Prasmes un apmācība
"Prasmei" ir dažādas nozīmes. Indivīda līmenī tas nozīmē personas pašreizējo kompetences līmeni vai sniegumu noteiktā uzdevumā; Alternatīvi, tas attiecas uz uzdevumu, ko persona var veikt apmierinošā līmenī. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (EKI) prasmes ir definētas kā spēja pielietot zināšanas un izmantot zinātību, lai izpildītu uzdevumus un risinātu problēmas. Prasmes var raksturot kā kognitīvas (ietver loģiskas, intuitīvas un radošas domāšanas izmantošanu) vai praktiskas (ietver roku veiklību un metožu, materiālu, instrumentu un instrumentu izmantošanu). Valsts līmenī politikas veidotāji atsaucas uz iedzīvotāju prasmju līmeņiem; Kvalifikācijas līmenis, veids un skaits parasti tiek izmantoti kā aizstājēji konkrētas populācijas prasmju līmenim. Apmācība ir darbinieku prasmju, attieksmes un zināšanu uzlabošanas process, lai uzlabotu kompetences līmeni. Profesionālā izglītība, tostarp māceklība, arī var būt daļa no valsts nodrošinātās izglītības sistēmas.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums – svarīgākie notikumi
Šajā digitālajā stāstā ir iepazīstināti ar svarīgākajiem notikumiem no 2024. gada pārskata ziņojuma par Eiropas darba apstākļu apsekojumu. Tajā aplūkoti galvenie konstatējumi katrā ziņojuma nodaļā, galveno uzmanību pievēršot Eiropas darbaspēkam, darbavietas praksei, darba kvalitātes mērīšanai, darba kvalitātes tendencēm laika gaitā, kā arī darba dzīves kvalitātei ES.2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums: pārskata ziņojums
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums jau astotajā izdevumā atspoguļo izmaiņas darba dzīvē vairāk nekā trīs desmitgažu laikā. Šis augstas kvalitātes, uz varbūtību balstītais apsekojums aptver 35 Eiropas valstis, tostarp 27 ES dalībvalstis, Norvēģiju, Šveici, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Serbiju. Aptaujas ietvaros notika vairāk nekā 36 600 klātienes intervijas, katra ilga aptuveni 45 minūtes.SME digitalisation in the EU: Trends, policies and impacts
This report discusses the digital transformation of small and medium-sized enterprises (SMEs) in the European Union, highlighting its importance for their competitiveness and the EU’s economy. The report explores the degree of digitalisation in SMEs in the EU, including the adoption of digital technologies, e-commerce and e-business practices.Prasmju un uzdevumu pienācīgas atbilstības panākšana, kā arī prasmju un kompetenču attīstīšanas iespēju radīšana ir svarīgas darba un nodarbinātības kvalitātes dimensijas. Prasmes ir pase uz nodarbinātību; Jo labāk kvalificēts indivīds, jo vairāk viņš ir nodarbināts. Nodarbināmība ir tādu faktoru kombinācija kā specifiskas darba prasmes un transversālās prasmes, kas ļauj indivīdiem sākt strādāt, palikt darbā un virzīties uz priekšu karjerā.
Eurofound sniedz plašas zināšanas par prasmēm Eiropas darbavietā, tostarp informāciju par apmācību, darba organizāciju un darba plānošanu, darba kvalitāti un prasmju neatbilstību. Prasmes un apmācības vajadzības ir iekļautas arī pētījumos par digitālo laikmetu un platformu darbu.
Ilgtspējīgu līdzdalību darba tirgū atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāra , kurā uzsvērts, cik svarīgi ir saglabāt un apgūt prasmes, lai nodrošinātu "vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum". Tajā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz "kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un apgūtu prasmes, kas ļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedrībā un veiksmīgi pārvarēt pāreju darba tirgū". Kā sīkāk izklāstīts Eiropas zaļajā kursā, pārkvalificēšanās un prasmju pilnveide uzlabos nodarbināmību zaļajā ekonomikā, izmantojot tādus pasākumus kā Prasmju programma un Garantija jauniešiem.
Eiropas Komisija 2016. gada jūnijā pieņēma pirmo Prasmju programmu Eiropai, kuras mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem atbilstošu apmācību, prasmes un atbalstu. Pamatojoties uz to, Komisija 2020. gada 1. jūlijā pieņēma jauno Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Tās 12 darbības ir vērstas uz mērķiem uzlabot esošās prasmes un jaunu prasmju apguvi, izklāstot mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam. Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi digitālo prasmju un kompetenču izšķirošo nozīmi uzņēmējdarbības nepārtrauktības nodrošināšanā, kā arī izglītības un apmācības nodrošināšanā attālināti. Komisija tagad ES politikas programmas centrā izvirza prasmes, lai palīdzētu panākt ilgtspējīgu atveseļošanos no Covid-19 ietekmes.
2023ir pasludinājusi , lai palielinātu izpratni par prasmēm un nepieciešamību uzlabot un attīstīt prasmes, lai novērstu prasmju trūkumu, vienlaikus palīdzot cilvēkiem iegūt vajadzīgās prasmes kvalitatīvām darbvietām, izmantojot pārkvalificēšanos un kvalifikācijas celšanu.
Tas atbalsta ES iniciatīvas, kas jau tiek īstenotas, lai atbalstītu prasmes un apmācību. Komisija 2020. gada 1. jūlijā nāca klajā ar Jaunatnes nodarbinātības atbalsta paketi, kuras pamatā ir četri virzieni, kas nodrošinās tiltu uz darbvietām nākamajai paaudzei. Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par tiltu uz darbvietām pastiprina 2013. gadā uzsākto Garantiju jauniešiem. Šī iniciatīva ir saistīta ar uzņēmumu vajadzībām nodrošināt prasmes, kas nepieciešamas, jo īpaši zaļajai un digitālajai pārkārtošanai, vienlaikus attīstot transversālas prasmes, piemēram, uzņēmējdarbības un karjeras vadības prasmes. Paketē ir iekļauts arī priekšlikums par profesionālo izglītību un apmācību, jauns stimuls māceklībai un papildu pasākumi jauniešu nodarbinātības atbalstam.
Eiropas Savienības Padome 2020. gada 8. jūnijā pieņēma secinājumus par pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi kā pamatu ilgtspējas un nodarbināmības palielināšanai saistībā ar ekonomikas atveseļošanas un sociālās kohēzijas atbalstu.
Komisija kopā ar ES aģentūru Cedefop 2012. gadā izveidoja ES prasmju panorāmas tīmekļa vietni, lai sniegtu informāciju par īstermiņa un vidēja termiņa prasmju vajadzībām, prasmju piedāvājumu un prasmju neatbilstību ES. Tās mērķis bija uzlabot ES spēju novērtēt un paredzēt prasmju vajadzības, lai izglītības un apmācības sistēmas labāk reaģētu uz darba tirgus vajadzībām un labāk saskaņotu prasmju piedāvājumu un pieprasījumu. Cedefop pašlaik ir atbildīgs par ES prasmju informācijas.
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlārs 20 principosopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas Prasmju gads (2023opens in new tab
Eiropas Komisija: Prasmju programma Eiropaiopens in new tab
Eiropas Savienības Padome: Padomes secinājumi par pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi kā pamatu ilgtspējas un nodarbināmības palielināšanaiPDFopens in new tab
Eiropas Komisija: Komisija uzsāk jauniešu nodarbinātības atbalstu — tilts uz darbvietām nākamajai paaudzeiopens in new tab
Cedefop: prasmju informācijaopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
10 September 2024
Company practices to tackle labour shortages
This report provides updated evidence on the persistence of labour shortages amid declining levels of labour market slack in the EU and at Member State level. This serves as a background to the main focus of the report, which is on organisational policies aimed at attracting workers to occupations in which shortages are common. Case studies were conducted across sectors and Member States to gain an insight into how organisations deal with recruitment and retention challenges in a tight labour market. The report offers lessons on steps employers can take to fill vacancies, whether acting alone or in partnership with other organisations. It builds on previous Eurofound research that developed a taxonomy of actions employers adopt aimed at addressing labour shortages.
30 March 2023
Fostering skills use for sustained business performance: Evidence from the European Company Survey
Human resources contribute to the success of an organisation though their skills. According to the ability, motivation, opportunity (AMO) model, employee contributions to organisational performance depend on their skills, their motivation to draw on their skills, and the opportunities to do so. Organisations can adopt managerial approaches cultivating ability (A) by facilitating learning, creating opportunity (O) by providing employees with autonomy, and encouraging motivation (M) by leveraging monetary and non-monetary motivational drivers.
This report is based on the 2019 European Company Survey (ECS 2019). It shows that managerial approaches cultivating AMO are positively linked to establishment performance, and that these approaches are driven by an organisational culture that values employees as an asset to the organisation. People-centred managerial approaches that harness workplace wellbeing are central to the mechanism linking human capital utilisation to business outcomes.
27 March 2023
Measures to tackle labour shortages: Lessons for future policy
As economies begin to recover from the COVID-19 pandemic, labour shortages are becoming increasingly evident despite the impact of the war in Ukraine on energy and commodity prices. These include shortages exacerbated by the crisis in some sectors and professions where they had been endemic for some time. This report looks at measures implemented at national level to tackle labour shortages in the health, care, and information and communication technology sectors, as well as those arising from the twin green and digital transition. It assesses what measures are effective and explores the contextual factors supporting or hindering effective policy implementation and outcomes.
29 November 2022
Working conditions in the time of COVID-19: Implications for the future
The strict public health restrictions implemented by governments in 2020 to control the COVID-19 pandemic abruptly changed working life and continued to shape it over the two years that followed. Between March and November 2021, over 70,000 interviews were carried out in 36 countries by the European Working Conditions Telephone Survey (EWCTS), a high-quality probability-based survey. The aim was to provide a detailed picture of the working lives of Europeans in that exceptional time.
The report documents the working conditions of Europeans in 2021. It examines variation in job quality and identifies its positive association with well-being, health, work engagement and the financial sustainability of work. It highlights the divergences in the experiences of workers depending on workers’ own attributes and their place in the workforce. From this analysis, the report aims to derive lessons for the future, particularly in relation to the enduring marks on how we work and the implications for work organisation, the quality of work, and the interaction between work and private life.
20 July 2021
Tackling labour shortages in EU Member States
While unemployment is still a huge challenge in Europe, some countries, sectors and occupations are experiencing labour shortages. This report explores various approaches to identifying labour shortages and maps national policy debates around the issue. It documents public and social partner interventions to tackle labour shortages, such as measures fostering geographical or occupational mobility, addressing skills shortages and underinvestment in skills, improving working and employment conditions, and providing better matching procedures.
30 June 2021
Innovation in EU companies: Do workplace practices matter?
The EU has long supported innovation in business and in workplaces. The challenges facing Europe as it emerges from the COVID-19 crisis make the need for innovation more urgent. The NextGenerationEU recovery package requires a reorientation of business activities towards innovation for resilience. Looking to the longer term, policies such as the European Industrial Strategy aim to support the transition to a green and digital economy.
Against this background, this policy brief investigates the workplace practices of innovative companies and examines the evidence linking them with innovation. These practices aim to encourage employees to work and problem-solve independently, to develop their skills, to include them in organisational decision-making, to motivate them to surpass their job description and to reward them for doing so. Analysis of these workplace practices can improve understanding of how they contribute to increasing the innovation potential of companies. It also provides an evidence base to support the work of policymakers and practitioners.
12 October 2020
European Company Survey 2019 - Workplace practices unlocking employee potential
This report is based on the fourth edition of the European Company Survey (ECS), which was carried out jointly by Eurofound and Cedefop in 2019. It describes a wide range of practices and strategies implemented by European companies in terms of work organisation, human resource management, skills use and skills development, and employee voice. The report shows how these practices are combined and how the resulting ‘bundles of practices’ are associated with two outcomes beneficial to employees and employers: workplace well-being and establishment performance.
The analysis finds that the establishments that are most likely to generate this win–win outcome are those that combine a high degree of worker autonomy, a balanced motivational strategy, a comprehensive training and learning strategy, and high levels of direct employee involvement in decision-making, as well as offering managerial support for these practices. To boost the adoption of employee-oriented practices – particularly in relation to autonomy, skills and employee involvement – managers should be offered appropriate support, as they play a key role in the decision to initiate workplace change. They are also crucial to its success, as they must continuously support the workplace practices implemented.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Gijs van Houten
Senior research managerGijs van Houten ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas vecākais pētniecības vadītājs. Viņam ir īpaša pieredze starpvalstu aptauju metodoloģijā un darba vietas prakses un organizatorisko stratēģiju analīzē. Viņš vada Eurofound datu vākšanas darba grupu un ir atbildīgs par 2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojuma izstrādi un metodoloģiju, kas būs svarīgs solis Eurofound nākotnes apsekojumu nodrošināšanā. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja Nīderlandes Sociālo pētījumu institūtā (SCP). Gijs pavadīja gadu prom 2016. gadā, strādājot Pew pētniecības centrā Vašingtonā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu socioloģijā Radboud universitātē Nijmegenā un doktora grādu sociālajās zinātnēs Utrehtas universitātē.
Tina Weber
Senior research managerTina Weber is a senior research manager in Eurofound’s Working Life unit. Her work has focused on labour shortages, the impact of hybrid work and an ‘always on’ culture and the right to disconnect, working conditions and social protection measures for self-employed workers and the impact of the twin transitions on employment, working conditions and industrial relations. She is responsible for studies assessing the representativeness of European social partner organisations. She has also carried out research on European Works Councils and the evolution of industrial relations and social dialogue in the European Union. Prior to joining Eurofound in 2019, she worked for a private research institute primarily carrying out impact assessments and evaluations of EU labour law and labour market policies. Tina holds a PhD in Political Sciences from the University of Edinburgh which focussed on the role of national trade unions and employers’ organisations in the European social dialogue.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
