Kopumā EQLS 2016 rezultāti rāda vispārēju progresu trīs galvenajās pārskata jomās: dzīves kvalitātē, sabiedrības kvalitātē un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātē – lai gan ne visās valstīs un ne visās sociālajās grupās.

Ir panākts vispārējs progress dzīves kvalitātē, dažas dimensijas atgriežoties pirmskrīzes līmenī. Piemēram, optimismu līmenis ir pieaudzis kopš iepriekšējās aptaujas, apmierinātība ar dzīves līmeni ir palielinājusies, un dzīves apmierinātības un laimes līmenis joprojām ir stabils. Apmierinātība ar dzīves līmeni ir satuvinājusies dalībvalstīs, pašvērtētā veselības kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, un materiālās grūtības ir samazinājušās (vairāk cilvēku var savilkt galus kopā). Taču darba un privātās dzīves līdzsvars ir pasliktinājies, un pastāv nopietnas bažas par nepietiekamu ienākumu vecuma dēļ divās trešdaļās valstu.

Rezultāti atklāj vispārēju sabiedrības kvalitātes rādītāju uzlabošanos kopš 2011. gada. Uzticība nacionālajām institūcijām ir pieaugusi, iesaiste un līdzdalība sociālajās organizācijās pieaug, uzticība cilvēkiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir pieaugusi, sociālās atstumtības sajūta ir mazinājusies, un uztvertā spriedze starp nabadzīgajiem/bagātajiem, vadību/darbiniekiem, vecajiem/jaunajiem, vīriešiem/sievietēm ir samazinājusies. Tomēr uztvere par spriedzi starp reliģiskajām un etniskajām grupām ir nedaudz pieaugusi un, mazākā mērā, balstoties uz seksuālo orientāciju.

Dati arī liecina par vispārēju uzlabojumu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes novērtējumos kopš pēdējās aptaujas kārtas. Apmierinātības līmenis ar vairākiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpi un sabiedrisko transportu, ir pieaudzis. Bērnu aprūpe ir uzlabojusies vairākās valstīs, kur iepriekš vērtējumi bija zemi. Piekļuve pārstrādes iekārtām ir jauna problēma vairākās valstīs, savukārt piekļuve banku pakalpojumiem lauku apvidos dažās valstīs ir problēma. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte joprojām ievērojami atšķiras dalībvalstīs.