&w=3840&q=90)
Konverģence un sociālā kohēzija
Augšupēja konverģence ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības projektam. Attiecībā uz konkrētiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem augšupēja konverģence nozīmē, ka dalībvalstis vidēji uzlabo savu sniegumu, virzoties uz politikas mērķi vai sabiedrībai pieņemamu virzienu, vienlaikus samazinot atšķirības starp tām. Tādā veidā valstis ar zemākiem rezultātiem panāk valstis, kurām ir vislabākie rezultāti, kamēr abas valstis pieaug.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
No idejas līdz rīcībai: reģionālo apstākļu mērīšana uzturēšanās brīvībai
Šajā rakstā aplūkots, kāpēc "brīvībai palikt" vajadzētu būt ES reģionālās politikas centrā un kā Eurofound jaunais sešu dimensiju indekss mēra apstākļus, kas to nodrošina, atklājot, ka neviens reģions nav izcils visos reģionos, un pamatojot pielāgotas, uz vietu balstītas stratēģijas teritoriālo atšķirību mazināšanai.Social cohesion and inclusive participation in a polarised Europe
This report investigates the dimensions of polarisation in Europe, offering a 20-year perspective based on data from the European Social Survey. It examines trends and national variations in polarisation on various issues, looking at how European values and attitudes have changed over time.Pašreizējais stāvoklis konverģences jomā 2026. gadā – darbvietu kvalitāte ES
Tā kā darbvietu kvalitāte ES līmenī kļūst arvien prioritārāka, šis politikas kopsavilkums atbalsta notiekošos politikas izstrādes procesus, atklājot, vai darbvietu kvalitāte dalībvalstīs uzlabojas un cik lielā mērā darba vietu standarti konverģē vai atšķiras. Tajā analizēti galvenie rādītāji par taisnīgumu, veselību un drošību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, prasmēm digitālajai pārkārtošanai un sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu nozīmi.Eurofound turpina darboties kā speciālo zināšanu centrs, lai uzraudzītu un analizētu galvenās tendences un noteicošos faktorus, lai panāktu augšupēju dzīves un darba apstākļu konverģenci un stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju ES.
Covid-19 pandēmija radīja vēl nepieredzētu izaicinājumu ES ekonomiskajai un sociālajai noturībai, uzsverot, cik trausls ir jau panāktais progress konverģences modeļos. Pašreizējās problēmas, ko rada digitālā un zaļā pārkārtošanās, kā arī demogrāfiskā krīze un jaunā ģeopolitiskā spriedze atjauno bažas, ka augšupējā konverģence varētu palēnināties, un attaisno šīs uzraudzības turpināšanu. Koncentrējoties uz ES dalībvalstu un reģionu rezultātu un snieguma konverģenci, Eurofound uzrauga sociālekonomisko faktoru, nodarbinātības, darba apstākļu un dzīves apstākļu konverģenci.
Pētījums sniedz svarīgu ieskatu par problēmām un perspektīvām sociālās kohēzijas un konverģences jomā ES, palīdzot nodrošināt, ka tās ekonomika un sabiedrība ir noturīga pret turpmākiem satricinājumiem. Pētījuma mērķis ir palīdzēt politikas darbībām, lai atbalstītu ilgtspējīgu augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci, mazinātu daudzdimensionālu nevienlīdzību un izstrādātu iniciatīvas sociālās kohēzijas stiprināšanai, palīdzot risināt problēmas, ar kurām saskaras ES, valstu un reģionālais līmenis, ko izraisījušas pēdējo gadu krīzes.
Aģentūra regulāri ziņo par augšupējas konverģences tendencēm sociālekonomiskajā dimensijā, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā izklāstītajās dimensijās dalībvalstu un reģionālā līmenī, vienlaikus salīdzinot ES ar citām attīstītajām valstīm. ES konverģences uzraudzības centrs apkopo jaunāko informāciju par konverģenci dažādos sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tostarp to rādītāju analīzi, kas iegūti no Eurostat rādītājiem sociālo rezultātu pārskatā, kas pievienots Eiropas sociālo tiesību pīlāram, kā arī Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma (EQLS) un Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS) rādītājiem.
2025.–2028. gadā Eurofound turpina katru gadu uzraudzīt augšupējas konverģences stāvokli Eiropā, regulāri publicējot konkrētus ekonomiskās, sociālās vai institucionālās konverģences aspektus. Jaunu pētījumu mērķis ir izpētīt ģeogrāfisko atšķirību un konverģences attīstību. Jaunie pētījumi arī pievērš uzmanību atšķirību tendencēm un dinamikai starp reģioniem lai kartētu Eiropas reģionu sniegumu laika gaitā atbilstoši uzturēšanās tiesību dimensijām. Turklāt tajā aplūkots, kā atšķirības un zems sniegums ietekmē sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos dažādos ES ģeogrāfiskajos apgabalos. Pētījumos tiek pētīta arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku sociālā ietekme, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgai uzvedībai, sadales ietekmei un sociālajai kohēzijai.
Izpētīt vairāk
ES atgūstas no Covid-19 pandēmijas, bet saskaras ar spēcīgu ģeopolitisko spiedienu, ko rada konflikts pie tās sliekšņa un izveidoto alianšu un ekonomisko attiecību sabrukums. Šo iemeslu dēļ iekšējās sociālās kohēzijas un uzticēšanās saglabāšana ir ļoti svarīga, lai atbalstītu ES projektu. Ja dalībvalstu rezultāti atšķiras un nevienlīdzība dalībvalstīs palielinās, tas rada bažas dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir pretrunā cerībām, ka Eiropas integrācijas padziļināšana palielina kohēziju valstu un visas Eiropas līmenī. Otrkārt, tāpēc, ka atšķirību palielināšanās var izplatīt sociālās netaisnības un netaisnīguma sajūtu iedzīvotāju vidū, veicinot pret Eiropu vērstu noskaņojumu un graujot Eiropas projektu.
ES kohēzijas politiku un tās mērķus veicināt reģionālo attīstību un konverģenci varētu balstīt Eurofound pētījumi par ES ģeogrāfiskajām atšķirībām un konverģenci, kuru mērķi ir saskaņoti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un tā mērķi darboties kā kompass augšupējai konverģencei ES.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
25 April 2024
The political dimension of social cohesion in Europe
This report investigates the political dimensions of social cohesion in Europe, offering a 20-year perspective derived from 10 rounds of the European Social Survey. It scrutinises trends and regional variations in political participation, examining correlations with levels of institutional distrust and discontent. In addition, the report explores political engagement amid the COVID-19 pandemic, utilising insights from the Living, working and COVID-19 e-survey. Unemployment emerges as the primary driver of political disengagement, a pivotal finding of the analysis.
Furthermore, the report uncovers significant disparities in political engagement across European regions. Regions with well-educated populations tend to exhibit higher levels of political activity, and economic prosperity and migration rates have only a modest influence on political activity.
The report also highlights the variation in institutional distrust across regions. Nordic countries display markedly lower levels of distrust in their institutions than continental countries, whereas in eastern European and Mediterranean countries levels are markedly higher.
2 August 2023
Green, clean and keen to converge? A convergence analysis of environmental quality of life in the EU
This report explores the dynamics of the environmental performance of the EU Member States and the extent to which the disparities in their performance have narrowed since the early 2000s. The report is a product of cooperation between Eurofound and the European Environment Agency, with the technical expertise in convergence of the former meeting the expertise in European environmental issues of the latter. It focuses on three levels of analysis: headline indicators, residential-level indicators and household-level indicators. In order to explore the multifaceted issue of environmental quality of life in the EU, the report investigates environmental indicators through a convergence analysis. The results suggest that the EU is on the right track to becoming carbon neutral, although the speed of the greening process varies among the Member States. A fast and steady improvement in performance can be seen for most of the indicators. One noteworthy finding is that the economic downturns of the past two decades negatively affected the household-level indicators examined, which focused on energy poverty.
24 January 2023
Economic and social inequalities in Europe in the aftermath of the COVID-19 pandemic
The COVID-19 pandemic had varying impacts on social groups, depending on existing disadvantages, and it was widely believed that it triggered a rise in inequalities across different areas of life. Using indicators from the EU’s Multidimensional Inequality Monitoring Framework (MIMF), this report shows how inequality in the spheres of income, health, employment and education changed between 2010 and 2020. It also examines the main drivers of this change during the pandemic and explores the relationships between government policies in several domains and inequality.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Eleonora Peruffo
Research officerEleonora Peruffo ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētniece. Viņa strādā pie tēmām, kas saistītas ar augšupēju konverģenci un sociālo kohēziju Eiropā. 2021.–2022. gadā viņa sniedza datu analīzi Eiropas darba apstākļu telefona apsekojumam (EWCTS). Viņa pievienojās Eurofound 2014. gadā un ir strādājusi pie jautājumiem, kas saistīti ar pārstrukturēšanu, nodarbinātību un digitalizāciju. Viņai ir maģistra grāds diplomātiskajās zinātnēs un starptautiskajās attiecībās, ko piešķīrusi Triestes Universitāte, un maģistra grāds datorzinātnēs - datu analīze Īrijas Nacionālajā koledžā.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
&w=3840&q=100)


