Dalībnieki un iestādes Beļģijā

Federālā valdība ir atbildīga par darba tiesībām un sociālo nodrošinājumu. Beļģijas Federālais publiskais dienests (FPS) Nodarbinātības, darba un sociālā dialoga jautājumos ir atbildīgs par federālajiem administratīvajiem dienestiem darba tirgū un sociālajā dialogā, piemēram, darba tirgus regulēšanā. Darba inspekcija ir daļa no šī federālā valsts dienesta un uzrauga sociālo tiesību un labklājības īstenošanu darbā. Pabalstus, piemēram, bezdarbnieka pabalstus vai piemaksas par karjeras pārtraukšanu, pārzina Valsts nodarbinātības birojs.

Pēc Sestās valsts reformas (2011.–2012. gads) atbildība par profesionālo izglītību, darba tirgus politiku mērķa grupām un lielāko daļu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas pasākumu ir nodota Beļģijas reģioniem. Atbildīgie valsts dienesti ir Flandrijas Valsts nodarbinātības dienests (Vlaamse Dienst voor Arbeidsbemiddeling en Beroepsopleiding, VDAB) Flandrijas reģionā, Reģionālais profesionālās izglītības un nodarbinātības birojs (Office communautaire et régional de la formation professionnelle et de l'emploi, FOREM) Valonijas reģionā un Actiris Briseles reģionā.

Darba tiesas ir galvenās iestādes, kas nodrošina darba ņēmēju tiesību īstenošanu. Tomēr atkarībā no strīda veida mediācija var notikt uzņēmumā.

Galvenā iestāde, kas uzrauga un veicina veselības aizsardzību un drošību darbā, ir Augstā darba profilakses un aizsardzības padome (Conseil supérieur pour la prevention et la protection au travail/Hoge Raad voor Preventie en Bescherming op het Werk).

• FPS Nodarbinātības, darba un sociālais dialogs, Conseil supérieur pour la prévention et la protection au travail

1968. gada Koplīgumu likumā (grozīts ar 2009. gada 30. decembra likumu) ir noteikti pārstāvības kritēriji. Lai arodbiedrība vai darba devēju organizācija būtu reprezentatīva, tai jābūt vismaz 125 000 biedru, tai jābūt darba ņēmēju vai darba devēju starpnozaru organizācijai (vai daļai no starpnozaru organizācijas) un jāpārstāv absolūtais vairākums nozaru un darbību privātajā un publiskajā sektorā.

Šie kritēriji nosaka arodbiedrību ārējo pārstāvību. Ja arodbiedrība atbilst šiem kritērijiem, tā var noslēgt koplīgumus, pieteikties pārstāvībai apvienotajā komitejā un būt pārstāvēta Centrālajā ekonomikas padomē un Valsts darba padomē.

Šobrīd pārstāvības statuss ir trim arodbiedrībām un to biedru federācijām: Beļģijas Vispārējai darba federācijai (Fédération Générale du Travail de Belgique/Algemeen Belgisch Vakverbond, FGTB/ABVV), Kristīgo arodbiedrību konfederācijai (Confédération des Syndicats Chrétiens/Algemeen Christelijk Vakverbond, CSC/ACV) un Beļģijas Liberālo arodbiedrību federācijai (Centrale Générale des Syndicats Libéraux de Belgique/Algemene Centrale der Liberale Vakbonden van België, CGSLB/ACLVB).

Plašāka informācija par galveno sociālo partneru organizāciju pārstāvību ir atrodama Eurofound pētījumā par starpnozaru sociālajiem partneriem vai Eurofound nozaru pārstāvības pētījumos.

Arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valsts iestādēm ir būtiska loma darba attiecību, darba apstākļu un darba attiecību struktūru pārvaldībā. Tās ir savstarpēji saistītas daļas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā, kas ietver Eiropas, valstu, nozaru, reģionālo (provinču vai vietējo) un uzņēmumu līmeni. Šajā sadaļā aplūkoti galvenie dalībnieki un iestādes un to loma Beļģijā.

Par arodbiedrību pārstāvību

Visiem Beļģijas pilsoņiem ir tiesības būt biedriem arodbiedrībā neatkarīgi no viņu profesionālā statusa (darba ņēmēji, strādnieki, darba ņēmēji, ierēdņi, bezdarbnieki, pensionāri). Beļģijas arodbiedrības aptver visus darba ņēmējus (un ne tikai), izmantojot daudzas nozares, kas organizētas pa nozarēm, profesijām vai profesionālo statusu.

Beļģijā ir viens no augstākajiem arodbiedrību blīvuma rādītājiem Eiropā, kas ir salīdzināms ar Skandināvijas valstu rādītājiem. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam šis rādītājs saglabājās diezgan stabils (no 50 % līdz 56 %).

Dalība arodbiedrībās un to blīvums, 2010.–2019. gads

Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darbinieku dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībās un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāriem, pašnodarbinātajiem, studentiem, bezdarbniekiem).
: paša autora dati.: Author’s own data.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Trīs galvenās arodbiedrības ir CSC/ACV (1,5 miljoni biedru), FGTB/ABVV (1,5 miljoni biedru) un CGSLB/ACLVB (295 000 biedru).

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Piezīme: Dalības dati ietver studentu bezmaksas dalību arodbiedrībās.
: paša autora dati, ko sniegušas arodbiedrības.: Author’s own data reported by trade unions.

Pēdējos gados situācija nav būtiski mainījusies: nav bijušas jaunas arodbiedrības vai apvienošanās, un spēku līdzsvars nav mainījies. Tomēr pēc 2012. gada sociālajām vēlēšanām, kas tika organizētas, lai novērtētu arodbiedrību pārstāvību, CGSLB/ACLVB pirmo reizi sasniedza 10% slieksni.

Par darba devēju pārstāvību

Visiem Beļģijā esošajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām ir tiesības pievienoties darba devēju organizācijai. Tāpat kā arodbiedrībām, darba devēju organizācijām ir valsts un/vai nozaru filiāles. Uzņēmumi un/vai pašnodarbinātas personas var brīvi pievienoties vienai (vai vairākām) no šīm filiālēm. Saskaņā ar Beļģijas galvenās valsts darba devēju organizācijas Beļģijas Darba devēju federācijas (Fédération des Entreprises de Belgique/Verbond van Belgische Ondernemingen, FEB/VBO) datiem darba devēju organizācijas pārstāv 75 % no visiem Beļģijas uzņēmumiem. Tomēr nav precīzu datu par visu darba devēju organizāciju blīvumu.

Darba devēju organizācijas, kas iesaistītas darba koplīguma slēgšanas sarunās gan valsts, gan nozaru līmenī, risina sarunas valsts vai nozares līmenī. Līdz ar to koplīgums attiecas uz visiem uzņēmumiem valstī vai nozarē neatkarīgi no piederības darba devēju organizācijai.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2019. gads

Piezīme****s: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās. n.p., nav pieejams.
: paša autora dati.: Author’s own data.

Galvenās darba devēju organizācijas

FEB/VBO ir galvenā valsts darba devēju organizācija Beļģijā. Tā pārstāv 50 nozaru darba devēju federācijas. Kopumā tas pārstāv 50 000 uzņēmumu, tostarp 25 000 mazo un vidējo uzņēmumu.

Citas darba devēju organizācijas ir Beļģijas Lauksaimnieku federācija (Fédération des Agriculteurs Belges/Belgische Boerenbond), Sociālās peļņas uzņēmumu konfederācija, Flandrijas pašnodarbināto uzņēmēju savienība (Unie van Zelfstandige Ondernemers, UNIZO) un Franču valodā runājošā vidusšķiras savienība (Union des Classes Moyennes, UCM).

Reģionālā līmenī svarīgākās darba devēju organizācijas ir Voka, UWE un Briseles Enterprises Commerce and Industry, kā arī UNIZO un UCM. Bezpeļņas nozares pārstāv Sociālās peļņas uzņēmumu asociācija (Vereniging voor social profit ondernemingen), Unipso un Briseles Sociālās peļņas uzņēmumu konfederācija (Brusselse Confederatie van Social-Profit Ondernemingen).

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Avots: paša autora dati

Reizi divos gados trīs galvenās arodbiedrības un darba devēju pārstāvji apspriež starpnozaru nolīgumu, kurā izklāstīti pasākumi saistībā ar ekonomikas un sociālo jomu nākamajiem diviem gadiem. Ja nav iespējams panākt vienošanos, valdībai ir jāiejaucas. Valdība apspriežas ar divām valstu divpusējām padomēm – Centrālo ekonomikas padomi un Nacionālo darba padomi – par ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem, kas saistīti ar darba tiesībām, darba attiecībām un sociālo nodrošinājumu. Turklāt sociālie partneri ir tiesīgi noslēgt starpnozaru nolīgumus Valsts darba padomē. Katrā no trim Beļģijas reģioniem ir līdzvērtīga padome: Flandrijas Sociālās ekonomikas padome (Sociaal Economische Raad van Vlaanderen, SERV), Wallonia_ Ekonomikas un sociālo lietu padome (Conseil économique et social de Wallonie_, CESW) un Briseles galvaspilsētas Ekonomikas un sociālo lietu padome Region_ (Conseil économique et social de la région de Bruxelles capitale/Economische and Sociale Raad voor het Brussels Hoofstedelijk Gewest)._A valsts trīspusējā padome padome, Augstā darba profilakses un aizsardzības padome, tika izveidota, lai konsultētu valdību par darbinieku labklājību darba vietā.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Avots: paša autora dati.

Uzņēmumu padome (Conseil d'entreprise/Ondernemingsraad, CE/OR) tiek izveidota, tiklīdz uzņēmumā ir sasniegts 100 darbinieku slieksnis. To veido darba ņēmēju pārstāvji, kas ievēlēti sociālajās vēlēšanās, un darba devēju pārstāvji. Darba devējam tas jāizsauc vismaz reizi mēnesī uzņēmuma telpās. Darba devējs informē CE/OR biedrus par uzņēmuma finansiālo stāvokli, produktivitāti, turpmāko attīstību nodarbinātības jomā un mērķiem. CE/OR ietvaros darba devējam ir jāsniedz informācija par būtiskām plānotajām izmaiņām personāla organizācijā, piemēram, pārstrukturēšanu, uzņēmuma slēgšanu, apvienošanos vai nakts maiņas ieviešanu, kā arī par apmācības pasākumiem.

Darba vietas profilakses un aizsardzības komiteju (Comité pour la prévention et protection au travail/Comité voor preventie en bescherming op het werk) veido darba ņēmēju pārstāvji, kas ievēlēti sociālajās vēlēšanās, profilakses konsultanti un uzņēmuma vadības locekļi, kas ir atbildīgi par veselību un drošību. Komiteja pārrauga visus jautājumus, kas saistīti ar darba ņēmēju veselību, darba vidi un darba apstākļiem.

Arodbiedrību delegācijai (délégation syndicale/vakbondsafvaardiging) ir tiesības būt jebkurā uzņēmumā, kurā ir minimālais darba ņēmēju skaits, kas noteikts attiecīgajā nozares koplīgumā. Delegācijas locekļus izvirza viņu arodbiedrības vai ievēlē darbinieki. Arodbiedrību delegācija atšķirībā no divām pārējām struktūrām pārstāv tikai uzņēmuma arodbiedrībās iesaistītos darbiniekus, nevis visus darbiniekus. Tā var apspriest koplīgumus uzņēmumā un iejaukties jebkurā konfliktā, kas darbiniekiem varētu rasties ar darba devēju. Turklāt arodbiedrību delegācijai ir tiesības saņemt informāciju par jebkādām izmaiņām darba apstākļos. Ja uzņēmumā nav ne CE/OR, ne darba vietas profilakses un aizsardzības komitejas, arodbiedrību delegācija var pildīt šo divu struktūru lomu.

Pārstāvniecības struktūru regulējums, sastāvs un kompetence

Avots: paša autora dati.