Sociālā aizsardzība
Sociālās aizsardzības sistēmas pastāv, lai aizsargātu cilvēkus pret ienākumu zaudēšanas riskiem, kas saistīti ar bezdarbu, sliktu veselību un invaliditāti, vecāku atbildību, bērnu un mājokļa izmaksām, vecumu vai pēc laulātā vai vecāka zaudējuma. Sociālās aizsardzības sistēmu organizācija un finansēšana ir ES dalībvalstu ziņā. Tomēr ES ir īpaša loma, lai ar ES tiesību aktiem, ar kuriem koordinē valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas, nodrošinātu, ka cilvēki, kas pārvietojas pāri robežām un tādējādi ietilpst dažādu sociālās aizsardzības sistēmu kompetencē, tiek pienācīgi aizsargāti. Šādi tiesību akti galvenokārt attiecas uz likumā noteiktajām sociālā nodrošinājuma sistēmām.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Foundation Forum 2025: Key takeaways
This paper provides the top 20 takeaways from the Foundation Forum 2025 which took place at IMMA Venues Dublin on 19–20 November 2025.Europe’s social model – The key to competitive growth – Background paper
This background paper outlines the context for the issues to be examined at Eurofound’s Foundation Forum 2025. As the global order proves to be increasingly volatile, the European Union itself is undergoing a profound transformation in terms of its socioeconomic and geopolitical landscape. Enhancing competitiveness and ensuring sustainable economic growth are now at the top of the EU agenda.Sociālās aizsardzības digitalizācija
Šis ziņojums koncentrējas uz priekšējās un aizmugures biroja procesu digitalizāciju naudas sociālajos pabalstos. 10 ES dalībvalstīs un Norvēģijā digitāla pieteikšanās ir iespējama visiem vai visiem, izņemot vienu, no deviņiem izpētītajiem pabalstiem. Vismaz piecās dalībvalstīs papīra pieteikumi ir pārtraukti dažu labumu dēļ.Eurofound pētījumos ir aplūkota pakalpojumu un priekšrocību pieejamība gan kā līdzeklis konkrētu vajadzību apmierināšanai, gan kā daļa no integrētiem centieniem veicināt iekļaušanu. Kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi ir būtisks līdzeklis, lai sasniegtu augstu sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas līmeni. Eurofound pētījumā tiek pētīta dažādu sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, pētot arī Covid-19 ietekmi uz šādu pakalpojumu izmantošanu un sniegšanu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tiem pakalpojumiem un pabalstiem, kas atbilst neaizsargātu grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, migrantu, jauniešu vai personu ar invaliditāti, vajadzībām.
Pētījumi koncentrējas arī uz strukturālām pārmaiņām, ko lielā mērā veicina digitalizācija, klimata pārmaiņas un arī Covid-19 (sk. infografiku zemāk), un to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos, kas veicina sociālo aizsardzību un darba ņēmēju tiesības.
ES līguma 2. pantā ir noteikts, ka augsta līmeņa sociālās aizsardzības veicināšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Sociālās aizsardzības sistēma ietver pabalstus naudā un natūrā. Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir uzsvērta bērnu aprūpes, veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un mājokļa pieejamība, kā arī bezdarbnieka pabalsti, minimālie ienākumi un resursi cilvēkiem vecumdienās, kas nodrošina viņu cilvēka cienīgu dzīvi.
Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir izklāstīti 20 galvenie principi un tiesības, kas ir būtiski taisnīgiem un labi funkcionējošiem darba tirgiem un sociālās aizsardzības sistēmām. Principi ir strukturēti trīs kategorijās, no kurām viena ir sociālā aizsardzība un iekļaušana. Eiropas Komisija 2021. gada 4. martā nāca klajā ar rīcības plānu pīlāra pilnīgai īstenošanai, pārvēršot principus konkrētās darbībās ES iedzīvotāju labā, vienlaikus atbalstot atveseļošanos no Covid-19 ietekmes. Lai mazinātu nevienlīdzību, tā ierosināja jaunu mērķi ES līdz 2030. gadam vismaz par 15 miljoniem samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu, tostarp vismaz 5 miljonus bērnu.
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānsopens in new tab
Komisija 2021. gada 24. martā ierosināja ES stratēģiju par bērna tiesībām un Padomes ieteikumu, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, lai nodrošinātu, ka nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem ir efektīva piekļuve tādiem pamatpakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome (EPSCO) 2021. gada 14. jūnijā pieņēma Eiropas Garantiju bērniem.
Eiropas Komisija: ES stratēģija par bērna tiesībām un Eiropas Garantija bērniemopens in new tab
Eiropas Komisija: Padome pieņem Eiropas Garantiju bērniemopens in new tab
Komisija izmanto Eiropas pusgada procesu, lai uzraudzītu dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmas, un vajadzības gadījumā piedāvā konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par to sociālā budžeta izmantošanu, lai nodrošinātu pienācīgu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību.
Eiropas Komisija: Eiropas pusgadsopens in new tab
Vēl viena svarīga Eiropas Komisijas prioritāte ir digitālajam laikmetam piemērotas Eiropas izveide. Tas ietver ieguldījumus digitālajos publiskajos pakalpojumos un arī pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu platformu darbiniekiem.
Eiropas Komisija: Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķi 2030. gadamopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
8 October 2024
Social protection 2.0: Unemployment and minimum income benefits
This report focuses on unemployment and minimum income benefits for people of working age. Individuals with short or no employment records (mainly young people), the self-employed, those with non-standard working arrangements, and the long-term unemployed are often not entitled to higher-tier, or any, unemployment benefits. No Member State was identified where more than 80% of those entitled to minimum income benefits receive them. Benefit recipients at higher risk of having an inadequate income include those without access to social housing in areas with high housing costs, unemployed individuals whose most recent job was low paid and the long-term unemployed people. The report also investigates the rejection of applications (frequently, around 30% are rejected), the digitalisation of application processes (most common for unemployment benefits) and economic activation requirements (typically, 1–6% of benefit recipients annually are sanctioned for not complying with activity requirements) and service entitlements.
30 May 2023
Unaffordable and inadequate housing in Europe
Unaffordable housing is a matter of great concern in the EU. It leads to homelessness, housing insecurity, financial strain and inadequate housing. It also prevents young people from leaving their family home. These problems affect people’s health and well-being, embody unequal living conditions and opportunities, and result in healthcare costs, reduced productivity and environmental damage. Private tenants have faced particularly large housing cost increases, and owners with mortgages are vulnerable to interest rate increases. In addition, many owners without mortgages, especially in post-communist and southern European countries, experience poverty and housing inadequacy. The cost-of-living crisis affects people in all tenancies. Social housing and rent subsidies support many, but capacity differs across and within countries, and these measures exclude certain groups in vulnerable situations and fail to reach everyone who is entitled to them. Three quarters of Member States have Housing First initiatives – providing housing for homeless people – but these mostly operate on a small scale. This report maps housing problems in the EU and the policies that address them, drawing on Eurofound’s Living, working and COVID-19 e-survey, European Union Statistics on Income and Living Conditions and input from the Network of Eurofound Correspondents.
5 July 2022
Policies to support refugees from Ukraine
11 March 2021
COVID-19: Implications for employment and working life
Disclaimer - Please note that this report was updated with revised data (specifically for Bulgaria) on 23 March 2021.
This report sets out to assess the initial impact of the COVID-19 crisis on employment in Europe (up to Q2 2020), including its effects across sectors and on different categories of workers. It also looks at measures implemented by policymakers in a bid to limit the negative effects of the crisis. It first provides an overview of policy approaches adopted to mitigate the impact of the crisis on businesses, workers and citizens. The main focus is on the development, content and impact of short-time working schemes, income support measures for self-employed people, hardship funds and rent and mortgage deferrals. Finally, it explores the involvement of social partners in the development and implementation of such measures and the role of European funding in supporting these schemes.
8 December 2020
Upward convergence in material well-being: Is a COVID-19 setback inevitable?
The EU strives for the upward convergence of its Member States, where their performance improves and gaps between them decrease. Nearly a decade after the Great Recession, the COVID-19 crisis has again put this objective under pressure. This policy brief focuses on convergence in material well-being in Europe. Trends in several indicators largely follow the economic cycle, with upward convergence in good times and downward divergence in bad times. This could mean further divergence and polarisation among Member States as we face a new economic downturn, with the prospect of an uneven pace of recovery across countries when growth returns.
The policy brief presents an overview of policy measures implemented by the EU and Member States to smooth the impact of the COVID-19 crisis. It discusses EU coordination of minimum income schemes as a possible tool to limit deterioration and divergence in the indicators should the economy enter a downturn.
8 October 2020
Access to care services: Early childhood education and care, healthcare and long-term care
The right of access to good-quality care services is highlighted in the European Pillar of Social Rights. This report focuses on three care services: early childhood education and care (ECEC), healthcare, and long-term care. Access to these services has been shown to contribute to reducing inequalities throughout the life cycle and achieving equality for women and persons with disabilities. Drawing on input from the Network of Eurofound Correspondents and Eurofound’s own research, the report presents an overview of the current situation in various EU Member States, Norway and the UK, outlining barriers to the take-up of care services and differences in access issues between population groups. It pays particular attention to three areas that have the potential to improve access to services: ECEC for children with disabilities and special educational needs, e-healthcare and respite care.
20 December 2019
Casual work: Characteristics and implications
Casual work, both intermittent and on-call, contributes to labour market flexibility and is therefore increasingly used across Europe. In some countries, practices go beyond the use of casual employment contracts to include other types of contracts and forms of self-employment. While it offers some advantages for both employers and workers, it is often discussed by policymakers at EU and national levels due to the observed negative consequences it has for some workers. Impacts include economic insecurity and unpredictability of working time, which in turn affect workers’ health, well-being and social security. From a labour market perspective, casual work raises concerns about decent social inclusion of vulnerable groups, labour market segmentation and more general trends towards fragmentation of work and brain drain. Some policy responses have already been implemented to tackle these issues; further policy pointers are flagged in the report.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Marie Hyland
Research officerMarie Hyland pievienojās Eurofound kā pētniece Sociālās politikas nodaļā 2023. gadā. Pirms tam Marija vairākus gadus strādāja par ekonomisti Pasaules Bankā, kur strādāja pie dažādiem jautājumiem, tostarp dzimuma, klimata pārmaiņu un privātā sektora attīstības. Marijas pētījumā ir aplūkota juridiskās diskriminācijas ietekme uz sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanu, apsvērta uzņēmuma lieluma un vadības prakses loma produktivitātē un ekonomikas attīstībā, kā arī analizēta klimata pārmaiņu mazināšanas politikas ekonomika. Marija ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā Dublinas Trīsvienības koledžā.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
