Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Woman using VR headset in office
Tēma
Pēdējoreiz atjaunināts: 29 October 2026

Digitalizācija

Digitalizācija ir digitālo tehnoloģiju un digitalizēto datu nepārtraukta integrācija ekonomikā un sabiedrībā. Divkāršās zaļās un digitālās pārejas paātrina pārmaiņu tempu, kas ietekmē visas mūsu dzīves jomas, un tām būs daudzas sekas darba nākotnei. Inovācijas un attīstība progresīvās tehnoloģijās būtiski ietekmē gandrīz visas ekonomikas jomas un sabiedrību kopumā. Darbs, tā saturs, tā organizācija un dizains, regulēšana un aizsardzība – viss tas tiek mainīts. Nepārtraukta pakalpojumu automatizācija un digitalizācija, kā arī mākslīgā intelekta (MI) pieaugošā ieviešana darba vietā turpina mainīt darba raksturu, prasmju vajadzības un to, kā uzdevumi tiek sadalīti, veikti un novērtēti. Tas bieži vien arī izpludina robežas starp darbu un ārpusdarba aktivitātēm.

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

29 October 2026
Algoritmiskā vadība Eiropas darba vietās – digitālais stāsts
Šis digitālais raksts sniedz galvenos secinājumus par algoritmiskās vadības ieviešanu Eiropas darba vietās un tās saistību ar darba apstākļiem un darbinieku labklājību.
Cesira Urzì Brancati+2
Digitālais stāsts
29 October 2026
Algoritmiskā vadība Eiropas darba vietās
Aizvien vairāk darbinieku tiek pakļauti algoritmiskai vadībai – datorprogrammu izmantošanai, lai uzraudzītu sniegumu, sadalītu uzdevumus un plānotu darbu. Kā tas maina darba apstākļus un darbinieku labklājību?
Cesira Urzì Brancati+2
Pētījuma ziņojums
20 July 2026
IT nozare uzmanības centrā: ES digitālā darbaspēka attīstība
IKT nozare veicina digitalizāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu visā Eiropā, tomēr kvalificēta darbaspēka trūkums kavē tās izaugsmi. Šajā ziņojumā aplūkoti IKT speciālistu nodarbinātības un darba apstākļi un problēmas, kas veido vienu no ES svarīgākajām nozarēm.
John Hurley+3
Pētījuma ziņojums

Eurofound pētījums pēta digitalizācijas ietekmi uz darba dzīvi, kā arī saikni ar pāreju uz klimata neitrālu ekonomiku. Tas aptver nodarbinātības līmeni, darba apstākļus, sociālo aizsardzību un nodarbinātības attiecības. Restrukturizācijas un digitalizācijas kontekstā ir svarīgi analizēt rūpniecisko attiecību un sociālā dialoga lomu pārmaiņu īstenošanā, kā arī ietekmi uz sabiedrību un pilsoņiem.

Pētījums sniedz pierādījumus par strukturālām pārmaiņām, ko lielā mērā veicina šīs megatendences, bet arī par nesenām krīzēm, kas var ietekmēt politiku, nodrošinot taisnīgas pārejas, kas veicina nodarbinātību, labus darba apstākļus, sociālo aizsardzību un darba ņēmēju tiesības, vienlaikus uzlabojot darba ražīgumu, konkurētspēju un labklājību.

Digitalizācija darba vietā

Pētījumi aplūko digitalizācijas ietekmi uzņēmuma līmenī uz nodarbinātību un darba apstākļiem, tostarp sociālo aizsardzību. Pētījumi par automatizāciju un digitalizāciju turpina balstīties uz iepriekšējiem pētījumiem par revolucionārām tehnoloģijām, darba dabu digitalizētās darbavietās, darbinieku uzraudzību un privātumu darba vietā, kā arī uz Eurofound aptauju datiem. Eurofound analizē digitalizācijas ietekmi uz darba dzīvi, aplūkojot digitalizācijas cilvēku un ētiskās sekas darba vietā, kā arī cilvēka un robota mijiedarbības īpašības un ietekmi, kas saistīta ar progresīvu robotiku.

Kopš 2017. gada Eurofound pēta šīs tēmas pētījumu kopumā, kas strukturēts ap trim digitalizācijas pārmaiņu vektoriem – automatizāciju, digitalizāciju un platformām –, kas ietekmē nodarbinātību, darba apstākļus un sociālo dialogu. Tas pēta jaunos aspektus un izaicinājumus, kas rodas straujas tehnoloģiskās attīstības rezultātā, īpaši mākslīgā intelekta un algoritmiskās vadības jomās.

Pētījuma mērķis ir sniegt politikas veidotājiem, darba devējiem, darbiniekiem un viņu pārstāvjiem ieskatu par to, kā digitalizācija pārveido nodarbinātību un darbu.

Attiecībā uz platformu darbu Eurofound platformu ekonomikas krātuve turpina uzraudzīt šī nodarbinātības un biznesa modeļa attīstību. Pamatojoties uz to, konkrēti pētījumi pēta iniciatīvas, kas risina nodarbinātības un darba apstākļu jautājumus.

Eurofound Eiropas Darba apstākļu aptauja 2024 sniedz atjauninātu datu analīzi par digitālo tehnoloģiju, ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīku un attālinātā darba ietekmi uz dažādiem darba apstākļu un noteikumu aspektiem.

Restrukturizācija, kas saistīta ar ekonomikas lielajām tendencēm

Eiropas restrukturizācijas monitora (ERM) pasākumu datubāze arī fiksē, kur restrukturizācija ir īpaši saistīta ar digitalizāciju. Līdzīgi ERM atbalsta instrumenti un juridiskās datubāzes ir paplašinājušās, iekļaujot restrukturizācijai atbilstošu informāciju par digitalizāciju un pāreju uz klimata neitrālu ekonomiku. Balstoties uz 2023. gada atjauninājumiem, kas saistīti ar pārmaiņu paredzēšanu un vadību, divi neseni raksti pēta darbinieku uzraudzības un algoritmiskās vadības jautājumus.

Politikas diskusiju veidošana

Pētījumi par divkāršo pāreju, kas saistīta ar digitalizāciju un klimata pārmaiņām, varētu sniegt būtisku informāciju politikas veidotājiem, kas meklē risinājumus, lai tirgus labāk darbotos patērētājiem, uzņēmumiem, darbiniekiem un sabiedrībai, pilsētu un pilsētu ilgtspējīgu attīstību, kā arī atbalstītu reģionus infrastruktūras un piekļuves pakalpojumiem uzlabošanai.

Reaģējot uz to, kā digitālās tehnoloģijas maina ES pilsoņu dzīvi, Eiropas Komisijas prioritāte ir radīt Eiropu, kas piemērota digitālajam laikmetam, vadot pāreju uz veselīgu planētu un jaunu digitālo pasauli caur Digitālās desmitgades programmu.

Kā daļu no Digitālo pakalpojumu likuma paketes, kas tika publicēta 2020. gada 15. decembrī, Komisija ierosināja divas likumdošanas iniciatīvas digitālo pakalpojumu noteikumu uzlabošanai ES: Digitālo pakalpojumu likumu (DSA) un Digitālo tirgu likumu (DMA). Šo iniciatīvu mērķis ir radīt drošāku digitālo vidi un aizsargāt digitālo pakalpojumu lietotājus, vienlaikus nodrošinot uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai veicinātu inovācijas, izaugsmi un konkurētspēju.

2021. gada 9. martā Komisija izdeva savu paziņojumu, kurā izklāstīja Eiropas digitālās desmitgades vīziju, skaidri norādot kompasu veiksmīgai digitālajai transformācijai līdz 2030. gadam tādās jomās kā savienojamība, prasmes un digitālie sabiedriskie pakalpojumi.

2023. gada decembrī Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par Mākslīgā intelekta likumu (MI likums), kas iezīmē nozīmīgu soli MI regulēšanā ES. MI likums stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. Šis ir pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulē ar pakāpenisku ieviešanas procesu, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uzņēmumiem un institūcijām. Starp augsta riska MI sistēmām, kas identificētas likumā, ir tās, ko izmanto personāla atlasē un darba vadībā, un tās ir īpaši nozīmīgas Eurofound pētījumos.

Reaģējot uz straujo platformu darba attīstību ES, Komisija izvirzīja priekšlikumu aizsargāt cilvēkus, kas strādā caur digitālajām platformām. 2024. gada aprīlī Parlaments pieņēma platformu darba direktīvu, kuras mērķis ir uzlabot darba apstākļus un regulēt algoritmu izmantošanu digitālajās darba platformās.

2025. gada aprīlī Komisija uzsāka jaunu MI stratēģiju ar MI kontinenta rīcības plānu. Plāna mērķis ir stiprināt Eiropas konkurētspēju kā MI līderim. Eurofound darbam nozīmīgi ir pīlāri, kas koncentrējas uz MI prasmēm un talantiem, kā arī algoritmu izmantošanu.

2020. gadā Eiropas sociālie partneri apstiprināja autonomu ietvara līgumu par digitalizāciju.

Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies