Dalībnieki un iestādes Austrijā

Attiecībā uz darba attiecībām un darba apstākļiem divas svarīgākās valsts iestādes ir Federālā sociālo lietu, veselības, aprūpes un patērētāju aizsardzības ministrija (Bundesministerium für Soziales, Gesundheit, Pflege und Konsumentenschutz , BMSGPK) un it īpaši Federālā darba un ekonomikas ministrija (Bundesministerium für Arbeit und Wirtschaft_,_BMAW). Darba un ekonomikas programmu apvienošana notika 2022. gada maijā, un to izraisīja ministra atkāpšanās un ministriju pienākumu sadalījuma reorganizācija. Organizētais darbaspēks asi kritizēja apvienošanos, baidoties, ka darba ņēmēju intereses tiks atstātas novārtā (darba un ekonomikas darba kārtības iepriekš bija apvienojušas vienā ministrijā, konservatīvā un populistiskā valdība no 2000. līdz 2006. gadam). BMAW darbības joma cita starpā ietver ekonomikas politikas īstenošanu un nodarbinātības politikas daļas. Tā ir atbildīga arī par Valsts nodarbinātības dienesta (Arbeitsmarktservice , AMS) uzraudzību un līdz ar to apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kā arī par Darba inspekcijas (Arbeitsinspektorat); tā ir atbildīga arī par darba tiesībām. Federālajai šķīrējtiesai (Bundeseinigungsamt , BEA), kas ir apvienota struktūra, kas izveidota BLAW, ir izšķiroša loma Austrijas darba attiecību sistēmā, jo tai ir tiesības atzīt brīvprātīgas kolektīvo interešu organizācijas par darba koplīguma slēgšanas pusēm (vai atsaukt šo atzīšanu). Tādējādi šī struktūra veicina sociālo dialogu. BMSGPK ir atbildīga par vispārējo sociālo politiku un politiku, kas saistīta ar cilvēkiem ar invaliditāti, aprūpes nodrošināšanu un sociālajiem pabalstiem. AMS, kas ir sabiedrisko pakalpojumu aģentūra ar atsevišķu juridiskas personas statusu, ir atbildīga par iekārtošanu darbā un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu darba meklētājiem un darba devējiem par piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū. Darba inspekcija ir daļa no BMAW un uzrauga nodarbinātības apstākļus, tostarp veselības aizsardzību un drošību darbā. AMS, BEA un Darba inspekcija ir BMAW pārziņā, un tās tāpat var uzskatīt par valsts iestādēm, kas ir svarīgas Austrijas darba attiecību sistēmai. Attiecībā uz individuāliem darba strīdiem darba un sociālā nodrošinājuma tiesas (trijās instancēs) ir kompetentas izlemt visus strīdus, kas izriet no darba tiesībām, un visas pabalstu prasības, kas izriet no sociālā nodrošinājuma tiesībām, savukārt strīdus par sociālo apdrošināšanu nodod administratīvajām iestādēm BMSGPK aizgādībā.

Nav skaidra pārstāvības jēdziena, kas attiektos uz kolektīvo interešu organizācijām, kas pārstāv darba ņēmējus un uzņēmumus Austrijā. Tomēr attiecībā uz brīvprātīgo organizāciju spēju slēgt koplīgumus ArbVG nosaka dažus vispārīgus priekšnosacījumus, kas brīvprātīgai kolektīvo interešu organizācijai jāizpilda: (finansiālā) neatkarība (jo īpaši tai jābūt neatkarīgai no otras nozares puses); plašs profesionālais un teritoriālais pārklājums dalības jomā, kas nozīmē, ka tam ir jādarbojas vismaz virs uzņēmuma līmeņa; un liela ekonomiskā nozīme absolūtā dalībnieku skaita un uzņēmējdarbības ziņā, lai varētu izmantot efektīvu spēju risināt sarunas. Pārstāvība ir saistīta ar kolektīvo interešu organizāciju spēju slēgt koplīgumus (tiesības slēgt koplīgumus piešķir BEA) un līdz ar to ar to to atzīšanu par atbilstošām sociālo partneru organizācijām.

Par arodbiedrību pārstāvību

Austrijas konstitucionālās tiesības aizsargā tiesības apvienoties vispārējās biedrošanās brīvības (Vereinsfreiheit), ko visiem pilsoņiem garantē 1867. gada Pamatlikuma (Staatsgrundgesetz. pants. Konstitucionālās tiesības garantē arī tiesības veidot apvienības ar nodarbinātību saistīto interešu aizsardzībai saskaņā ar Biedrību likumu (Vereinsgesetz), kas praktiski īsteno biedrošanās brīvības principu. Turklāt tiesības apvienoties kā patstāvīgas pamattiesības ir garantētas 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. panta 1. punktā, kas ir daļa no Austrijas konstitucionālajām tiesībām. Līdz ar to Austrijā privātpersonām ir tiesības iestāties arodbiedrībās un iesaistīties to darbībā. Šīs tiesības neattiecas uz nevienu darba ņēmēju kategoriju vai nozari.

Arodbiedrību blīvums Austrijā kopš 1960. gadiem samazinās. Šī tendence galvenokārt ir saistīta ar ekonomikas un nodarbinātības ilgtermiņa strukturālajām pārmaiņām. Arodbiedrību cietokšņos, proti, ražošanā un publiskajā sektorā, nodarbinātība ir samazinājusies par labu privātajam sektoram, kuram ir tendence reģistrēt zemu arodbiedrību blīvuma līmeni, īpaši sieviešu, balto apkaklīšu strādnieku un netipisku strādnieku vidū. 2000. gados šī tendence paātrinājās, jo īpaši pēc tam, kad tika atklāta Austrijas Arodbiedrību federācijas ( Österreichischer Gewerkschaftsbund, ÖGB) iesaistīšanās finanšu sabrukumā saistībā ar tās bijušo banku BAWAG PSK. Tomēr laikā no 2016. līdz 2019. gadam tika reģistrēts biedru skaita pieaugums, ko varētu attiecināt uz salīdzinoši lielu biedru skaita pieaugumu sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrībā (Gewerkschaft Öffentlicher Dienst, GÖD). Šī tendence atkal mainījās, sākoties Covid-19 pandēmijai, un arodbiedrība no 2019. līdz 2021. gadam zaudēja aptuveni 20 000 biedru. Arodbiedrību iesaistīšanās valsts politikas veidošanā Austrijā ir ļoti institucionalizēta, jo ÖGB un tās septiņas filiāles piedalās vairākās struktūrās un komitejās, lai gan neformāli, nevis formāli (juridiski). Tādējādi tās neveic tādus suverēnus uzdevumus kā pensiju administrēšana vai bezdarba shēmas. "Dzeltenās arodbiedrības" (arodbiedrības, kuras ir izveidojusi valdība vai darba devējs vai kuras dominē vai lielā mērā ietekmē darba devējs) Austrijā vispār nav problēma, jo pastāv stingra procedūra, kas reglamentē interešu organizāciju atzīšanu par sociālajiem partneriem, kuriem ir tiesības slēgt koplīgumus.

Dalība arodbiedrībās un arodbiedrību blīvums 2011.–2019. gadā

Piezīmes : * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās, kas iegūta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāriem, pašnodarbinātajiem, studentiem, bezdarbniekiem).

Avots : Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas/Amsterdamas Progresīvo darba pētījumu institūta datubāze "Arodbiedrību institucionālās iezīmes, algu noteikšana, valsts iejaukšanās un sociālie pakti" 2021. gads (ESAO/AIAS ICTWSS datubāze)

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Austrijā ir tikai viena arodbiedrību federācija – ÖGB.

Galvenā arodbiedrību federācija

2000. gados Austrijas arodbiedrības arvien vairāk saskārās ar nepieciešamību apvienoties vairāku faktoru dēļ, jo īpaši biedru skaita samazināšanās un finansiālā vājuma dēļ, jo īpaši pēc tam, kad tika atklāta ÖGB iesaistīšanās finanšu sabrukumā saistībā ar BAWAG PSK. BAWAG krīzes rezultātā ÖGB 2006. gadā bija spiesta pārdot visas savas bankas akcijas. Kopš tā laika vienīgais ÖGB un tās biedru arodbiedrību ienākumu avots ir arodbiedrību biedru maksātās nodevas. Līdz ar jaunākajiem pārstrukturēšanas un apvienošanās procesiem Austrijas arodbiedrību struktūra ÖGB paspārnē tika ievērojami racionalizēta, salīdzinot ar 1990. gadu beigām. 10 gadu laikā ÖGB biedrību skaits tika samazināts no 14 līdz 7. Kopš 2009. gada nav notikuši ievērojami notikumi.

Par darba devēju pārstāvību

Austrijā ir divas galvenās starpnozaru darba devēju organizācijas: Austrijas Federālā ekonomikas palāta (Wirtschaftskammer Österreich, WKÖ), kuras dalība ir obligāta, un Austrijas Rūpniecības federācija (Industriellenvereinigung, IV), kuras dalība ir brīvprātīga. IV organizē lielus uzņēmumus, galvenokārt apstrādes rūpniecībā. Visiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, kuriem ir uzņēmējdarbības licence, ir jāreģistrējas WKÖ (un tās atbilstošajās apakšvienībās), kas ir sadalīta ģeogrāfiskajās apakšnodaļās (provinces, kas pazīstamas kā federālās zemes) un nozaru nodaļās, kuras sīkāk iedala nozaru apakšvienībās. Uzņēmumiem, kuriem ir vairāk nekā viena uzņēmējdarbības licence, ir jāreģistrējas visās atbilstošajās WKÖ nozaru grupās. Tā kā daudziem darba devējiem ir vairāk nekā viena uzņēmējdarbības licence, biedru ir vairāk nekā ar WKÖ saistītu uzņēmumu.

Attiecībā uz IV un visām pārējām (nozaru) darba devēju organizācijām, kurās dalība ir brīvprātīga, piemēro vispārējās biedrošanās brīvības principu, kas izklāstīts sadaļā "Par arodbiedrību pārstāvību" saistībā ar arodbiedrībām.

Tā kā dalība WKÖ un tās apakšvienībās ir obligāta visiem Austrijas uzņēmumiem (izņemot tos, kas darbojas lauksaimniecībā, brīvajās profesijās un publiskajā sektorā, kas nav komercdarbība), WKÖ blīvums gan uzņēmumu, gan darbinieku ziņā ir 100 %. Nav pieejama informācija par IV biedru blīvumu.

Darba devēju organizācijas – biedru skaits un blīvums, 2012.–2019. gads

Piezīmes_: *__Values ir 100 %, jo visi privātā sektora uzņēmumi (except__in lauksaimniecību un brīvās profesijas) __must būt WK__Ö biedri. **__Percentage darbinieku, kas strādā establishment__that, ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts kolektīvajā bargaining._n.p., nav pieejams.

Galvenās darba devēju organizācijas

Bez WKÖ IV ir vissvarīgākā darba devēju organizācija Austrijā. Tās dalības joma ietver ražošanu, vadošos darbiniekus apstrādes rūpniecībā un uzņēmumus, kas saistīti ar apstrādes rūpniecību.

Galvenās darba devēju organizācijas un federācijas

Attiecībā uz vispārējiem ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem valstu trīspusējā politikas saskaņošana ir visspēcīgāk formāli institucionalizēta Paritātes komisijā (Paritätische Kommission). Sākotnēji šajā komisijā bija augsta līmeņa pārstāvji no valdības un četrām lielākajām sociālo partneru organizācijām. Komisija vadīja četras apakškomitejas: Ekonomikas un sociālo lietu konsultatīvo padomi (Beirat für Wirtschafts- und Sozialfragen), Starptautisko jautājumu apakškomiteju (Unterausschuss für Internationale Fragen), Darba samaksas apakškomiteju (Lohnunterausschuss) un Konkurences un cenu apakškomiteju (Wettbewerbs- und Preisunterausschuss)). Kopš 2006. gadā sociālie partneri parakstīja Bad Išla deklarāciju, Paritātes komisijai ir bijusi tikai viena apakškomiteja – Ekonomikas un sociālo lietu konsultatīvā padome. Paritātes komisija bija trīspusējā sociālā dialoga centrālais punkts, kurā tika apspriesti īpaši svarīgi jautājumi, kopīgas stratēģijas un saskaņota rīcība, kā arī jauni konflikti, kā arī tika ņemti vērā konsultatīvās padomes ieteikumi. Tomēr komisijas loma ir mazinājusies kopš Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai 1995. gadā, un tā pēdējo reizi sanāca 1998. gadā.

Sociālo partneru konsultācijas Austrijā balstās uz pastāvīgas, bet neformālas sadarbības praksi, nevis uz juridiskiem noteikumiem. Trīspusējs dialogs ir plašs, un tajā tiek risināti dažādi jautājumi visās tautsaimniecības nozarēs. Sociālais dialogs ir spēcīgi attīstīts un ļoti ietekmē politikas veidošanu.

Papildus Paritātes komisijai (reģionālā) valdība(-as) ciešā sadarbībā ar valsts un reģionālajiem sociālajiem partneriem ir izveidojusi virkni valsts un reģionālu nodarbinātības paktu (saukti par teritoriālajiem nodarbinātības paktiem (TEP)), lai īstenotu īpaši pielāgotu nodarbinātības politiku valsts un reģionālā līmenī. Sociālo partneru līdzdalība valdības nodarbinātības politikā visspēcīgāk ir institucionalizēta AMS (kuras uzraudzības padomē ir gan valdības, gan sociālo partneru pārstāvji); AMS ir galvenais instruments darba tirgus mērķu sasniegšanai valsts un reģionālā līmenī. Turklāt sociālie partneri ir pārstāvēti sociālās apdrošināšanas iestādēs, BEA un daudzās citās struktūrās.

Runājot par divpusēju saskaņošanu, pastāv senas brīvprātīgas, neformālas sadarbības un sarunu tradīcijas starp sociālajiem partneriem gan valstu, gan nozaru līmenī, nevis oficiālas divpusējas struktūras.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Uzņēmumu padomes (Betriebsräte) ir vienīgās privātā sektora struktūras, kas pārstāv darba ņēmējus darba vietā. Juridiskā ziņā uzņēmumu padome ir struktūra, ko var izveidot uzņēmumos, kuros pastāvīgi strādā pieci vai vairāk darbinieki. Tā īsteno darba vietas līmeņa konsultāciju un līdzlēmuma tiesības, kas ar tiesību aktiem piešķirtas darbaspēkam kopumā. Uzņēmumu padomes var izveidot atsevišķi strādniekiem un darba ņēmējiem vai pārstāvēt abas kategorijas. Uzņēmumu padomi uz pieciem gadiem ievēlē darbaspēks – būtībā visi uzņēmuma darbinieki vecumā no 16 gadiem (minimālais vecums 2021. gadā samazinājās no 18 līdz 16 gadiem). Tas attiecas uz visām uzņēmumu padomēm, kas izveidotas no 2017. gada; iepriekšējais četru gadu termiņš attiecas uz uzņēmumu padomēm, kas pastāvēja pirms minētā datuma. Uzņēmumu padomi ievēlē, pamatojoties uz proporcionālo pārstāvību, un padomes locekļu skaitu nosaka darbaspēka lielums. Attiecībā uz uzņēmumu padomes informēšanas, uzklausīšanas un līdzlēmuma tiesībām darba devējam ir regulāri jāapspriežas ar padomi un jāinformē tā par jautājumiem, kas attiecas uz darbaspēku. Vissvarīgākais instruments, lai uzņēmumu padome varētu paust savas līdzlēmuma tiesības attiecībā uz konkrētu sociālo jautājumu loku, ir darba līguma (Betriebsvereinbarungstarp vadību un uzņēmumu padomi.

Publiskajā sektorā pastāv virkne īpašu noteikumu attiecībā uz darba ņēmēju pārstāvības struktūrām (Personalvertretung) katram no lielākajiem darba devējiem, proti, federālajai valdībai, federālajām zemēm,pašvaldībām un valsts uzņēmumiem. Noteikumus nosaka īpašas tiesību normas. Šīs struktūras lielā mērā atbilst privātā sektora uzņēmumu padomēm.

Pārstāvniecības struktūras regulējums, sastāvs un kompetence