Austrijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Austrijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
No juridiskā viedokļa nav noteikti skaidri principi strīdu likumības un seku novērtēšanai, un šajā jautājumā nav Augstākās tiesas judikatūras. Streiku kā darba ņēmēju kolektīvās rīcības (Kampfmitteljāsecina, tostarp no tiesību normām, kas nodrošina valsts objektivitāti. Tomēr šī leģitimitāte attiecas tikai uz streikiem, kas tiek uzskatīti par darbinieku kolektīvu rīcību (Gesamtaktion). Kopumā tas ietver jebkāda veida sacīkstes konfrontāciju par darba samaksu vai citiem nodarbinātības noteikumiem starp atsevišķiem darba devējiem vai darba devēju organizācijām, no vienas puses, un arodbiedrībām vai darba ņēmēju grupām, no otras puses. Šādos strīdos tiek izmantoti kolektīvās rīcības veidi, piemēram, streiki, lokauti un boikoti. Streika gadījumā tiesību teorijā tiek nošķirts ekonomiskais streiks (wirtschaftlicher Streikpolitiskais streiks (politischer Streik), neoficiāls streiks (wilder Streik), selektīvs streiks (Schwerpunktstreik), simbolisks streiks, ko izmanto kā brīdinājumu (Warnstreik) un daļējs streiks (Teilstreik). Lokautu gadījumā tiek nošķirts uzbrukuma lokauts, kas ierosina strīdu (Angriffsaussperrung) un aizsardzības lokautu, reaģējot uz streiku (Abwehraussperrung). Tomēr jāatzīmē, ka, tā kā Austrijā notiek tik maz darba strīdu, pat ekspertu pieeja būtībā ir teorētiska.
Laikā no 2011. līdz 2014. gadam notika nelieli streiki (no kuriem lielākais notika 2011. gadā), savukārt no 2015. līdz 2017. gadam streiku nebija (kā tas bija arī no 2005. līdz 2010. gadam). Kopš 2018. gada streiki notiek katru gadu. Lielākais notika 2018. gadā, piedaloties 37 923 darbiniekiem un zaudējot 71 468 stundas. 2021. gadā streikos bija iesaistīti 5,032 cilvēki, kas veicināja 11,368 stundas, kas zaudētas kolektīvās rīcības dēļ.
Rūpnieciskās rīcības norises, 2011.–2021. gads
2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | |
Total number of working days lost | 56,670 | 563 | 3,277 | 3,309 | 0 | 0 | 0 | 8,934 | 1,973 | 3,687 | 1,421 |
Strike minutes per employee | 7.9 | 0.1 | 0.5 | 0.5 | 0 | 0 | 0 | 1.1 | 0.2 | 0.5 | 0.2 |
Avotiem : WKÖ, 2023; ÖGB, bez datuma
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Uzņēmumu līmenī saskaņā ar savām līdzlēmuma tiesībām sociālajos jautājumos uzņēmumu padomei ir jāpiedalās visu sociālo jautājumu regulēšanā uzņēmumā; dažos jautājumos padomei ir tiesības uz "paritāti", t.i., koplēmumu pieņemšanu ar darba devējiem, bet citos jautājumos tā var vērsties pie starpniecības un šķīrējtiesas padomes (Schlichtungsstelle), ja nav iespējams panākt vienošanos ar darba devēju. Šo padomi, kurā ir vienāds skaits pārstāvju no darba devējiem un tiesnesis nodrošina neitrālu uzraudzību, izveido kompetentā darba un sociālā nodrošinājuma tiesa. Valdes uzdevums ir panākt vienošanos starp pusēm par attiecīgo jautājumu un, ja tas neizdodas, izlemt pašu lietu.
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Austrijā individuālās darba tiesības un darba strīdi ir vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetencē. Salīdzinot ar šiem specifiskajiem jurisdikcijas mehānismiem, alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes nav nozīmīga valsts tiesību sistēmas iezīme individuālai strīdu izšķiršanai. Zināmā mērā tas var būt saistīts ar valsts izteikti "korporatīvo" darba attiecību struktūru. Individuāla darba/darba strīda gadījumā attiecīgais darbinieks, jo īpaši, ja viņa uzņēmumā nav uzņēmumu padomes, parasti sazinās vai nu ar attiecīgo arodbiedrību (ja viņš ir biedrs), vai ar Darba palātu (Arbeiterkammer, AK) (kuras dalība ir obligāta visiem privātā sektora darbiniekiem), lai iegūtu informāciju, konsultācijas un palīdzība juridiskajās procedūrās. Lielākajā daļā individuālo darba strīdu AK vai arodbiedrība cenšas iejaukties (sazinoties ar darba devēju), lai apietu formālu tiesvedību tiesā.
Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana
Nav pieejami oficiāli dati par alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošanu (sk. iepriekšējo sadaļu). AK publicē gada snieguma ziņojumu, kurā tā ziņo par apspriežu skaitu un veidiem, ko tā ir veikusi ar saviem biedriem, un par finansējumu, ko tā varētu atgūt saviem locekļiem tiesas un ārpustiesas procesos.
