&w=3840&q=90)
E-aptauja 2024
Dzīve un darbs ES e-aptaujā 2024
Septītajā e-aptaujas "Dzīvošana un darbs ES" kārtā Eurofound turpina mērīt, kā COVID-19 pandēmijas ekonomiskā un sociālā ietekme un dzīves dārdzības pieaugums turpina ietekmēt cilvēkus visā ES un ārpus tās. Kā situācija ir mainījusies? Kādas ir galvenās cilvēku bažas? Kur ir iespējas progresam un uzlabojumiem?
Šī jaunākā e-aptauju kārta notiek gadā, kad politiskas pārmaiņas ir milzīgas, jo demokrātiskajā pasaulē notiek vēlēšanas, un 49% cilvēku pasaulē ir rīkotas nacionālās vēlēšanas savā valstī. Tas ir papildus ES un reģionālajām vēlēšanām.
Šī e-aptaujas kārta turpinās no iepriekšējām kārtām un ir vērsta uz pašreizējās situācijas novērtēšanu ES iedzīvotājiem. Tā aplūko dažādus jautājumus par cilvēku dzīves kvalitāti un sabiedrības kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot dzīves dārdzības pieaugumam, sociālā atbalsta līmenim, piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, garīgajai veselībai, darba un privātās dzīves līdzsvaram un izmaiņām attālinātā darba iespējās.
7. kārta: Šī e-aptauja atspoguļo Eiropas respondentu situāciju un viņu pēcpandēmijas bažas, sniedzot būtisku atbalstu politikas veidotājiem, saskaroties ar gaidāmajiem izaicinājumiem.
Palaists no 2024. gada 25. marta līdz 24. maijam
32 405 respondenti vecumā no 18+ ES27 dalībvalstīs
E-aptauja starp paneļdalībniekiem un reklamēta sociālajos tīklos
Anketa sastāvēja no 144 jautājumiem, kas bija pieejami 25 valodās
Lai attēlotu šos datus, izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai izvēlētos jautājumu. Precizējiet rezultātus, izvēloties valsti (vai valstu grupu), pielietojiet papildu filtrus (kas atšķiras aptaujās) vai mainiet vizualizāciju, izvēloties vēlamo diagrammas tipu.
Dzīve un darbs ES e-aptaujā 2024
Izpētiet septītās e-aptaujas kārtas datus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka šī datu vizualizācija pašlaik ir pieejama tikai angļu valodā.
Dzīves dārdzības pieaugums joprojām ir galvenā baža respondentiem visā ES, īpaši ietekmētas ir zemu un vidēju ienākumu mājsaimniecības. Šīm mājsaimniecībām ir grūtāk savilkt galus kopā un atļauties enerģijas, mājokļa un atpūtas izdevumus salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Samazinājums darbā no mājām, kas novērots katrā e-aptaujas kārtā kopš pandēmijas beigām, turpinās arī 2024. gadā. Pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm: dažās valstīs hibrīddarbs attālināti strādājamās profesijās ir izplatīts, kas liecina, ka uzņēmuma politika ir ieviesusi pastāvīgus noteikumus par attālināto darbu. Citās valstīs hibrīddarbs ir kļuvis retāks, jo arvien vairāk respondentu atgriežas pilnas slodzes darbā darba vietā.
Uzticība institūcijām, piemēram, ES, nacionālajām valdībām un veselības aprūpes sistēmām, kopš pandēmijas beigām ir saglabājusies salīdzinoši stabila, vismaz vidēji ES respondentu vidū. Tomēr uzticība ES un apmierinātība ar demokrātiju ir nedaudz samazinājusies salīdzinājumā ar 2023. gada līmeni. Lai gan uzticība nacionālajām valdībām pēdējo četru gadu laikā ir pastāvīgi samazinājusies, uzticība ES kopumā ir saglabājusies stabila.
Garīgās labklājības pasliktināšanās turpinās, un respondenti ziņo par zemākiem garīgās veselības rādītājiem. Šis acīmredzamais garīgās veselības samazinājums ir redzams visās vecuma grupās, izņemot tos, kas ir 65 gadus veci vai vecāki.
Neapmierinātās veselības aprūpes vajadzības joprojām ietekmē respondentus, īpaši 50–64 gadus vecus un tos, kas dzīvo zemu ienākumu mājsaimniecībās. Vecāki respondenti ziņo par lielākām grūtībām piekļūt slimnīcu un speciālistu pakalpojumiem, savukārt jaunāki respondenti visbiežāk norāda uz neapmierinātām garīgās veselības pakalpojumu vajadzībām.
Respondenti ar invaliditāti ziņo par zemāku labklājības līmeni salīdzinājumā ar citiem. Tomēr viņu dzīves apmierinātības rādītāji paaugstinās, ja cilvēki ir 65 gadus veci vai vecāki, strādā un viņiem ir augsti ienākumi.
Respondenti ar invaliditāti daudz biežāk dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir grūtības savilkt galus kopā , salīdzinot ar tiem, kuriem nav invaliditātes. Patiesībā plaisa starp šīm grupām kopš 2021. gada ir palielinājusies.
Respondenti ar invaliditāti biežāk saskaras ar neapmierinātām medicīniskām vajadzībām, īpaši tie, kuriem ir grūtības savilkt galus kopā. Izmaksas ir visbiežāk minētais šķērslis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai šajā grupā.
Epizode 23Vai Eiropa ir pievīlusi savus jauniešus?
Šajā Eurofound sarunu epizodē Mary McCaughey sarunājas ar Eurofound pētniekiem Eszter Sandor un Massimiliano Mascherini par jauniešu situāciju Eiropā, sākot no ekonomiskās krīzes un Lielās recesijas ietekmes līdz Covid-19 pandēmijas sekām un balsošanas tendencēm nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņi apspriež, ka, lai gan pēdējos gados ir vērojamas dažas pozitīvas tendences nodarbinātības jomā, ir jārisina problēmas, ar kurām saskaras jaunieši Eiropā un kas ir jāpārvar ne tikai attiecīgajiem jauniešiem, bet arī plašākai ekonomikas un sabiedrības stabilitātei.Šī sadaļa sniedz papildu informāciju, kas īpaši vērsta uz pētniekiem.
Metodoloģija
E-aptaujas metodoloģija ir līdzīga visos aptaujas posmos.
Eurofound eksperti
Jūs varat sazināties ar šādiem ekspertiem, lai uzdotu jautājumus par aptauju.
Eszter Sándor
Senior research managerEszter Sandor ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākais pētniecības vadītājs. Viņai ir pieredze apsekojumu metodoloģijā un statistiskajā analīzē, viņa ir strādājusi pie Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma un nesen dzīves, darba un Covid-19 e-apsekojuma sagatavošanas un pārvaldības, un ir atbildīga par datu kopu kvalitāti. Viņas pētniecības jomas ir jauniešu labklājība un dzīves kvalitāte mājsaimniecībās un ģimenēs, tostarp subjektīvā labklājība, darba un privātās dzīves līdzsvars un dzīves apstākļi. Iepriekš viņa ir strādājusi par ekonomikas konsultanti Skotijā, koncentrējoties uz ekonomiskās ietekmes novērtējumiem, novērtējumiem un ielaides-izlaides analīzi. Viņai ir maģistra grāds ekonomikā un starptautiskajās attiecībās Budapeštas Corvinus universitātē.
Daphne Ahrendt
Senior research managerDaphne Ahrendt ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Kopš pievienošanās Eurofound 2013. gadā viņas darbs ir aptvēris plašu sociālās politikas jomu klāstu. Pašlaik viņa koordinē Eurofound apsekojumu pārvaldību un izstrādi un vada Covid-19 e-apsekojumu sagatavošanu un analīzi. Dafnei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kā pētniecei, kas strādā pie starptautiskiem pētījumiem, iepriekš strādājusi Eiropas Komisijas Eirobarometra nodaļā un Nacionālajā sociālo pētījumu centrā Londonā, kur viņa strādāja pie Starptautiskās sociālo aptauju programmas. Dafnei ir maģistra grāds krimināltiesību politikā Londonas Ekonomikas skolā un bakalaura grāds politikas zinātnē Sanfrancisko štata universitātē.