Ilgtspējīgs darbs
Ilgtspējīgs darbs nozīmē tādu dzīves un darba apstākļu nodrošināšanu, kas palīdz cilvēkiem iesaistīties un palikt darbā ilgākā darba mūža garumā. Darbs ir jāpārveido, lai novērstu faktorus, kas attur vai kavē darba ņēmējus palikt darba tirgū vai ienākt tajā. Bet jāņem vērā arī individuālie apstākļi. Pieejamība darbam atšķiras un, visticamāk, dzīves gaitā mainīsies. Izaicinājums ir saskaņot indivīda vajadzības un spējas ar piedāvāto darba vietu kvalitāti.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Visneaizsargātāko darba ņēmēju nodarbinātība un darba apstākļi: aktuālas politikas problēmas risināšana
Pēdējo divu desmitgažu laikā darba tirgos visā ES ir ievērojami palielinājies nestandarta nodarbinātības līmenis. Lai gan šādi pasākumi var nodrošināt elastību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, neaizsargātība rodas, ja tie ir piespiedu kārtā vai krustojas vairākas nestandarta pazīmes. Šajā ziņojumā analizēta nodarbinātības neaizsargātības izplatība ES-27 valstīs no 2009. līdz 2021. gadam, pārbaudot tās saikni ar darba apstākļiem, veselības rezultātiem un politikas reakciju. Rezultāti liecina, ka sievietes, jaunieši un migranti saskaras ar vislielāko risku, un tie, kas saskaras ar vairākām neaizsargātības dimensijām, ziņo par sliktākām darba izredzēm, ierobežotām apmācības iespējām, mazāku autonomiju un augstāku trauksmes un depresijas līmeni. Ziņojumā aplūkoti arī ES un valstu politikas pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt līgumnoteiktību un atbalstīt pāreju uz drošāku nodarbinātību.Visneaizsargātāko darba ņēmēju nodarbinātība un darba apstākļi
Pēdējo divu desmitgažu laikā Eiropas darba tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas, ievērojami palielinoties nestandarta nodarbinātības veidiem, piemēram, nepilna laika un pagaidu darbam. Šajā Eurofound sarunu epizodē Mary McCaughey sarunājas ar Eurofound ekspertu Karel Fric, lai izpētītu visneaizsargātāko darba ņēmēju nodarbinātības un darba apstākļus.Nebeidzama darba diena elastīgi strādājošā Eiropā
Katrs piektais darba ņēmējs visā ES ziņo, ka vairākas reizes mēnesī ar viņu sazinās ar darbu saistītu iemeslu dēļ ārpus darba laika. Šajā rakstā aplūkota saikne starp kontaktiem ārpus darba laika un pieaugošo darba digitalizāciju.Lai padarītu darbu ilgtspējīgu, nepieciešams:
Ilgtspējīga darba koncepcijas daudzšķautņainais raksturs nozīmē, ka tā krustojas ar daudzām galvenajām Eurofound darba jomām. Eurofound ir izveidojis sistēmu ilgtspējīga darba jēdziena izpratnei, ko izmanto kā atskaites punktu vairākiem pētniecības projektiem par šo tēmu.
Demogrāfiskā novecošana ir viens no virzītājspēkiem, kas veicina centienus palielināt darbaspēka līdzdalību. Tas ir atspoguļots jaunajā ES nodarbinātības pamatmērķī 2030. gadam, kas ierosināts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā (vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem). Pieaugot pensionāru skaitam un samazinoties strādājošo iedzīvotāju skaitam, sociālās aizsardzības sistēmas var tikt apdraudētas. Lai sociālā atbalsta sistēmas saglabātu dzīvotspēju, Eiropas iedzīvotājiem novecojot, lielākam skaitam cilvēku ir jāstrādā un jāpaliek darbā ilgāk visu mūžu.
Šie mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja darba ņēmēji būs labā veselībā, kvalificēti un nodarbināti un motivēti palikt darbā ilgāk. Ir jānodrošina plašāks sabiedrības atbalsts, lai cilvēki varētu piekļūt darbam un labi līdzsvarot darba un privāto dzīvi. Darba kvalitāte un darba vide ir galvenie elementi, kas ļauj visiem darba ņēmējiem ilgāk palikt darba tirgū. Taču šo komponentu mijiedarbība ar individuālajiem apstākļiem, piemēram, veselību un motivāciju turpināt strādāt, arī ir svarīgs faktors, un tas ir labāk jāsaprot.
ES līmenī bažas par pensiju ilgtspēju, ekonomikas izaugsmi un darbaspēka piedāvājumu ir rosinājušas politiskus pasākumus, lai atbalstītu mērķus ilgāk strādāt un vēlāk pensionēties. Eiropas Komisijas aktīvas novecošanās politikas galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pēc iespējas ilgāk pēc novecošanas saglabāt atbildību par savu dzīvi un, ja iespējams, dot ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā.
Eiropas zaļais kurss ir jaunā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir dot iespēju Eiropas iedzīvotājiem gūt labumu no ilgtspējīgas zaļās pārkārtošanās. Tas nozīmē ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un cilvēku labklājības uzlabošanu, izmantojot taisnīgu un sociāli taisnīgu ceļu, neatstājot novārtā nevienu personu vai reģionu.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
26 February 2021
Working conditions and sustainable work: An analysis using the job quality framework
This flagship report summarises the key findings of Eurofound’s research on working conditions conducted over the programming period 2017–2020. It maps the progress achieved since 2000 in improving working conditions and examines whether all workers have benefited equally from positive change. It highlights which groups are the most at risk of experiencing poor working conditions and being left behind. Given the changes in the world of work, emerging challenges for good job quality are identified. The report also provides evidence for measures that could lead to the further improvement of work and the achievement of fair working conditions for all in the EU. The analysis shows that, overall, job quality in the EU is improving, if slowly. Not all workers are benefiting to the same extent, however. Furthermore, gender, age and contractual status have a significant bearing on a person’s working conditions. And while digitalisation helps to address some job quality issues, it also creates new challenges. The COVID-19 pandemic has exacerbated trends, reinforcing concerns and highlighting the importance of achieving job quality for all.
2 March 2020
Gender equality at work
Gender inequality at work persists across Europe, despite the long standing attention paid and efforts made to tackle it. This Eurofound report presents a closer look at women’s and men’s working conditions, using data from Eurofound’s European Working Conditions Survey (EWCS) and complementing previous Eurofound research on, among other things, working time patterns, work–life balance and workers’ health. Beyond the general differences in the labour market, it highlights many important gaps in men’s and women’s working conditions and job quality which require specific attention. According to the EWCS data, the reduction of gender gaps in those areas showing improvement over the last 5 to 10 years remains limited. European and national strategies aimed at achieving job quality for all, that seek to mainstream gender equality, could help address persistent inequalities between men and women.
17 April 2019
Seniority-based entitlements: Extent, policy debates and research
Seniority systems – schemes that allot improving employment rights or benefits to employees as their length of employment increases – have not been widely studied. This report provides the first comprehensive study comparing the design and spread of seniority-based entitlements (SBEs) in Europe and mapping related policy debates. It is primarily based on contributions from the Network of Eurofound Correspondents, covering the 28 EU Member States and Norway, but also presents aggregate seniority-earnings curves for the EU based on data from the Structure of Earnings Survey. The aim of the report is to take stock of the currently existing different types of SBEs in the private and public sectors. It concludes that despite an obvious trend to remove them from regulations or reform them, a substantial amount of such entitlements is here to stay. Paradoxically, countries which have regulations on seniority pay in place tend to have flatter aggregate seniority-earnings curves than countries without such regulations.
21 December 2017
Working conditions of workers of different ages
Demographic change is changing the face of working life across the EU. The increased demand on a shrinking pool of workers to provide for the social needs of an ageing population is leading to increases in the employment rate of older workers and a lengthening of working life. Policy reforms have – on the whole – focused on raising the statutory retirement age and providing financial incentives for older workers to remain in work beyond retirement age. However, a range of other factors also influence workers’ decision to continue working into old age – including health and well-being, work–life balance, career prospects and job security, and working conditions such as autonomy, hours of work and psychosocial aspects of the workplace. This report analyses these factors in depth for the 28 EU Member States, using data from the latest European Working Conditions Survey (EWCS 2015) and in the context of Eurofound’s concept of ‘sustainable work over the life course’.
18 September 2017
Working time patterns for sustainable work
Working time is a recurrent topic of study because the nature of work, its content, the conditions under which it is performed and the labour market itself keep changing. This report provides an overview of the recent evolution of working time duration and organisation in the EU and highlights the most important trends and differences between Member States. Through an in-depth analysis of data from the sixth European Working Conditions Survey carried out in 2015, it examines – from a gender and life course perspective – the links between working time patterns, work–life balance and working time preferences, on the one hand, and workers’ health and well-being on the other. Finally, the report explores the extent to which prevailing working conditions and working time patterns in EU Member States are sustainable in the long term.
17 November 2016
Sixth European Working Conditions Survey – Overview report
9 September 2016
Extending working lives through flexible retirement schemes: Partial retirement
Many EU Member States have implemented reforms to improve the sustainability of their pension systems. However, the impact of discouraging early retirement and increasing the pension age on effective retirement ages is limited, as many people are unable or unmotivated to work until pension age. Reduction of working time is one approach to enabling people to work longer than would have been feasible if they continued working full time. But a barrier to reduction of hours is the loss of income. Partial retirement schemes address this barrier by substituting part of the income loss with a partial pension or benefits. This report investigates how partial retirement schemes can contribute to sustainable and adequate pension systems by enabling and motivating people to extend their working lives. It maps schemes at the national and sector levels in the EU and Norway, examines their characteristics and assesses their impact on the extension of working lives. An executive summary is available - see Related content.
27 July 2016
Sustainable work throughout the life course: National policies and strategies
European countries face the challenges of ageing populations supported by shrinking workforces, more precarious types of employment, and in many cases, a decreasing number of jobs in the wake of the economic crisis. As a result, the issue of how to enable more people to participate in the labour market and to continue to do so until an older age has become a key policy issue in all EU Member States. These challenges might be met by adopting an approach to work that puts sustainability at its centre. Sustainable work means that ‘living and working conditions are such that they support people in engaging and remaining in work throughout an extended working life’. This study analyses national policies that help to achieve sustainable work in 10 EU Member States. It looks at how these policies are being implemented, whether they are integrated into a coherent framework, and whether they are complementary or contradictory.
19 June 2015
Sustainable work over the life course: Concept paper
Ageing of the population is likely to threaten the ability of states to finance welfare states and social protection systems in the future. A viable solution is to increase employment rates and to lengthen working life. To achieve this dual goal requires devising new solutions for working conditions and career paths that help workers to retain their physical and mental health, motivation and productivity over an extended working life. In other words, work must be made sustainable over the life course. Identifying and analysing the factors and actions underpinning sustainable work throughout working life is a research priority for Eurofound in the 2013–2016 programming period. This paper sets out to clarify and illuminate Eurofound’s framework for understanding the rather expansive concept of sustainable work. It can be used as a reference point for a range of Eurofound research projects that examine different aspects of sustainable work.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Barbara Gerstenberger
Head of UnitBarbara Gerstenbergere ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vadītāja. Šajā amatā viņa koordinē pētnieku grupas, kas pēta darba kvalitāti Eiropā, pamatojoties uz Eiropas darba apstākļu apsekojumu, un ir vispārēji atbildīga par Eiropas Darba dzīves novērošanas centru un darba attiecību izpēti ES. Viņa pievienojās Eurofound 2001. gadā kā pētniecības vadītāja tolaik jaunizveidotajā Eiropas Pārmaiņu uzraudzības centrā (EMCC). 2007. gadā viņa pārcēlās uz Eurofound Informācijas un komunikācijas nodaļu kā komunikācijas produktu vadītāja, bet 2011. gadā tika iecelta par direktorāta koordinatoru. Iepriekš viņa strādāja par vecāko pētnieci Eiropas Metālstrādnieku federācijā Briselē. Absolvējusi politikas zinātnes Hamburgas universitātē, viņa ieguva maģistra grādu valsts pārvaldē Hārvardas universitātes Kenedija valdības skolā.
Franz Ferdinand Eiffe
Research managerFranz Eiffe ir Eurofound Darba dzīves nodaļas pētniecības vadītājs. Viņš ir iesaistīts projektos par ilgtspējīgu darbu, kvantitatīvu analīzi un augšupēju konverģenci ES, kā arī ceturtā Eiropas uzņēmumu apsekojuma sagatavošanā. Pirms pievienošanās Eurofound 2016. gadā viņš bija Statistikas departamenta "Analīze" nodaļas vadītājs Vīnē un projekta "Kā ir Austrija? Labklājības un progresa mērīšana ārpus IKP". Viņš ir ieguvis doktora grādu ekonomikā Vīnes Ekonomikas universitātē (WU), kur no 2005. līdz 2009. gadam strādāja arī par zinātnisko līdzstrādnieku un līdz 2016. gadam par lektoru.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
