Platformu darbi
Platformas darbs ir apmaksāta darba pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošana tiešsaistes platformā, izmantojot algoritmu. Saskaņošanas procesā iesaistītas trīs puses: klients, kas pieprasa darbu, platformas algoritms, kas pārvalda uzdevumu, un persona, kas nodrošina darbu caur platformu. Tas ir darbs, kas balstīts uz atsevišķu uzdevumu vai projektu izpildi, nevis uz nepārtrauktu nodarbinātības attiecību. Platformas darbs ir ļoti daudzveidīgs un to var iedalīt četros atšķirīgos veidos, balstoties uz piedāvājuma formātu, tiešsaistē vai uz vietas, un algoritmiskās kontroles līmeni, kas ir noteikts (stingri uzraudzīts ar zemu darbinieku autonomiju) vai sarunāts (elastīgs, atvieglojot klienta un darbinieka saikni ar augstāku darbinieku autonomiju).
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Tiešsaistes platformu darbs Eiropas Savienībā: ietekme uz darba apstākļiem un piekļuvi informācijai
Šis digitālais stāsts sniedz galvenos secinājumus par tiešsaistes platformu darbinieku darba apstākļiem un informācijas vajadzībām galvenajās jomās: kas ir platformu darbinieki; Kur viņi darbojas ģeogrāfiski; Viņu darba apstākļi un ienākumi; Kā algoritmiskā vadība ietekmē viņu darbu; Nepieciešama informācija par tiesībām un darba ņēmēju aizsardzību digitālajā ekonomikā.Tiešsaistes platformu darbs Eiropas Savienībā: ietekme uz darba apstākļiem un piekļuvi informācijai
Šajā ziņojumā analizēti tiešsaistes platformu darbinieku darba apstākļi un informācijas vajadzības, pamatojoties uz aptauju, kurā piedalījās 3 830 darba ņēmēji 15 ES dalībvalstīs. Atšķirībā no esošajiem pētījumiem, kas vērsti uz platformas darbu uz vietas, šajā pētījumā tiek pārbaudīti darbinieki, kuri sniedz pakalpojumus pilnībā tiešsaistē. Rezultāti atklāj, ka darbaspēks pārsvarā ir vīrieši, darbspējīgā vecumā un augsti izglītoti, galvenokārt sniedzot kvalificētus profesionālus pakalpojumus, nevis mikrouzdevumus.Mākslīgais intelekts, algoritmiskā pārvaldība un sabiedrības, darba un nodarbinātības transformācija – jēdzienu izpēte
Balstoties uz Eurofound izveidoto digitālā laikmeta konceptuālo satvaru, šajā koncepcijas dokumentā ir aplūkots, kā mākslīgā intelekta vilnis pārveidos ne tikai darba un nodarbinātības pasauli, bet arī plašāku sabiedrības struktūru, sākot no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas un kvalitātes līdz informācijas sagatavošanai, izplatīšanai un pārvaldībai. Analīzes pamatā ir četri pārmaiņu vektori – automatizācija, paplašināšana, digitalizācija un platformizācija –, kas identificēti kā galvenie virzītājspēki, kas veido šo pārveidi. Šajā dokumentā izklāstītie jēdzieni tiks izmantoti Eurofound turpmākajos pētījumos par mākslīgo intelektu un algoritmisko pārvaldību.Eurofound pētījumi par jaunām nodarbinātības formām visā ES identificēja platformu darbu kā vienu no deviņām nodarbinātības formām, kas kopš 2010. gada iegūst arvien lielāku nozīmi. Tā kā platformu darbs turpina kļūt daudzveidīgāks, notiekošie pētījumi aplūko noteiktu platformu darba veidu nodarbinātību un darba apstākļus.
Eurofound arī koncentrējas uz politikas iniciatīvu efektivitātes izvērtēšanu, lai risinātu identificētos izaicinājumus, kas saistīti ar platformu darbinieku nodarbinātību un darba apstākļiem.
Galvenās tēmas saistītas ar algoritmiskās vadības prakses caurspīdīgumu, apakšuzņēmēju ķēžu izmantošanu, lai apietu darba devēju atbildību, ievērojamu daudzumu neapmaksātu stundu, kas veltītas profila pārvaldībai un klientu piesaistei, kā arī specifiskiem psihosociāliem riskiem, tostarp prasmju zaudēšanu un kognitīvo nelīdzsvarotību.
Savā paziņojumā par spēcīgas sociālās Eiropas veidošanu taisnīgām pārejām Komisija uzsvēra nepieciešamību uzlabot platformu darbinieku darba apstākļus. Šis mērķis vēlāk tika atspoguļots Komisijas Jaunajā Eiropas rūpniecības stratēģijā, kas tika prezentēta 2020. gada 10. martā, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada 5. martā.
Pēc Komisijas 2021. gada 9. decembra priekšlikuma ES 2024. gada 23. oktobrī pieņēma Direktīvu (ES) 2024/2831 par platformu darbinieku darba apstākļu uzlabošanu. Direktīva stājās spēkā 2024. gada 1. decembrī un dalībvalstīm jātransponē līdz 2026. gada 2. decembrim.
Direktīvas mērķis ir:
atvieglo pareiza nodarbinātības statusa noteikšanu personām, kas veic platformas darbu
veicināt caurspīdīgumu, taisnīgumu, cilvēka uzraudzību, drošību un atbildību algoritmiskajā vadībā
Uzlabot caurspīdīgumu attiecībā uz platformu darbu, tostarp starptautiskos apstākļos
Papildus direktīvas priekšlikumam Komisija uzsāka konsultācijas par ES konkurences tiesību piemērošanu individuāli strādājošo kolektīvajiem līgumiem. Komisija pieņēma vadlīnijas 2022. gada septembrī.
Direktīva ir daļa no plašāka ES platformu darba ietvara. Tas ietver Regulu (ES) 2019/1150 par platformu un uzņēmumu attiecībām, kuras mērķis ir radīt taisnīgu, caurspīdīgu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kas izmanto tiešsaistes platformas; Direktīvu 2019/1152 par caurspīdīgiem un prognozējamiem darba apstākļiem, kas attiecas arī uz platformu darbu; un 2019. gada Padomes ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, tostarp atsauci uz platformu darbiniekiem.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
28 May 2026
Tiešsaistes platformu darbs Eiropas Savienībā: ietekme uz darba apstākļiem un piekļuvi informācijai
28 May 2026
Tiešsaistes platformu darbs Eiropas Savienībā: ietekme uz darba apstākļiem un piekļuvi informācijai
12 February 2026
Algoritmiskā kontrole: kā digitālā uzraudzība ietekmē tiešsaistes platformu darbu Eiropā
15 May 2023
Gender differences in motivation to engage in platform work
The rise of the platform economy during the last decade is one of the main disrupting forces for European labour markets. While standard employment remains the norm, platforms are expanding their reach and diversifying into novel business models. In doing so, they are also attracting an increasing number of women. This policy brief investigates why women are joining the platform economy and how the motivations to perform work on platforms differ between genders. It shows that while women join platforms to gain an additional income and because it allows them the flexibility to combine work with household chores or family commitments, men are driven by the opportunities provided by platforms to work globally and to expand their client base. At the same time, findings suggest that online platforms seem to provide women with a link to the labour market that can potentially prevent their withdrawal from the labour force during different life stages. These findings suggest that policy action should focus on extending working hours regulations and work–life balance measures to all platform workers, irrespective of employment status, and promote equal sharing of care responsibilities between women and men.
27 September 2022
Regulating platform work in Europe: A work in progress
2 December 2021
Initiatives to improve conditions for platform workers: Aims, methods, strengths and weaknesses
The rapid rise of the platform economy has led to a marked transformation of European labour markets, and existing regulatory frameworks and voluntary initiatives have yet to catch up. While platform work offers opportunities for workers and employers and potentially contributes to innovation, economic growth and competitiveness in the EU, it has been criticised from the beginning because of the poor employment and working conditions often experienced by workers. Accordingly, across the EU, governments, social partners, grassroots organisations and platforms have started to introduce initiatives to tackle the negative aspects of platform work. This policy brief assesses some such initiatives in the Member States and offers recommendations for further action.
24 February 2021
Charting a positive path for platform workers
15 December 2020
New forms of employment: 2020 update
Although standard employment (generally full-time and permanent) remains the dominant employment type across the EU, European labour markets are increasingly characterised by a variety of different forms. These new forms of employment involve new formal employment relationships or work patterns (linked to aspects such as place of work, working time or use of ICT) and sometimes both. This report puts the spotlight on nine innovative employment forms across the 27 EU Member States, Norway and the UK. It examines the policy frameworks of each country, as well as mapping the scale and scope of the incidence of these new forms and highlighting the main opportunities and risks associated with each form. The report concludes with some policy recommendations taking into account the future of work that will be shaped by the twin transition to the digital age and a carbon-neutral economy, as well as a new way of working due to COVID-19.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Cesira Urzì Brancati
Research officerCesira Urzì Brancati ir pētniece Eurofound nodarbinātības nodaļā. Viņas pētniecības intereses ietver tehnoloģiju ietekmi uz nodarbinātību un darba digitalizāciju, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām darba platformām, digitālajai uzraudzībai un algoritmiskajai vadībai. Viņa specializējas mikroekonometrijā, anketu izstrādē un aptauju datu analīzē. Pirms pievienošanās Eurofound 2024. gadā Cesira strādāja Eiropas Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā Seviljā, Starptautiskajā ilgmūžības centrā Londonā, Modenas un Reggio Emilia universitātēs, kā arī Turīnas universitātē. Viņai ir maģistra grāds un doktora grāds starptautiskajā ekonomikā no Tor Vergata universitātes Romā.
Dragoș Adăscăliței
Research officerDragoș Adăscăliței ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas pētnieks. Viņa pašreizējie pētījumi koncentrējas uz tēmām, kas saistītas ar darba nākotni, tostarp mākslīgā intelekta ietekmi uz darbavietām, automatizācijas ietekmi uz nodarbinātību un regulatīvajiem jautājumiem, kas saistīti ar platformu darbu. Viņš arī regulāri piedalās salīdzinošos projektos, kas uzrauga strukturālās pārmaiņas Eiropas darba tirgos. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija darba attiecību pasniedzējs Šefīldas Universitātes Vadības skolā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē Centrāleiropas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Manheimas Universitātē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

&w=3840&q=75)






