Darba dzīves valsts profils Bulgārijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Bulgārijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkota darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Bulgārijā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Darba attiecību sākums jāatzīmē ar rakstiska darba līguma parakstīšanu (Darba kodeksa 61. pants).
Minimālais darbspējas vecums ir 18 gadi. Personām vecumā no 16 līdz 17 gadiem darba līgums ir jāapstiprina Ģenerāldarba inspekcijā. Darba atļauja nepilngadīgai personai (līdz 18 gadu vecumam) jāpieprasa Ģenerāldarba inspekcijā. Formālās prasības (dokumenti un apliecības) darba tiesisko attiecību uzsākšanai ir uzskaitītas noteikumos Nr. 4 (1993. gada 25. maija SG Nr. 44, grozīts un papildināts 2017. gada 12. decembra SG 99) un attiecas uz dokumentiem, kas nepieciešami darba līguma noslēgšanai.
Darba līgums ir jāizsniedz pirms darba attiecību uzsākšanas. Triju dienu laikā pēc darba līguma noslēgšanas vai grozīšanas un septiņu dienu laikā pēc tā izbeigšanas darba devējam vai pilnvarotajai personai ir pienākums paziņot attiecīgajai Valsts ieņēmumu aģentūras teritoriālajai direkcijai. Noslēdzot darba līgumu, darba devējs informē darbinieku par konkrētiem pienākumiem, kas izriet no darba vietas vai veiktā darba.
Īstermiņa darba līgumi par īstermiņa sezonas darbu lauksaimniecībā tika iekļauti Darba kodeksā 2015. gada jūlijā (114.a panta 1. punkts), jo īpaši attiecībā uz sezonas lauksaimniecisko darbu ikdienā, par ko vienojušies darba ņēmējs un reģistrētais lauksaimnieks, par darbu, kas nav kvalificējams kā darba pieredze.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Darba kodekss pieļauj darba līguma izbeigšanu, savstarpēji vienojoties, bez iepriekšēja paziņojuma un bez atlīdzības (Darba kodeksa 325. panta 1. punkta 1. apakšpunkts), darba ņēmēja ierosinātu uzteikumu ar uzteikumu (326. panta 2. punkta 1. apakšpunkts), darba devēja ierosinātu uzteikumu pārbaudes laikā (71. panta 1. punkts), darba devēja ierosinātu uzteikumu ar saskaņotu atlīdzību (331. pants) un darba vietu samazināšanu. Darba attiecību izbeigšanas iemesli var būt norunātā termiņa beigas vai līgumā noteiktā darba pabeigšana (Darba kodeksa 325. panta 4. punkts). Darba līgumu var izbeigt arī tad, ja darbs ir jāpārceļ personai, kurai ir tiesības to veikt, piemēram, personai, kas atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, vai ja darbinieks nespēj veikt uzticēto darbu slimības, kuras rezultātā iestājusies pastāvīga invaliditāte, vai medicīnisku kontrindikāciju dēļ, pamatojoties uz ekspertu medicīniskās komisijas slēdzienu. Tomēr, pamatojoties uz šo pēdējo kritēriju, izbeigšana nav atļauta, ja darba devējam ir cits darbinieka veselībai piemērots darbs un darbinieks ir gatavs to veikt.
Dažas darbinieku kategorijas ir aizsargātas no atlaišanas (Darba kodeksa 333. pants), piemēram, mātes, kuru bērni ir jaunāki par trim gadiem, pārcelti darbinieki, darbinieki, kas slimo ar veselības ministra noteiktu slimību, darbinieki, kuri ir sākuši atļauto atvaļinājumu, darbinieki, kas ir ievēlēti darbinieku pārstāvji, darbinieki, kuri ir ievēlēti, lai pārstāvētu darba ņēmējus veselības aizsardzības un drošības darbā, un darbiniekiem, kuri, pildot savas funkcijas, ir Eiropas uzņēmumu padomes īpašās sarunu grupas vai pārstāvniecības struktūras locekļi Eiropas tirdzniecības vai kooperatīvajā nozarē.
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kompensācijas aprēķins mainījās 2015. gada 1. janvārī, ieviešot likumu par valsts sociālās apdrošināšanas budžetu 2015. gadam. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kompensācija tiek aprēķināta, pamatojoties uz 90% no vidējiem ienākumiem par 24 kalendāra mēnešiem pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sākuma (18 mēneši pirms 2015. gada 1. janvāra). Cilvēkiem, kas ir tiesīgi saņemt šīs iemaksas, jābūt 12 mēnešu kopējam apdrošināšanas stāžam par šo sociālās apdrošināšanas risku.
Valsts sociālā nodrošinājuma institūts (NSSI) publicē ceturkšņa un gada datus par īstermiņa naudas pabalstiem, tostarp grūtniecības un dzemdību un paternitātes/bērna kopšanas atvaļinājumu. Dati par tēvu atvaļinājumu tiek vākti kopš 2008. gada. Apguve tiek publicēta tikai kā attiecība starp pabalstu skaitu (vienai personai mēnesī) vīriešiem un sievietēm. Jaunākie dati (2019) liecina par paternitātes pabalstu samazināšanos pēc neliela pieauguma 2015. un 2016. gadā. Tas var būt tāpēc, ka gan grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, gan paternitātes atvaļinājuma pabalsts par bērna audzināšanu ir 380 BGN mēnesī, un vīriešiem joprojām parasti ir lielāka alga nekā sievietēm, kas padara sievietei loģiskāku bērna audzināšanu.
Bērna kopšanas pabalstu skaits pa dzimumiem 2012.–2021. gadā
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 |
Number of childcare benefits* | 91,678 | 86,463 | 85,420 | 88,212 | 90,773 | 92,048 | 92,976 | 92,569 | 87,833 | 86,083 |
Women | 90,547 | 85,370 | 84,246 | 87,011 | 89,623 | 90,933 | 92,037 | 91,750 | 87,098 | 85,356 |
Men | 1,131 | 1,093 | 1,174 | 1,201 | 1,150 | 1,115 | 939 | 819 | 735 | 727 |
Women (% of total) | 98.8 | 98.6 | 98.6 | 98.6 | 98.7 | 98.8 | 99.0 | 99.1 | 99.2 | 99.2 |
Men (% of total) | 1.2 | 1.4 | 1.4 | 1.4 | 1.3 | 1.2 | 1.0 | 0.9 | 0.8 | 0.8 |
Piezīme: * Dati attiecas uz to cilvēku skaitu, kuriem Valsts sociālās apdrošināšanas institūts izmaksā pabalstus par bērna audzināšanu līdz divu gadu vecumam.
Avots: NSSI, 2021a.
Likumā noteiktais atvaļinājums
Maternity leave | |
Maximum duration | 410 calendar days, of which 45 days should be taken before the child’s birth. The father, instead of the mother, could use the remainder of the 410 days parental leave with the consent of the mother after the child is over six months of age |
Reimbursement | 90% of the average gross salary or the average daily insurance contribution on which contributions are paid or payable to insurance; or, for self-employed people, fully paid insurance contributions for a period of 24 calendar months (as of 2015) |
Who pays? | Social security contributions are paid by the employer and the insured person to the General Illness and Maternity Fund (ratio of 60/40). Maternity leave compensation is paid by the fund |
Legal basis | Labour Code, Social Security Code |
Parental leave | |
Maximum duration | Leave for children up to two years old (two years and six months for every additional child). It can be transferred to the father, grandmother or grandfather |
Reimbursement | The cash benefit for raising a child up to two years is fixed annually in the state budget. For 2022, it was fixed at BGN 650 (January–March 2022; €332), then increased to BGN 710 (April–December 2022; €363) |
Who pays? | Social Security Fund |
Legal basis | Labour Code, Social Security Code |
Paternity leave | |
Maximum duration | (1) Where the mother and the father are married or living in the same household, the father of a newborn child acquires the right to use 15 calendar days of leave immediately after the birth of the baby and leaving the hospital (2) The father can use the rest of the 410 days of parental leave with the consent of the mother after the child is over six months |
Reimbursement | (1) 90% of the average gross wage or average daily contributory income for up to 15 calendar days if there are 12 months of social security contributions (2) 90% of the average gross salary |
Who pays? | Social Security Fund |
Legal basis | Labour Code, Social Security Code |
Slimības atvaļinājums
Saskaņā ar Sociālā nodrošinājuma kodeksa 40. panta 5. punktu un 41. pantu vispārējās slimības un maternitātes apdrošinātajām personām vispārējais princips ir tāds, ka dienas naudas pabalsts par pārejošu invaliditāti slimības dēļ tiek aprēķināts 80 % apmērā no vidējās bruto algas. Pārejošas invaliditātes gadījumā nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ to aprēķina 90% apmērā no vidējās bruto darba algas vai vidējiem dienas apdrošināšanas ienākumiem, par kuriem ir veiktas vai ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Par pirmajām trim pārejošas darbnespējas dienām apdrošinātājs (darba devējs) izmaksā apdrošinātajai personai 70% no dienas vidējās bruto darba samaksas mēnesī, kurā iestājusies pārejoša invaliditāte, bet ne mazāk kā 70% no nolīgtās dienas vidējās darba algas.
Ja vispārēja slimība, arodslimība vai nelaimes gadījums darbā iestājas 30 kalendārās dienas pēc darba līguma izbeigšanas vai sociālās apdrošināšanas iemaksas, kompensāciju par pārejošu invaliditāti var izmaksāt, bet ne ilgāk kā par 30 kalendārajām dienām (Sociālā nodrošinājuma kodeksa 42. panta 3. punkts).
Pensionēšanās vecums
Pensionēšanās nosacījumi, pamatojoties uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecumu, ir reglamentēti Sociālā nodrošinājuma kodeksā (68. panta 1. un 2. punkts; spēkā kopš 2000. gada). Pensionēšanās vecums ir 60 gadi un 10 mēneši sievietēm un 63 gadi un 10 mēneši vīriešiem, un pensijas stāžs ir 35 gadi un 2 mēneši sievietēm un 38 gadi un 2 mēneši vīriešiem.
No 2016. gada 31. decembra pensionēšanās vecums no katra kalendārā gada pirmās dienas palielināsies šādi.
Līdz 2029. gada 31. decembrim sieviešu pensionēšanās vecums katru kalendāro gadu palielināsies par diviem mēnešiem; no 2030. gada 1. janvāra tā palielināsies par trim mēnešiem par katru kalendāro gadu līdz 65 gadu vecumam.
Līdz 2017. gada 31. decembrim vīriešu pensionēšanās vecums katru kalendāro gadu palielināsies par diviem mēnešiem; no 2018. gada 1. janvāra tā palielināsies par vienu mēnesi par katru kalendāro gadu līdz 65 gadu vecumam.
No 2016. gada 31. decembra pensijas stāžs saskaņā ar Sociālā nodrošinājuma kodeksa 68. pantu (minēts iepriekš) no katra kalendārā gada pirmās dienas palielinās par diviem mēnešiem, līdz pensijas stāžam 37 gadi sievietēm un 40 gadi vīriešiem. Pēc 2037. gada 31. decembra pensionēšanās vecums ir saistīts ar vidējā paredzamā mūža ilguma palielināšanos.
Personām, kurām nav tiesību uz pensiju saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, līdz 2016. gada 31. decembrim bija tiesības uz pensiju 65 gadu un 10 mēnešu vecumā sievietēm un vīriešiem, ja viņiem bija vismaz 15 gadus faktiski stāžs pensijas vecumā. No 2016. gada 31. decembra vecums no katra kalendārā gada pirmās dienas palielināsies par diviem mēnešiem līdz 67 gadu vecumam. 2021. gadā iemaksu darba gada īpatsvars pensiju formulā palielinājās no 1,169% līdz 1,35%. Kopš 2019. gada 1. jūlija šo procentuālo daļu piemēro (par katru nostrādāto gadu), aprēķinot pensijas apmēru par darba stāžu un vecumu un citas darba pensijas, kas piešķirtas ar sākuma datumu pēc 2018. gada 31. decembra (Sociālā nodrošinājuma kodeksa 70. pants).
