Digitalizācija
Digitalizācija ir nepārtraukta digitālo tehnoloģiju un digitalizēto datu integrācija visā ekonomikā un sabiedrībā. Divējāda zaļā un digitālā pārkārtošanās paātrina pārmaiņu tempu, kas ietekmē visus mūsu dzīves aspektus, un tai būs daudzas sekas darba nākotnē. Inovācijām un progresīvo tehnoloģiju attīstībai ir būtiska ietekme gandrīz visās ekonomikas jomās un sabiedrībā kopumā. Darbs, tā saturs, organizācija un dizains, regulējums un aizsardzība tiek mainīti. Nepārtraukta pakalpojumu automatizācija un digitalizācija, kā arī mākslīgā intelekta (MI) arvien pieaugošā ieviešana darbavietā turpina mainīt darba būtību, prasmju vajadzības un to, kā uzdevumi tiek sadalīti, izpildīti un novērtēti. Tas arī bieži vien rada neskaidras robežas starp darbu un ārpusdarba darbību.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
IT nozare uzmanības centrā: ES digitālā darbaspēka attīstība
IKT nozare veicina digitalizāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu visā Eiropā, tomēr kvalificēta darbaspēka trūkums kavē tās izaugsmi. Šajā ziņojumā aplūkoti IKT speciālistu nodarbinātības un darba apstākļi un problēmas, kas veido vienu no ES svarīgākajām nozarēm.Mākslīgais intelekts, algoritmiskā pārvaldība un sabiedrības, darba un nodarbinātības transformācija – jēdzienu izpēte
Balstoties uz Eurofound izveidoto digitālā laikmeta konceptuālo satvaru, šajā koncepcijas dokumentā ir aplūkots, kā mākslīgā intelekta vilnis pārveidos ne tikai darba un nodarbinātības pasauli, bet arī plašāku sabiedrības struktūru, sākot no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas un kvalitātes līdz informācijas sagatavošanai, izplatīšanai un pārvaldībai. Analīzes pamatā ir četri pārmaiņu vektori – automatizācija, paplašināšana, digitalizācija un platformizācija –, kas identificēti kā galvenie virzītājspēki, kas veido šo pārveidi. Šajā dokumentā izklāstītie jēdzieni tiks izmantoti Eurofound turpmākajos pētījumos par mākslīgo intelektu un algoritmisko pārvaldību.Algoritmiskā pārvaldība Eiropas darbavietās: ietekme uz darba organizāciju un darba apstākļiem
Šajā pētījumā sniegta Eurofound Septītā Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS 2024) datu sekundārā analīze, kurā pētīta digitālo tehnoloģiju izplatība mūsdienu darbavietās un algoritmiskās pārvaldības prakses izplatība. Sasaistot darba ņēmēju ziņoto iedarbību uz datorprogrammām, kas uzrauga veiktspēju, sadala uzdevumus un plāno darbu, ar darba kvalitātes rādītājiem, analīzē tiek novērtēts, kā tehnoloģijas maina darbu. Tas arī identificē atšķirīgus darbinieku profilus, pamatojoties uz digitālo tehnoloģiju izmantošanas modeļiem un ar katru profilu saistītajām īpašībām. Secinājumi tiks izmantoti politikas veidošanā, kuras mērķis ir veicināt augstas kvalitātes darbvietas arvien digitālākajās darbavietās.Eurofound pētījumā tiek pētīta digitalizācijas ietekme uz darba dzīvi, kā arī saikne ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Tas attiecas uz nodarbinātības līmeni, darba apstākļiem, sociālo aizsardzību un darba attiecībām. Pārstrukturēšanas un digitalizācijas kontekstā ir svarīgi analizēt arī darba attiecību un sociālā dialoga lomu pārmaiņu īstenošanā, kā arī ietekmi uz sabiedrību un iedzīvotājiem.
Pētījums sniedz pierādījumus par strukturālām pārmaiņām, ko lielā mērā veicina šīs megatendences, kā arī nesenās krīzes, kas var sniegt informāciju politikai, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos, kas veicina nodarbinātību, labus darba apstākļus, sociālo aizsardzību un darba ņēmēju tiesības, vienlaikus uzlabojot darba ražīgumu, konkurētspēju un labklājību.
Reaģējot uz to, kā digitālās tehnoloģijas maina ES iedzīvotāju dzīvi, Eiropas Komisijas prioritāte ir izveidot digitālajam laikmetam gatavu Eiropu, vadot pāreju uz veselīgu planētu un jaunu digitālo pasauli, izmantojot digitālās desmitgades programmu.
Digitālo pakalpojumu tiesību akta paketes ietvaros, kas publicēts 2020. gada 15. decembrī, Komisija ierosināja divas likumdošanas iniciatīvas, lai atjauninātu noteikumus, kas reglamentē digitālos pakalpojumus ES: Digitālo pakalpojumu aktu (DPA) un Digitālo tirgu aktu (DMA). Šo iniciatīvu mērķis ir radīt drošāku digitālo telpu un aizsargāt digitālo pakalpojumu lietotājus, vienlaikus radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, lai veicinātu inovāciju, izaugsmi un konkurētspēju.
Komisija 2021. gada 9. martā nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīts Eiropas digitālās desmitgades redzējums, izklāstot skaidru kompasu virzībai uz sekmīgu digitālo pārveidi līdz 2030. gadam tādās jomās kā savienojamība, prasmes un digitālie publiskie pakalpojumi.
2023. gada decembrī Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par Mākslīgā intelekta aktu (MI aktu), kas ir nozīmīgs solis ceļā uz MI regulēšanu ES. MI akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. Šis ir pirmais visaptverošais regulējums par MI visā pasaulē ar pakāpenisku ieviešanas procesu, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uzņēmumiem un iestādēm. Starp augsta riska AI sistēmām, kas identificētas saskaņā ar aktu, ir tās, ko izmanto darbā pieņemšanā un darba pārvaldībā, kas ir īpaši svarīgas Eurofound pētījumiem.
Reaģējot uz platformu darba straujo attīstību ES, Komisija nāca klajā ar priekšlikumu aizsargāt cilvēkus, kas strādā, izmantojot digitālās platformas. Parlaments 2024. gada aprīlī pieņēma platformu darba direktīvu, kuras mērķis ir uzlabot darba apstākļus un regulēt algoritmu izmantošanu digitālajās darba platformās.
Komisija 2025. gada aprīlī nāca klajā ar jaunu MI stratēģiju ar MI kontinenta rīcības plānu. Plāna mērķis ir veicināt Eiropas kā līderes konkurētspēju MI jomā. Eurofound darbā būtiski ir pīlāri, kas vērsti uz MI prasmēm un talantiem un algoritmu izmantošanu.
Eiropas Komisija: Digitālā desmitgadeopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas Prasmju programmaopens in new tab
Eiropas Komisija: Digitālo pakalpojumu tiesību akta paketeopens in new tab
Eiropas Komisija: MI aktsopens in new tab un MI kontinenta rīcības plānsopens in new tab
Eiropas Komisija: Prasmju savienībaopens in new tab
Eiropas Parlaments: Parlaments pieņem Direktīvu par platformu darbuopens in new tab
EUR-Lex: Digitālais kompass 2030. gadam: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadiopens in new tab
Eiropas sociālie partneri 2020. gadā apstiprināja autonomu pamatnolīgumu par digitalizāciju.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
22 May 2026
ES mēroga digitalizācijas aptauja sociālajai ekonomikai
21 July 2024
Human–robot interaction: What changes in the workplace?
12 September 2023
Ethical digitalisation at work: From theory to practice
Automation and digitisation technologies, including artificial intelligence, are rapidly evolving and becoming increasingly powerful and pervasive. The full range of their effects in the workplace is yet to be seen. It is, however, important not only to explore the ethical implications of digital technologies and the effects of such technologies on working conditions as they emerge, but also to anticipate any unintended effects that raise new ethical challenges. Using a variety of research methods and building on previous research on the digital workplace, this report examines the many ramifications of digital technologies in the workplace, looking at the fundamental rights and ethical principles most at stake and the areas of working conditions most likely to be affected.
8 December 2022
The rise in telework: Impact on working conditions and regulations
This report presents Eurofound’s research on telework during the COVID-19 pandemic in 2020 and 2021. It explores changes in the incidence of telework, working conditions experienced by employees working from home and changes to regulations addressing issues related to this working arrangement. The findings reveal a rapid escalation of telework triggered by the pandemic: in 2021, 2 out of 10 European employees were teleworking – a figure that most likely would not have been reached before 2027 had the pandemic not occurred. The health crisis unleashed the social and technological potential for flexibility in terms of working time and place. The impacts of telework on working conditions were initially difficult to determine because it was difficult to disentangle them from pandemic-induced factors, such as lockdowns and school closures. However, both the positive impacts, such as the contribution of telework to improving work–life balance, and the negative impacts, such as reduced social interaction and an increase in overtime worked, have become more evident. The rise in telework and an awareness of its implications for working conditions have prompted a renewed focus on regulatory frameworks, with new telework regulations passed in several EU Member States.
25 September 2022
Digitalizācija: mazumtirdzniecības banku pārstrukturēšanas tendences
Mazumtirdzniecības banku nozare ir auglīga augsne, lai pētītu digitalizācijas ietekmi uz darbu un nodarbinātību. Finanšu pakalpojumi arvien biežāk tiek sniegti tiešsaistē bez klientu iestāžu starpniecības. Kopš globālās finanšu krīzes daudzas nozares bankas ir piedzīvojušas sērijveida pārstrukturēšanu, un tā ir viena no nedaudzajām pakalpojumu nozarēm ar stagnējošu vai samazināšanos nodarbinātību. Papildus tehnoloģiskajām izmaiņām pakalpojumu sniegšanā nozare reaģē arī uz citām problēmām, tostarp paaugstinātu regulatīvo un atbilstības slogu, finanšu tehnoloģiju konkurenci, zemām procentu likmēm un samazinātu rentabilitāti. Šajā ziņojumā ir aprakstīti nesenās nozares pārstrukturēšanas piemēri, kas motivēja pārstrukturēšanu, kā tā tika pārvaldīta un kā tā ietekmēja nodarbinātību, darba organizāciju un citus uzņēmējdarbības un darbinieku rezultātus.
30 May 2022
Ethics in the digital workplace
Digitisation and automation technologies, including artificial intelligence (AI), can affect working conditions in a variety of ways and their use in the workplace raises a host of new ethical concerns. Recently, the policy debate surrounding these concerns has become more prominent and has increasingly focused on AI. This report maps relevant European and national policy and regulatory initiatives. It explores the positions and views of social partners in the policy debate on the implications of technological change for work and employment. It also reviews a growing body of research on the topic showing that ethical implications go well beyond legal and compliance questions, extending to issues relating to quality of work. The report aims to provide a good understanding of the ethical implications of digitisation and automation, which is grounded in evidence-based research.
24 October 2021
Digitisation in the workplace
Research into the transformative potential of the digital revolution tends to take a quantitative approach in an attempt to monitor changes in employment levels due to digitalisation. The fear of potential job losses and negative disruption brought about by digital technologies has permeated the policy debate on digitalisation. In contrast, this report, based on case study research, takes a more qualitative approach to exploring the impact of selected digital technologies (internet of things, 3D printing, and virtual and augmented reality) in the workplace. While digital technologies can bring many opportunities and have been shown to be beneficial for both workers and organisations, there is a need to put safeguards in place to ensure employee data protection and privacy. A well-functioning social dialogue is also key to reaping the benefits of digital technologies and preventing – or minimising – any negative outcomes.
9 September 2021
Right to disconnect: Exploring company practices
Digital technologies have made it possible for many workers to carry out their work at any time and anywhere, with consequent advantages and disadvantages. Eurofound data show that teleworkers are twice as likely to exceed the 48-hour working time limit, take insufficient rest and work in their free time, with knock-on effects on their physical and mental health. To address this issue, there have been calls for the ‘right to disconnect’. This report is based on case studies that chart the implementation and impact of the right to disconnect at workplace level. It builds on previous Eurofound research that shows an increase in collective agreements providing for a right to disconnect in countries that have enshrined this right in their legislation. With the exponential growth in teleworking brought about by the COVID-19 pandemic, the importance of striking a better balance between the opportunities and the challenges associated with teleworking and ICT-based flexible working has become more relevant than ever before.
9 December 2020
Employee monitoring and surveillance: The challenges of digitalisation
New digital technologies have expanded the possibilities of employee monitoring and surveillance, both in and outside the workplace. In the context of the increasing digitalisation of work, there are many issues related to employee monitoring that warrant the attention of policymakers. As well as the often-cited privacy and ethical concerns, there are also important implications for worker–employer relations, as digitally enabled monitoring and surveillance inevitably shift power dynamics in the workplace. Based on input from the Network of Eurofound Correspondents, this report explores the regulatory approaches to workplace monitoring in Europe, and the many challenges arising from the use of new digital technologies. Drawing from empirical and qualitative research, the report also provides some insight into the extent of employee monitoring in Europe and the implications for job quality and work organisation.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Dragoș Adăscăliței
Research officerDragoș Adăscăliței ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas pētnieks. Viņa pašreizējie pētījumi koncentrējas uz tēmām, kas saistītas ar darba nākotni, tostarp mākslīgā intelekta ietekmi uz darbavietām, automatizācijas ietekmi uz nodarbinātību un regulatīvajiem jautājumiem, kas saistīti ar platformu darbu. Viņš arī regulāri piedalās salīdzinošos projektos, kas uzrauga strukturālās pārmaiņas Eiropas darba tirgos. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija darba attiecību pasniedzējs Šefīldas Universitātes Vadības skolā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē Centrāleiropas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Manheimas Universitātē.
Sara Riso
Senior research managerSara Riso pievienojās Eurofound 2006. gadā un pašlaik ir vecākā pētniecības vadītāja Darba dzīves nodaļā. Viņa ir iesaistīta pētniecības projektos, kas vērsti uz digitalizāciju un darba apstākļiem. Pirms pievienošanās Eurofound Sāra vadīja pētniecības projektus lielām Eiropas asociācijām un tīkliem Briselē. Viņas akadēmiskā izglītība ir psiholoģijā, komunikācijā un valodās. Viņas galvenā pētnieciskā interese ir izpētīt jaunus darba vietas stresa faktorus, kas rodas no pieaugošās darba digitalizācijas, organizatoriskās prakses un pārmaiņu vadības stratēģiju attīstības, lai risinātu digitalizācijas radītos izaicinājumus mūsdienu darba vidē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
