2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums: pārskata ziņojums
Publicēts: 14 April 2026
Eiropas darba apstākļu apsekojums jau astotajā izdevumā atspoguļo izmaiņas darba dzīvē vairāk nekā trīs desmitgažu laikā. Šis augstas kvalitātes, uz varbūtību balstītais apsekojums aptver 35 Eiropas valstis, tostarp 27 ES dalībvalstis, Norvēģiju, Šveici, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Serbiju. Aptaujas ietvaros notika vairāk nekā 36 600 klātienes intervijas, katra ilga aptuveni 45 minūtes. Šajā pārskata ziņojumā ir sniegts visaptverošs darbaspēka apraksts un iekļauta informācija par digitālo darba praksi, sociālajām attiecībām darbā un iekļaujošām darbavietām. Tajā darba kvalitāte tiek novērtēta septiņās dimensijās: ienākumi, izredzes, prasmes un rīcības brīvība, darba laiks, darba intensitāte, sociālā vide un fiziskā vide. Ziņojumā aplūkota darba ņēmēju darba dzīve, ņemot vērā tādus aspektus kā darba un privātās dzīves līdzsvars, karjeras un nodarbinātības drošība, veselība un labklājība un darba ilgtspēja. Tajā aprakstīts, kā darbvietas veicas, pamatojoties uz darba kvalitāti un darba kvalitātes nozīmi labas darba dzīves atbalstīšanā.
EWCS 2024 jau astotajā izdevumā ir atspoguļotas izmaiņas darba dzīvē vairāk nekā trīs desmitgažu laikā. Šis augstas kvalitātes apsekojums aptver 34 Eiropas valstis, tostarp 27 ES dalībvalstis, Norvēģiju, Šveici un sešas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis: Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Serbiju. Aptaujas ietvaros notika vairāk nekā 35 000 interviju, katra ilga aptuveni 45 minūtes.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka lielākā daļa Eurofound publikāciju ir pieejamas tikai angļu valodā, un tās pašlaik netiek tulkotas automātiski.
Digitālās tehnoloģijas un klimata pārmaiņas pārveido darbvietas un darba organizāciju. To ietekme uz darba apstākļiem dažādos veidos maina Eiropas darba tirgu.
Labāka darba kvalitāte nāk par labu gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem. Tas ir saistīts ar labāku veselību un labklājību, lielāku motivāciju un spēcīgāku iesaistīšanos, un tas ir būtiski, lai atbalstītu konkurētspēju.
Neraugoties uz vispārējiem uzlabojumiem darbvietu kvalitātē, ieguvumi netiek sadalīti vienmērīgi. Joprojām pastāv būtiskas atšķirības dzimuma, vecuma, izcelsmes vietas, veselības stāvokļa, profesijas un nozares ziņā.
Vīrieši ziņo par augstāku darba kvalitāti nekā sievietes piecās no septiņām darba kvalitātes dimensijām. Dažās jomās plaisa palielinās – darba intensitāte sievietēm pasliktinās, bet vīriešiem uzlabojas, uzsverot, ka ir jāpievērš mērķtiecīga politiska uzmanība.
Vecāka gadagājuma darba ņēmēji, sievietes, darba ņēmēji ar hroniskām veselības problēmām un migrējošie darba ņēmēji veido arvien lielāku darbaspēka daļu. Ņemot vērā darbaspēka novecošanos un samazināšanos, kvalitatīvas darbvietas Eiropā būs izšķiroši svarīgas, lai piesaistītu un ilgāk noturētu nodarbinātībā lielāku daudzveidīgāku iedzīvotāju daļu.
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums (EWCS 2024) sniedz visaptverošu pārskatu par darbvietu kvalitāti Eiropā, pārbaudot darbaspēka, darbavietu, darba kvalitātes un darba dzīves kvalitātes īpatnības. EWCS 2024 ir būtisks instruments politikas veidotājiem, jo tajā uzsvērta darbvietu kvalitātes nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā Eiropā. Aptaujas rezultāti ir balstīti uz 36 644 klātienes intervijām 35 valstīs; Katra intervija ilga apmēram 45 minūtes. Tie sniedz unikālu ieskatu darba stāvoklī Eiropā.
ES jau ilgstoši ir apņēmusies uzlabot darba apstākļus un veicināt darbvietu kvalitāti, un šis mērķis ir iekļauts Eiropas mērķos kopš Romas līguma stāšanās spēkā. Eiropas sociālo tiesību pīlārā 6 no 20 principiem ir veltīti taisnīgiem darba apstākļiem, un tā rīcības plānā ir uzsvērta nepieciešamība padarīt "darba standartus piemērotus darba nākotnei". Eiropas Komisija 2025. gada decembrī publicēja kvalitatīvu darbvietu ceļvedi un vēl vairāk uzsver darbvietu kvalitātes nozīmi ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes sasniegšanā un Eiropas darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstīšanā divējādā pārkārtošanā. EWCS 2024 konstatējumi ir būtiski arī notiekošajās debatēs par Eiropas konkurētspējas uzlabošanu, jo Konkurētspējas kompasā ir noteikts, ka kvalitatīvas darbvietas ir priekšnoteikums lielākai darbaspēka līdzdalībai un produktivitātes palielināšanai.
Neraugoties uz demogrāfiskajām problēmām, ES darbaspēks turpina pieaugt, un kopējās nodarbinātības pieaugumu veicina sieviešu, migrējošo darba ņēmēju un pirmspensijas vecuma darba ņēmēju pieaugošā līdzdalība.
Četrām piektdaļām ES darbaspēka ir laba vai ļoti laba veselība, un 18 % darba ņēmēju ziņo par veselības problēmām, kas ierobežo viņu spēju veikt normālas darbības.
Tikai katrs ceturtais darba ņēmējs (23 %) ES strādā dzimumu ziņā līdzsvarotā darbavietā, bet aptuveni puse no darbaspēka ir sievietes. Pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā ir panākts ierobežots progress dzimumu līdzsvara sasniegšanā vadības līmenī.
Par algoritmiskās pārvaldības praksi, piemēram, datorizētu uzdevumu sadali, darba plānošanu un veiktspējas uzraudzību, kopējā līmenī ziņo mazākums darbinieku. Tomēr izplatība ievērojami atšķiras dažādās profesijās, nozarēs un darba vietu lielumos.
Vienai piektdaļai darba ņēmēju ES (21 %) nav ne oficiālas pārstāvības, ne sanāksmju darba vietā, kur viņi var paust savu viedokli.
EWCS apstiprina dažu darba kvalitātes rādītāju pozitīvo saistību ar iesaistīšanos, motivāciju, uzticēšanos un sadarbību, kā arī negatīvo saistību ar darbinieku nodomu pamest darbu. Tas apliecina darba kvalitātes nozīmi uzņēmumu konkurētspējai.
Darba kvalitātes sadalījums atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma, profesijas, nozares un valsts.
Darba ņēmējiem profesijās, kurām raksturīgs darbaspēka trūkums, daudzās jomās ir sliktāka darba kvalitāte.
Dažādās darba ņēmēju grupās un darba situācijās dažādās darba kvalitātes atšķirības apstiprina, ka ir jāizstrādā politika un prakse, kas ņem vērā visas septiņas darba kvalitātes dimensijas.
Darba kvalitāte pēdējo 15 gadu laikā ir uzlabojusies visās dimensijās, izņemot sociālo vidi un darba intensitāti. Sociālās vides indekss ir samazinājies sievietēm, savukārt darba intensitātes indekss ir pasliktinājies sievietēm, bet uzlabojies vīriešiem.
Vispārējais fiziskās vides uzlabojums ir saistīts ar lielāko daļu fizisko risku un prasību samazināšanos. Tomēr ir palielinājusies augstas temperatūras, ķīmisko vielu un infekciozu materiālu iedarbība.
Lai gan prasmju izmantošana, attīstības iespējas un piekļuve apmācībai ir uzlabojusies, ir samazinājusies darba ņēmēju spēja ietekmēt kolektīvos darba procesus un pielietot savas idejas, kas rada bažas.
Par pārkvalifikāciju ziņo 30 % darba ņēmēju ES, savukārt 13 % ziņo, ka viņiem ir vajadzīga lielāka apmācība, lai labi veiktu savu darbu.
Lielākā daļa darba ņēmēju ES (56 %) norāda, ka vēlētos strādāt tikpat daudz stundu, cik pašlaik, taču to darba ņēmēju īpatsvars, kuri dod priekšroku strādāt mazāk stundu, palielinājās no 27 % 2015. gadā līdz 33 % 2024. gadā.
14 % ES darba ņēmēju norādīja, ka nav "ļoti labi informēti" vai "vispār nav labi informēti" par veselības un drošības riskiem darbā. Vēl lielāka daļa (29 %) norādīja, ka nav informēti par pasākumiem ar darbu saistītā stresa novēršanai.
Lielākajai daļai darbinieku viņu darbs ir jēgpilns. Vairāk nekā 80 % darba ņēmēju uzskata, ka viņu darbs ir noderīgs un izjūt sajūtu, ka darbs ir labi paveikts. Turklāt 85 % darbinieku jūtas taisnīgi. Divas trešdaļas darbinieku piekrīt, ka viņi saņem pelnīto atzinību.
Ne tikai nauda: droša darba vide garīgajai un fiziskajai veselībai un uzticēšanās pilna darba vide ir vissvarīgākie aspekti lielākajai daļai darba ņēmēju ES.
Eiropas Savienībā aptuveni 1 no 5 respondentiem vecumā no 45 gadiem vēlētos strādāt "pēc iespējas ilgāk", savukārt 1 no 10 respondentiem atbildēja, ka vēlētos doties pensijā "pēc iespējas ātrāk". Tiem, kas norādīja konkrētu vecumu, vidējais vēlamais pensionēšanās vecums bija 63,9 vīriešiem un 63,1 sievietēm.
Vispārējā aina apstiprina, ka darba kvalitātes dimensijas un to mijiedarbība ir cieši saistīta ar darba ņēmēju labklājību, veselību un iesaisti, apstiprinot darba kvalitātes nozīmi ilgtspējīgas darba dzīves atbalstīšanā.
Darba kvalitāte ir daudzdimensionāla, un darba ņēmēju grupām dažādās dimensijās ir atšķirīgi. Ir daudz veidu, kā uzlabot darba kvalitāti. Jāņem vērā visas septiņas dimensijas.
Daudzi dalībnieki un kanāli veicina darba kvalitātes uzlabošanos. Sociālie partneri un darba koplīguma slēgšanas sarunas ir vieni no svarīgākajiem no tiem.
Lai panāktu progresu darba kvalitātē, jāņem vērā dzimumu atšķirības vīriešu un sieviešu darba karjerā.
Ņemot vērā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanos, Eiropai ir jānodrošina laba darba kvalitāte lielākam skaitam cilvēku, lai lielāka daļa daudzveidīgāku iedzīvotāju varētu pievienoties darba tirgum un ilgāk palikt nodarbinātībā.
Divējāda pārkārtošanās rada problēmas, bet arī iespējas darbvietu kvalitātei. Divējādas pārkārtošanās laikā būtu jāatbalsta progress darbvietu kvalitātē.
Darba kvalitāte veicina uzņēmumu darbību, nodrošinot motivētu un iesaistītu darbaspēku, atvērtību inovācijām, mazāku prombūtni darbā un labāku sociālo klimatu. Darba kvalitātes uzlabošana nepārprotami var atbalstīt politiku, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu darbu.
Šajā sadaļā ir sniegta informācija par šajā publikācijā ietvertajiem datiem.
Visi 162 skaitļi, kas ietverti šajā publikācijā, ir pieejami priekšskatījumam.
Eurofound iesaka šo publikāciju citēt šādi.
Eurofound (2026), 2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums: pārskata ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.
