Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.

Dzimumu līdztiesība

Dzimumu līdztiesība attiecas uz vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz viņu tiesībām, attieksmi, atbildību, iespējām, līdzdalību un ekonomiskajiem un sociālajiem sasniegumiem. Dzimumu vienlīdzība tiek panākta, kad vīriešiem un sievietēm ir vienādas tiesības, pienākumi un iespējas visās sabiedrības daļās un kad vīriešu un sieviešu dažādās intereses, vajadzības un prioritātes tiek vienlīdz novērtētas.

Woman working in warehouse

Jauns un gaidāms

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

Pētījuma ziņojums

15 July 2026

Pārspīlēti un nepietiekami apmaksāti: mīkla, kas vērsta pret dzimumu atšķirībām atalgojumā un izglītībā
Cesira Urzi Brancatiand 2 other authors
Neraugoties uz gadu desmitiem ilgu progresu, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības joprojām pastāv visā ES. Šajā ziņojumā aplūkoti darba tirgus pierādījumi, kas ir pamatā šai atšķirībai, sākot no nodarbinātības un algām līdz studiju jomai, un tas, ko tas atklāj par ilgstošu politikas izaicinājumu.
Digitālais stāsts

14 April 2026

2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums – svarīgākie notikumi
Šajā digitālajā stāstā ir iepazīstināti ar svarīgākajiem notikumiem no 2024. gada pārskata ziņojuma par Eiropas darba apstākļu apsekojumu. Tajā aplūkoti galvenie konstatējumi katrā ziņojuma nodaļā, galveno uzmanību pievēršot Eiropas darbaspēkam, darbavietas praksei, darba kvalitātes mērīšanai, darba kvalitātes tendencēm laika gaitā, kā arī darba dzīves kvalitātei ES.
Pamatziņojums

14 April 2026

2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums: pārskata ziņojums
+3
Agnès Parent-Thirionand 6 other authors
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums jau astotajā izdevumā atspoguļo izmaiņas darba dzīvē vairāk nekā trīs desmitgažu laikā. Šis augstas kvalitātes, uz varbūtību balstītais apsekojums aptver 35 Eiropas valstis, tostarp 27 ES dalībvalstis, Norvēģiju, Šveici, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Serbiju. Aptaujas ietvaros notika vairāk nekā 36 600 klātienes intervijas, katra ilga aptuveni 45 minūtes.

Par Dzimumu līdztiesība

Uzzināt vairāk par šo tēmu un tās nozīmi ES politikas veidošanā.

Galvenie secinājumi par Dzimumu līdztiesība

Šis ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

15 July 2026

Pētījuma ziņojums

Pārspīlēti un nepietiekami apmaksāti: mīkla, kas vērsta pret dzimumu atšķirībām atalgojumā un izglītībā

Neraugoties uz gadu desmitiem ilgu progresu, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības joprojām pastāv visā ES. Šajā ziņojumā aplūkoti darba tirgus pierādījumi, kas ir pamatā šai atšķirībai, sākot no nodarbinātības un algām līdz studiju jomai, un tas, ko tas atklāj par ilgstošu politikas izaicinājumu.

14 April 2026

Pamatziņojums

2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums: pārskata ziņojums

2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums jau astotajā izdevumā atspoguļo izmaiņas darba dzīvē vairāk nekā trīs desmitgažu laikā. Šis augstas kvalitātes, uz varbūtību balstītais apsekojums aptver 35 Eiropas valstis, tostarp 27 ES dalībvalstis, Norvēģiju, Šveici, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Serbiju. Aptaujas ietvaros notika vairāk nekā 36 600 klātienes intervijas, katra ilga aptuveni 45 minūtes.

15 December 2025

Pētījuma ziņojums

Vienāda vērtība, vienāds atalgojums: koncepcijas, mehānismi un īstenošana dzimumu darba samaksas vienlīdzības jomā

Šajā ziņojumā ir sniegts padziļināts pierādījumu apkopojums un analīze par to, kā praksē var īstenot ES principu par vienādu darba samaksu par vienādu un vienādi vērtīgu darbu, īpašu uzmanību pievēršot vienādi vērtīgam darbam, tātad darba samaksas vienlīdzībai. Saskaņā ar šo principu, ja divas darba vietas var uzskatīt par līdzvērtīgām prasmju, pūļu, pienākumu un darba apstākļu ziņā, tām būtu jāsaņem vienāds atalgojums. Bet kā var noteikt šādu līdzvērtību?

18 November 2025

Eurofound pētījums

Taking stock: Further experiences in gender pay transparency implementation and effectiveness

Despite decades of policy efforts, the gender pay gap in the EU, while slowly decreasing, is still persistent. In 2023, the Pay Transparency Directive was adopted, with the intent of advancing existing national approaches by mandating comprehensive transparency instruments, expanding reporting requirements, reinvigorating the ‘work of equal value’ principle, and shifting the burden of proof from workers to employers in discrimination cases, among the most significant developments.

25 September 2008

Pielāgota atskaite

Mind the gap – Women’s and men’s quality of work and employment - Background paper

Gender mainstreaming is an integral part of the research conducted by the European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions. When labour market participation, working conditions and the resulting labour market outcomes are analysed, the difference in the situation of women and men is evident. This report highlights the main issues concerning women’s situation in the labour market and indicate where the principal barriers to women’s labour market participation lie.

Read more about Mind the gap – Women’s and men’s quality of work and employment - Background paper

15 May 2023

Politikas kopsavilkums

Gender differences in motivation to engage in platform work

The rise of the platform economy during the last decade is one of the main disrupting forces for European labour markets. While standard employment remains the norm, platforms are expanding their reach and diversifying into novel business models. In doing so, they are also attracting an increasing number of women. This policy brief investigates why women are joining the platform economy and how the motivations to perform work on platforms differ between genders. It shows that while women join platforms to gain an additional income and because it allows them the flexibility to combine work with household chores or family commitments, men are driven by the opportunities provided by platforms to work globally and to expand their client base. At the same time, findings suggest that online platforms seem to provide women with a link to the labour market that can potentially prevent their withdrawal from the labour force during different life stages. These findings suggest that policy action should focus on extending working hours regulations and work–life balance measures to all platform workers, irrespective of employment status, and promote equal sharing of care responsibilities between women and men.

13 October 2022

Pētījuma ziņojums

COVID-19 pandemic and the gender divide at work and home

The COVID-19 pandemic has accentuated inequalities in many dimensions of European societies, including inequalities between women and men in several key domains. This report looks at gender inequalities that existed prior to the COVID-19 crisis and describes in what ways the pandemic has impacted on gender divides. It also analyses the various policy responses of national governments across the EU to address gender divides, and to prevent their widening during the pandemic. The effects of the pandemic on employment at EU-level has been remarkably gender-neutral on the whole, with nuances emerging within different sectors and socioeconomic groups. The pre-existing gender gaps in unpaid work have persisted, leading to work–life conflicts, especially among teleworking mothers of young children. Finally, the report describes the outlook for gender inequalities in Europe, pointing to factors that will shape the future of equality between women and men: gender segregation in labour markets, gender divides in telework and hybrid work, and gender mainstreaming in policymaking – especially in relation to caregiving and care services.

14 December 2021

Pētījuma ziņojums

European Jobs Monitor 2021: Gender gaps and the employment structure

One of the most striking developments of the last half-century has been the huge rise in the labour market participation of women. Two out of every three net new jobs created over the last two decades in the EU were taken by women. At the same time, sharply rising employment rates among older workers due to population ageing and policy changes have increased the share of older workers in the labour market. This report examines the impacts of the changing contours of labour supply on the employment structure over the last quarter-century in Europe (1995–2019). The primary focus is on gender, with a secondary focus on ageing. Among the main findings are that employment shares in gender-balanced jobs have declined despite the rising female share of employment and that gender pay gaps are highest in well-paid jobs.

14 December 2021

Politikas kopsavilkums

Understanding the gender pay gap: What role do sector and occupation play?

Despite the increasing participation of women in the labour market and a higher share of women than men being hired into well-paid jobs in recent years, a gender pay gap exists across all EU Member States. Pay differentials between women and men have been shown to be significantly influenced by the economic sector where people work and the occupation they hold.

This policy brief examines these dimensions. It also identifies how much these and other factors contribute to gender disparities in pay. The analysis finds that, of the observable factors examined, the greater likelihood of women working in lower-paying sectors and working part-time are the most important contributors to the gender pay gap. Nevertheless, around two-thirds of the gap in the EU remains unexplained by individual and employment-related factors typically analysed, suggesting that other factors not captured by survey wage data account for the rest of it.

Eksperti par Dzimumu līdztiesība

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Sanna Nivakoski

Research officer
Social policies research

Sanna Nivakoski ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētniece. Pirms pievienošanās Eurofound 2021. gadā viņa strādāja par pēcdoktorantūras pētnieci Dublinas Universitātes koledžas Geary Sabiedriskās politikas institūtā, Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā Dublinā un Karaliskajā ķirurgu koledžā Īrijā. Viņa ir strādājusi daudzās mikroekonomikas pētniecības jomās, tostarp pensijas ienākumos un bagātībā, pensiju uzkrājumos, paaudžu pārskaitījumos un atraitnības finansiālajā ietekmē. Sanna ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā Dublinas Trīsvienības koledžā.

Barbara Gerstenberger

​Head of Unit
Working life research

Barbara Gerstenbergere ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vadītāja. Šajā amatā viņa koordinē pētnieku grupas, kas pēta darba kvalitāti Eiropā, pamatojoties uz Eiropas darba apstākļu apsekojumu, un ir vispārēji atbildīga par Eiropas Darba dzīves novērošanas centru un darba attiecību izpēti ES. Viņa pievienojās Eurofound 2001. gadā kā pētniecības vadītāja tolaik jaunizveidotajā Eiropas Pārmaiņu uzraudzības centrā (EMCC). 2007. gadā viņa pārcēlās uz Eurofound Informācijas un komunikācijas nodaļu kā komunikācijas produktu vadītāja, bet 2011. gadā tika iecelta par direktorāta koordinatoru. Iepriekš viņa strādāja par vecāko pētnieci Eiropas Metālstrādnieku federācijā Briselē. Absolvējusi politikas zinātnes Hamburgas universitātē, viņa ieguva maģistra grādu valsts pārvaldē Hārvardas universitātes Kenedija valdības skolā.

Carlos Vacas‑Soriano

Senior research manager
Employment research

Carlos Vacas Soriano ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Nodarbinātības nodaļā. Viņš strādā pie tēmām, kas saistītas ar algu un ienākumu nevienlīdzību, minimālo algu, zemu atalgojumu, darba kvalitāti, pagaidu nodarbinātību un segmentāciju, kā arī darba kvalitāti. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja par makroekonomikas analītiķi Eiropas Komisijā un par Eiropas darba tirgu pētnieku Spānijas Centrālajā bankā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Eiropas ekonomikas studijās Eiropas koledžā Brigē un doktora grādu darba ekonomikā Salamankas Universitātē (Doctor Europaeus).

Karel Fric

Research officer
Social policies research

Karel Fric ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētnieks. Viņa darbs ietver aptauju izpēti, datu analīzi un projektu vadību, īpašu uzmanību pievēršot darba un dzīves apstākļiem, vienlīdzībai un diskriminācijai. Iepriekš viņš strādāja par pētnieku Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā Vīnē, Austrijā, un pētniecības un konsultāciju organizācijā Panteia, kas atrodas Zoetermeerā, Nīderlandē. Karels ir ieguvis doktora grādu sociālajās zinātnēs Roterdamas Erasmus universitātē un maģistra grādu ekonomikā Utrehtas universitātē.

Viss saturs par Dzimumu līdztiesība

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies