Kolektīvā rīcība un strīdi Maltā

EIRA nodrošina tiesisko regulējumu streiku iespējamībai. Šajā likumā tirdzniecības strīds ir definēts kā strīds starp darba devējiem un darba ņēmējiem vai starp darba ņēmējiem un darba ņēmējiem, kas ir saistīts ar vienu vai vairākiem šādiem jautājumiem:

• nodarbinātības noteikumi un nosacījumi vai fiziskie apstākļi, kādos darba ņēmējiem ir jāstrādā

• viena vai vairāku darba ņēmēju pieņemšana darbā vai nepieņemšana darbā, darba attiecību vai darba pienākumu izbeigšana vai apturēšana

• Darba vai darba pienākumu sadalījums starp darba ņēmējiem vai darba ņēmēju grupām

• Disciplīnas jautājumi

• atvieglojumi arodbiedrību amatpersonām

• sarunu vai konsultāciju mehānismi un citas procedūras, kas saistītas ar jebkuru no iepriekšminētajiem jautājumiem, tostarp darba devēju vai darba devēju apvienību atzīšana par arodbiedrības tiesībām pārstāvēt darba ņēmējus šādās sarunās vai konsultācijās vai šādu procedūru veikšanā

• darba ņēmēja dalība vai nepiederība konkrētai arodbiedrībai

Likumā nav konkrēti minēti kolektīvās rīcības juridiskie veidi, bet tas attiecas uz to kā darbību, ko persona veic, apsverot vai veicinot arodstrīdu un saskaņā ar arodbiedrības izdotu direktīvu, neatkarīgi no tā, vai persona tai pieder vai nav.

EIRA 63. pants paredz imunitāti arodbiedrībām un darba devēju apvienībām:

(1) (saskaņā ar šā panta (2) apakšpunkta noteikumiem) nekāda prasība par neatļautu darbību vai kvazideliktu nav attiecināma uz jebkuru darbību:

a) iespējams, ka to izdarījusi arodbiedrība vai tās vārdā vai darba devēju apvienība vai darba devēju apvienības vārdā; vai

(b) tiek apgalvots, ka tas ir apdraudēts vai paredzēts darīt, kā minēts iepriekš, pret arodbiedrību vai apvienību savā vārdā vai pret jebkuru arodbiedrības vai apvienības biedru, amatpersonu vai amatpersonu savā un visu pārējo arodbiedrības vai apvienības locekļu vārdā.

64. panta 4. punktā ir noteikts, ka:

Darbība, ko persona izdarījusi, domājot vai veicinot arodstrīdu un saskaņā ar arodbiedrības izdotu direktīvu, neatkarīgi no tā, vai tā pieder vai nav, nav apstrīdama zaudējumu atlīdzināšanas gadījumā tikai tādēļ, ka tā ir darba līguma pārkāpums; un jebkura darbība, kas veikta kā iepriekš minēts, kas nav darbība, kas pārkāpj koplīgumu vai izlīgumu, lēmumu vai kas joprojām ir saistoša saskaņā ar 70. vai 72. panta noteikumiem, vai šķīrējtiesas lēmumu vai nolēmumu, pati par sevi nedod tiesības darba devējam izbeigt darba līgumu: vai diskriminēt jebkuru personu, kas veic jebkuru šādu darbību, kā minēts iepriekš, un nedrīkst būt pārtraukums šādas personas dienestā.

Norises kolektīvajā akcijā, 2012.–2017. gads

Piezīme: n.p., nav pieejams.

Avots: DIER (2013–2018); 2018. gadā šos datus vairs nevāca.

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi

EIRA II daļā ir aplūkota brīvprātīga strīdu izšķiršana, paredzot samierināšanas komisijas izveidi. Maltā samierināšana un starpniecība tiek uzskatīti par sinonīmiem. Ja pastāv vai ir aizturēts tirdzniecības strīds, strīdā iesaistītās puses var vienoties par strīda nodošanu samierināšanai. Ja puses neizvirza samierinātāju vai nevienojas par tā iecelšanu vai ja ieceltais samierinātājs ziņo par strupceļu, DIER ģenerāldirektors nodod jautājumu par nodarbinātību un darba attiecībām atbildīgajam ministram. Ministrs var:

• ieceļ izmeklēšanas tiesu, lai izmeklētu un noskaidrotu strīda cēloņus un apstākļus, vai

• pēc abu strīdā iesaistīto pušu pieteikuma nodot šādu tirdzniecības strīdu izskatīšanai Darba tribunālā;

Gadījumos, kad tiek panākts brīvprātīgs izlīgums, tiek sastādīts memorands ar līguma noteikumiem, ko paraksta iesaistītās puses vai to pārstāvji. Šāds izlīgums ir saistošs pusēm un pārstāvētajiem darba ņēmējiem.

Attiecībā uz valsts sektoru valdība un arodbiedrības Valsts civildienesta darbinieku koplīgumā 2005.–2010. gadam vienojās par samierināšanas struktūras izveidi. To veido priekšsēdētājs un divi locekļi, kurus visus trīs ieceļ valdība, apspriežoties ar arodbiedrībām. Pirms kolektīvās rīcības uzsākšanas jāorganizē samierināšanas sanāksmes.

Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi

Atsevišķi darbinieki var izmantot DIER sniegtos strīdu risināšanas pakalpojumus.

DIER izmeklēšanas vienība izmeklē visu veidu iespējamos pārkāpumus, kas saistīti ar nodarbinātības nosacījumiem, un cenšas tos atrisināt, nevēršoties krimināltiesās. Lietas, kas saistītas ar diskrimināciju un netaisnīgu atlaišanu, tiek nodotas Darba tribunālam. Ja nepieciešams, pārbaudes darba vietās notiek, un, tiklīdz pārkāpums tiek atklāts, tam seko attiecīgie darbinieki. Ja darba devējs neievēro, lieta tiek nodota krimināltiesai.

Izmeklēšanas nodaļa savus pakalpojumus piedāvā arī darbiniekiem pēc darba attiecību izbeigšanas. Šīs nodaļas darbinieki apspriež jebkuru iespējamo darba likumu un noteikumu pārkāpumu ar prasītāju un, iespējams, arī ar darba devēju, lai rastu mierizlīgumu. Ja netiek rasts risinājums, tiek reģistrēta oficiāla prasība, un lietu izmeklēs attiecīgais ierēdnis. Ja izlīgums joprojām netiek panākts, lieta tiks nodota policijai tiesvedībai.

Darba tribunāla sastāvā ir priekšsēdētājs un divi locekļi, kas darba strīdu lietās pārstāv attiecīgi darba ņēmēju intereses un darba devēju intereses. Iespējamas netaisnīgas atlaišanas gadījumos tribunāls sastāv tikai no priekšsēdētāja. Tās lēmumi ir saistoši, un tos nevar pārsūdzēt vismaz vienu gadu. Netaisnīgas atlaišanas gadījumos nolēmumos var paredzēt attiecīgā darbinieka atjaunošanu darbā vai kompensācijas piešķiršanu.

Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana

Samierināšanas lietas, 2012.–2021. gads

Piezīme: n.p., nav pieejams.

Avots: DIER (gada pārskati par attiecīgajiem gadiem).

Jaunas lietas Darba tribunālā, 2012.–2021. gads

Piezīme: n.p., nav pieejams.

Avots: DIER (gada pārskati par attiecīgajiem gadiem).