Dzimumu līdztiesība
Dzimumu līdztiesība attiecas uz vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz viņu tiesībām, attieksmi, atbildību, iespējām, līdzdalību un ekonomiskajiem un sociālajiem sasniegumiem. Dzimumu vienlīdzība tiek panākta, kad vīriešiem un sievietēm ir vienādas tiesības, pienākumi un iespējas visās sabiedrības daļās un kad vīriešu un sieviešu dažādās intereses, vajadzības un prioritātes tiek vienlīdz novērtētas.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Pārspīlēti un nepietiekami apmaksāti: mīkla, kas vērsta pret dzimumu atšķirībām atalgojumā un izglītībā
Neraugoties uz gadu desmitiem ilgu progresu, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības joprojām pastāv visā ES. Šajā ziņojumā aplūkoti darba tirgus pierādījumi, kas ir pamatā šai atšķirībai, sākot no nodarbinātības un algām līdz studiju jomai, un tas, ko tas atklāj par ilgstošu politikas izaicinājumu.Eiropas darba apstākļu apsekojuma aizkulises
Kopš tā uzsākšanas 1990. gadā Eiropas darba apstākļu apsekojums ir sniedzis visaptverošu pārskatu par darba apstākļiem Eiropā. EWCS 2024 apgalvo, ka Eiropas darba tirgū notiek pārejas posms, kas norāda uz garo darba stundu samazināšanos un nevienmērīgu darba kvalitātes uzlabošanos. Šajā Eurofound sarunu epizodē Mary McCaughey aicina vecāko pētījumu vadītāju Agnès Parent-Thirion runāt par aptauju aiz virsrakstiem un darbu, kas saistīts ar tās veikšanu.2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums – svarīgākie notikumi
Šajā digitālajā stāstā ir iepazīstināti ar svarīgākajiem notikumiem no 2024. gada pārskata ziņojuma par Eiropas darba apstākļu apsekojumu. Tajā aplūkoti galvenie konstatējumi katrā ziņojuma nodaļā, galveno uzmanību pievēršot Eiropas darbaspēkam, darbavietas praksei, darba kvalitātes mērīšanai, darba kvalitātes tendencēm laika gaitā, kā arī darba dzīves kvalitātei ES.Eurofound sistemātiski izmanto dzimumu integrācijas pieeju savos pētījumos. Kur vien iespējams un atbilstoši, pētījumu rezultāti, tostarp aptaujas un politikas analīzes, sadala datus pēc dzimuma. Citi pētniecības projekti sniedz specifisku analīzi, kas saistīta ar dzimumu līdztiesību. Pētījums aptver plašāku tēmu loku no dzimumu skatpunkta, piemēram, atalgojumu un ienākumus, minimālo algu, aprūpi, nodarbinātības dalību, atvaļinājumu, prasmes un apmācību, darba organizāciju, darba kvalitāti, darba laiku, darba un privātās dzīves līdzsvaru un konverģenci, kā arī sociālo kohēziju, tostarp visā Eiropā notiekošās aptaujās un regulāros nacionālā līmeņa ziņojumos.
Klausieties vai noskatieties mūsu video par dzimumu nevienlīdzību darba vietā ar ieskatiem no Eurofound ekspertes Barbaras Gerstenbergeres.
&w=3840&q=100)
This video is hosted by a third party, YouTube.
By clicking on the button to play the video you accept their terms and conditions .
Dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība, pamattiesība, būtiska ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa un Eiropas Sociālo tiesību pīlāra galvenais princips. Lai gan pēdējās desmitgadēs ir panākts ievērojams progress dzimumu līdztiesības veicināšanā, dzimumu nevienlīdzība joprojām pastāv tādās jomās kā nodarbinātība, algas, pensijas, lēmumu pieņemšana un aprūpes pienākumi.
Dzimumu līdztiesība joprojām ir Eiropas Komisijas galvenā prioritāte. Pēc Dzimumu līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam īstenošanas Komisija 2025. gada 7. martā pieņēma Sieviešu tiesību ceļvedi, kurā izklāstīta ilgtermiņa vīzija sieviešu tiesību veicināšanai un jaunu izaicinājumu, piemēram, tehnoloģiju atbalstītas diskriminācijas un vardarbības, risināšanai. Balstoties uz šo ceļvedi, 2026. gada 5. martā Komisija publicēja Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2026.–2030. gadam, pārvēršot ceļveža mērķus rīcībspējīgās politikās. Jaunā stratēģija mērķē uz dzimumu līdztiesības integrēšanu visās politikas jomās un koncentrējas uz tādiem jautājumiem kā dzimumu vardarbība, kibervardarbība, vienāds atalgojums, sieviešu veselība, darba un privātās dzīves līdzsvars, dzimumu līdztiesība vadībā un lēmumu pieņemšanā, kā arī dzimumu ietekme no jaunajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgā intelekta.
Viens no iepriekšējās stratēģijas pirmajiem rezultātiem bija Atalgojuma caurspīdīguma direktīva, ko Padome pieņēma 2023. gada 24. aprīlī. Saskaņā ar jauno stratēģiju Komisija turpinās atbalstīt sociālos partnerus direktīvas īstenošanā. Citi nozīmīgi notikumi ir Eiropas aprūpes stratēģija, kas tika prezentēta 2022. gada septembrī un ir saistīta ar sieviešu līdzdalības veicināšanu darba tirgū, kā arī direktīva par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs, kas pieņemta 2022. gada novembrī.
Kopš 2020. gada Eiropas Parlaments rīko Eiropas Dzimumu līdztiesības nedēļu pēc Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (FEMM) iniciatīvas. Nedēļas laikā EIGE publicē sava Dzimumu līdztiesības indeksa secinājumus.
Eiropas Komisija: Dzimumu līdztiesības stratēģija opens in new tab
Eiropas Komisija: Ceļvedis sieviešu tiesībām opens in new tab
Eiropas Parlaments: saistoši atalgojuma caurspīdīguma pasākumiopens in new tab
Eiropas Parlaments: Eiropas dzimumu līdztiesības nedēļa opens in new tab
Eurostat: Dzimumu atalgojuma atšķirības statistika opens in new tab
Eurostat: Sievietes darbā: ES dzimumu nodarbinātības plaisas momentuzņēmums
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
15 July 2026
Pārspīlēti un nepietiekami apmaksāti: mīkla, kas vērsta pret dzimumu atšķirībām atalgojumā un izglītībā
&w=3840&q=75)
14 April 2026
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums: pārskata ziņojums
15 December 2025
Vienāda vērtība, vienāds atalgojums: koncepcijas, mehānismi un īstenošana dzimumu darba samaksas vienlīdzības jomā
&w=3840&q=75)
18 November 2025
Taking stock: Further experiences in gender pay transparency implementation and effectiveness
&w=3840&q=75)
25 September 2008
Mind the gap – Women’s and men’s quality of work and employment - Background paper
Gender mainstreaming is an integral part of the research conducted by the European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions. When labour market participation, working conditions and the resulting labour market outcomes are analysed, the difference in the situation of women and men is evident. This report highlights the main issues concerning women’s situation in the labour market and indicate where the principal barriers to women’s labour market participation lie.
15 May 2023
Gender differences in motivation to engage in platform work
The rise of the platform economy during the last decade is one of the main disrupting forces for European labour markets. While standard employment remains the norm, platforms are expanding their reach and diversifying into novel business models. In doing so, they are also attracting an increasing number of women. This policy brief investigates why women are joining the platform economy and how the motivations to perform work on platforms differ between genders. It shows that while women join platforms to gain an additional income and because it allows them the flexibility to combine work with household chores or family commitments, men are driven by the opportunities provided by platforms to work globally and to expand their client base. At the same time, findings suggest that online platforms seem to provide women with a link to the labour market that can potentially prevent their withdrawal from the labour force during different life stages. These findings suggest that policy action should focus on extending working hours regulations and work–life balance measures to all platform workers, irrespective of employment status, and promote equal sharing of care responsibilities between women and men.
13 October 2022
COVID-19 pandemic and the gender divide at work and home
The COVID-19 pandemic has accentuated inequalities in many dimensions of European societies, including inequalities between women and men in several key domains. This report looks at gender inequalities that existed prior to the COVID-19 crisis and describes in what ways the pandemic has impacted on gender divides. It also analyses the various policy responses of national governments across the EU to address gender divides, and to prevent their widening during the pandemic. The effects of the pandemic on employment at EU-level has been remarkably gender-neutral on the whole, with nuances emerging within different sectors and socioeconomic groups. The pre-existing gender gaps in unpaid work have persisted, leading to work–life conflicts, especially among teleworking mothers of young children. Finally, the report describes the outlook for gender inequalities in Europe, pointing to factors that will shape the future of equality between women and men: gender segregation in labour markets, gender divides in telework and hybrid work, and gender mainstreaming in policymaking – especially in relation to caregiving and care services.
14 December 2021
European Jobs Monitor 2021: Gender gaps and the employment structure
One of the most striking developments of the last half-century has been the huge rise in the labour market participation of women. Two out of every three net new jobs created over the last two decades in the EU were taken by women. At the same time, sharply rising employment rates among older workers due to population ageing and policy changes have increased the share of older workers in the labour market. This report examines the impacts of the changing contours of labour supply on the employment structure over the last quarter-century in Europe (1995–2019). The primary focus is on gender, with a secondary focus on ageing. Among the main findings are that employment shares in gender-balanced jobs have declined despite the rising female share of employment and that gender pay gaps are highest in well-paid jobs.
14 December 2021
Understanding the gender pay gap: What role do sector and occupation play?
Despite the increasing participation of women in the labour market and a higher share of women than men being hired into well-paid jobs in recent years, a gender pay gap exists across all EU Member States. Pay differentials between women and men have been shown to be significantly influenced by the economic sector where people work and the occupation they hold.
This policy brief examines these dimensions. It also identifies how much these and other factors contribute to gender disparities in pay. The analysis finds that, of the observable factors examined, the greater likelihood of women working in lower-paying sectors and working part-time are the most important contributors to the gender pay gap. Nevertheless, around two-thirds of the gap in the EU remains unexplained by individual and employment-related factors typically analysed, suggesting that other factors not captured by survey wage data account for the rest of it.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Sanna Nivakoski
Research officerSanna Nivakoski ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētniece. Pirms pievienošanās Eurofound 2021. gadā viņa strādāja par pēcdoktorantūras pētnieci Dublinas Universitātes koledžas Geary Sabiedriskās politikas institūtā, Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā Dublinā un Karaliskajā ķirurgu koledžā Īrijā. Viņa ir strādājusi daudzās mikroekonomikas pētniecības jomās, tostarp pensijas ienākumos un bagātībā, pensiju uzkrājumos, paaudžu pārskaitījumos un atraitnības finansiālajā ietekmē. Sanna ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā Dublinas Trīsvienības koledžā.
Barbara Gerstenberger
Head of UnitBarbara Gerstenbergere ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vadītāja. Šajā amatā viņa koordinē pētnieku grupas, kas pēta darba kvalitāti Eiropā, pamatojoties uz Eiropas darba apstākļu apsekojumu, un ir vispārēji atbildīga par Eiropas Darba dzīves novērošanas centru un darba attiecību izpēti ES. Viņa pievienojās Eurofound 2001. gadā kā pētniecības vadītāja tolaik jaunizveidotajā Eiropas Pārmaiņu uzraudzības centrā (EMCC). 2007. gadā viņa pārcēlās uz Eurofound Informācijas un komunikācijas nodaļu kā komunikācijas produktu vadītāja, bet 2011. gadā tika iecelta par direktorāta koordinatoru. Iepriekš viņa strādāja par vecāko pētnieci Eiropas Metālstrādnieku federācijā Briselē. Absolvējusi politikas zinātnes Hamburgas universitātē, viņa ieguva maģistra grādu valsts pārvaldē Hārvardas universitātes Kenedija valdības skolā.
Carlos Vacas‑Soriano
Senior research managerCarlos Vacas Soriano ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound nodarbinātības nodaļā. Viņš strādā ar tēmām, kas saistītas ar algu un ienākumu nevienlīdzību, minimālo algu, zemu atalgojumu, darba kvalitāti, pagaidu nodarbinātību un segmentāciju, kā arī darba kvalitāti. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja kā makroekonomikas analītiķis Eiropas Komisijā un kā pētnieks Eiropas darba tirgos Spānijas Centrālajā bankā. Viņam ir maģistra grāds Eiropas ekonomikas studijās Eiropas koledžā Brigē un doktora grāds darba ekonomikā Salamankas Universitātē (Doctor Europaeus).
Karel Fric
Research officerKarel Fric ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētnieks. Viņa darbs ietver aptauju izpēti, datu analīzi un projektu vadību, īpašu uzmanību pievēršot darba un dzīves apstākļiem, vienlīdzībai un diskriminācijai. Iepriekš viņš strādāja par pētnieku Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā Vīnē, Austrijā, un pētniecības un konsultāciju organizācijā Panteia, kas atrodas Zoetermeerā, Nīderlandē. Karels ir ieguvis doktora grādu sociālajās zinātnēs Roterdamas Erasmus universitātē un maģistra grādu ekonomikā Utrehtas universitātē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
