Darba organizācija
Darba organizācija ir saistīta ar darba dalīšanu, darba koordinēšanu un kontroli: kā darbs tiek sadalīts darba uzdevumos, uzdevumu apvienošanu darbos un uzdevumos, darba ņēmēju savstarpējo atkarību un to, kā darbs tiek koordinēts un kontrolēts, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Tas ietver veiktos uzdevumus, kas tos veic un kā tie tiek veikti produkta izgatavošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Tādējādi darba organizācija attiecas uz to, kā darbs tiek plānots, organizēts un vadīts uzņēmumos, un uz izvēli attiecībā uz dažādiem aspektiem, piemēram, darba procesiem, darba plānošanu, pienākumiem, uzdevumu sadali, darba grafiku, darba tempu, noteikumiem un procedūrām, kā arī lēmumu pieņemšanas procesiem.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Pāreja uz hibrīddarbu: vadības izaicinājumi – digitālais stāsts
Šis digitālais stāsts sniedz galvenos secinājumus par to, kā hibrīddarbs pārveido vadības praksi tiešā vadītāja līmenī: Kāpēc hibrīddarbs prasa jaunas koordinācijas formas; Kā vadītāji saglabā redzamību un snieguma uzraudzību bez fiziskas līdzklātbūtnes; Kas uztur komandas saliedētību un labklājību izkliedētās komandās; Kā nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un iespējām; Tur, kur politikas vadlīnijas vai atbalsts ir visvairāk nepieciešami.Pāreja uz hibrīda darbu: vadības izaicinājumi
COVID-19 pandēmija paātrināja pāreju uz hibrīda darbu, kur darbinieki savu laiku dala starp attālinātu un klātienes darbu. Lai gan šis modelis piedāvā lielāku elastību, tas arī rada jaunus izaicinājumus tiešajiem vadītājiem un citiem uzraugiem. Šis ziņojums analizē, kā hibrīddarbs pārveido darba organizāciju un ietekmē ikdienas vadības praksi tiešā vadītāja līmenī, koncentrējoties uz izmaiņām koordinācijā, komunikācijā, snieguma vadībā un darbinieku labklājībā.Algoritmiskā pārvaldība Eiropas darbavietās: ietekme uz darba organizāciju un darba apstākļiem
Šajā pētījumā sniegta Eurofound Septītā Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS 2024) datu sekundārā analīze, kurā pētīta digitālo tehnoloģiju izplatība mūsdienu darbavietās un algoritmiskās pārvaldības prakses izplatība. Sasaistot darba ņēmēju ziņoto iedarbību uz datorprogrammām, kas uzrauga veiktspēju, sadala uzdevumus un plāno darbu, ar darba kvalitātes rādītājiem, analīzē tiek novērtēts, kā tehnoloģijas maina darbu. Tas arī identificē atšķirīgus darbinieku profilus, pamatojoties uz digitālo tehnoloģiju izmantošanas modeļiem un ar katru profilu saistītajām īpašībām. Secinājumi tiks izmantoti politikas veidošanā, kuras mērķis ir veicināt augstas kvalitātes darbvietas arvien digitālākajās darbavietās.Eurofound pētījumā ir aplūkoti dažādie veidi, kā organizācija organizē darbu, un to iespējamā ietekme uz produktivitāti, efektivitāti un konkurētspēju, kā arī uz darba apstākļiem, darba ņēmēju labklājību un darba ilgtspēju visa mūža garumā. Daži darba organizācijas veidi ir saistīti ar labāku darba un nodarbinātības kvalitāti. Šajās darba organizācijas formās, kas vairāk orientētas uz cilvēku, tiek uzsvērta komandas darba, prasmju izmantošanas un prasmju pilnveidošanas, kā arī darbinieku iesaistīšanās un autonomijas vērtība.
Darba organizācija ir būtisks ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības elements, kas būtiski ietekmē produktivitāti, inovāciju, darba apstākļus un darba ņēmēju labklājību. Dažu darba organizācijas veidu veicināšana palīdz sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Komisijas 2020. gada 1. jūlijā uzsāktajā Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai un tās darbavietas inovācijas projektos. Šo mērķu mērķis ir virzīt Eiropu uz konkurētspējīgāku, uz zināšanām balstītu ekonomiku, kuras centrā ir kvalificēts darbaspēks un inovācija ne tikai attiecībā uz produktiem un procesiem, bet arī darba organizāciju un darba kvalitātes standartiem, pārejot uz digitālu un oglekļneitrālu ekonomiku. Eiropas Komisija 2023. gadu pasludināja par Eiropas Prasmju gadu, lai atbalstītu prasmju attīstību un palīdzētu uzņēmumiem novērst prasmju trūkumu ES.
Inovācija darbavietā un saikne ar darba organizāciju var notikt dažādos veidos, tostarp uzņēmējdarbības struktūras un uzņēmējdarbības modeļu izmaiņās, cilvēkresursu pārvaldībā, attiecībās ar klientiem un piegādātājiem vai pašā darba vidē. Sociālajam dialogam ir svarīga loma arī darba organizācijā, kuras mērķis ir veicināt darba ņēmēju potenciālu, kā uzsvērts ES direktīvā par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu. Eiropas sociālo tiesību pīlārā atkārtoti uzsvērts, cik svarīgs ir sociālais dialogs un darba ņēmēju iesaistīšana ar darba organizāciju saistītos procesos.
Eiropas Komisija: Prasmju programma Eiropaiopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas Prasmju gadsopens in new tab
Eiropas Komisija: Inovācija darbavietāopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlārs 20 principosopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
25 May 2023
Hybrid work in Europe: Concept and practice
The term ‘hybrid work’ was popularised with the upsurge of telework during the COVID-19 pandemic, when companies and employees started to discuss ways of organising work after the crisis. The term has been increasingly used to refer to situations in which (teleworkable) work is carried out from two sites: at the usual place of work (normally the employer’s premises) and from home (as experienced during the pandemic) or other locations. However, the concept of hybrid work is still fuzzy and various meanings are attributed to it. This report aims to bring clarity to this concept by exploring the available information from two main sources: recent literature and contributions provided by the Network of Eurofound Correspondents from across the European Union. It summarises the main debates around hybrid work in the Member States and shows how hybrid work has been implemented in practice across Europe. The main hindrances, challenges, benefits and opportunities of hybrid work are also discussed.
9 December 2021
Business not as usual: How EU companies adapted to the COVID-19 pandemic
This report aims to support European businesses in navigating the challenges of the COVID-19 pandemic. The focus is on workplace practices and features that have helped establishments across the EU to develop operational resilience while keeping employees and customers safe. The report investigates how EU establishments initially reacted to the external shock brought about by the outbreak of the pandemic and how they subsequently adapted their workplaces. It also explores the impact of the pandemic on the health and well-being of workers and how the COVID-19 outbreak and subsequent disruptions affected business operations and work organisation.
24 October 2021
Digitisation in the workplace
Research into the transformative potential of the digital revolution tends to take a quantitative approach in an attempt to monitor changes in employment levels due to digitalisation. The fear of potential job losses and negative disruption brought about by digital technologies has permeated the policy debate on digitalisation. In contrast, this report, based on case study research, takes a more qualitative approach to exploring the impact of selected digital technologies (internet of things, 3D printing, and virtual and augmented reality) in the workplace. While digital technologies can bring many opportunities and have been shown to be beneficial for both workers and organisations, there is a need to put safeguards in place to ensure employee data protection and privacy. A well-functioning social dialogue is also key to reaping the benefits of digital technologies and preventing – or minimising – any negative outcomes.
26 February 2021
Working conditions and sustainable work: An analysis using the job quality framework
This flagship report summarises the key findings of Eurofound’s research on working conditions conducted over the programming period 2017–2020. It maps the progress achieved since 2000 in improving working conditions and examines whether all workers have benefited equally from positive change. It highlights which groups are the most at risk of experiencing poor working conditions and being left behind. Given the changes in the world of work, emerging challenges for good job quality are identified. The report also provides evidence for measures that could lead to the further improvement of work and the achievement of fair working conditions for all in the EU. The analysis shows that, overall, job quality in the EU is improving, if slowly. Not all workers are benefiting to the same extent, however. Furthermore, gender, age and contractual status have a significant bearing on a person’s working conditions. And while digitalisation helps to address some job quality issues, it also creates new challenges. The COVID-19 pandemic has exacerbated trends, reinforcing concerns and highlighting the importance of achieving job quality for all.
12 October 2020
European Company Survey 2019 - Workplace practices unlocking employee potential
This report is based on the fourth edition of the European Company Survey (ECS), which was carried out jointly by Eurofound and Cedefop in 2019. It describes a wide range of practices and strategies implemented by European companies in terms of work organisation, human resource management, skills use and skills development, and employee voice. The report shows how these practices are combined and how the resulting ‘bundles of practices’ are associated with two outcomes beneficial to employees and employers: workplace well-being and establishment performance.
The analysis finds that the establishments that are most likely to generate this win–win outcome are those that combine a high degree of worker autonomy, a balanced motivational strategy, a comprehensive training and learning strategy, and high levels of direct employee involvement in decision-making, as well as offering managerial support for these practices. To boost the adoption of employee-oriented practices – particularly in relation to autonomy, skills and employee involvement – managers should be offered appropriate support, as they play a key role in the decision to initiate workplace change. They are also crucial to its success, as they must continuously support the workplace practices implemented.
6 July 2020
How does employee involvement in decision-making benefit organisations?
How do organisations get the best out of their employees? Research on human resource management has found that a key practice is employee involvement: enabling employees to make decisions on their own work and to contribute to organisational decision-making. A high degree of employee involvement creates work environments that are highly motivational and that emphasise skill development. And this is the type of work environment that organisations need to meet the demands for innovation and adaptability to technological change in a knowledge-driven economy. This policy brief examines the empirical evidence that workplaces where employee involvement is high are more successful in developing the capacity for high performance in workers than workplaces with lower levels of involvement. It examines the influence of work organisation on two factors contributing to performance: work engagement and skill development.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Gijs van Houten
Senior research managerGijs van Houten ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas vecākais pētniecības vadītājs. Viņam ir īpaša pieredze starpvalstu aptauju metodoloģijā un darba vietas prakses un organizatorisko stratēģiju analīzē. Viņš vada Eurofound datu vākšanas darba grupu un ir atbildīgs par 2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojuma izstrādi un metodoloģiju, kas būs svarīgs solis Eurofound nākotnes apsekojumu nodrošināšanā. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja Nīderlandes Sociālo pētījumu institūtā (SCP). Gijs pavadīja gadu prom 2016. gadā, strādājot Pew pētniecības centrā Vašingtonā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu socioloģijā Radboud universitātē Nijmegenā un doktora grādu sociālajās zinātnēs Utrehtas universitātē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
