Algoritmiskā vadība Eiropas darba vietās

Algoritmiskā vadība ir digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai pilnībā vai daļēji automatizētu vadības funkcijas, tostarp organizāciju, koordināciju, uzraudzību, uzraudzību un darba novērtēšanu. Lai gan sākotnēji tas bija saistīts ar digitālajām darba platformām, termins tagad tiek saprasts plašākā nodarbinātības vidē.

Lai gan algoritmiskā vadība var uzlabot efektivitāti un risku pārvaldību, un dažās nozarēs, piemēram, finanšu pakalpojumos un transportā, to var veicināt normatīvā atbilstība, tā rada arī izaicinājumus un potenciālos trūkumus. Lai gan kvantitatīvie pierādījumi, kas balstīti uz reprezentatīvām aptaujām, ir salīdzinoši ierobežoti, pieaug pētījumu apjoms – galvenokārt balstīts uz kvalitatīviem pētījumiem –, kas saista algoritmisko vadību ar darba intensifikāciju, palielinātu laika spiedienu un samazinātu darbinieku autonomiju. Esošie pierādījumi arī liecina, ka ietekme ir atkarīga no darbiniekiem pieejamajiem darba resursiem, piemēram, autonomijas, organizācijas atbalsta un prasmju izmantošanas, kas var mazināt potenciāli negatīvas sekas.

Šis ziņojums veicina notiekošo politikas diskusiju, prezentējot secinājumus no Eiropas Darba apstākļu aptaujas 2024 datu analīzes, īpašu uzmanību pievēršot algoritmiskajai vadībai Eiropas darba vietās. Šajā ziņojumā algoritmiskā vadība tiek vērtēta pēc tā, vai darbinieki ziņo, ka darbā tiek izmantotas datorprogrammas, lai sadalītu uzdevumus, noteiktu darba stundas (grafikus) vai uzraudzītu sniegumu. Šī vienkāršotā operacionalizācija aptver trīs algoritmiskās vadības galvenās vadības funkcijas, taču nesniedz pilnīgu jēdziena definīciju. Analīze ir ierobežota tikai ar darbiniekiem, izpētot gan algoritmiskās vadības izplatību, gan tās saistību ar darba apstākļiem un darbinieku veselību un labklājību.

Lai izpētītu algoritmiskās vadības, darba resursu un darba prasību kombinēto saistību ar veselību un labklājības rezultātiem, šis ziņojums balstās uz darba slodzes jēdzienu, kas definēts kā situācija, kurā darba pieprasījums pārsniedz darba resursus. Darbinieki ir sadalīti dažādos darba kvalitātes profilos – no ļoti noslogotiem darbiem ar augstu pieprasījumu un ierobežotiem resursiem līdz augsti finansētiem darbiem ar labvēlīgāku līdzsvaru starp prasībām un resursiem.

Pēc Platformu darba direktīvas (Direktīva (ES) 2024/2831) pieņemšanas politikas uzmanība pakāpeniski ir pārgājusi no sākotnējās fokusa uz algoritmisko vadību platformu darbā uz tās izmantošanu tradicionālākā darba vidē. Noteiktu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu, kas tiek izmantotas darba vadībā, klasificēšana kā augsta riska sistēmas saskaņā ar Mākslīgā intelekta likumu (ES) 2024/1689) iezīmē nozīmīgu soli ES pieejā digitālo tehnoloģiju regulēšanai darba vietā un atspoguļo pieaugošas bažas par šo tehnoloģiju ietekmi uz darbiniekiem.

Citi ES likumdošanas instrumenti, kas ir nozīmīgi algoritmiskai pārvaldībai, ir Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula (ES) 2016/679), kas nosaka garantijas darbinieku personas datu apstrādei un automatizētai lēmumu pieņemšanai; Informācijas un konsultāciju ietvara direktīva (Direktīva 2002/14/EK), kas paredz darbinieku pārstāvju iesaisti lēmumos, kas ietekmē darba organizāciju; un Darba drošības un veselības ietvara direktīva (Padomes Direktīva 89/391/EEK), kas prasa darba devējiem novērtēt un novērst riskus darbinieku veselībai un drošībai, tostarp psihosociālos riskus.

Nesen Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par digitalizāciju, mākslīgo intelektu un algoritmisko vadību darba vietā (2025) atzina gan iespējas, gan izaicinājumus, kas saistīti ar digitalizācijas, mākslīgā intelekta un algoritmiskās vadības pieaugošo izmantošanu darba vietā.

• Algoritmiskā vadība visizplatītākā ir biroja darbinieku, tehniķu, kā arī rūpnīcu un mašīnu operatoru vidū. Šajās profesijās visbiežāk ziņo par automatizētu uzdevumu sadali un veiktspējas uzraudzību, kamēr automatizētā plānošana ir ievērojami retāka. Vadītāji, profesionāļi, pakalpojumu un pārdošanas darbinieki, amatnieki, darbinieki elementārās profesijās un īpaši prasmīgi lauksaimniecības darbinieki ziņo par zemāku algoritmiskās vadības līmeni kopumā. Automatizētā grafiku plānošana ir arī vienmērīgāk sadalīta starp profesijām nekā pārējās divas funkcijas.

• Nozarēs ar vislielāko algoritmiskās vadības izplatību – finanses un nekustamais īpašums, informācija un komunikācijas, kā arī transports un uzglabāšana – veiktspējas uzraudzība un automatizēta uzdevumu sadale ir konsekventi visbiežāk ziņotās funkcijas, kamēr automatizētā plānošana ir mazāk izplatīta. Savukārt visas trīs funkcijas ir salīdzinoši reti sastopamas izglītībā, lauksaimniecībā, kalnrūpniecībā un būvniecībā.

• No trim algoritmiskās pārvaldības funkcijām automatizēta uzdevumu sadale ir spēcīgākais darba transformācijas prognozētājs, tostarp jaunu uzdevumu radīšana, citu uzdevumu noņemšana un lielāka mijiedarbība ar kolēģiem. Automatizēta grafiku plānošana un veiktspējas uzraudzība rāda līdzīgas, bet mērenākas saistības ar darba transformāciju.

• Trīs algoritmiskās vadības funkciju izmantošana ir saistīta ar augstāku darba pieprasījumu, īpaši kvantitatīvām prasībām (darba intensitātes uztveršana). Darbinieki, kuriem pakļauta algoritmiskā vadība, arī biežāk piedzīvo darba slodzi nekā tie, kuri to nedara. No trim analizētajām funkcijām veiktspējas uzraudzība izceļas kā visbiežāk saistīta ar sliktākiem veselības un labklājības rādītājiem, un šķiet, ka tā nedaudz pastiprina esošās darba slodzes negatīvo ietekmi jau tā prasīgos darbos.

• Vai algoritmiskā vadība mazina vai pastiprina šos negatīvos rezultātus, ir atkarīgs no konkrētās algoritmiskās funkcijas: automatizēta uzdevumu sadale ne mazina, ne palielina darba slodzi; automatizēta grafiku plānošana sniedz tikai nedaudz nozīmīgu mazināšanas efektu darbiniekiem saspringtos darbos; un snieguma uzraudzība būtiski pastiprina darba spriedzes negatīvo ietekmi, vēl vairāk palielinot izsīkumu un darba–ģimenes konfliktus, kā arī samazinot darba iesaisti.

• Algoritmiskā vadība nav vienmērīgi sadalīta starp nozarēm, profesijām un ES dalībvalstīm, un tā nav vienota prakses kopuma; drīzāk tā aptver dažādas vadības funkcijas un organizatoriskās lietojumprogrammas. Lai gan kopīgas pamataizsardzības ir būtiskas, to īstenošanu var atbalstīt ar sociālo dialogu, kolektīvajām sarunām, praktiskām vadlīnijām un labas prakses piemēriem, kas atspoguļo dažādus algoritmiskās vadības izmantošanas veidus.

• Pastāvīga uzraudzība un salīdzinājumi starp dalībvalstīm var palīdzēt stiprināt uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu. Vienlaikus ir nepieciešamas lielākas investīcijas uzņēmuma prakses analīzē, lai labāk izprastu, kā algoritmiskās vadības funkcijas tiek ieviestas un integrētas darba organizācijā, tostarp kā dažādi rīki un prakses mijiedarbojas un apvienojas, lai veidotu darba vietas rezultātus.

• Algoritmiskā vadība ir daļa no plašākas darba digitālās transformācijas. Šajā analīzē tā saistīta ar augstāku darba pieprasījumu, īpaši kvantitatīvām prasībām un lielāku darba slodzi, kamēr tās attiecības ar piekļuvi darba resursiem ir daudzveidīgākas. Paplašinoties tās ieviešanai, jāpievērš uzmanība darba kvalitātes ietekmei, nodrošinot, ka tās ieviešana tiek papildināta ar pietiekamiem darba resursiem, darbinieku atbalstu un veselīgu darba apstākļu aizsardzību.

• Veiktspējas uzraudzība ir visizplatītākā algoritmiskās vadības forma, kas saistīta ar augstāku pieprasījumu, mazākiem resursiem un sliktākiem veselības un labklājības rezultātiem, īpaši jau tā noslogotajiem darbiniekiem. Drošības pasākumiem jānodrošina caurspīdīgums par to, kas tiek uzraudzīts, kā tiek izmantoti dati un kā tiek pieņemti lēmumi. Stingra darba un datu aizsardzības likumu izpilde – kopā ar esošo tiesību uz informāciju, konsultācijām un kolektīvajām sarunām efektīva īstenošana – ir būtiska, lai nodrošinātu, ka algoritmiskā snieguma uzraudzība ir taisnīga un samērīga.

• Ir būtiski nodrošināt atbildīgu algoritmiskās vadības funkciju īstenošanu un integrāciju organizācijas procesos un digitālajās sistēmās, izmantojot pārvaldības ietvarus, ietekmes novērtējumus un darbinieku iesaisti. Ja tiek identificēti atbilstoši riski, organizācijām jāievieš atbilstoši aizsardzības pasākumi saskaņā ar esošo darba, datu aizsardzības un MI likumdošanu. Algoritmiskā vadība var pārveidot uzdevumus un darba organizāciju, prasot cilvēkcentrētu darba vietu pārveidi, lai saskaņotu produktivitātes pieaugumu ar darbinieku labklājību, ko atbalsta politikas vadlīnijas un konsultāciju mehānismi.