Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Volunteers teaching older man on computer
Tēma
Pēdējoreiz atjaunināts: 12 November 2025

Sociālā iekļaušana

Sociālā iekļaušana ir process, kas nodrošina, ka pilsoņiem ir iespējas un resursi, kas nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, kā arī baudītu dzīves un labklājības līmeni, kas sabiedrībā, kurā viņi dzīvo, tiek uzskatīts par normālu. Tas ietver, bet neaprobežojas ar, sociālo integrāciju vai labāku piekļuvi darba tirgum, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi infrastruktūrai, pakalpojumiem un labumiem. Šis jēdziens tagad ir centrālais Eiropas politikas dienaskārtībā.

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

12 November 2025
Paths towards independent living and social inclusion in Europe for people with a disability - Background paper
This background paper looks at the EU policy context regarding deinstitutionalisation for people with long-term care needs, analyses trends and outlines strategies supporting independent living.
Marie Hyland+2
Pielāgota atskaite
16 October 2025
Social cohesion and inclusive participation in a polarised Europe
This report investigates the dimensions of polarisation in Europe, offering a 20-year perspective based on data from the European Social Survey. It examines trends and national variations in polarisation on various issues, looking at how European values and attitudes have changed over time.
Michele Consolini+3
Pētījuma ziņojums
29 June 2025
Narrowing the digital divide: Economic and social convergence in Europe’s digital transformation

Digitalisation has been on the EU policy agenda since 2000. While great strides have been made in this area over the past two decades, the digital transformation is not yet complete. This report seeks to deepen our understanding of the evolution towards a digital Europe. By applying the lens of convergence, the report assesses the progress of Member States towards the EU’s policy targets, where Member States are growing together and where digital gaps are expanding. It also considers the gaps in the progress of digitalisation between socioeconomic groups and regions.

According to almost all indicators analysed, historically lower-performing Member States have been catching up with the digital leaders. However, at a more granular level, digitalisation of businesses has been uneven and significant inequalities persist between regions and socioeconomic groups. The report shines a light on the role of digitalisation in the EU’s economic convergence and considers the progress in and benefits of digitalisation for the private sector.

The findings show that access is still an issue for vulnerable groups, in particular low-income households, older individuals and those with lower levels of education. Importantly, these are the groups that are more reliant on public services, and they may struggle to access e-government. While progress is being made, some groups remain at risk of being left behind in the digital transition. Considering this, the report highlights a range of policy approaches being deployed across Europe that aim to narrow the digital divide.

Cían Duff+5
Pētījuma ziņojums

Eurofound uzrauga sociālo iekļaušanu, veicot aptaujas, un konkrētākos pētījumos pēta un izvērtē politikas centienus panākt lielāku sociālo iekļaušanu.

Sociālā iekļaušana un dzīves kvalitāte

Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes aptauja (EQLS) nodrošina iespēju uzraudzīt un novērtēt sociālā progresa rezultātus, piemēram, labklājību un sociālo iekļaušanu. Dažādi dati var papildināt sociālos rādītājus, kas tiek izmantoti politikas rezultātu uzraudzībai, piemēram, Eiropas Sociālā rezultātu tablo, kas pavada Sociālo pīlāru.

Jaunieši un NEET

Lai gan jauniešu bezdarbs pēdējos gados ir samazinājies, dažās ES valstīs joprojām ir spītīgi augsts jauniešu bezdarba līmenis. Jaunieši, īpaši tie, kuri nav nodarbināti, nemācās vai nav apmācīti (NEET), ir augstā sociālās atstumtības riskā, ar smagām sekām gan pašiem indivīdiem, gan ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Eurofound ir pētījis, kā COVID-19 pandēmijas ierobežojumi ir ietekmējuši jauniešus.

Eurofound pētījums par ilgtermiņa bezdarbniekiem jauniešiem parāda, kā ilgtermiņa atsvešināšanās būtiski ietekmē vairākas jauniešu labklājības dimensijas ar ilgtermiņa ietekmi. Tā samazina kopējo dzīves apmierinātību un, kas ir svarīgi, palielina sociālās atstumtības risku, vienlaikus samazinot optimismu par nākotni.

Pētījumi par jauniešu sociālo iekļaušanu aplūko trūkumus, kas rodas, atrodoties ārpus darba tirgus vai izglītības. Tie pēta ES stratēģijas, kuru mērķis ir veicināt šo neaizsargāto jauniešu sociālo iekļaušanu, īpašu uzmanību pievēršot Jaunatnes garantijas darbībai cīņā ar jauniešu bezdarbu. Piekļuve darbam nav pieejama visiem jauniešiem, tāpēc pētījumā tiek aplūkoti arī pasākumi, lai veicinātu iesaisti sociālajās un pilsoniskajās aktivitātēs.

Citi jaunieši ar invaliditāti vai citu veselības problēmu ir augsta riska grupā kļūt par NEET un saskaras ar grūtībām sociālajā un ekonomiskajā iesaistē. Pētījumi ir aplūkojuši aktīvu iekļaušanas politiku šiem jauniešiem vairākās ES dalībvalstīs.

Vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļi

Eurofound pētījumi par COVID-19 ietekmi uz vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļiem un viņu aprūpes vajadzībām aplūko faktorus, kas ietekmē sociālo iekļaušanu un dzīves kvalitāti. Tie aplūko brīvprātīgo darbu, aprūpes aktivitātes, sociālo mijiedarbību un vientulību.

Strādājošie nabadzīgie

Darbs samazina nabadzības un sociālās atstumtības risku. Tomēr Eurofound pētījumi par darba vietas nabadzību ES ir uzsvēruši, ka "strādājošie nabadzīgie" ir ievērojama grupa, aptuveni 10% Eiropas strādājošo ir nabadzības riskā. Strādājošie nabadzīgie saskaras ar ievērojami vairāk sociālām problēmām nekā sabiedrība kopumā, piemēram, zemāku subjektīvās un garīgās labklājības līmeni, pielāgojumu problēmām, kā arī sliktākām attiecībām ar citiem cilvēkiem un sociālās atstumtības sajūtu.

Citas neaizsargātas grupas

Pētījumi ir arī analizējuši neaktīvo iedzīvotāju grupas, kurām ir grūti iekļūt vai atgriezties darba tirgū, un kāpēc. Tika analizētas stratēģijas dalībvalstīs, lai veicinātu to ekonomiski neaktīvo grupu iekļaušanu, kas atrodas ārpus darba tirgus un kurām ir mājsaimniecību parādu problēmas.

Sociālā iekļaušana ir Eiropas sociālā modeļa un Eiropas vērtību kodols, kas nostiprinātas Lisabonas līgumā. Tā ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra stūrakmens un Apvienoto Nāciju Ilgtspējīgas attīstības mērķu prioritāte.

Sociālās iekļaušanas veicināšana, īpaši nabadzības mazināšanā, ir pamats vienlīdzīgākas un saliedētākas sabiedrības veidošanā. Jaunu darba vietu saglabāšana un radīšana ir būtiska arī sociālajai iekļaušanai un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā. 2021. gada 4. martā Eiropas Komisija prezentēja savu rīcības plānu pilnīgai Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, pārvēršot savus principus konkrētās darbībās ES pilsoņu labā, vienlaikus atbalstot atveseļošanos pēc COVID-19 ietekmes. Sociālā pīlāra 3. nodaļa koncentrējas uz 10 principiem, kas veicina sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Lai samazinātu nevienlīdzību, Komisija piedāvā jaunu mērķi ES samazināt cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai sociālā izslēgšana, vismaz par 15 miljoniem līdz 2030. gadam, tostarp vismaz 5 miljoniem bērnu.

Eiropas bērnu garantija, kas tika pieņemta 2021. gada jūnijā, ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka katram bērnam Eiropā, kuram draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir pieejamas pašas pamattiesības, piemēram, veselības aprūpe un izglītība.

ES Jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam ir vērsta uz jauniešu 'iesaistīšanu', 'pilnvarošanu' un 'savienošanu', un tās mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, atbalstīt viņu sociālo un pilsonisko iesaisti un nodrošināt, ka viņiem ir nepieciešamie resursi, lai piedalītos sabiedrībā. Politikas uzsvars ir bijis uz jauniešu nodarbinātības veicināšanu kā galveno ceļu sociālās iekļaušanas sasniegšanai, izmantojot tādus pasākumus kā Jaunatnes garantija un Jauniešu nodarbinātības iniciatīva.

Sociālas izslēgšanas risks pieaug vecāka gadagājuma cilvēku vidū dažās valstīs un arī tiem, kas ir pametuši darba tirgu. Ilgtermiņa bezdarbs un darba nedrošība noved pie pieaugošas nevienlīdzības un nabadzības riskiem daudziem vecāka gadagājuma eiropiešiem. Meklējot pasākumus, kas veicina sociālo iekļaušanu vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kuri jau ir pametuši darba tirgu, tiek pievērsta lielāka uzmanība pasākumiem, kas veicina brīvprātīgo darbu, atbalsta sociālo iesaisti vecumdienās un veselīgā novecošanā.

Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies