Darba koplīguma slēgšanas sarunas Austrijā

Austrijā koplīgumu noslēgšana galvenokārt attiecas tikai uz privāto sektoru. Par šiem nolīgumiem gandrīz bez izņēmuma notiek sarunas vairāku darba devēju nozaru līmenī. Darba ņēmēju un darba ņēmēju arodbiedrības parasti veido sarunu kopienu, tādēļ algu palielinājums, par kuru panākta vienošanās, vairumā gadījumu ir vienāds abām darba ņēmēju kategorijām. Lielākā daļa nozaru koplīgumu attiecas uz visu valsts teritoriju un dažos gadījumos tiek noslēgti arī federālo zemjulīmenī. Koplīgumi ir juridiski saistoši. Kopš 1980. gadu beigām ir vērojama tendence uz darba koplīgumu "organizētu decentralizāciju". Līdz ar to darba līgums, kas noslēgts starp darba devējiem un darba ņēmējiem uzņēmumu līmenī, ir kļuvis arvien nozīmīgāks kā instruments nodarbinātības noteikumu un nosacījumu regulēšanai. Tas ir vispārējās tendences uz lielāku elastību, jo īpaši attiecībā uz darba laiku un zināmā mērā atalgojumu.

Tiek lēsts, ka Austrijas darba koplīgumu seguma līmenis, kas koriģēts valsts darbiniekiem, pārsniedz 95%. Pārklājuma līmenis ir ārkārtīgi augsts – pēc starptautiskajiem standartiem – jo gandrīz visus līgumus slēdz WKÖ apakšvienības, kuru dalība ir obligāta.

Austrijā koplīgumi kopumā un jo īpaši darba koplīgumi gandrīz bez izņēmuma tiek apspriesti vairāku darba devēju nozaru līmenī. Tas ir tāpēc, ka Austrijas darba tiesības piešķir tiesības uz darba koplīguma slēgšanas sarunām – ar ļoti dažiem izņēmumiem – pusēm, kas ir augstākas par uzņēmuma līmeni. Uzņēmumu līmenī noslēgtie koplīgumi aptver ne vairāk kā 1 % līdz 2 % no visiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas jebkurš līgums (valsts korespondenta aplēse). Valstu starpnozaru nolīgumi ir ļoti reti sastopami un gandrīz nekad neregulē darba samaksu. Pašlaik uz nevienu darba ņēmēju Austrijā neattiecas valsts vispārējais darba samaksas līgums. Pēdējo gadu laikā nav notikušas izmaiņas attiecībā uz sarunu tvērumu.

Darba ņēmēju darba koplīgumu segums

Piezīmes : * To darbinieku procentuālā daļa, kuri strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50 % darbinieku ir noslēgts darba koplīgums, salīdzinot ar kopējo aptaujā iesaistīto darbinieku skaitu. ESAO/AIAS ICTWSS, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija/Amsterdamas Progresīvo darba pētījumu institūts Arodbiedrību institucionālās iezīmes, algu noteikšana, valsts iejaukšanās un sociālie pakti.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013. un 2019 . gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S); apsekojuma jautājums bija jautājums ar atbilžu variantiem un bija iespējamas vairākas atbildes); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01] (ieskaitot uzņēmumus ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi par katru vietējo vienību); ESAO/AIAS ICTWSS datubāze 2021. ** Skatīt arī Bönisch, 2008; ESAO, 2012, 136. lpp.

Austrijā vissvarīgākais darba koplīgumu līmenis ir nozaru sarunas starp vairākiem darba devējiem. Tiek apspriesti tikai daži uzņēmumu līmeņa nolīgumi. Augstākās sociālo partneru organizācijas spēj noslēgt starpnozaru vispārējos koplīgumus (Generalkollektivvertrag), taču tie ir ārkārtīgi reti sastopami un praktiski gandrīz nenozīmīgi. Piemēram, 1969. gada septembrī tika parakstīts vispārējs koplīgums par 40 stundu darba nedēļas pakāpenisku īstenošanu, un tas ir formāli spēkā, bet drīz pēc tam stājās spēkā, īstenojot Darba laika likumu (Arbeitszeitgesetz_,_AZG). Covid-19 pandēmijas apstākļos tika noslēgts vispārējais koplīgums par Covid-19 testēšanu darba vietā, kas palika spēkā līdz 2021. gada 31. augustam.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Austrijā ir skaidrs atbildības sadalījums starp nozaru līmenī noslēgto koplīgumu un uzņēmumu līmenī noslēgto būvdarbu līgumu pusēm. Lai gan darba samaksas likmju un maksimālā darba laika noteikšana būtībā ir koplīgumu pušu kompetence, darba līgumu pušu regulatīvā kompetence gandrīz vienmēr ir ierobežota ar sociālajiem jautājumiem. To vidū ir datorizētu personāla informācijas sistēmu ieviešana, ikdienas darba laika sākuma un beigu laika noteikšana un pārtraukumu plānošana. Vienīgie ar darba samaksu saistītie jautājumi, kas var ietilpt darba līgumu reglamentējošajā piemērošanas jomā, ir tiesības uz darba samaksu par laiku, kas pavadīts, apmeklējot darba sanāksmes (Betriebsversammlungen), peļņas sadales shēmas, fondēto pensiju shēmas un tamlīdzīgi. Šis ierobežojums ir paredzēts, lai nodrošinātu koplīgumu pušu pārākumu nodarbinātības regulēšanas sistēmā kopumā. Attiecībā uz deleģēšanas klauzulām, kas paredzētas koplīgumos, dažas sarunu iespējas attiecībā uz darba laiku un zināmā mērā atalgojumu tiek deleģētas attiecīgajām uzņēmuma līmeņa pusēm, bet tikai nozaru koplīgumos noteiktajā sistēmā.

Lielākās sarunu kārtas notiek rudenī. Tradicionāli metālapstrādes nozare sāk rudens sarunu kārtu oktobrī. Jau vairākus gadus pavasarī notiek sarunas par arvien vairāk koplīgumiem, piemēram, elektronikas, ķīmijas, tekstilrūpniecības un papīra rūpniecībā. Turklāt starp pavasara un rudens kārtām tiek apspriesti vairāki nozaru koplīgumi, kā rezultātā notiek sarunas visa gada garumā.

Sarunas par algām Austrijā ir cieši koordinētas visā ekonomikā. Tas ir tāpēc, ka dominē "modeļu sarunu" prakse, kurā metālapstrādes nozare ieņem vadošo lomu kā pirmā lielā nozare, kas ikgadējā sarunu procesā ved sarunas par algām. Šo sarunu rezultātiem ir ievērojama signāla ietekme uz citām nozarēm, un tie tiek ņemti par paraugu. Tomēr praksē viņi bieži vienojas par dažām no augstākajām algām visās nozarēs, pateicoties metālstrādnieku arodbiedrību spēkam. Neraugoties uz šo augsto sarunu koordinācijas pakāpi, centralizēta algu noteikšana nav Austrijas darba koplīgumu sistēmas iezīme.

Likumdevējs paredz oficiālu procedūru, ko sauc par pagarinājumu (Satzungserklärung), saskaņā ar kuru koplīgumu (vai tā daļu) var paplašināt, iekļaujot būtībā tāda paša rakstura darba attiecības, uz kurām neattiecas līgums. BEA izdod pagarinājuma rīkojumu, saņemot pieteikumu no darba devēja vai darba ņēmēju organizācijas, kurai ir tiesības slēgt līgumus. Praksē šāda procedūra ir salīdzinoši neparasta, jo ir tikai dažas nodarbinātības jomas, uz kurām koplīgums neattiecas. Ievērojams koplīguma piemērs, kura pagarināšanas rīkojums tiek izdots katru gadu kopš 2006. gada, ir līgums par privāto veselības un sociālās aprūpes nozari. Pagarināšanas rīkojuma rezultātā līgums attiecas uz vairāk nekā 120 000 darbinieku.

Austrijā nav iespējams atkāpties no darba koplīgumiem, lai maksātu algas, kas ir zemākas par darba koplīgumā noteikto līmeni. Koplīgums nosaka pamatu darba līgumu noslēgšanai par uzņēmumam specifiskiem noteikumiem. "Sadales iespēja" dod tiesības darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par noteiktas summas pārdali no kopējām algām uzņēmuma līmenī. Darba devējs to var elastīgi sadalīt noteiktām darbinieku grupām saskaņā ar noteiktiem kritērijiem. Šādi kritēriji varētu ietvert, piemēram, kompensācijas nodrošināšanu darba ņēmējiem ar ļoti zemiem ienākumiem, atalgojumu darba ņēmējiem par augstu sniegumu vai vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšanu. Attiecībā uz šo sadales iespēju koplīgumos ir iekļauta atkāpes klauzula, kas nosaka, ka ekonomiski grūtos laikos sadalāmo apjomu var samazināt vai noteikt uz nulli.

Austrijā ArbVG nosaka, ka koplīgums paliek spēkā arī pēc tā termiņa beigām, līdz tiek noslēgts jauns koplīgums (un tādējādi attiecas uz darba attiecībām, uz kurām līgums bija attiecināms pirms tā termiņa beigām). Tomēr lielākajā daļā koplīgumu ir paredzēts datums, kurā līgums stājas spēkā, bet ne derīguma termiņš, un tie ir spēkā tik ilgi, kamēr neviena no sarunu pusēm tos nav atcēlusi vai koplīgumu procesā nav aizstājusi ar atjauninātu versiju. Parasti darba koplīguma slēgšanas sarunas notiek katru gadu, tāpēc lielākā daļa līgumu tiek atjaunināti reizi gadā. Principā koplīgumu ir iespējams atcelt vienu gadu pēc līguma noslēgšanas, bet praksē tas notiek reti.

Saskaņā ar ArbVG (2. panta 2. punkts) koplīgumiem ir divas daļas, no kurām viena sastāv no noteikumiem, kas regulē tiesiskās attiecības starp līguma pusēm (schuldrechtlicher Teil), bet otra sastāv no noteikumiem, kas regulē atsevišķu darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumus, kas izriet no darba līguma (normatīvais Teil). Pirmās daļas noteikumi attiecas tikai uz savstarpējām tiesībām un pienākumiem un netiešiem pienākumiem, un tajos ir ietverta miera klauzula. Šī miera klauzula nosaka, ka koplīguma spēkā esamības laikā parakstītājpuses nedrīkst veikt vai atbalstīt kolektīvu rīcību, ja tā ir vērsta uz darba apstākļu maiņu, kā noteikts koplīgumā.

Darba devējiem svarīgs jautājums bija izmaiņas uz darba stāžu balstītās algu shēmās, jo tās deva viņiem iespēju samazināt darba samaksas atšķirības starp vecākiem un jaunākiem darbiniekiem. Līdz šim izlīgumi šajā jautājumā ir panākti banku un apdrošināšanas nozarē un vairākās rūpniecības nozarēs, kā arī sociālajā sektorā.

Viens salīdzinoši jauns temats attiecas uz darba un privātās dzīves līdzsvaru pēdējos gados koplīgumos. Visbiežāk sastopamie piemēri ir bērna kopšanas atvaļinājuma periodu atzīšana algu palielinājumā (t. i., palielinājumi darba samaksas shēmā) un tādu pabalstu īstenošana, kas ir atkarīgi no darba stāža (piemēram, atvaļinājuma pieprasījumi vai piemaksas par darba gadadienu) līdz diviem gadiem. Vairākos koplīgumos ir paredzēts neapmaksāts "turpmākais aprūpes atvaļinājums". Tas ļauj vecākiem palikt atvaļinājumā līdz bērna trešajai dzimšanas dienai (jo tas sakrīt ar maksimālo laikposmu, par kuru var pieprasīt bērna kopšanas pabalstu).

Turklāt sociālās aprūpes nozares koplīgumos ir iekļauti noteikumi par aprūpes atvaļinājumu (piemēram, vecāku radinieku aprūpei), kas ilgst vismaz 2 mēnešus un ne vairāk kā 12 mēnešus, jo tiesību akti paredz maksimālo atvaļinājuma ilgumu 2 nedēļas (ieviests 2020. gadā).

"Brīvā laika izvēle" ir balstīta uz arodbiedrību iniciatīvu, kas vispirms tika īstenota elektronikas nozarē un pēc tam kalnrūpniecības un tērauda rūpniecībā ar skaidru mērķi uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tas ļauj viņiem samazināt savu darba laiku, nevis palielināt algu. Tās apmērs ir tieši atkarīgs no ikgadējā algu sarunu procesa rezultātiem nozaru līmenī, un par to ir jāvienojas katru gadu.