Invaliditāte un hroniskas slimības
Invaliditāte vai hroniska slimība tiek plaši definēta kā ilgstošs veselības stāvoklis, kas ierobežo cilvēka ikdienas aktivitātes vai spēju mijiedarboties ar apkārtējo pasauli vienlīdzīgi ar citiem. Tā kā ES sabiedrība noveco, pieaug to cilvēku skaits, kuri dzīvo ar invaliditāti vai hroniskām veselības problēmām. Daudziem eiropiešiem ar invaliditāti vai hroniskām slimībām ir daudz šķēršļu, kas liedz viņiem pilnvērtīgi piedalīties ikdienas dzīvē, un piekļuve darba tirgum joprojām ir viena no galvenajām problēmām. Personu ar invaliditāti vai hroniskām slimībām aktīvas iekļaušanas un tiesību veicināšana sabiedrībā ir viena no ES darba kārtības prioritātēm.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Invaliditātes nodarbinātības politikas instrumenti darba devēju iesaistīšanai – informatīvs dokuments
Šajā informatīvajā dokumentā aplūkots ES politikas konteksts attiecībā uz personu ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, aplūkoti galvenie šķēršļi, kas rada invaliditātes nodarbinātības atšķirības, un izklāstīti politikas instrumenti un prakse darbavietā, kas atbalsta viņu nodarbinātību, saglabāšanu un karjeras izaugsmi.Paths towards independent living and social inclusion in Europe for people with a disability - Background paper
This background paper looks at the EU policy context regarding deinstitutionalisation for people with long-term care needs, analyses trends and outlines strategies supporting independent living.Respondents with disabilities hit harder by unmet medical needs
Eurofound’s 2024 e-survey shows that people with disabilities in Europe are more than twice as likely as others to face unmet medical needs, with 40% reporting barriers in accessing healthcare. Financial situation, age, employment status and limited transport, especially in rural areas, are among the main reasons, underscoring persistent inequalities despite EU commitments to equal treatment.Pamatojoties uz Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma (EQLS) un Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS) datiem, Eurofound līdztekus citiem pētījumiem pēta nevienlīdzību un problēmas, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, un politikas pieejas, kuras varētu izpētīt.
E-aptaujas "Dzīve un darbs ESsniedz skaidrību par cilvēku ar invaliditāti situāciju pandēmijas laikā, salīdzinot viņu situāciju saistībā ar piekļuvi veselības aprūpei, garīgo labklājību, finansiālo situāciju un optimismu par nākotni.
Publikācija: Cilvēki ar invaliditāti un Covid-19 pandēmija: e-aptaujas "Dzīvošana, darbs un Covid-19" secinājumi
Pētījumos aplūkotas arī politikas norises ES dalībvalstīs, kuru mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti iekļaušanu atvērtajā darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot trim posmiem – stāšanās darbā, palikšana darbā un atgriešanās darbā pēc prombūtnes. Tajā aplūkoti pirms pandēmijas spēkā esošo politikas pasākumu mehānismi un efektivitāte un sniegta atjaunināta analīze par agrīnajiem politikas pasākumiem, kas tika izveidoti pēc pandēmijas.
Publikācija: Invaliditāte un integrācija darba tirgū: politikas tendences un atbalsts ES dalībvalstīs
Eiropas Komisija 2021. gada 3. martā nāca klajā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam. Pamatojoties uz iepriekšējo 10 gadu stratēģiju 2010.–2020. gadam, tās mērķis ir nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Lai gan pēdējās desmitgadēs ir panākts progress attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, nodarbinātībai, atpūtai un līdzdalībai politiskajā dzīvē, vēl ir daudz darāmā, lai novērstu šķēršļus. Tajā ir izklāstītas galvenās iniciatīvas trīs galvenajās tēmās: ES tiesības; neatkarīga dzīve un autonomija; nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas. Kā pamatiniciatīvu Komisija 2022. gadā nāca klajā ar paketi, lai uzlabotu personu ar invaliditāti darba tirgus rezultātus. Un 2024. gadā tika panākta politiska vienošanās par Komisijas priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti.
Stratēģija invaliditātes jomā palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, ar kuru Komisija nāca klajā 2021. gada 4. martā. Pīlārs, ko ES iestādes oficiāli pasludināja 2017. gada novembrī, atspoguļo kopīgu apņemšanos nodrošināt veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi darba ņēmējiem ES. Tajā uzsvērtas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgām iespējām attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, izglītību un piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no invaliditātes.
10 gadu stratēģija nodrošina sistēmu, lai atbalstītu ES un dalībvalstu līmeņa darbības, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), ko ANO pieņēma 2006. gadā.
Eiropas Komisija: Savienība, kurā valda līdztiesība: Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadamopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas Personu ar invaliditāti diena 2024opens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānsopens in new tab
Eiropas Komisija: Personas ar invaliditātiopens in new tab
Apvienoto Nāciju Organizācija:Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD)opens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
13 January 2025
Quality of life in the EU in 2024: Results from the Living and Working in the EU e-survey
Eurofound’s e-survey captures the situation of European respondents and their post-pandemic concerns. This factsheet outlines the most recent data on the main challenges faced by Europeans, with a particular emphasis on the rising cost of living, health and mental health, access to healthcare services, work–life balance, and changes in telework opportunities. View the publication or read the findings in digital format via the related content.
21 March 2022
People with disabilities and the COVID-19 pandemic: Findings from the Living, working and COVID-19 e-survey
A new European Disability Strategy was launched in 2021 with the aim of intensifying progress on ensuring the full participation of people with disabilities in society. The increase of EU policy focus on people with disabilities is timely: the COVID-19 pandemic magnified the challenges they faced in many spheres of their lives.
This policy brief explores the situation of Europeans with disabilities during the pandemic. Using data from the third round of the Living, working and COVID-19 e-survey, conducted in February–March 2021, it compares the situation of respondents with and without disabilities in four areas: access to healthcare, mental well-being, financial situation and optimism about the future. The analyses show that on all indicators the situation of people with disabilities was significantly worse.
18 April 2021
Disability and labour market integration: Policy trends and support in EU Member States
This report examines policy developments in EU Member States aimed at supporting the inclusion of people with disabilities in the open labour market, with a particular focus on the three stages of entering into employment, staying in the job and returning to work after an absence. It explores the mechanisms and effectiveness of more than 150 different policy measures designed to address the dimensions in place in the EU before the COVID-19 pandemic: job creation, labour supply, labour demand and contextual factors. In addition, it provides an updated analysis of early policy measures created in the wake of the pandemic that aimed to support the labour market situation of people with disabilities. A country case study on Ireland complements the study by outlining the complexity of disability and support systems from a broader perspective. The report builds on the lessons learned and provides policy pointers to improve the integration of people with disabilities into the open labour market.
8 October 2020
Access to care services: Early childhood education and care, healthcare and long-term care
The right of access to good-quality care services is highlighted in the European Pillar of Social Rights. This report focuses on three care services: early childhood education and care (ECEC), healthcare, and long-term care. Access to these services has been shown to contribute to reducing inequalities throughout the life cycle and achieving equality for women and persons with disabilities. Drawing on input from the Network of Eurofound Correspondents and Eurofound’s own research, the report presents an overview of the current situation in various EU Member States, Norway and the UK, outlining barriers to the take-up of care services and differences in access issues between population groups. It pays particular attention to three areas that have the potential to improve access to services: ECEC for children with disabilities and special educational needs, e-healthcare and respite care.
15 October 2019
How to respond to chronic health problems in the workplace?
The number of workers living with chronic health conditions is rising in the EU. Such conditions affect people’s ability to work to varying degrees. While some are unable to continue working, many wish to and would be able to do so if their workplace made adaptations to accommodate their needs. Maintaining labour force participation is a key issue for policymakers in the context of demographic ageing and a falling working-age population.
This policy brief examines chronic disease in EU workplaces: its prevalence, the impact on ability to work, the extent that workplaces are making adjustments for workers with chronic disease and the effect of that on job quality. It finds that most workers with a chronic disease that limits their ability to work do not benefit from workplace accommodation. It also finds that such adaptations can have a positive impact on the quality and sustainability of work.
30 November 2018
Social and employment situation of people with disabilities
People with disabilities are among the most disadvantaged groups in the EU. This policy brief examines the social situation of people of working age with disabilities, using data from the 2011 and 2016 rounds of the European Quality of Life Survey (EQLS). The brief looks at changes over this period in employment, education and training, participation in society, social protection and healthcare, all priority areas of the European Disability Strategy. The brief also looks at the subjective well-being of this group of Europeans and examines the factors that influence their well-being. Among its policy pointers, the brief highlights the work that must be done to improve the employment situation of people with disabilities.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Daphne Ahrendt
Senior research managerDaphne Ahrendt ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Kopš pievienošanās Eurofound 2013. gadā viņas darbs ir aptvēris plašu sociālās politikas jomu klāstu. Pašlaik viņa koordinē Eurofound apsekojumu pārvaldību un izstrādi un vada Covid-19 e-apsekojumu sagatavošanu un analīzi. Dafnei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kā pētniecei, kas strādā pie starptautiskiem pētījumiem, iepriekš strādājusi Eiropas Komisijas Eirobarometra nodaļā un Nacionālajā sociālo pētījumu centrā Londonā, kur viņa strādāja pie Starptautiskās sociālo aptauju programmas. Dafnei ir maģistra grāds krimināltiesību politikā Londonas Ekonomikas skolā un bakalaura grāds politikas zinātnē Sanfrancisko štata universitātē.
Oscar Vargas Llave
Senior research managerOscar Vargas Llave is a senior research manager in the Working Life unit at Eurofound and manages projects on changes in the world of work and the impact on working conditions and related policies: organisation of working time, remote work, the right to disconnect, health and well-being and ageing. Before joining Eurofound in December 2009, he worked as project coordinator in the field of health and safety and was responsible for the Professional Card Scheme for the Construction Sector in Spain at the non-profit Fundación Laboral de la Construcción in Madrid. He has a background in industrial sociology (Universidad Pontificia de Salamanca), and also holds a Diploma in Social Science Research Methods from the University of Cardiff and a Master’s degree in Health and Safety from the Autonomous University of Madrid.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
