Eiropas sociālo tiesību pīlārs
ES iestādes 2017. gada novembrī kopīgi pasludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kam 2021. gada martā sekoja rīcības plāns tā īstenošanai. Iniciatīvā ir izklāstīti 20 principi, kuru mērķis ir "nodrošināt pilsoņiem jaunas un efektīvas tiesības". Galvenie principi ir strukturēti trīs kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba apstākļi; sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Pīlārs kalpo kā ES kompass, lai panāktu labākus dzīves un darba apstākļus un atbalstītu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
From Gothenburg to Porto: Upward convergence through the European Pillar of Social Rights
This policy brief assesses upward convergence across the EU since the 2017 European Pillar of Social Rights (EPSR) proclamation. Using the headline indicators of the Social Scoreboard and applying Eurofound’s convergence framework, which is grounded in scientific literature and the most commonly used statistical measures of convergence, the analysis examines the key dimensions of the EPSR. The results show that significant progress has been made in core labour market indicators, such as employment and unemployment.
However, challenges remain. Improvements have been rather limited in reducing overall poverty and housing cost burdens. Divergence is evident in areas such as basic digital skills and household disposable income, indicating widening disparities. Critically, indicators in fundamental areas such as the disability employment gap and self-reported unmet needs for medical care show concerning downward trends. Furthermore, the analysis reveals that, despite aggregate improvements, inclusive growth has not reached all socio-demographic groups, with vulnerable groups experiencing widening relative disparities. The findings offer crucial insights for the new EPSR Action Plan and the upcoming Porto Social Forum Summit in September 2025.
50 gadi sociālajām pārmaiņām Īrijā un Eiropā
Šajā Eurofound sarunu podkāsta epizodē Mary McCaughey sarunājas ar Eurofound direktora vietnieci Mariju Jepsenu un Starptautisko un Eiropas lietu institūta (IIEA) pētniecības direktoru Barry Colfer par Eiropas sociālajām pārmaiņām pēdējo 50 gadu laikā, Eurofound lomu šajās pārmaiņās, kā pati Īrija ir attīstījusies un mainījusies, un izaicinājumiem, kas pašlaik gaidāmi.50 years supporting better policies for a strong social Europe
Improving the lives of people in Europe, strengthening social dialogue, and embracing the principle that economic competitiveness and social progress are complementary objectives are the very essence of Eurofound.Eurofound būs būtisks zināšanu avots ES iestādēm, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem pīlāra iniciatīvu īstenošanā 2021. gadā un pēc tam. Aģentūra ir apkopojusi daudz pierādījumu par pīlāram būtiskiem jautājumiem, tostarp minimālo algu, dzimumu līdztiesību, jauniešu nodarbinātību, prasmēm un apmācību, platformu darbu, sabiedrības novecošanu un sociālo aizsardzību.
Rakstu apkopojumā, kas sagatavots par Eiropas Komisijas sešām prioritātēm Eiropai, ir sniegts momentuzņēmums par dažām pētniecības jomām, kas saistītas ar pīlāru; svarīgi jautājumi ES iestādēm nākamajā desmitgadē; un tendences, ko mēs esam novērojuši dzīves kvalitātē un darba apstākļos visā ES.
Eurofound 2021.–2024. gada darba programmā noteikts projektu grafiks, kas sniegs vērtīgu ieskatu pīlāra mērķu sasniegšanai.
Minimālās algas
Pašreizējie pētījumi par minimālās algas ES dalībvalstīs ziņo par to, kā tās tiek noteiktas un kā tās ir attīstījušās nominālā un reālā izteiksmē. Šis ir temats, kurā Eurofound ir labi nostiprināta pieredze.
Dzimumu līdztiesība
Eurofound pētījumu tēmas ietver darba samaksas pārredzamību Eiropā, sievietes vadībā, sieviešu uzņēmējdarbības finansēšanu, vīriešu diskrimināciju darbā un dzimumu līdztiesību darbā.
Jauniešu nodarbinātība
Eurofound ir gandrīz desmit gadus ilgs konstatējums, lai atbalstītu šo tēmu, analizējot to jauniešu populāciju, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst apmācību (NEET), to negatīvās sekas un aplēstos zaudējumus ES ekonomikai, kā arī politikas pieejas jauniešu bezdarba novēršanai.
Prasmes un apmācība
Plaši pētījumi par prasmēm Eiropas darbavietā ietver informāciju par apmācību, darba organizāciju un darba plānošanu, kā arī prasmju neatbilstību. Prasmes un apmācības vajadzības ir iekļautas arī pētījumos par digitalizāciju un platformu darbu.
Platformu darbs
Pētījumos ir analizēti visizplatītākie platformu darba attiecībā uz nodarbinātību un darba apstākļiem.
Sabiedrības novecošana
Eurofound ir plaši apzinājis pasākumus, lai saglabātu un reintegrētu vecāka gadagājuma darba ņēmējus darba tirgū, piemēram, elastīgas darba iespējas, kas piedāvā ilgtspējīgāku nodarbinātību. Pētījumi par darbu pēc pensionēšanās ES liecina par nepieciešamību novērst vīriešu un sieviešu ienākumu atšķirības.
Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā analizētas pastāvīgās problēmas, ar kurām saskaras konkrētas vecuma grupas, un izvirzīti jautājumi par sociālās aizsardzības.
Klausieties mūsu Eurofound sarunu podkāstu ar Eiropas nodarbinātības un sociālo tiesību komisāru Nikolasu Šmitu par Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un Eiropas labāku, taisnīgāku, zaļāku un digitālāku vietu, kur dzīvot un strādāt.
Eiropas Komisija 2020. gada 14. janvārī publicēja paziņojumu, kurā izklāstīti sociālās politikas mērķi un aprakstītas problēmas, kas jāpārvar ES. Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai būs izšķiroša nozīme, lai panāktu spēcīgu sociālo Eiropu un panāktu taisnīgumu iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Sociālā stratēģija ir nodrošināt, lai pārkārtošanās Komisijas mērķos attiecībā uz klimatneitralitāti, digitalizāciju un demogrāfiskajām pārmaiņām būtu sociāli taisnīga un taisnīga.
Komisija 2021. gada 4. martā nāca klajā ar rīcības plānu pīlāra pilnīgai īstenošanai. Rīcības plānā ir izklāstīts mērķis izveidot spēcīgu sociālo Eiropu, kas koncentrējas uz darbvietām un prasmēm un bruģē ceļu taisnīgai, iekļaujošai un noturīgai atveseļošanai no krīzes. Tas pārvērš 20 principus konkrētos pasākumos un darbībās, lai nodrošinātu, ka pīlārs kļūst par realitāti iedzīvotājiem viņu ikdienas dzīvē, nosakot jaunus 2030. gada mērķus nodarbinātības, prasmju un sociālās aizsardzības jomā.
Atjauninātā sociālo rezultātu pārskata, kas pievienots pīlāram, mērķis ir uzraudzīt dalībvalstu sniegumu nodarbinātības un sociālajā jomā dažādās pīlārā izklāstītajās dimensijās, lai pārbaudītu progresu tā īstenošanā.
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānsopens in new tab
Eiropas Komisija: Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejaiopens in new tab
Eurostat: Eiropas sociālo tiesību pīlārs – rezultātu pārskatsopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
30 September 2021
COVID-19: A turning point for upward convergence in health and healthcare in the EU?
The impact of COVID-19 has moved public health up the EU social policy agenda. As the EU directs its efforts towards establishing a European Health Union to guard against future health crises, this policy brief examines the extent to which the EU achieved upward convergence in terms of health and healthcare outcomes, as well as health expenditures and delivery, prior to the pandemic. It also examines convergence patterns in infections and deaths from COVID-19 and in the mitigating measures adopted by the EU and national governments.
The findings indicate that, from 2008 to 2019, the health of EU citizens improved overall, and Member States converged in health outcomes, but disparities in government expenditures and delivery of health services continued to widen. Against this background, the COVID-19 pandemic caused further divergence, with death and infection tolls varying greatly across countries. The policy brief stresses that a European Health Union would ideally not only reinforce the crisis preparedness of the EU but also ultimately enable convergence in health and healthcare indicators across its Member States.
16 September 2021
Towards the future of Europe: Social factors shaping optimism and pessimism among citizens
For more than a decade, uncertainty about the future in most parts of the EU has been growing. Many people believe society is in decline and this has given rise to a general sense of pessimism. Is there a link between the rising popularity of anti-establishment parties and increasing pessimism? These negative sentiments could adversely affect the political climate within individual Member States and also undermine the legitimacy of the European project. This report identifies the key drivers of people’s perceptions about the future and explores whether optimists and pessimists differ in their socioeconomic, cultural and political characteristics. To examine the extent to which optimists and pessimists behave and feel differently, the report looks at their socioeconomic and sociopolitical profiles. Finally, it explores how the level of optimism differs in the Member States in relation to country context. The analyses use data from before the COVID-19 pandemic, and the results demonstrate the importance of monitoring how people’s feelings about the future evolve during the recovery from the crisis.
7 December 2020
Programming document 2021–2024: Towards recovery and resilience
This programming document describes Eurofound’s planned work over the programming period 2021–2024. It sets out the policy and institutional context for the programme, describes the multiannual programme for the four-year period and sets out the work programme for 2021. Eurofound’s priorities for 2021–2024 are shaped by the key challenges for social cohesion and just transitions in a changing environment in the aftermath of the COVID-19 crisis. The Agency focuses on issues where it can draw on its core expertise in the areas of working conditions, industrial relations, employment and living conditions, to support its stakeholders, by providing evidence that can assist their policy action.
4 May 2021
COVID-19 could be a catalyst for fundamental change that will define the Future of Europe
8 December 2020
Upward convergence in material well-being: Is a COVID-19 setback inevitable?
The EU strives for the upward convergence of its Member States, where their performance improves and gaps between them decrease. Nearly a decade after the Great Recession, the COVID-19 crisis has again put this objective under pressure. This policy brief focuses on convergence in material well-being in Europe. Trends in several indicators largely follow the economic cycle, with upward convergence in good times and downward divergence in bad times. This could mean further divergence and polarisation among Member States as we face a new economic downturn, with the prospect of an uneven pace of recovery across countries when growth returns.
The policy brief presents an overview of policy measures implemented by the EU and Member States to smooth the impact of the COVID-19 crisis. It discusses EU coordination of minimum income schemes as a possible tool to limit deterioration and divergence in the indicators should the economy enter a downturn.
3 March 2020
Priorities for a new Europe
This compendium of articles presents a snapshot of some of Eurofound’s most recent research, and highlights important 21st-century trends in quality of life and working conditions throughout the EU. It is organised around the six priority areas set out by the new European Commission for a transition to a fair, climate-neutral and digital Europe.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Tadas Leončikas
Head of UnitTadas Leončikas ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas vadītājs kopš 2022. gada septembra. Pirms tam viņš bija vecākais pētniecības vadītājs Sociālās politikas nodaļā, vadīja Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumu (EQLS) un izstrādāja Eurofound apsekojuma pētījumu. Kopš pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš ir strādājis pie dažādiem jautājumiem, tostarp apsekojumu metodēm, dzīves kvalitātes, sociālās mobilitātes, sociālās iekļaušanas, uzticēšanās un mājokļu nepietiekamības. Savā iepriekšējā karjerā viņš vadīja Etnisko pētījumu institūtu Lietuvā, kur strādāja pie pētījumiem, kas saistīti ar etnisko minoritāšu, migrantu un citu neaizsargātu grupu situāciju. Kā pētnieks viņš iepriekš ir sadarbojies ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu un Starptautisko Migrācijas organizāciju. Viņam ir doktora grāds socioloģijā.
Massimiliano Mascherini
Head of UnitMassimiliano Mascherini kopš 2019. gada oktobra ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vadītājs. Viņš pievienojās Eurofound 2009. gadā kā pētniecības vadītājs, izstrādājot un koordinējot projektus par jauniešu nodarbinātību, NEET un dzimumu līdztiesību. 2017. gadā viņš kļuva par vecāko pētniecības vadītāju un vadīja jaunus pētījumus par konverģences uzraudzību ES. Turklāt viņš vadīja 2026. gada Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma konceptualizāciju. 2025. gadā viņam tika piešķirta Brendan Walsh balva par labāko darbu, kas publicēts Economic and Social Review. Iepriekš viņš bija zinātniskais darbinieks Eiropas Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā. Viņš studēja Florences Universitātē, kur specializējās aktuārzinātnēs un statistikas zinātnēs un ieguva doktora grādu lietišķajā statistikā. 2014. gadā Itālijas Universitāšu un pētniecības ministrijā ieguvis sociālās statistikas un demogrāfijas asociētā profesora zinātnisko kvalifikāciju. Viņš ir bijis viesstipendiāts Sidnejas Universitātē un Olborgas Universitātē un viesprofesors Pontifikālajā Sociālo zinātņu akadēmijā.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
