerbated by the COVID-19 pandemic in the hospital sector. It also explores whether existing social dialogue and collective bargaining processes at national level were adapted in order to address these new challenges. The research included a literature review to contextualise the structural features of the hospital sector and an analysis of policy initiatives to manage the crisis implemented across the EU27 and Norway. The findings indicate that the level and nature of the social partners’ involvement in pandemic responses varied across Europe. Social dialogue and collective bargaining played a prominent role in some countries, while in others the social partners were less involved. Although no substantial changes were identified in social dialogue institutions and processes, the breadth of issues they deal with expanded beyond the traditional areas of employment and working conditions.
7 February 2022
Collective labour disputes in the EU
In recent years, apart from some intermittent spikes, there has been a general decrease in industrial action across the EU Member States. During the COVID-19 pandemic, this trend has continued, with the most significant labour disputes not surprisingly occurring in the human health and social services sector, the education sector and the transport and logistics sector. This report analyses the data collected in 2018–2019 by Eurofound during the piloting of its Industrial Action Monitor (IAM) database. Using cluster analysis, the research classified industrial action in Europe into five categories: national disputes of interest and rights, sometimes involving different forms of employment; extended disputes about collective pay agreements; localised disputes about employment problems, working time and restructuring, with short work stoppages; localised disputes about workers’ rights and grievances over company policies; and disputes concerning public policies.
In terms of specific issues, problems over pay accounted for over 40% of disputes, employment problems accounted for 20%, other aspects of working conditions accounted for 16% and protests accounted for 13%. Noting the lack of complete data on industrial action in Europe, the analysis points to the need for a systematic collection of empirical evidence in the future to provide a sound basis for comparative analysis.
23 March 2021
Working life in the COVID-19 pandemic 2020
This publication consists of individual country reports on working life during 2020 for 29 countries – the 27 EU Member States, Norway and the United Kingdom. The country reports summarise first evidence on the impact of the COVID-19 pandemic on working life based on national research and survey results. They outline the policy responses of governments and social partners in their efforts to cushion the socioeconomic effects and include a focus on policy areas that have been accelerated or disrupted due to the crisis. Finally, the reports explore the impact of the pandemic on industrial action, working time and wages.
Please note that there is no consolidated report on working life in the EU in 2020.
9 March 2021
Involvement of social partners in policymaking during the COVID-19 outbreak
Since 2016, Eurofound has closely monitored the involvement of national social partners in policymaking as part of the European Semester cycle. In 2020, the focus was on their involvement during the first months of the COVID-19 outbreak. While the pandemic has presented a huge challenge to social dialogue, the results of the analysis highlight how social dialogue can be an effective tool in shaping policy initiatives and finding solutions to emergency situations affecting businesses, workers, the economy and society. It is clear that the participation of social partners in the design and implementation of national recovery and resilience plans in 2021 will be key in the recovery process and for strengthening social dialogue going forward.
11 December 2020
Industrial relations: Developments 2015–2019
As part of its mandate to promote dialogue between management and labour, Eurofound has monitored and analysed developments in industrial relations systems at EU level and in EU Member States for over 40 years. This flagship report is based on the work done in this context during the last programming period (2015–2019). It draws on the extensive monitoring of industrial relations systems and social dialogue carried out by Eurofound on an ongoing basis. The overall aim of the report is to assist policymakers and industrial relations actors both to understand the challenges facing social dialogue and to identify possible ways to contribute to balanced and well-functioning industrial relations systems going forward.
12 October 2020
European Company Survey 2019 - Workplace practices unlocking employee potential
This report is based on the fourth edition of the European Company Survey (ECS), which was carried out jointly by Eurofound and Cedefop in 2019. It describes a wide range of practices and strategies implemented by European companies in terms of work organisation, human resource management, skills use and skills development, and employee voice. The report shows how these practices are combined and how the resulting ‘bundles of practices’ are associated with two outcomes beneficial to employees and employers: workplace well-being and establishment performance.
The analysis finds that the establishments that are most likely to generate this win–win outcome are those that combine a high degree of worker autonomy, a balanced motivational strategy, a comprehensive training and learning strategy, and high levels of direct employee involvement in decision-making, as well as offering managerial support for these practices. To boost the adoption of employee-oriented practices – particularly in relation to autonomy, skills and employee involvement – managers should be offered appropriate support, as they play a key role in the decision to initiate workplace change. They are also crucial to its success, as they must continuously support the workplace practices implemented.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Valeria Virgili
Project support officerValērija Virgili ir projektu atbalsta speciāliste Eurofound Darba dzīves nodaļā. Pašlaik viņa strādā pie Sociālā dialoga tīkla – pakalpojumu līmeņa līguma, ko finansē Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāts un ko koordinē Eurofound, lai atbalstītu Eiropas sociālā dialoga analīzi un veicināšanu. Pirms tam viņa pabeidza praksi un 11 mēnešu pagaidu amatu Eurofound, piedaloties aktivitātēs, kas saistītas ar Sociālā dialoga tīklu. Pirms pievienošanās aģentūrai viņa divus gadus strādāja ADAPT, Itālijas pētniecības centrā, kas specializējas starptautiskajās un salīdzinošajās darba tiesībās un rūpniecisko attiecību pētījumos. Valērijai ir maģistra grāds politikā un sociālajā politikā Boloņas Universitātē.
Angelina Atanasova
Research support officerAngelina Atanasova ir pētniecības atbalsta darbiniece Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņas pašreizējās pētniecības tēmas ietver sociālo dialogu un darba attiecības, kā arī invaliditātes tiesības un personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū. Pirms pievienošanās Eurofound 2024. gadā viņa desmit gadus strādāja pie politikas pētījumiem Briselē, bija pētniece Eiropas Sociālajā observatorijā, pētniece KU Leuven Juridiskajā fakultātē un politikas konsultante vienlīdzības un antidiskriminācijas jautājumos Open Society European Policy Institute. Viņai ir doktora grāds ES tiesībās un socioloģijā no KU Leuven un maģistra grāds sabiedriskajā politikā no Centrāleiropas universitātes. Viņas galvenās pētniecības intereses ir invaliditātes tiesības, vienlīdzība, sociālā iekļaušana un sociālais dialogs.
Victoria Cojocariu
Research officerViktorija Kojokariu ir pētniece Eurofound Darba dzīves nodaļā, strādājot pie sociālā dialoga un darba attiecībām. Viņa ir plaši iesaistīta pārstāvniecības pētījumos, ko Eurofound veic, lai atbalstītu Eiropas sociālo dialogu, kā arī pētījumos par sociālo partneru lomu nacionālā un Eiropas līmenī un kolektīvās līgumslēgšanas praksēm. Viņas pētniecības intereses ietver digitalizāciju, darba organizāciju un darba vietas praksi. Kopš 2025. gada Viktorija pārvalda ES PolicyWatch datubāzi. Pirms pievienošanās Eurofound 2019. gadā Viktorija bija pētniece Bukarestes Sabiedriskās inovācijas centrā un Atvērtās sabiedrības fondā Rumānijā, piedaloties nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos migrācijas, izglītības, trešo valstu pilsoņu piekļuves darba tirgum un cilvēktiesību jomā. Viņai ir socioloģijas bakalaura un maģistra grādi.
Mária Sedláková
Research officerMária Sedláková ir pētniece Eurofound Darba dzīves vienībā, specializējoties salīdzinošajās rūpnieciskajās attiecībās, sociālajā dialogā un kolektīvajās sarunās. Viņai ir pieredze kolektīvo līgumu satura analīzē. Viņas pašreizējais darbs pēta sociālo partneru lomu valsts nodarbinātības dienestu un sociālās drošības institūciju pārvaldībā, kā arī sociālā dialoga lomu darba migrācijā. Viņa arī palīdz novērtēt ES līmeņa nozaru sociālo partneru pārstāvniecību un veicina divgadējo trīspusējo apmaiņas semināru organizēšanu. Pirms pievienošanās Eurofound Mária veica pētījumus par kolektīvo līgumu slēgšanu Starptautiskās Darba organizācijas Pārvaldības un tripartisma nodaļā Ženēvā (2020–2022), pēc pētnieces darba Centrāleiropas Darba studiju institūtā Bratislavā (2013–2020). Viņai ir politikas zinātnes maģistra grāds ar specializāciju salīdzinošajā Eiropas politikā no Centrāleiropas universitātes.
Peter Kerckhofs
Senior research managerPeter Kerckhofs ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņa darbs ir vērsts uz sociālo partneru lomu Eiropas pusgadā, kā arī uz valstu ziņošanu par darba attiecību attīstību. Pēterim ir plaša pieredze reprezentativitātes pētījumu metodoloģijas izstrādē, piemērojot Eiropas un valstu reprezentativitātes kritērijus dažādu nozaru specifiskajā kontekstā, vienlaikus uzkrājot padziļinātas zināšanas par darba attiecību vidi dažādās nozarēs. Pēteris ir strādājis arī pie projektiem, kas saistīti ar Eiropas Uzņēmumu padomēm un Eiropas nozaru sociālo dialogu. Pirms pievienošanās Eurofound viņš strādāja par pētnieku ETUI un UCL, kā EMCEF politisko sekretāru un bija KU Leuven sociālo zinātņu fakultātes doktorantūras skolas zinātniskais koordinators. Viņam ir bakalaura grāds sociālajā darbā un maģistra grāds politikas zinātnē KU Leuven un viens starptautisko attiecību grāds UCL, kā arī doktora grāds darba attiecībās Mančestras Universitātē.
Tina Weber
Senior research managerTina Vēbera ir vecākā pētniecības vadītāja Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņas darbs ir koncentrējies uz darbaspēka trūkumu, hibrīda darba un 'vienmēr ieslēgtas' kultūras ietekmi, kā arī tiesībām uz atslēgšanos, darba apstākļiem un sociālās aizsardzības pasākumiem pašnodarbinātajiem, kā arī abu pāreju ietekmi uz nodarbinātību, darba apstākļiem un darba attiecībām. Viņa ir atbildīga par pētījumiem, kas novērtē Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvniecību. Viņa ir veikusi arī pētījumus par Eiropas Darba padomēm un rūpniecisko attiecību un sociālā dialoga attīstību Eiropas Savienībā. Pirms pievienošanās Eurofound 2019. gadā viņa strādāja privātā pētniecības institūtā, galvenokārt veicot ietekmes novērtējumus un ES darba tiesību un darba tirgus politikas izvērtējumus. Tina ir ieguvusi politikas zinātņu doktora grādu Edinburgas Universitātē, koncentrējoties uz nacionālo arodbiedrību un darba devēju organizāciju lomu Eiropas sociālajā dialogā.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
