Darba dzīves valsts profils Bulgārijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Bulgārijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam Bulgārija piedzīvoja stabilu iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 42,49 %, kas krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju (15,29 %). No 2012. līdz 2022. gadam bezdarbs Beļģijā samazinājās par 9 procentpunktiem, un 2022. gadā tas palika zem ES vidējā rādītāja (6,2 %). Lai gan jauniešu bezdarbs (bezdarbs vecumā līdz 25 gadiem) 2022. gadā bija 10,7 % un joprojām bija augstāks par kopējo bezdarba līmeni 4,3 %. Nodarbinātības līmenis attiecīgajos 10 gados palielinājās no 67 % 2012. gadā līdz 73,6 % 2022. gadā. Iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem nodarbinātība no 2012. līdz 2022. gadam samazinājās par 7,4 procentpunktiem.
Galvenās problēmas, ar kurām Bulgārijas ekonomika un darba tirgus saskārās laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam, bija pandēmijas un inflācijas pārvaldība un nevienlīdzības mazināšana. Līdz 2021. gada vidum uzņēmējdarbības vide uzlabojās, pateicoties valdības politikai un pasākumiem, kas īstenoti COVID-19 seku ierobežošanai. Tomēr 2021. gada jūnijā–decembrī Bulgārijas ekonomika pārvarēja būtisku enerģijas cenu pieaugumu un vēl vienu Covid-19 vilni. Kara saasināšanās Ukrainā palielināja stagflācijas iespējamību, jo augstākas enerģijas cenas padarīja ražošanu dārgāku un nekonkurētspējīgāku, bet ārējie tirgi saruka. Otro gadu pēc kārtas 2021. gadā Bulgārijā reģistrēts nodarbināto skaita samazinājums un bezdarba pieaugums (Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas pētījumu institūts, 2022).
Darba kodekss (Кодекс на труда) regulē darba attiecības starp darbiniekiem un darba devējiem, darba attiecības, darba koplīgumus un darba noteikumu ievērošanas kontroli.
2022. gadā grozījumi Darba kodeksā (ieviesti ar 2022. gada 5. augusta Likumu Nr. 217, ar ko groza un papildina Darba kodeksu) bija vērsti uz to, lai veicinātu darba tiesisko attiecību drošību un paredzamību un uzlabotu darba un ģimenes pienākumu saskaņošanas iespējas, īstenojot Direktīvu (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Direktīvu (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem (KPMG Bulgaria, 2022).
Darba ņēmēju pārstāvību un darba koplīgumus, kā arī sociālo partneru pārstāvības kritērijus reglamentē Darba kodekss. Likums par kolektīvo darba strīdu izšķiršanu (CLD) attiecas uz darba ņēmēju un darba devēju strīdu izšķiršanu darba un sociālās apdrošināšanas un dzīves līmeņa jautājumos. Pašreizējie nosacījumi darba devēju un darba ņēmēju pārstāvībai ar organizāciju starpniecību ir izklāstīti rīkojumā (Ministru padomes 2003. gada 11. jūlija dekrēts Nr. 152).
Ģenerāldarba inspekcija vispārēji kontrolē darba tiesību aktu ievērošanu visās tautsaimniecības nozarēs. Inspekcija ir daļa no Darba un sociālās politikas ministrijas. Valsts darba inspekcijas sistēmas darbību nosaka Darba inspekcijas likums (2009).
Bulgārijas darba attiecību sistēma ir decentralizēta un darbojas, izmantojot dažādas trīspusējas struktūras valsts un nozaru sociālajam dialogam un darba koplīgumu slēgšanas struktūras nozaru, rūpniecības, uzņēmumu un teritoriālajā līmenī (sociālās sadarbības padomes pašvaldībās). Nacionālā trīspusējā sadarbība notiek Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTCC) kopš 1993. gada un Ekonomikas un sociālo lietu padomē kopš 2001. gada, kā arī ar dažādu trīspusēju pārvaldes un uzraudzības struktūru starpniecību nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma pārvaldē. Rūpniecības trīspusējā sadarbība tiek organizēta arī ar (apakš)rūpniecības padomju starpniecību attiecīgo ministriju pārraudzībā (aptuveni 50 padomēs). Lai gan arodbiedrību blīvums un darba koplīgumu ietekme kopš 1990. gadiem ir samazinājusies, vairākās nozarēs un uzņēmumos darba koplīgumu tvērums joprojām ir ievērojams (Kirov, 2019). 2020. gada jūnijā tika parakstīts nacionālais trīspusējs nolīgums, kas ir tikai ceturtais šāda veida nolīgums 30 pārejas gadu laikā. Tas aptver pasākumus piecās jomās: uzņēmējdarbības vide un ekonomika; enerģija; Eiropas zaļais kurss; demogrāfija, izglītība, darba tirgus un darbaspēka migrācija; un sociālās aizsardzības politika (Dimitrov, 2021).
Kopš 2011. gada sociālais dialogs un darba attiecības Bulgārijā darbojas sarežģītā politiskajā un ekonomiskajā klimatā, un tās ir turpinājušās, neraugoties uz to, ka valdība neievēro trīspusējo principu, pieņemot nacionālas nozīmes lēmumus. Piemēram, starp darba devējiem, arodbiedrībām un publiskajām struktūrām ir bijusi spriedze par NTCC darbību saistībā ar ar ar darbu saistītām tiesību aktu izmaiņām, pensiju reformu, minimālās likumā noteiktās algas palielināšanu un Bulgārijas atveseļošanas un noturības plānu.
2020.–2021. gadā sociālie partneri aktīvi atbalstīja pasākumus un sociālo dialogu saistībā ar Covid-19 un bēgļu krīzi Ukrainas kara dēļ.
Lai risinātu pandēmijas radītās daudzās problēmas (Dimitrov, 2021), Bulgārijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija (CITUB) un trīs darba devēju organizācijas – Bulgārijas Darba devēju un rūpnieku konfederācija (CEIBG), Bulgārijas Rūpniecības asociācija (BIA) un Bulgārijas Rūpnieciskā kapitāla asociācija (BICA) – uzsāka sociālo partneru divpusējo memorandu parakstīšanu Covid-19 profilaksei, darbvietu saglabāšana un darbaspēka prasmju pielāgošana digitalizētajai darba pasaulei. Iesaistītās nozares ir ķīmiskā rūpniecība, kalnrūpniecība, metalurģija, mašīnbūve un elektrorūpniecība, enerģētika, ūdensapgāde un kanalizācija, būvniecība, tekstilizstrādājumi un apģērbi, pārtikas rūpniecība, alus ražošana, lauksaimniecība un kultūra.
2020.–2021. gadā sociālie partneri aktīvi piedalījās diskusijās ar valdību par ar Covid-19 saistīto ekonomisko un sociālo pasākumu izstrādi un to ilgtspēju, kā arī par atzinumiem par tiesību aktu grozījumiem un likumprojektiem. Diskusijās par Darba kodeksa grozījumiem attiecībā uz laika vidējo noteikšanu, dežūrām un dežūrām un virsstundām, kā arī likumā noteikto minimālās algas palielināšanu un sociālekonomiskajiem pasākumiem inflācijas dēļ bija spriedze starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna galīgā versija arī rada spriedzi starp sociālajiem partneriem un valdību. Saskaņā ar CITUB (Atanasov, 2023) datiem plānā ir ietverti būtiski grozījumi (piemēram, enerģijas emisiju samazinājums par 40 % līdz 2026. gadam), kas netika apspriesti ar sociālajiem partneriem vai plašāka sabiedriskā apspriešana.
