Migrantu priekšā ir garš ceļš uz integrāciju Eiropas darba tirgū
Bēgļu krīze ir radījusi būtiskus izaicinājumus Eiropai – kopš Otrā pasaules kara mēs neesam pieredzējuši tik lielu cilvēku migrāciju. Izceļošana no kara plosītajiem reģioniem sākotnēji radīja humānu izaicinājumu tādām frontes valstīm kā Grieķija un Itālija. Tomēr ilgtermiņa izaicinājums saistībā ar jaunpienācēju veiksmīgu integrāciju ir jautājums visai Eiropai. Šo jauno migrantu integrācija darba tirgū ir būtiska ne tikai viņu sociālajai integrācijai, bet arī Eiropas ekonomiskajai un politiskajai kohēzijai.
Jaunu migrantuefektīva un savlaicīga darba tirgū ir kļuvusi par nozīmīgu jautājumu politikas darba kārtībā daudzās ES dalībvalstīs. Tas nav pārsteidzoši, jo integrācija darba tirgū ir svarīga ne tikai sociālās iekļaušanas veicināšanai, bet arī sociālās sistēmas mazināšanai, tā ir ekonomiski racionāla reakcija (uz bēgļu krīzi) un ilgtermiņā var atvieglot Eiropas problēmas ar sabiedrības novecošanos un darbaspēka samazināšanos. Turklāt efektīva un ilgtspējīga integrācija darba tirgū var uzlabot sociālo kohēziju gan vietējā, gan sabiedrībā kopumā, piemēram, ar darba kolēģu starpniecību jauniebraucēji bēgļi un patvēruma meklētāji var vairāk iesaistīties kopienas līmenī un citās sociālajās aktivitātēs.
Bēgļu krīze ir skārusi visas ES valstis, daudzas no tām ir skārusi tieši. Tas nav jautājums, kas aprobežojas tikai ar valstu robežām, un to nevar aplūkot izolēti. Eurofound ziņojumā par pieeju bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijai darba tirgū aplūkoti praktiskie pasākumi, kas veikti dažādās ES dalībvalstīs. Ir skaidrs, ka šo jauno migrantu integrācija darba tirgū nav tikai prasmju vai juridisko procedūru jautājums, bet ietver arī dzīves apstākļus, ģeogrāfisko sadalījumu, stimulus darba devējiem un izglītību.
Piemēram, dzīves apstākļi uzņemšanas centros bieži vien ir nepiemēroti, lai sagatavotu cilvēkus iekļaušanai darba tirgū. Tiek ziņots par pārapdzīvotību un sliktiem apstākļiem, kā arī izmitināšanas trūkumu. Un, lai gan tiek plānots patvēruma meklētāju un bēgļu ģeogrāfiskais sadalījums atsevišķās valstīs, nav garantētas darba iespējas uzņemšanas centru un migrantu izmitināšanas vietu tuvumā.
Dažādas situācijas bēgļiem un patvēruma meklētājiem
Situācija var būt krasi atšķirīga arī attiecībā uz bēgļiem (tiem, kuriem ir oficiāli atzīts starptautiskās aizsardzības statuss) un patvēruma meklētājiem (tiem, kas ir pieteikušies starptautiskajai aizsardzībai un gaida lēmumu). Patvēruma meklētāju nodarbinātības dienestu finansējums bieži vien ir mazāk nostiprināts nekā bēgļu nodarbinātības dienestu finansējums, un piekļuve šiem pakalpojumiem nav tik vienkārša. Tāpat strādājošo patvēruma meklētāju tiesības uz sociālo nodrošinājumu dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un bieži vien noteikumi ir mazāk labvēlīgi nekā citām migrantu grupām, tostarp bēgļiem.
Vēl viens būtisks jautājums ir izglītība. Ne vienmēr tiek garantēta īpaša kārtība bēgļu un patvēruma meklētāju skolas vecuma bērniem, un dažas valstis ziņo par kapacitātes problēmām, norādot, ka skolas nav sagatavotas uzņemt šo konkrēto skolēnu grupu. Tas nākotnē var radīt problēmas ar sociālo mobilitāti un pastiprināt nabadzības un sociālās atstumtības ciklisko raksturu.
Kopš 2015. gada jauniebraukušo patvēruma meklētāju skaits ir palielinājis pagaidu patvēruma izmantošanu. Tas var vājināt bēgļu stāvokli darba tirgū, jo tas var atturēt darba devējus no viņu pieņemšanas darbā vai ilgtermiņa līgumu piedāvāšanas, jo viņi nevēlas ieguldīt apmācībā.
Pieejamības, nevis motivācijas jautājums
Neraugoties uz šiem šķēršļiem piekļuvei darba tirgum, vairākās valstīs pastāv uzskats, ka galvenā problēma, kas jārisina, ir motivācijas trūkums strādāt, jo vairākas dalībvalstis nesen samazināja dažus ar nodarbinātību nesaistītus sociālos pakalpojumus un pabalstus, kas tiek piešķirti patvēruma meklētājiem un/vai bēgļiem. Tomēr šie pasākumi var vēl vairāk izolēt cilvēkus no darba tirgus, jo attiecīgajiem cilvēkiem ir grūtāk dzīvot pienācīgos apstākļos. Ģimenes atkalapvienošanās ierobežojumiem var būt līdzīga ietekme, kas vēl vairāk atliek sociālo (un darba tirgus) iekļaušanu.
Bēgļi un patvēruma meklētāji arī saskaras ar īpašām problēmām un administratīviem ierobežojumiem, kļūstot par pašnodarbinātajiem, un vairākās valstīs pasākumi, kuru mērķis ir veicināt bēgļu pašnodarbinātību, ir vai nu vispārējas iniciatīvas, vai arī ir vērsti uz imigrantiem kopumā, tādējādi neņemot vērā bēgļu īpašās vajadzības.
Neraugoties uz šiem aktuālajiem jautājumiem, ir jāatzīst, ka galvenajās galamērķa valstīs ir spēcīga politiskā griba pēc iespējas ātrāk integrēt bēgļus un patvēruma meklētājus darba tirgū. Veidojas plašāka vienprātība par to, ka bēgļu un patvēruma meklētāju efektīvai integrācijai ir jābūt visas Eiropas prioritātei. Tomēr mēs esam tālu no šī mērķa, un ir vajadzīgi saskaņoti centieni, iesaistot sociālos partnerus, lai padarītu bēgļu un patvēruma meklētāju efektīvu sociālo un ekonomisko integrāciju par realitāti.
Šis raksts sākotnēji tika publicēts Sociālā Eiropa
Apvienoto Nāciju Organizācija: Pasaules bēgļu diena
Saistītās saites
Apvienoto Nāciju Organizācija: Pasaules bēgļu diena
Publicēšanas: Pieejas bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijai darba tirgū:
Autors
Related content
14 December 2016
This report expands on existing research on the labour market integration of refugees and asylum seekers as a response to the refugee crisis. It updates information on legislation and practical arrangements in the first half of 2016, examines labour market integration in the broader context of receiving asylum seekers and supporting both them and refugees, and explores the role of the social partners. The study finds that the main countries affected made many efforts to provide faster and easier access to their labour markets for asylum seekers. In some, the social partners have been active in designing more effective labour market integration policies and have launched some promising initiatives. The sudden and large inflow of asylum seekers, however, posed many challenges, and it remains to be seen how those obstacles can be overcome.
