Dalībnieki un iestādes Bulgārijā

Valstij ir vispārēja loma darba attiecību regulēšanā, kontrolē un veicināšanā ar savu iestāžu starpniecību. Darba un sociālās politikas ministrija ir galvenā valsts iestāde, kas nodarbojas ar darba noteikumiem un darba apstākļiem. Tā apspriežas un sadarbojas ar darba ņēmējus un darba devējus pārstāvošajām organizācijām valsts līmenī, izstrādājot un īstenojot politiku attiecībā uz darba tirgu, valsts darba tirgus aizsardzību un darbaspēka apmācību.

Bulgārijā nav specializētu darba tiesu. Visus individuālos darba konfliktus izskata vispārējās tiesas. 2016. gadā sakarā ar izmaiņām Darba kodeksā (45. pants "Pārstāvība tiesā") arodbiedrības un to filiāles ir tiesīgas pēc darbinieku pieprasījuma pārstāvēt viņus tiesā.

Darba un sociālās politikas ministrijas Nacionālais samierināšanas un šķīrējtiesas institūts (NICA) kā starpniecības un šķīrējtiesas iestāde darbojas trīspusēji. NICA galvenais mērķis ir veicināt CLD izšķiršanu, izmantojot starpniecību un šķīrējtiesu kā alternatīvu, ārpustiesas strīdu izšķiršanas līdzekli kolektīviem darba konfliktiem.

Vispārējā darba inspekcija (valsts aģentūra) uzrauga darba tiesību aktu atbilstību darba kvalitātei un veselības aizsardzībai darbā.

Valsts darba apstākļu fonds tika izveidots saskaņā ar Darba drošības un veselības aizsardzības likumu, nodrošinot finansējumu projektiem, kas uzlabo darba apstākļus valsts, nozaru un nozaru līmenī.

Vispārējie pārstāvības noteikumi ir aprakstīti Darba kodeksa 34. un 35. pantā. Reprezentatīvo sociālo partneru norēķinu kārtība ir aprakstīta Darba kodeksa 36. pantā. Sociālo partneru dalības skaitīšana notiek reizi četros gados, bet dati nav publiski pieejami.

Arodbiedrībām ir jāpierāda, ka tās atbilst šādiem kritērijiem, lai tās tiktu atzītas par valsts pārstāvjiem (Darba kodeksa 34. pants).

• Viņiem jābūt vismaz 50 000 biedru (salīdzinājumā ar 75 000 2012. gadā).

• Teritoriālā pārstāvniecība: tām jābūt vietējām filiālēm vairāk nekā ceturtdaļā valsts pašvaldību.

• Viņiem ir jābūt valsts pārvaldes institūcijai.

• Pieredzes ilgums: viņiem jābūt juridiskas personas statusam, kas iegūts, reģistrējoties kā bezpeļņas asociācija vismaz trīs gadus pirms tautas skaitīšanas.

Darba devēju organizācijām ir jāpierāda šādi (Darba kodeksa 35. pants).

• Tajās jābūt vismaz 1 500 dalībuzņēmumiem ar ne mazāk kā 50 000 darbinieku kopumā vai 100 000 darbinieku visos darba devēju organizācijas locekļos, kas strādā ar darba līgumiem.

• Tie pārstāv darba devējus vairāk nekā ceturtajā daļā no NACE koda definētajām saimnieciskajām darbībām ar ne mazāk kā 5 % darbinieku katrā saimnieciskajā darbībā vai vismaz 10 darba devējiem katrā darbībā.

• Teritoriālā pārstāvniecība: tās pārstāv darba devējus vairāk nekā ceturtdaļā Bulgārijas pašvaldību.

• Pieredzes ilgums: viņiem ir juridiskas personas statuss, kas iegūts, reģistrējoties kā bezpeļņas asociācija vismaz trīs gadus pirms tautas skaitīšanas.

Par arodbiedrību pārstāvību

Darba kodekss (4. un 5. pants) paredz, ka darba ņēmējiem/darba devējiem ir tiesības bez iepriekšējas atļaujas brīvi veidot arodbiedrības/organizācijas, brīvprātīgi iestāties vai izstāties no tām, ņemot vērā tikai to statūtus. Darba kodeksā nav noteikta darbinieku vai nozaru izslēgšana. Ierēdņi var arī veidot arodbiedrības un būt par to biedriem (saskaņā ar Civildienesta ierēdņu likumu). Biedrošanās brīvība ir noteikta Konstitūcijas likumā (49. pants).

Daži ierobežojumi ir noteikti citos tiesību aktos, piemēram, Iekšlietu ministrijas likumā. Drošības sistēmas darbiniekiem ir tiesības iestāties tikai Iekšlietu ministrijas arodbiedrībās (neviens no nacionāli reprezentatīvajiem sociālajiem partneriem).

Līdz 2003. gadam biedru skaits arodbiedrībās nepārtraukti samazinājās. Arodbiedrību blīvums samazinājās no 2008. līdz 2013. gadam, bet salīdzinoši mazāk nekā biedru skaits. Tas bija saistīts ar kopējo nodarbinātības samazinājumu par vairāk nekā 15% 2008.–2012. gadā un ražošanas, pakalpojumu un valsts pārvaldes nozaru sarukumu. Kopš 2004. gada galvenie lejupslīdes iemesli ir valsts uzņēmumu privatizācija un fakts, ka vairāk nekā 90 % uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuru ietvaros arodbiedrībām ir grūti organizēties. Nozīme ir bijusi arī jauniem nodarbinātības veidiem, piemēram, pašnodarbinātībai, un pieaugošam ēnu ekonomikas darba ņēmēju skaitam. Saskaņā ar Dimitrova (2021) teikto, arodbiedrību blīvums 2020. gadā joprojām bija tendence samazināties, lai gan lēnākā tempā. Oficiālo skaitīšanu dati liecina, ka arodbiedrību blīvums 2008. gadā bija 16,9 %, 2012. gadā – 16,4 % un 2016. gadā – 15,4 %.

Kopumā arodbiedrību blīvums ir lielāks publiskajā sektorā (izglītība un veselības aprūpe) un vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs (metālrūpniecība, ķīmija un kalnrūpniecība), bet pārējā ražošanas, pakalpojumu un būvniecības nozarē tas ir zems (Kirov, 2019).

Dalība arodbiedrībās un to blīvums, 2010.–2020. gads

Piezīmes: * To darbinieku īpatsvars, kuri ir arodbiedrības biedri, starp visiem darbiniekiem. ** Arodbiedrību blīvuma rādītāji atspoguļo arodbiedrību blīvuma līmeni, kas ir neto biedru skaits arodbiedrībās kā nodarbināto darba ņēmēju īpatsvars, un biedru skaits atspoguļo neto dalību arodbiedrībās. *** Attiecībā uz arodbiedrību blīvumu dati par 2010. un 2012. gadu ir balstīti uz valsts reprezentatīvo apsekojumu "Darba klimata indekss", un dati par 2013. un 2014. gadu ir balstīti uz valsts reprezentatīvo aptauju Syndibarometer (abus veica CITUB Sociālo un arodbiedrību pētījumu institūts). Dati par 2016.–2020. gadu ir balstīti uz oficiālajām skaitīšanām un ir nepietiekami novērtēti, jo tie tiek aprēķināti, pamatojoties tikai uz pārstāvības arodbiedrību dalību arodbiedrībās. Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās ir balstīta uz (mājsaimniecību) darbaspēka apsekojumiem vai citiem apsekojumiem (piemēram, darba apstākļu apsekojumiem, sociālās attieksmes apsekojumiem), jautājot respondentam par viņu dalību arodbiedrībā pamatdarbā. Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās, kas iegūta no kopējā (arodbiedrības) dalības apjoma un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāriem, pašnodarbinātajiem, studentiem, bezdarbniekiem). n.p., nav pieejams; ESAO/AIAS ICTWSS, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija/Amsterdamas Progresīvo darba pētījumu institūts Arodbiedrību institucionālās iezīmes, algu noteikšana, valsts iejaukšanās un sociālie pakti.

Avoti: Visser, 2019; Dimitrovs, 2021. gads.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Svarīgākās valsts mērogā reprezentatīvas arodbiedrību konfederācijas Bulgārijā ir CITUB un Podkrepas Darba konfederācija (CL Podkrepa).

CITUB ir lielākā arodbiedrība Bulgārijā. Tā tika dibināta 1990. gadā, pamatojoties uz vienīgo arodbiedrību komunisma laikā (Balgarski Profesionalni Sauzi). CL Podkrepa tika izveidota 1989. gada 8. februārī. Pirmajos gados (līdz 1991. gadam) CL Podkrepa apvienoja arodbiedrību un politisko darbību. Tomēr CL Podkrepa ātri kļuva par otro lielāko arodbiedrību konfederāciju Bulgārijā, kas aptver visas ekonomikas nozares un reģionus. CITUB devīto kongresu rīkoja 2022. gada maijā, un pašreizējais prezidents Plamens Dimitrovs tika atkārtoti ievēlēts uz jaunu piecu gadu pilnvaru termiņu. CL Podkrepa savā 11. kongresā (2023. gada 8.–9. februārī) svinēja savu 34. gadadienu, pieprasot izšķirošu ienākumu pieaugumu visās tautsaimniecības nozarēs un paātrinātu minimālās algas palielināšanu.

Abas valstu pārstāvniecības arodbiedrības rīko valsts mēroga informācijas kampaņas, piemēram, "Grey Kills" (CITUB, 2019), kuru mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru Bulgārijā un piešķirt prioritāti darbībām būvniecībā, lauksaimniecībā, ražošanā un automobiļu rūpniecībā. 2019. gadā CL Podkrepa sadarbībā ar Bulgārijas Ārstu asociāciju, Bulgārijas Profesionālās veselības aprūpes asociāciju un Iekšlietu ministrijas Arodbiedrību federāciju uzsāka kampaņu par pienācīgiem darba apstākļiem un palielinātu atalgojumu par nakts darbu.

2018. gadā CITUB un CL Podkrepa rīkoja kopīgas protesta akcijas, kuru mērķis bija aizsargāt Bulgārijas elektroenerģijas nozari, pieprasot jaunu valsts enerģētikas stratēģiju 2030.–2050. gadam, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies elektrostacijas Maritsa Iztok 2 oglekļa emisiju rezultātā. 2023. gada 12. janvārī abas konfederācijas organizēja protestu "Aizsargāsim valsts energoapgādes drošību", kas bija saistīts ar nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā pausto apņemšanos līdz 2025. gada beigām samazināt oglekļa emisijas enerģētikas nozarē par 40 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni. Apspriežot valsts budžetu, Valsts veselības apdrošināšanas fonda budžetu un sociālās apdrošināšanas budžetu 2023. gadam, arodbiedrības pieprasīja minimālās likumā noteiktās algas palielinājumu par 10–15%.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Piezīme: Tās ir nacionāli reprezentatīvas arodbiedrību konfederācijas un federācijas.
: Pielāgots no Dimitrova (2021), citējot Darba un sociālās politikas ministrijas datus no oficiālajām tautas skaitīšanām, kas veiktas 2012., 2016. un 2020. gadā.: Adapted from Dimitrov (2021), quoting data from the Ministry of Labour and Social Policy from official censuses conducted in 2012, 2016 and 2020.

Par darba devēju pārstāvību

Visiem darba devējiem ir tiesības iestāties darba devēju organizācijās (Darba kodeksa 5. pants). Viens uzņēmums var būt vairāk nekā vienas darba devēju organizācijas biedrs. Šī vairākkārtējā dalība apgrūtina reālā blīvuma un biedru skaita novērtēšanu.

Ar grozījumiem Darba kodeksā 2016. gadā parlaments pieņēma zemākus kritērijus (50 000 deputātu, kā tas bija no 1992. līdz 2012. gadam, nevis 75 000 deputātu) sociālo partneru pārstāvībai valstī.

Saskaņā ar publiski pieejamiem 2012. gada tautas skaitīšanas datiem darba devēju organizācijas aptver aptuveni 14 % no Bulgārijas uzņēmumiem. Pēc 2016. gada tautas skaitīšanas tas tiek aprēķināts 15,5% apmērā saskaņā ar Dimitrov (2018), ar pieaugumu līdz 17,6% 2020. gadā (Dimitrov, 2021).

Kā redzams tabulā, blīvums uzņēmumu ziņā palielinājās no 2016. gada tautas skaitīšanas līdz 2020. gada tautas skaitīšanai, savukārt darbinieku blīvums samazinājās. Tas var nozīmēt, ka vairāki, bet mazāki uzņēmumi izvēlas kļūt par darba devēju organizāciju biedriem.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2020. gads

Piezīmes: * Uzņēmumā strādājošo darbinieku procentuālais daudzums, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedri, kas ir iesaistīta darba koplīguma slēgšanas sarunās. ESAO/AIAS ICTWSS, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija/Amsterdamas Progresīvo darba pētījumu institūts Arodbiedrību institucionālās iezīmes, algu noteikšana, valsts iejaukšanās un sociālie pakti.
: Pielāgots no Dimitrova (2017, 2021), atsaucoties uz Darba un sociālās politikas ministrijas 2016. un 2020. gada tautas skaitīšanas datiem; pašu aprēķini, kas balstīti uz VSI statistiku par uzņēmumu skaitu 2019. gadā un nodarbināto skaitu 2020. gadā (pirmajos deviņos mēnešos) un valsts reprezentatīvā apsekojuma "Darba klimata indekss" (ISTUR of CITUB) datiem.: Adapted from Dimitrov (2017, 2021), quoting census data from 2016 and 2020 from the Ministry of Labour and Social Policy; own calculations based on NSI statistics on the number of the enterprises in 2019 and the number of employees in 2020 (first nine months) and data from National representative survey “Work-climate-index” (ISTUR of CITUB).

Galvenās darba devēju organizācijas

Saskaņā ar jaunāko tautas skaitīšanu 2020. gadā ir piecas nacionāli reprezentatīvas darba devēju organizācijas: BIA, CEIBG, BICA, Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Privāto ekonomisko uzņēmumu savienība (UPEE). Bulgārijas Inovatīvo tehnoloģiju darba devēju asociācija netika uzskatīta par reprezentatīvu (Ministru padome2021).

Nozaru darba devēju organizācijas piedalās darba koplīgumos ar nozaru padomju sadarbības starpniecību. Tomēr ne visās nozarēs un saimnieciskajās darbībās ir noslēgti koplīgumi.

Bulgārijas Darba devēju organizāciju asociācija (AOBE), kas reģistrēta 1995. gadā, ir darba devēju organizāciju apvienība, kas bija nacionāli pārstāvētas pirms 2017. gada (BIA, BICA, Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un CEIBG). AOBE ir Starptautiskās Darba devēju organizācijas kolektīva locekle un aktīva Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas 1. darba dalībniece. Kopš 2018. gada 1. janvāra AOBE ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības padomdevējas komitejas novērotāja locekle. AOBE galvenās prioritātes 2023. gadam ir aprakstītas 44 pasākumos sešās Bulgārijas ekonomikas galvenajās jomās, tostarp uzņēmējdarbības vidē un ekonomikā, enerģētikā un zaļajā pārkārtošanā, izglītībā un darba tirgū, sociālajā politikā, Eiropas politikā un investīcijās (AOBE, 2023).

Bozhidar Danev bija BIA priekšsēdētājs un vēlāk izpildpriekšsēdētājs 25 gadus, līdz savai nāvei 2018. gadā. 2017. gadā viņš tika ievēlēts par Business Europe viceprezidentu. 2018. gada 5. decembrī Radosvet Radev tika ievēlēts par BIA valdes priekšsēdētāju. 2021. gada 1. septembrī Dobri Mitrev tika ievēlēts par BIA valdes priekšsēdētāju, aizstājot Radosvet Radev pēc viņa nāves.

UPEE ir nevalstiska mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu darba devēju organizācija, ko 1989. gadā dibināja pirmie uzņēmēji Bulgārijā, lai veicinātu ekonomiskās iniciatīvas un darba devēju kolektīvo interešu pārstāvību darba tirgū un darba attiecībās. UPEE ir SME United un Starptautiskās Darba devēju organizācijas biedrs.

Darba devēju organizācijas ir aktīvi iesaistījušās sabiedriskajās diskusijās par darba likumdošanas izmaiņām, piemēram, par minimālās algas paaugstināšanu, pensiju reformu un sociālās drošības jautājumiem. Viņi bieži iebilst pret arodbiedrībām.

2018. gadā darba devēju organizācijas boikotēja valsts sarunas par jaunajiem minimālajiem apdrošināšanas sliekšņiem. Darba devēju organizāciju pārstāvji turpina izdarīt spiedienu uz valdību, lai atvieglotu trešo valstu kvalificēta darbaspēka piekļuvi Bulgārijas darba tirgum. 2021. gadā darba devēju organizācijas iebilda pret valdības noteikto minimālo algu.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Avots: Pielāgots no Dimitrov (2021), citējot Darba un sociālās politikas ministrijas datus no 2016. un 2020. gadā veiktajām darba devēju organizāciju oficiālajām skaitīšanām.

Galvenā trīspusējā struktūra valsts līmenī ir NTCC. Tai ir Ministru padomes komisijas (izveidotas 1993. gadā), kas nodarbojas ar darba jautājumiem, sociālo nodrošinājumu un dzīves kvalitāti. Vēl viena trīspusēja struktūra ir Ekonomikas un sociālo lietu padome (izveidota 2001. gadā). Ministriju aizgādībā saskaņā ar Darba kodeksu ir izveidotas nozaru padomes trīspusējai sadarbībai, kas nodarbojas ar darba jautājumiem, sociālo drošību un dzīves līmeni attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs. Valsts mērogā reprezentatīvie sociālie partneri piedalās valsts institūciju vadības struktūrās, kas atbild par darba un sociālā nodrošinājuma jautājumiem.

Divpusējās struktūras tiek organizētas ar nozaru/nozaru sociālās sadarbības padomju starpniecību, kas ir iesaistītas sociālajā dialogā par dažādiem ar darbu un sociālo nodrošinājumu saistītiem jautājumiem starp darba devējiem un arodbiedrību pārstāvjiem. Saskaņā ar CITUB datiem divpusējs sociālais dialogs notiek 12 sociālās sadarbības padomēs. Nav visaptverošas datubāzes par visām divpusējām struktūrām un to darbību. Uzņēmumu līmenī sociālo dialogu par drošību un veselības aizsardzību darbā vada darba apstākļu komitejas/grupas.

Informēšanas un konsultēšanās mehānisms ir noteikts Darba kodeksā (7.a pants). Darbinieku pārstāvju skaits uzņēmuma kopsapulcē ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Darba koplīguma slēgšanas sarunas regulē Darba kodekss (4. nodaļa).

Valdība un sociālie partneri parakstīja Bulgārijas ekonomisko un sociālo paktu līdz 2009. gadam. NTCC 2010. gadā izstrādāja vienošanos par 59 pretkrīzes pasākumiem. 2010. gadā tika parakstīti vēl divi valstu nolīgumi: viens par mājās strādājošām personām (Bulgārija ratificēja Starptautiskās Darba organizācijas 1996. gada Konvenciju par darbu mājās) un otrs par tāldarbu (īstenojot Eiropas sociālo partneru 2002. gada 16. jūlija Pamatnolīgumu par tāldarbu).

Saskaņā ar Dimitrov (2021) teikto, trīspusējs sociālais dialogs 2020. gadā ieguva impulsu svarīgu vēl nepabeigtu tiesību aktu grozījumu rezultātā. Svarīgākie NTCC apspriestie jautājumi bija nodarbinātības pasākumi un kompensācijas shēmas, ienākumu aizsardzība un finansiālais atbalsts uzņēmumiem krīzes laikā, kā arī valsts budžets 2021. gadam. Pēc gandrīz gadu ilgām sarunām 2020. gada jūnijā tika parakstīts valsts trīspusējs nolīgums, kas aptver pasākumus piecās jomās: uzņēmējdarbības vide un ekonomika; enerģija; Eiropas zaļais kurss; demogrāfija, izglītība, darba tirgus un darbaspēka migrācija; un sociālās aizsardzības politika. 2021. gadā NTCC apsprieda arī Ministru padomes dekrētu par nabadzības sliekšņa palielināšanu.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Avots: Autoru pašu izstrāde.

Bulgārijā nav universālas darba vietas pārstāvības formas. Darba kodekss ļauj ievēlēt darbiniekus par pārstāvjiem uzņēmuma līmenī informēšanai un uzklausīšanai (Direktīva 2002/14/EK) un par dalībniekiem uzņēmumu kopsapulcēs, bet Bulgārijā tas notiek reti. Vairumā gadījumu darbinieki nodod pārstāvības funkciju arodbiedrībām. Ir iespējami divi citi darba vietas pārstāvības veidi: darbinieku pārstāvji darbinieku ekonomisko un sociālo interešu aizsardzībai un veselības un drošības komitejas/grupas.

Darbinieku pārstāvjus var ievēlēt visos uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieki (Darba kodeksa 7.c pants), un viņi var balsot uzņēmuma kopsapulcē informēšanas un konsultāciju procedūrās. Pārstāvju skaits (no trim līdz deviņiem) ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma.

Saskaņā ar Dimitrov (2018) datiem, darbinieku pārstāvji informēšanas un uzklausīšanas jautājumos ir ievēlēti tikai 20% uzņēmumu, uz kuriem attiecas likums. Oficiālie valsts dati nav pieejami.

Kopš 2006. gada ir spēkā likums par darba ņēmēju/darbinieku pārstāvju ievēlēšanu starptautisku uzņēmumu Eiropas uzņēmumu padomēs, Eiropas uzņēmumu uzraudzības/vadības struktūrās un Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās. Saskaņā ar Dimitrova (2021) teikto, līdz 2017. gadam bija vairāk nekā 30 starptautisku uzņēmumu meitasuzņēmumi ar ievēlētiem pārstāvjiem padomēs.

Pārstāvniecības struktūru regulējums, sastāvs un kompetence

Avots: Autoru pašu izstrāde.