Kolektīvās akcijas un strīdi Bulgārijā

kolektīvās strīdu izšķiršanas likums ir tiesiskais regulējums, kas nosaka "tiesības streikot". Galvenais kolektīvās rīcības veids ir "aktīvais streiks" (ефективна стачка), kura laikā darbinieki nestrādā. Šādu rīcību var organizēt, ja samierināšana, šķīrējtiesa vai sarunas nav bijušas sekmīgas. Streika laikā darbiniekiem ir jāatrodas darba devēja vietā ierastajā darba laikā. Vēl viens veids ir "simboliskais streiks" (символична стачка), kas ietver darbu kā parasti, valkājot vai novietojot atbilstošas zīmes, protesta plakātus, lentes, nozīmītes vai citus atbilstošus simbolus. Šāda veida streiku var izmantot arī veselības aprūpes darbinieki vai policija; Likums aizliedz aktīvus streikus šādās nozarēs.

Par Bulgāriju nav pieejami oficiāli valsts datu avoti par kolektīvajām darbībām.

NICA uztur savu CLD reģistru, kas nav reprezentatīvs. Kopumā 2010.–2021. gadā tika identificēti 152 CLD, no kuriem 148 bija uzņēmumos un 4 pašvaldību līmenī. Strīda brīdī uzņēmumos ar CLD bija nodarbināti kopumā 401 110 cilvēki. 2010.–2021. gadā lielākā daļa jautājumu, kas bija CLD priekšmets, bija saistīti ar kavētu algu izmaksu (59) un darba samaksas palielināšanu (58), kam sekoja jautājumi, kas saistīti ar pārstrukturēšanu un/vai nodarbinātību (48) un arodveselību un drošību (40).

NICA reģistrēto CLD skaits bija 15 2012. gadā un 13 2017. gadā, salīdzinot ar 7 2021. gadā. CLD ietvaros valstī 2015. gadā tika organizēti deviņi efektīvi streiki. 2017. gadā bija pieci efektīvi streiki un trīs 2021. gadā (NICA, 2021, 20. lpp.). 40 % gadījumu efektīvie streiki bija saistīti ar koplīguma neizpildi. 55% gadījumā iemesls bija nespēja panākt vienošanos, un atteikšanās no sarunām bija iemesls 5% no efektīvajiem streikiem.

Reģistrētie CLD, 2012–2021

Avoti: NICA, 2016, 2017, 2019, 2021b.

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi

Saskaņā ar Darba kolektīvās strīdu izšķiršanas likumu CLD tiek risināti tiešu sarunu ceļā starp darba ņēmējiem un darba devējiem vai starp viņu pārstāvjiem sarunu pušu brīvi noteiktā kārtībā. Aizsardzības ministrijā streiki ir aizliegti (16. pants); Iekšlietu ministrija; tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestādes; Valsts izlūkošanas aģentūra; un Nacionālās drošības dienests.

Ja vienošanās netiek panākta vai viena no pusēm atsakās no sarunām, katra no pusēm var lūgt palīdzību strīda izšķiršanai ar starpniecību un/vai brīvprātīgu šķīrējtiesu arodbiedrībās un darba devēju organizācijās un/vai NICA.

Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi

Saskaņā ar Darba kodeksu (357. pants) darba strīdi ir starp darbiniekiem un darba devējiem par darba attiecību rašanos, esamību, īstenošanu un izbeigšanu, kā arī par darba koplīgumu īstenošanu un darba pieredzes ilgumu. Šādi strīdi var būt par tiesību aktiem (prasības par darba tiesībām), par tiesību aktiem, koplīgumiem vai individuālo līgumu tiesībām un pienākumiem. Šos individuālos strīdus izskata tiesas. Tā kā Bulgārijā nav darba tiesu, šādas lietas ir kompetentas civiltiesām, un dažās no šīm lietām ir kompetentas administratīvās tiesas. Arodbiedrības un to filiāles var (Darba kodekss, izmaiņas no 2016. gada) pārstāvēt darbiniekus pēc viņu pieprasījuma tiesā.

Pastāv arī nejuridiski interešu strīdi. Tie ir saistīti ar paredzēto tiesību un pienākumu noteikšanu. Šāda veida individuālus strīdus varētu atrisināt starp darba devēju un darbinieku. Ja nav iespējams panākt vienošanos, strīdu izšķiršana jānodrošina tiesai.

Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana

Alternatīvo strīdu izšķiršanas mehānismu īsteno NICA. Parasti pēdējos gados puses ir atrisinājušas strīdus savā starpā ar savu augstāko struktūru palīdzību, neizmantojot ārējo palīdzību no NICA.

2010.–2021. gadā NICA reģistrēja kopumā 152 CLD 97 uzņēmumos un 3 pašvaldībās. NICA uzsāka septiņus šķīrējtiesas procesus saskaņā ar Darba kolektīvās strīdu izšķiršanas likuma 14. panta 3. punktu (nosakot minimālās aktivitātes efektīva streika laikā). 2010.–2011. gadā bija visvairāk CLD: 85% no visiem CLD novērotajā periodā.

2015. gadā NICA reģistrēja vienu samierināšanas procedūru un vienu šķīrējtiesas procedūru. Samierināšanas procedūra tika izbeigta, jo starp strīdā iesaistītajām pusēm neizdevās panākt vienošanos. Šķīrējtiesas process notika nesasniedzamas vienošanās ar darba devēju dēļ, un tā rezultātā tika izvairīts no efektīva streika organizēšanas. 2015. gadā NICA organizēja vienu CLD mediācijas procedūru, kas netika atrisināta strīda pušu domstarpību dēļ. Nav datu par 2016. gadu. 2017. gadā NICA netika iesniegti samierināšanas un šķīrējtiesas pieprasījumi.

Tiek ziņots, ka viens no galvenajiem zemās šķīrējtiesas darbības iemesliem ir vienas puses atteikums iesaistīties sarunās. Saskaņā ar NICA vadības datiem 95% CLD tiek atrisināti, izmantojot tiešas sarunas starp strīdā iesaistītajām pusēm, tostarp ar arodbiedrību un darba devēju organizāciju un/vai tieši vai netieši iesaistīto valdības struktūru, iestāžu un organizāciju palīdzību vai atbalstu. CLD nokārtošanai ir iespējams izmantot ārpustiesas metodes. Ar NICA palīdzību 2012. gadā tika ieviesta viena procedūra, lai noteiktu minimālos pakalpojumus, kas būtu jāsaglabā streika gadījumā (saskaņā ar CLD norēķinu likuma 14. panta 3. punktu). 2018. gadā tika pieprasīta tikai viena mediācijas procedūra; tas attiecās uz pašvaldības sabiedriskā transporta pakalpojumu uzņēmuma CLD.

Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana 2010.–2021. gadā

Avots: NICA (2021b).