Kolektīvās sarunas par mākslīgo intelektu darbā

Eiropas līmenī Friedrich Ebert Stiftung 2024. gada decembrī publicēja ziņojumu par kolektīvajām pārrunām par MI Eiropas pakalpojumu sektoros. Tas balstījās uz 31 kolektīvo līgumu analīzi, kuros minēts MI, un aptauju par arodbiedrību pārstāvjiem no arodbiedrībām, kas ir saistītas ar Uni Europa 32 valstīs. Saskaņā ar ziņojumu tikai 20%opens in new tab arodbiedrību ziņoja, ka tām ir kolektīvais līgums, kas risina MI jautājumu organizācijas vai nozares līmenī, savukārt 42% norādīja, ka piedalās sociālajās diskusijās vai sarunās par MI jautājumiem.

Arī Eiropas līmenī, bet metāla, inženierijas un tehnoloģiju (MET) sektorā, no 2024. gada aprīļa līdz 2026. gada martam norisinās divu gadu iMET projekts, kas ļauj veikt inovatīvu sociālo dialogu un kolektīvās pārrunas mākslīgā intelekta jomā. Projektam ir kopīgs projekta partneru atbalsts Eiropas līmenī, tostarp CEEMET un industriAll Europeopens in new tab (asociētie partneri), kā arī darba devēju organizācijas Horvātijā, Latvijā, Polijā, Serbijā un Spānijā, kā arī arodbiedrību federācijas Austrijā, Horvātijā, Francijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Serbijā un Spānijā ar papildu ekspertu atbalstu no NOVA Lisabonas Universitātes. iMET projekts ir vērsts uz sociālo partneru spēju uzlabošanu, lai viņi būtu informēti, konsultēti un iesaistīti MET uzņēmumu digitālajā transformācijā, kā arī uzraudzīt šo ietekmi uz nodarbinātību, darba prasībām un darba apstākļiem. Sociālajiem partneriem ir īpaši nozīmīgi, ka iMET aktivitātes risina digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekmi uz darba vietām, īpaši attiecībā uz mākslīgā intelekta ietekmi uz darba drošību un veselību; personāla vadību; datu aizsardzību; un prasmju vajadzības. Projekts radīs e-rokasgrāmatas, apmācības, radošus video un publikācijas. Tajā piedalīsies vairāk nekā 900 dalībnieku Eiropas un nacionālajās darbnīcās.

Banku sektorā 2024. gada 13. martā tika panākta kopīga deklarācija par MI starp Eiropas Banku federāciju (EBF) un UNI Europa. Līdzīga deklarācija jau bija panākta apdrošināšanas sektorāPDFopens in new tab 2021. gada 14. martā. Šīs Eiropas iniciatīvas ir iedvesmojušas un veicinājušas līdzīgus notikumus valsts līmenī.

Vairākas organizācijas pārstāv MI industrijas intereses Eiropas līmenī: Digital SME Allianceopens in new tab ir biedri 6 dalībvalstīs, bet Digital Europeopens in new tab ir pievienojusi nacionālas asociācijas 24 dalībvalstīs. Piemēram, nacionālā līmenī AMETIC ir izveidojis pirmo Mākslīgā intelekta observatoriju Spānijā. Tās mērķis ir palielināt MI zināšanas un izmantošanu Spānijā. Šī observatorija analizē MI ietekmi tādās jomās kā likumdošana, ētika, kiberdrošība, ekonomika un privātums.

Kolektīvo MI sarunu piemēri tika ziņoti Itālijā starpnozaru līmenī, Beļģijā un Īrijā sektoru līmenī, kā arī Dānijā uzņēmumu līmenī. Spānijā ir piemēri kolektīvajām pārrunām par MI visos trijos līmeņos.

Itālijas starpnozaru līgums 2024. gada 15. aprīlī grozīja spēkā esošo nacionālo tirdzniecības kolektīvo līgumu (CCNLopens in new tab), risinot ar MI saistītos jautājumus. Vienošanās paredz CCNL pielietojuma jomas paplašināšanu, piemēram, projektēšanas, grafikas un plānošanas uzņēmumus; autoservisus un autoservisus; un svarīgu inovāciju – uzņēmumus, kas strādā ar MI. CCNL arī atzīst nepieciešamību ieviest tādus amatus kā augstākā MI vadības un koordinācijas virsnieki, kā arī MI ētikas un atbildības eksperti, lai konstruktīvi un atbildīgi pārvaldītu un koordinētu MI rīku ieviešanu uzņēmumos. Viņiem arī jāspēj novērtēt MI ietekmi uzņēmumā, samazinot darbinieku aizstāšanas risku visvairāk skartajiem uzdevumiem un cenšoties pēc iespējas efektīvāk izmantot cilvēkresursus. CCNL uzsver informācijas, izglītības un apmācību nozīmi MI sistēmu ieviešanā un/vai izmantošanā, lai pārkvalificētu jau esošos resursus darbaspēkā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir izmantot divpusējās organizācijas EBIASP nodrošinātos rīkus, īpaši paplašinot 'aktīvā paziņojuma kupona' izmantošanu, kas jau ir vērsts uz personāla pārkvalifikāciju.

Beļģijā 2024. gadā banku un apdrošināšanas sektorā notika kolektīvās sarunu sarunas. Tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt apmācības par MI (caur nozares apmācību fondiem), lai uzlabotu darbinieku zināšanas nozarē un nodrošinātu tās ilgtspēju nākotnē. Šīs MI saistītās klauzulas attiecas arī uz 1983. gada 13. decembra Kolektīvo līgumu Nr. 39 par informāciju un konsultācijām par jauno tehnoloģiju sociālo ietekmi. Šī vienošanās nosaka, ka, kad darba devējs nolemj ieguldīt jaunās tehnoloģijās ar būtisku kolektīvu ietekmi uz nodarbinātību, darba organizāciju vai darba apstākļiem, viņam ir pienākums sniegt rakstisku informāciju par jaunās tehnoloģijas raksturu, tās ieviešanas pamatojumiem un sociālo ietekmi. Viņiem arī jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem par tās ieviešanas sociālajām sekām. Šai konsultācijai jāaptver: nodarbinātības iespējas, darbaspēka struktūra un plānotie sociālie pasākumi, kas saistīti ar nodarbinātību, darba organizāciju un darba apstākļiem; darbinieku veselība un drošība; kā arī prasmju attīstība un iespējamie apmācību vai pārkvalifikācijas pasākumi. Šīs kolektīvās sarunas attiecās uz Eiropas sociālo partneru kopīgajām deklarācijām apdrošināšanas sektorā 2021. gadā un banku sektorā 2024. gadā.

Īrijā Sabiedrisko pakalpojumu līgumā 2024.–2026opens in new tab. gadam bija sadaļa ar nosaukumu 'Inovācijas un digitālā transformācija pakalpojumu sniegšanai', kurā tika panākta vienošanās, ka valdības un valsts dienesta arodbiedrības 'atzīst, ka nacionālā konkurētspēja būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi Īrija spēs pieņemt un pielāgoties digitalizācijas un mākslīgā intelekta (MI) attīstībai', un ka puses 'turklāt vienojas, ka valsts pārvaldei jāuzņemas vadošā loma'. Vienošanās paredz arī 'sadarbību ar pārmaiņām un tehnoloģiju izmantošanu pakalpojumu digitālai nodrošināšanai. Tas ietvers mūsdienīgu un jaunu informācijas tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta un saistīto tehnoloģiju, robotizēto procesu automatizācijas un datu analītikas, priekšrocību maksimizēšanu.

Dānijā MI integrācija darba vietā kļuva par kolektīvo sarunu tēmu 2024. gadā, kad tika noslēgts Hilfr2 līgums starp tīrīšanas platformu Hilfr un arodbiedrību 3F. 3F ir lielākā arodbiedrība Dānijā, ar aptuveni 251 819 kvalificētiem un nekvalificētiem biedriem 2025. gada janvārī. Hilfr2 vienošanās skaidri risina vairākas bažas, kas rodas MI lietošanas dēļ, tostarp caurspīdīgumu, atbildību un darbinieku tiesības. Svarīga vienošanās sastāvdaļa ir iespēja iegūt darbinieka statusu visiem darbiniekiem. Atšķirībā no iepriekšējā līguma, Hilfr2 nodrošina, ka visi uzkopšanas asistenti tiek klasificēti kā darbinieki, nevis neatkarīgi/pašnodarbināti līgumslēdzēji. Šī klasifikācija ir būtiska, lai piemērotu kolektīvo līgumu aizsardzību MI sistēmu lēmumiem, piemēram, algoritmu vadītiem uzdevumu uzdevumiem vai snieguma novērtējumiem. Saskaņā ar vienošanos Hilfr kā darba devējs uzņemas pilnu atbildību par algoritmiskiem lēmumiem, kurus var apstrīdēt Dānijas darba strīdu risināšanas sistēmā. Līgums paplašina ES noteikumus, prasot Hilfr uzņemties atbildību par algoritmu lēmumu skaidrošanu un pamatošanu. Tas ietver lēmumu pamatu izklāstu un iespējamo procedurālo kaitējumu risināšanu, ko rada digitālo sistēmu izmantošana. Lai pārvarētu ģeogrāfiski izkliedēta darbaspēka organizēšanas izaicinājumus, vienošanās paredz 3F digitālo saiti uz savu mājaslapu tieši Hilfr platformā. Šī saite ļauj darbiniekiem piekļūt 'digitālajam klubam', kur viņi var saņemt padomus, ievēlēt pārstāvjus un apspriest darba apstākļus bez darba devēja uzraudzības. Apvienojot kolektīvās tiesības ar individuālo aizsardzību, Hilfr2 līgums nosaka precedentu MI regulēšanai darba vietā. Tas uzsver darbinieku kolektīvo tiesību nodrošināšanas nozīmi digitālajā darba tirgū, īpaši nozarēs, kur dominē algoritmiskā vadība. Skatoties nākotnē, Hilfr2 tiek prognozēts, ka iedvesmos nākotnes kolektīvās līgumsaistības, īpaši platformu bāzētās un MI intensīvās nozarēs, vienlaikus turpinot informēt starptautiskos notikumus, tostarp ES Platformas darba direktīvu.

Vācijā vairāki kolektīvie līgumi risina mākslīgā intelekta aspektus, galvenokārt uzņēmuma līmenī. 2024. gada Frīdriha Eberta fonda pētījumāPDFopens in new tab tika identificēti astoņi piemēri Vācijas kolektīvajiem līgumiem ar MI saistītām klauzulām. Piemēram, IBM grupas vienošanās, kas parakstīta ar grupas līmeņa darba padomi, regulē nosacījumus IT sistēmu, tostarp MI, ieviešanai, darbībai un paplašināšanai. Vēl viens piemērs ir Deutsche Telekom "Manifests MI izmantošanaiopens in new tab", ko parakstīja uzņēmums un grupas līmeņa darba padome. Manifests nosaka, ka MI sistēmu izmantošanai nedrīkst negatīvi ietekmēt darbinieku drošību, veselību un pamattiesības. Attiecībā uz sociālajiem partneriem gan Vācijas Darba devēju asociāciju konfederācija (BDA),opens in new tab gan Vācijas Arodbiedrību konfederācija (DGB)PDFopens in new tab atzīst kolektīvos līgumus starp arodbiedrībām un darba devējiem (federācijām) un uzņēmumu līgumus starp darba padomēm un uzņēmumiem par izšķirošiem instrumentiem mākslīgā intelekta ražošanas un darba transformācijas veidošanā darbinieku un uzņēmumu labā.

Spānijā kolektīvās pārrunas par MI tiek ziņoti starpnozaru, sektoru un uzņēmumu līmenī. MI darba vietā bija viens no galvenajiem jautājumiem Spānijas starpnozaru kolektīvajā līgumā (V AENC). Lielākās arodbiedrības un darba devēju organizācijas uzsvēra cilvēka uzraudzības, caurspīdīguma un taisnīguma nozīmi. Viņi vienojās, ka uzņēmumiem jāsniedz skaidra un saprotama informācija darbinieku pārstāvjiem par MI balstītiem procesiem, kas tiek izmantoti pieņemšanā darbā, novērtēšanā, paaugstināšanā un atlaišanā. Ar galveno mērķi novērst aizspriedumus un diskrimināciju MI lietojumprogrammās un nodrošināt darbinieku pamattiesību ievērošanu, abas puses iestājās par kolektīvajām pārrunām, lai regulētu MI ieviešanu darba vietā. Turklāt sociālie partneri izdeva ieteikumus par MI klauzulu sarunāmopens in new tab kolektīvajās pārrunāsPDFopens in new tab.

Vēlāk, pēdējos gados, lai gan sākotnēji, kolektīvajos līgumos Spānijā sāka iekļaut specifiskus MI noteikumus. 2023. gadā, saskaņā ar oficiālo statistiku, 110 no 1 773 kolektīvajiem līgumiem (aptverot 505 747 darbiniekus) regulēja jauno tehnoloģiju ieviešanu. Tomēr, pēc dažu ekspertu domām, MI regulējumuopens in new tab skaits var būt vēl mazāks. 2025. gada februārī banku sektoru līgumos, kredītiestādēs, apdrošināšanā, parfimērijā, privātās apdrošināšanas mediācijā un pārtikas tirdzniecībā A Korunjā, kā arī dažos uzņēmumu līmeņa līgumos (piemēram, El Norte de Castilla, Air Nostrum, Acciona Mobility un AXA) ir ieviesti MI ieviešanas regulējošie noteikumi. Šie punkti galvenokārt koncentrējas uz darbinieku aizsardzību pret nejaušu algoritmu izmantošanu un caurspīdīguma nodrošināšanu attiecībā uz MI vadītiem lēmumiem, kas ietekmē darba apstākļus. Dažos līgumos ir iekļautas arī darba drošības garantijas un apmācību noteikumi, lai palīdzētu darbiniekiem pielāgoties MI tehnoloģijām.

Francijā 2024. gada novembrī Nacionālā mākslas un amatniecības konservatorija (CNAM) publicēja rakstu, kurā tika analizēta kolektīvo MI sarunu tēma informācijas un komunikāciju sektorā, finanšu un apdrošināšanas sektoros, kā arī ražošanā. Tika konstatēts, ka MI tika minēts 331 rindkopā 242 uzņēmumu līgumos, ko parakstījušas 160 organizācijas. Laikā no 2018. līdz 2023. gadam to uzņēmumu līgumu īpatsvars, kuros minēts MI, dubultojās. Gandrīz 25% no šiem līgumiem tika noslēgti informācijas un komunikāciju sektorā. Dažādi sektori izmanto atšķirīgas pieejas MI. Informācijas un komunikāciju sektorā diskusija vairāk koncentrējas uz darbinieku apmācību un konkurenci; finanšu un apdrošināšanas sektoros, kurus arī būtiski ietekmē MI, galvenā uzmanība tiek pievērsta darbinieku aizstāšanai, lietojot tādus terminus kā "automatizācija". Finanšu un apdrošināšanas sektori arvien vairāk iesaistās MI diskusijās, jo MI tiek uztverts kā tūlītējs drauds darba vietām uzņēmumos šajās nozarēs. Ir vērts pieminēt, ka visinovatīvākie MI pielietojumi darba vietā ir ražošanas nozarē, kas attālinās no aizvietošanas loģikas uz darbinieku vajadzībām, piemēram, apmācību. Ražošanas un transporta sektoros ir plašākas diskusijas par MI, lai gan ar mazāk "uz nākotni vērstu" pieeju: MI netiek minēts kā nākotnes satricinājums, bet gan kā jau izveidotas automatizācijas procesa paplašinājums. Visbeidzot, MI saistītie pieminējumi ir īpaši izteikti sarunās par nodarbinātību: 34,7% no 2017. un 2024. gadā noslēgtajiem līgumiem, kas risina MI, min nodarbinātību, salīdzinot ar tikai 3,9% no visiem uzņēmumu līgumiem, kas noslēgti tajā pašā periodā. Tas uzsver bažas par darba vietu saglabāšanu digitālās transformācijasopens in new tab kontekstā.

NorvēģijāPDFopens in new tab pētījumu literatūra koncentrējas uz MI gaidām darba vietā, nevis uz reālām pieredzēm un MI ietekmi. Pētījumā, ko veica Norvēģijas Profesionāļu arodbiedrību konfederācijas (Unio) biedri, kuri savā darbā izmanto ģeneratīvo MI, intervējami, minēja, ka MI rīki ir noderīgi ideju ģenerēšanai, sparingam, tulkošanai, korektūrai un kopsavilkumu un sapulču piezīmju sagatavošanai. Ņemot vērā, ka MI izmantošana joprojām ir ierobežota profesionālajās grupās, kas tika kartētas (bibliotekāri, medmāsas, policisti, pētnieki, skolotāji, radiogrāfi), diskusijas par ieguvumiem lielākoties koncentrējās uz MI gaidām. Pētījuma rezultāti rāda, ka daudzi gaida, kad MI pārņems "garlaicīgos" uzdevumus, kamēr citi sagaida pozitīvas pārmaiņas savā darbā – nespējot precīzi noteikt, kā šīs izmaiņas izskatīsies. Starp informatoru redzamajiem trūkumiem bija bailes, ka sensitīvi dati varētu tikt kompromitēti, sistēmiskas aizspriedumu risks, diskriminācija un mākslīgā intelekta radīta nepatiesa informācija.

Čehijā OZ KOVO – kas aptver vairāk nekā 200 000 darbinieku vairāk nekā 400 uzņēmumos – piedalījās regulārā Kolektīvo sarunu un sociālo lietu komisijas sanāksmē industriAll Europe 2024. gada oktobrī, kur viens no apspriestajiem tematiem bija mākslīgais intelekts.

Luksemburgā arodbiedrības ir ieteikušas darba devēju organizācijai UEL noslēgt starpnozaru vienošanos par mākslīgo intelektu. Tomēr OGBLopens in new tab uzskata, ka darba devēji nav ieinteresēti slēgt starpprofesionālu līgumu, bet gan vēlas virzīt ideju par kolektīvo līgumu decentralizāciju no nacionālā un sektora līmeņa uz uzņēmuma līmeni.

Grieķijā divas darba devēju organizācijas (SEV un GSEVEE) ziņoja par iniciatīvām 2024. gadā. SEV (Grieķijas Uzņēmumu federācija) publicēja MI ceļvedi, kas sniedz praktiskus ieskatus MI ietekmē uz ražošanu un vadību, izceļ tā potenciālos ieguvumus un izklāsta efektīvas stratēģijas MI integrēšanai ikdienas biznesa darbībā. MI ceļvedi izstrādāja SEV Digitālās ekonomikas komiteja, ar īpašiem ieguldījumiem no Ericsson, Huawei, PotamitisVekris, Siemens, Space Hellas, Quest Group un OTE Group. SEV arī uzsāka R U AI? iniciatīvu 2024. gadā. Tās mērķis ir palīdzēt Grieķijas uzņēmumiem saprast MI praktiskos ieguvumus tiešā, pieejamā veidā un vadīt tos pirmos soļus darbinieku apmācībā. Šī iniciatīva ietver R U AI? Talks video sēriju, kurā ievērojami zinātnieki un profesionāļi dalās ar savu ekspertīzi un skatījumu uz MI saistītām tēmām.

2024. gadā GSEVEE (Grieķijas profesionāļu, amatnieku un tirgotāju konfederācija) publicēja ziņojumu ar nosaukumu Grieķijas mazie un vidējie uzņēmumi mākslīgā intelekta laikmetā. Tajā tiek analizētas mainīgās attiecības starp MI un MVU; MI radītie izaicinājumi un iespējas; MI galvenie principi un rīki, ko Grieķijas MVU var pieņemt; pastāvīgie centieni regulēt un integrēt MI gan nacionālā, gan Eiropas līmenī; kā arī agrīnie mēģinājumi iekļaut MVU attiecīgajā stratēģiskajā plānošanā.

Slovēnijā GZS (Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera) izveidoja iniciatīvu "AI for Slovenia" (AI4SI);opens in new tab kamera ir Eiropas MI foruma biedre. Iniciatīva apvieno slovēņu MI risinājumu un pakalpojumu sniedzējus. Tās mērķis ir paātrināt MI ieviešanu praksē, palīdzot lietotājiem iegūt zināšanas un ieskatu labākajās praksēs. Tā vēlas kļūt arī par partneri stratēģisko plānu un likumdošanas izstrādē šajā jomā. AI4SI prezidents skaidroja, ka tās pamatmisija ir veicināt labāko praksi MI ieviešanā uzņēmumos, izmantojot apmācības, ekspertu pasākumus, rokasgrāmatas un citus sadarbības veidus.

Daudzas valstis ziņo, ka MI radītie izaicinājumi kolektīvajos darba līgumos netiek tieši risināti. Tomēr daži kolektīvie līgumi detalizētāk nekā iepriekš aplūko plašākas digitalizācijas tēmas. Tajos ietilpst attālinātā darba izmantošana, piemēram, kolektīvā darba līgums, kas noslēgts kolektīvo līgumu sektora līmenī – piemēram, banku aktivitātesopens in new tab Rumānijā (2024.–2026.). Tas ietver arī tiesību atvienoties kontūru.

Tas skaidri parāda, ka nacionālie notikumi tiek iedvesmoti un veicināti no Eiropas attīstības, piemēram, Eiropas Sociālo partneru ietvara vienošanās par digitalizācijuopens in new tab 2020. gada jūnijā. Šajā vienošanās min MI un savienojuma un atvienošanas veidus. Saikne starp nacionālo kolektīvo līgumu slēgšanu banku un apdrošināšanas sektoros nacionālā līmenī un kopīgo Eiropas sociālo partneru deklarāciju šajās nozarēs ir vēl viens šīs izteiksmes piemērs. Eiropas Komisijas Sadarbības foruma sanāksme 2025. gada sākumā, kurā pulcējās visas Eiropas sociālo partneru organizācijas no visām nozares sociālā dialoga komitejām, koncentrējoties uz MI tēmu. Daudzvalstu uzņēmumu līmenī arvien vairāk Eiropas darba padomju izstrādā iniciatīvas, lai nodrošinātu MI izmantošanas ietvaru un tā ietekmi uz darba apstākļiem. Ņemot vērā šos kolektīvās sarunas un sociālā dialoga piemērus par MI 2024. gadā, var secināt, ka MI kļūst par arvien nozīmīgāku parādību sociālajā dialogā un jaunu rūpniecisko attiecību pētniecības jomu.